Pateicoties automatizācijai Citadele izveido pensijas 2. līmeņa plānu bez komisijas maksas

Teju puse sabiedrības jeb 42% atzīst, ka nezina, kā tiek pārvaldīts viņu pensijas 2. līmeņa plāns, un 51% aptaujāto iedzīvotāju norāda, ka nezina arī, cik un par ko samaksā pensiju pārvaldniekiem komisijās. Savukārt ceturtā daļa iedzīvotāju norāda, ka uzticētu savus uzkrājumus pasīvās ieguldījumu stratēģijas pārvaldniekiem.

Lai veicinātu konkurenci un cilvēkiem nodrošinātu iespēju nemaksāt par pasīvās pārvaldes darbu, ko var veikt automatizēti procesi, Citadeles meitas sabiedrība CBL Asset Management izveidojusi pasīvās ieguldījumu stratēģijas 2. līmeņa plānu, kas iegulda akciju indeksus replicējošos instrumentos un kam nav pārvaldīšanas maksas.

Citadeles un pētījumu aģentūras Norstat aptaujā noskaidrots, ka 42% iedzīvotāju nezina, kā tiek pārvaldīts paša pensijas uzkrājums – ar aktīvo vai pasīvo līdzekļu pārvaldīšanu, bet vēl 14% minējuši, ka viņiem nav ne jausmas par to, kāds ir viņu pensijas 2. līmeņa plāns. Visbiežāk neziņā ir jauni cilvēki vecumā no 18 – 29 gadiem un pirms pensijas vecuma iedzīvotāji 60 – 74 gadu vecumā.

Aptaujā secināts, ka 23% iedzīvotāju savam pensijas pārvaldniekam 2. līmeņa plānu ļauj pārvaldīt pasīvi. Tikmēr katrs piektais Latvijā jeb 21% savu pensiju cenšas uzkrāt, izmantojot aktīvo pārvaldīšanas plānu.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 51% iedzīvotāju nezina, cik viņi maksā komisijās savam pensiju 2. līmeņa pārvaldītājam, savukārt 12 % uzskata, ka par pasīvo pārvaldīšanu komisijas nebūtu jāmaksā vispār. Tikai 8% aptaujāto ir informēti par komisijas maksu, ko saņem iestāde, kura pārvalda viņu pensiju uzkrājumu, un 24% norāda, ka nezina precīzu summu, bet uzticas, ka komisijas maksa atbilst ieguldītajam darbam.

“Redzam, ka lielai sabiedrības daļai trūkst izpratnes par to, kas notiek ar 6% no viņu ikmēneša algas, kas tiek iemaksāti pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. Kur tas atrodas, vai uzkrājums pieaug, par ko maksājam komisijas maksas?” stāsta bankas Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

“Protams, ka tas nav tik vienkārši kā apskatīties laika ziņas, bet skaidrs, ka reklāmas saukļos ir pazudušas pamatlietas – atšķirība starp aktīvo un pasīvo pārvaldīšanas pieeju un līdz ar to atalgojums, ko pārvaldītāji par šo var iekasēt komisijās. Aktīvā pārvalde balstās uz analizēs un prognozēs veidotas investīciju stratēģijas, kas tiek koriģēta, vadoties pēc situācijas finanšu tirgos, makro un pat mikro ekonomiskās situācijas attīstības. Pārvaldes sabiedrības finanšu eksperti veic pastāvīgu tirgus monitoringu un var operatīvi un elastīgi rīkoties, lai atrastu optimālākās ieguldījumu iespējas un veiktu ieguldījumus potenciāli lielākai cilvēka pensijas vairošanai. Savukārt pasīvā pārvalde paredz līdzekļu ieguldīšanu indeksos, jeb tirgu replicējošos finanšu instrumentos – šādai pieejai nav nepieciešams tik daudz cilvēkresursu, taču vienlaikus redzam, ka Latvijā par indeksu plānu pārvaldīšanu joprojām tiek prasītas nesamērīgas pārvaldīšanas maksas, kas atsevišķos gadījums pielīdzināmas aktīvās pārvaldes maksām. Šobrīd redzam, ka vidēji svērtā komisijas maksa, ko iedzīvotāji maksā par pasīvi pārvaldītiem uzkrājumiem, ir 0.42% gadā, kas šobrīd pasīvi pārvaldītajiem vairāk kā 500 miljoniem eiro uzkrājumiem veido gandrīz 2.2 miljonus eiro komisiju izdevumus. Lai cilvēkiem nodrošinātu iespēju nemaksāt par pārvaldes darbu, kas balstīts uz vienkāršiem un automatizētiem procesiem, CBL Asset Management pirmie sāk piedāvāt iespēju iedzīvotājiem pievienoties pensijas 2. līmeņa plānam, kas tiek pārvaldīts pasīvi un kam netiek piemērota pārvaldīšanas maksa,” turpina Kārlis Purgailis.

Ieguldījumu plāna “CBL Indeksu plāns” ieguldīšanas mērķis ir ilgtermiņa kapitāla pieaugums, līdz 100 % no ieguldījumu plāna aktīviem ieguldot pasaules akciju tirgos (komercsabiedrību kapitāla vērtspapīros). Ieguldījumu plāna līdzekļi tiek ieguldīti ieguldījumu fondu, galvenokārt tādu, kas replicē gan attīstības, gan attīstīto valstu vadošos akciju tirgus indeksus – indeksu fondos un ETF. Ieguldījumu plāns tiek pārvaldīts, ievērojot pasīvu ieguldījumu pieeju – neatkarīgi no finanšu tirgus apstākļiem, ieguldījumu īpatsvars kapitāla vērtspapīros tiek turēts tuvu atļautajiem 100% no ieguldījumu plāna aktīviem. Indeksus replicējošu fondu izmantošanas un pasīvas pārvaldīšanas pieejas galvenais mērķis ir samazināt ar pārvadīšanu saistītos izdevumus.