Samsung Galaxy A9 apskats

Nu jau vesela mūžība pagājusi, kopš Samsung prezentēja PIRMO TĀLRUNI AR ČETRĀM KAMERĀM. Vesela mūžība, lai pirmie pagūtu pirms Huawei Mate 20 sērijas prezentācijas “iepazīstināt” ar “īpaši plats, normāls un tele” kameru konceptu. Tā kā man bija izdevība ar šo tālruni iepazīties vienlaicīgi ar pasaules pirmizrādi, manā galvā arī dzima šī ideja par piepūšamo beisbola nūju. Kas nu tikai mēģinās izsist no Huawei siltās sēžamvietas tehnoloģiju pioniera iesildīto ķeblīti. Nu šī mana ideja ir evolucionējusi līdz lidojumam kosmosā, jo mums, latviešiem, ir ierasts kaut ko pārāk dārgu apzīmēt vārdu “kosmoss”. Un kā gan lai citādi attiekties pret tālruni, kura cena ir teju apaļi 600 eiro pašreiz (un tas jau ir krietni zemāk par sākotnējo, rekomendēto 699 eiro).

Kas tad īsti ir Samsung Galaxy A9? Pirmkārt – tas ir vidējā segmenta tālrunis (Samsung gan solīja Galaxy A sērijas ierīcēs turpmāk izmēģināt inovatīvas lietas). Otrkārt – tā ir pamatīga lāpsta. Treškārt – pamatīgi dārga lāpsta. Un visbeidzot – fotokameru koncepts realizēts tik nožēlojamā veidā, ka gribas to vienkārši mest pret sienu.

Manā galvā tālruņi iedalās divās daļās – ļoti labi (un tas visvairāk attiecas uz fotokameru) un tādi, kas ir lēti, bet ļoti labi pilda savas funkcijas kā sakaru ierīce. Vispārējas “ražotāju sazvērestības” dēļ pirmie maksā 600-700+ eiro, savukārt otrie ir prātīgi iegādājami par maksimums 300 eiro un to pašu “sazvērestību dēļ” aprīkoti ar ļoti švakām fotokameras iespējām. Kur tieši Samsungs ir notēmējis savu raķeti ar A9 man ir absolūta mīkla, jo ja neskaita Super Amoled ekrānu, ir grūti atrast argumentus cīņas ringā ar 300 eiro vērtām ierīcēm.

Jā, manas attiecības ar Samsung, protams, pašreiz nav tās gludākās, lai arī savā laikā ar Galaxy S3 sadzīvoju pat rekordilgu laika sprīdi – veselu pusotru gadu un tas ir absolūts rekords, cik ilgi manā īpašumā ir bijis kāds tālrunis. Sadzīvoju ar prieku – gan par dizainu, gan tehniskajām iespējām. Turklāt, atzīstu godīgi – es ticu, ka Samsung spēj uzražot vienus no labākajiem viedtālruņiem – jo īpaši jau fotokameras kontekstā!

Bet nu tagad par visu pēc kārtas!

Tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 8.0
• Ekrāns: 6,3 collu Super AMOLED, ap 392 ppi, 1080×2220 px
• Procesors:  Qualcomm SDM660 Snapdragon 660, Octa-core (4×2.2 GHz Kryo 260 & 4×1.8 GHz Kryo 260), Adreno 512 video apakšsistēma
• RAM: 6 GB
• Atmiņa: 128 GB, papildināma ar mikro SD atmiņas karti
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac, Wi-Fi Hotspot, Bluetooth 5 (A2DP, LE), 4G
• Kameras:  24 MP, f/1.7, PDAF, 8 MP, f/2.4, 12mm, 10 MP f/2.4, (telefoto), 2x optiskais zūms, 5 MP, f/2.2, asuma dziļuma sensors. Video – 2160p@30fps, 1080p@30fps. 24 megapikseļu f/2.0 priekšējā kamera
• Audio: 32-bit/384kHz
• GPS:  A-GPS, GLONASS, BDS, Galileo
• Papildus: pirkstu nospiedumu lasītājs, NFC, USB 2.0 Type-C, FM radio
• Izmēri un svars: 162 x 77 x 7,8 mm, 183 g
• Akumulators: lietotāja nenomaināms Li-Po 3800 mAh
• Krāsas: Ikru melna, limonādes zila, kožļeņu rozā…
• Cena: pie operatoriem un populārākajās internetbodēs ap 600

