Zigurds Vaikulis: Par GamesStop, pirmajiem soļiem investīciju pasaulē un pieejamajiem instrumentiem

Vīruss, kas sagriezis kājām gaisā mūsu ikdienu, ir izraisījis vēl kādu, šķietami negaidītu, efektu – globāla mēroga masveida privāto spēlētāju ienākšanu akciju tirgū. Tieši pirms gada vīrusa pirmajā vilnī notika straujš globāls akciju cenu kritums, bet tas nevis atbiedēja, bet tieši piesaistīja desmitiem miljonus jaunu investoru. Kopš tā laika akciju cenas, no ASV līdz Korejai, praktiski nepārtraukti aug griezdamās. Ja 2020. gada sākumā būtu izlēmis sev uz jauno gadu uzdāvināt kādu “Tesla” akciju, ko tolaik varēja iegādāties par nieka 80 ASV dolāriem, ļoti iespējams, šobrīd būtu iemesls gavilēt un teikt paldies sev par tik veiksmīgu pirkumu. Tikai gada laikā šīs konkrētās kompānijas akciju vērtība pieaugusi desmitkārtīgi.

Akciju investīcijas kļuvušas par globālu māniju. “Stocks only go up!” Šķietami vieglā peļņa vilina ieguldīt pirmo lieko eiro. Taču jāatceras, ka akciju tirgus nav pastaiga rožu dārzā, tas drīzāk ir karalauks.

GameStop sāga, kas dārgi maksāja daudziem investoriem

Viena no akciju masu mānijas skaļākajām izpausmēm līdz šim bijusi sāga ap GameStop akcijām. GameStop ir lielākais videospēļu tirgotājs pasaulē ar aptuveni 5500 veikaliem visā pasaulē – labi zināms zīmols datoru entuziastu vidū, jo īpaši, Amerikā.

GameStop finanšu rādītāji gadiem bija pasliktinājušies, tās kredītreitings liecināja, ka kompānija ir tuvu bankrotam. Taču pēkšņi pērnā gada rudenī tās akcijas sāka strauji augt – līdz gada beigām pieckāršojoties cenā. Taču īstā jautrība sākās janvāra beigās, kad dažu dienu laikā GameStop akciju cena desmitkāršojās – no aptuveni 40 līdz gandrīz 500 dolāriem par akciju.

To izraisīja protesta akcija pret “ļaunajiem hedžfondiem”, kura tika organizēta un vadīta mazo akciju spekulantu vidū populārajā forumā Reddit. Forumā tika aicināts pirkt GameStop akcijas un arī opcijas, lai cena kāptu un radītu zaudējumus hedžfondiem, kas spēlēja uz kompānijas bankrotu un cenu kritumu. Ideja par “cīņu pret sistēmu” izpelnījās masveida piekrišanu. Pircēju interese bija pat tik augsta, ka “uzkarināja” gan populāro finanšu platformu “Robinhood”, gan tirgu kopumā. Taču drīz vien jauna naudas akcijās vairs neieplūda un tās cena tikpat ātri kā uzkāpa, arī nokrita atpakaļ uz 50-40 USD.

Pamazām dūmiem ap šo notikumu izklīstot, atklājās, ka vairāki hedžfondi patiešām ir cietuši lielus zaudējumus (tajā pat laikā daudzi hedžfondi un citi lielie investori ir arī labi nopelnījuši). Bet ar dārgi pirktām akcijām vai bezvērtīgiem šo akciju opciju kontraktiem uz rokām palikuši arī neskaitāmi mazie investori, kas nepaspēja pārdot to pāris dienu laikā, kad cenas atradās topā.

Vēl interesantāk, ka ir uzsākta kolektīvā tiesu prāva pret Keitu Gillu, kurš ar iesauku “Roaring Kitty” bija viens no aktīvākajiem GameStop pirkšanas propagandētājiem Reddit forumā. Izrādās, ka Keits nav viss vienkāršs puisis no piepilsētas pagraba, bet licencēts brokeris un finanšu analītiķus, kurš strādājis finanšu industrijā. Keits jau 2020. gadā bija iepircis apjomīgas GameStop pozīcijas un viņu apsūdz par viltu un manipulācijām ar mērķi gūt personīgu labumu.

Jāpiekrīt, ka šis GameStop gadījums kalpo par labu piemēru un atgādinājumu par riskiem, kas raksturīgi finanšu tirgiem, nepieciešamību domāt līdzi un sadalīt un dažādot savus ieguldījumus. Šis ir arī viens no padomiem, ko jaunajiem investoriem sniedz Citadele banka grupas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Stāstot par pirmajiem soļiem akciju tirgū, viņš dod padomu: “Mācīties darot – arī investīcijās to vajadzētu darīt pakāpeniski. Azartiskas agresīvas spekulācijas ar atsevišķām akcijām noteikti nav loģisks pirmais solis ieguldījumu pasaulē”.

Neesiet aitas!

“Tas būtu mans pirmais padoms jaunajiem spēlmaņiem,” stāsta Zigurds. “Korporatīvajā vidē un, jo īpaši finanšu tirgos, galvenais mērķis un motivācija ir nauda. Vienalga, vai tas būtu ļaunais hedžfonds vai tradicionālā banka, vai Reddit foruma cīnītājs, lieliskais Elons Masks, vai bagāti baņķieri, kuri nodibinājuši pašmāju Indexo – viņu visu galvenais mērķis ir nauda. Nauda, nauda, nauda. Ja jums radies cits priekšstats, tad visu cieņu minēto personu publisko attiecību konsultantiem.”

Cīņa ar ļaunajām bankām, hedžfondiem (“uzvalkiem” kā pašlaik tos dēvē sociālajos tīklos), ar tā saukto “establišmentu”, ir vēl nebijušos apmēros pielietots masu manipulācijas un propagandas instruments. Bērnišķīgs naivums ir lieliska īpašība, tomēr pilnīgi lieka, runājot par ieguldījumiem, uzskata Z. Vaikulis. Domājiet kritiski, pārbaudiet, analizējiet. Ja pērkat kādu akciju, tad dariet to nevis tāpēc, ka visi pērk, bet pērciet, balstoties uz šīs kompānijas biznesa izpratni. Tā jūs sevi pasargāsiet no kļūšana par cērpjamu aitu kādā no biezi saaugušajām akciju piramīdām.

Sāciet vienkārši

Akcijas nav vienīgais pieejamais investīciju produkts, taču viens no riskantākajiem gan, uzsver Z. Vaikulis. “Uzkrājumu veidošanu tomēr būtu vēlams sākt ar salīdzinoši vienkāršiem produktiem, piemēram, uz mazo krājēju vajadzībām speciāli orientētiem sabalansētiem ieguldījumu fondiem. Tādus piedāvā arī Citadeles meitas uzņēmums “CBL Asset Management”. Šādiem fondiem ir dažādas riska pakāpes, jo tie tiek kombinēti jau no vairākām ieguldījumu klasēm – akcijām, obligācijām ar dažādām riska pakāpēm no dažādiem valstīm un sektoriem. Finanšu instrumentu īpatsvari nosaka arī šāda fonda kopējo riskantumu.”

Kā stāsta Zigurds, kas ir arī šo fondu pārvaldītājs, pēc ieguldītāju skaita populārākais no balansētajiem fondiem, CBL Optimālu iespēju fonds 2020. gadā saviem ieguldītājiem nopelnīja gandrīz 9%, kopš gada sākuma vēl 2.5%, bet vidējā tīrā atdeve (pēc visām izmaksām) piecu galu laikā šim fondam bijusi virs 6% gadā.

Aktīvi pārvaldītais CBL Eiropas līderu akciju fonds, kurā no indeksā iekļautajām 600 kompānijām tiek atlasītas fonda pārvaldītāja uzskatā labākās 50, pērn nopelnīja 15%. Tas ir par 20% labāks rezultāts nekā attiecīgajam akciju indeksam un tam piesietajiem pasīvajiem fondiem.

Darījumi ar CBL ieguldījumu fondiem par summu virs 100 eiro, to turēšana, tāpat kā attiecīgo kontu atvēršana Citadeles bankā pašlaik arī ir pilnīgi par brīvu, bez jebkādām papildus komisijas maksām.