Dizains un uzbūve

Ja mēs runājam par dizainu, tad man gribas sākt ar tālruņu krāsu nosaukumu atšifrēšanu, jo tas savā ziņā nosaka kopējo mārketologu stratēģiju. Nu kurš pieaudzis un/vai nobriedis cilvēks ar pilnu nopietnību skatīsies uz tālruni, kuru krāsu apzīmē ar “ikru melns”, “limonādes zils” vai “kožļeņu rozā”?

Vislielākās pretenzijas, ja mēs runājam par dizainu un uzbūvi, ir Samsung vēlme kopēt metālisko krāsu pāreju no Huawei un paviršā atieksme pret detaļu “noslīpēšanu”. Pie manis sabija gan lillīgi rozīgais, gan zilgani zaļais modelis. Sajūta tāda, ka zem aizmugures stikla palikta zemas kvalitātes folija. Jā, kaut kādus krāsu efektus tas, protams, uzbur; bet ja salīdzina ar tiem pašiem Huawei tālruņiem, paliek tāda “aliekspress” štrunta pēcgarša. Turklāt, tā kā aizmuguri sedzošais stikls nav saņēmis ne mikrona oleofobiskā pāklājuma, tad jārēķinās, ka tas tiks pamatīgi noraibināts ar pirkstu nospiedumiem, kas kopskatu padara vēl bēdīgāku. Turot tālruni rokā, ir sajūta, ka korpusā ir piemirsies ielikt kādu detaļu – šo sajūtu man vienmēr ir grūti noformulēt, bet tā ir izteikti jūtama! Arī salaidumu vietas un asā kantīte ap kameras bloku nerada pozitīvas sajūtas – mēģinot pārdot mums ierīci ar cenu latiņu 600 eiro, Samsung varētu pamācīties no Huawei – uz pusi lētākais Mate 20 Lite ir nostrādāts nevainojami!

Ja lietas apskata no praktiskās puses, tad te viss ir kā ierasts Samsung tālruņiem – kreisajā malā ir Bixby poga, labajā – skaļuma regulēšana un ieslēgšanas poga, augšpusē sim kartes un mikro SD kartes atviktnīte, apakšā – skaļruņa restīte, usb-c lādētāja un 3,5 mm audio izeja. Pirkstu nospieduma nolasīšanas sensors ir pareizā un ierastā vietā – aizmugurē.

Ekrāna atbloķēšana

Kā jau teicu, ekrāna atbloķēšanas sensors novietots tālruņa aizmugurē. Ja pret pirksta nospieduma nolasīšanas precizitāti nav nekādu iebildumu, tad nedaudz pieviļ tā ātrdarbība. Turklāt, to pavada diezgan lēnīga animācija ekrānā. Ar vienu vārdu sakot – pat uz pusi lētākos citu ražotāju tālruņos ir redzēti daudz veiksmīgāki risinājumi. Kā jau ierasts, ir arī sejas atpazīšana, izmantojot pašiņu kameru, bet tā ir viena no nedrošākajām tehnoloģijām un izmantojama uz paša risku.

Ekrāns

Ja ir kāda joma, kur Samsung spēj spīdēt, tad tas noteikti ir 6,3 collu Super AMOLED ekrāns. Jā, 392 ppi pikseļu blīvums “uz papīra” to noteikti nepadara par mirdzošu zvaigzni pikseļu blīvuma ziņā, tomēr dzīvē tas ir ļoti spilgts, un kā jau ierasts Samsung tālruņiem – ļoti bagātīgi piesātināts krāsām. Mazliet kaitina lielās apmales, kas jau tā lielo tālruni padara vēl lielāku. Par Mate 20 Lite ar tādu pat ekrāna izmēru ir ievērojami mazāks. Protams, ka tie ir pāris milimetri šur, pāris tur – bet dienas beigās tas viss savācas un ir jūtams! Ir jau arī darvas mucā pa kādai medus karotei – mums ir pieejama AlwaysOn funkcija – viena no lielākajām Amoled ekrānu priekšrocībām.