“Mūsu ieguldījumu fondi, pateicoties to ienesīguma un riska rādītājiem, pēdējos gados izpelnījušies starptautisku atzinību kā vieni no labākajiem fondiem pasaulē savās klasēs. Par to esam lepni un priecīgi. Latvijā esam palikuši vienīgie, kas ar skaita ziņā lielāko ieguldījumu profesionāļu komandu tepat uz vietas no nulles ražo ieguldījumu produktus, kas spēj konkurēt un pārspēt ne tikai vietējos, bet arī ārzemju multimiljardu industrijas ražojumus,” stāsta Zigurds Vaikulis.

Bet fondu, gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītu, ar galveno uzsvaru uz zemām izmaksām, pasaulē ir desmitiem tūkstošu. Visās iedomājamām un neiedomājamās finanšu aktīvu, riska, stratēģiju un valūtu krāsās. Saskaņā ar statistiku, pasaulē ir aptuveni 130 tūkstoši ieguldījumu fondu. Un 650 tūkstoši publiski tirgotu kompāniju. Ir no kā izvēlēties un, kur apmaldīties.

Kur – fintech platformā vai bankā?

Pēdējos pāris gados ļoti populāri kļuvuši dažādi fintech risinājumi – Robinhood, Revolut un tamlīdzīgi, kas piesaista jaunu investoru masas ne tikai ar lētumu, bet arī ar jaunam ieguldītājam ļoti viegli uztveramu interfeisu. Investīcija ir kā rotaļa. Izvēlies kādu no platformas piedāvātajām “pašlaik trendīgajām” akcijām, viens pogas spiediens, salūts ekrānā un esi kļuvis par investoru.

Niecīgi zemas vai nulles komisijas, piemēram, ASV, ir standarta prakse ne tikai pie šīm stilīgajām platformām, bet arī pie “tradicionālajām” lielajām brokeru firmām. Arī Eiropā daudzi starptautiskie brokeri piedāvā praktiski nullei tuvas komisijas. Tas, kur platformas ir nepārspējamas, ir to lietošanas vienkāršība un ērtais veids kļūšanai par to lietotājiem.

Kā skaidro Zigurds, kopš 2008. gada dižķibeles bankas Eiropā tiek nomētātas ar arvien jaunu un jaunu regulāciju un papildus atbildību, kas it kā vērsta uz ieguldītāju aizsardzību, bet tajā pašā laikā pasliktina pakalpojuma pieejamību un palielina izmaksas. Vienlaikus, lai veicinātu konkurenci bankām, tā saucamajiem fintech tiek piemēroti citi atvieglotāki uzraudzības standarti. Spēles noteikumi atšķiras.

Kā atzīst Zigurds, darbonim ar pāris tūkstošiem eiro kapitālu, kas vēlas spekulēt ar akcijām, platformu piedāvātā lietotāja pieredze grūti pārspējama. Sarežģītāk kļūst, kad summas un aktivitāte aug. Par brīvu ir tikai ierobežots darījumu skaits un apjoms. Jārok dziļi, lai saprastu, kur un pie kā stāv jūsu nauda un vērtspapīri. Nav arī reāla klientu atbalsta – viss ir jāmeklē forumos. Attiecības ar VID – nodokļu jautājumi – ir pilnībā uz ieguldītāja pleciem un atbildības.

Ar ko jāsāk

Ja par sadarbības partneri savai investīcijai izvēlamies banku, vispirms jāatver finanšu instrumentu konts. Regulējums pieprasa arī aizpildīt dažādas anketas – par zināšanām un  pieredzi darbā ar finanšu instrumentiem. To visu iespējams izdarīt arī internetbankā.

Bet bez šīs likumu prasītās izpētes, manuprāt, daudz svarīgāk ir pašam ieguldītājam saprast, cik gatavs viņš ir investēt gan finansiāli, gan emocionāli. Vai vispār tava rocība ir pietiekama, lai sākt spēlēt finanšu tirgos. Kādus zaudējumus tu spēj pārdzīvot, lai, piemēram, nesalūztu pašā nepiemērotākā brīdī?

“Bezmaksas automatizēta konsultācija vietnē www.finoterapija.lv noteikti  iesākumā noderēs ikvienam topošajam un esošajam investoram. Būs jautri un noderīgi – apsolu”, tā Zigurds.