Veiktspēja

Aiz loga ir 2019. gada pats sākums un šī tālruņa izredzes uz Android 9 versiju ir ļoti miglā tītas. Tieši ar šādu secinājumu man gribās sākt šo sadaļu. Un izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs. Pat nevis izskaidrojums. Drīzāk fundamentāls uzstādījums – lai lieki neiespringtu (vai netērētos?) Samsung nolēma šo tālruni būvēt uz nu jau krietni novecojušo Snapdragon 660 procesoru, kas arī nosaka tā darbību nākotni. Katram procesoram ir savi limiti, kuri parasti nosaka to, kāda videosistēma tiek izmantota, kā darbosies atmiņa un vai jaunākās Android versijas tehniskos parametrus šis procesors spēs atbalstīt. Tāpēc, ja kāds man prasīs, vai šis tālrunis saņems Android 9 – mana atbilde būs, ka visticamāk nē (procesora ražotājs Qualcomm gan esot solījis Snapdragon 660 sarūpēt jaunāko Android versiju). Protams, tas nav galvenais iemesls šo tālruni uzreiz svītrot no potenciālā pirkuma saraksta – ja vien ražotājs spēj gādāt par regulāriem drošības atjauninājumiem un kļūdu labojumiem.

Es labi apzinos, ka esmu izlutināta – caur manām rokām ir nākuši un gājuši tiešām daudzi augstas veikstspējas tālruņi. Un arī vidējās klases tālruņi. Pat bez visiem papagaiļu testiem man ir aptuvena nojausma, cik žirgti tālrunim ir jāstrādā. Tāpat man ir aptuveni skaidrs, ka ir kaut kāds vidējais aritmētiskais, sauksim to par lietotņu daudzumu, lietošanas paradumiem. Ja mēs runājam par flagmaņiem, vai vismaz tālruņiem, kuru cena sākas ar 600 eiro, tad ir skaidrs, ka tie visi ir ļoti jaudīgi un 99% cilvēku neizjutīs dižu starpību starp viena vai otra procesora niansēm, papagaiļu skaitu vai atmiņas daudzumu.

Samsung Galaxy A9, ja neskatās cenu, tomēr ir vidējā klase un šeit jau situācija ir nedaudz sarežģītāka. Veiktspēja, kā viens no tālruņa parametriem, visbiežāk pamatīgi cieš no kompromisiem, uz kuriem ir iets, lai tālruņa cenu noturētu konkurētspējīgā līmenī. Un te Samsung ar Snapdragon procesoru ir pamatīgi nošāvis greizi. Tālruņa lēnīgums un apdomība ir jūtama. It sevišķi to darbinot maksimālas noslodzes apstākļos. Un te es nedomāju “paralēli dzenāt vairākas “Tanki” tipa spēlītes”, bet tieši šo vidējo artimētisko. Soc. tīkli, saziņa, kāds Spotify, YouTube. Ja par medus karotēm – tālrunis aprīkots ar 128 Gb krātuvi, kas būs pietiekama jebkuram foto un mūzikas cienītājam.

Maza, bet nepārbaudīta nianse no Phonearena.com – ja plānojat bieži doties uz ASV, tad jāņem vērā, ka būs jāiztiek bez 4G interneta savienojuma, jo tālrunis atbalsta tikai GSM un LTE frekvences, nevis Amerikā ierasto US 4G LTE.

Programmatūra

Tālruni darbina Android 8 oprētājsistēma un Samsung 9.0 lietotāja saskarsne. Uz iznākšanas brīdi novecojis Android, protams, nav nekāda dāvana, bet kā jau es minēju – pie zināmiem nosacījumiem ar to var samierināties. Arī Samsung lietotāju saskarne neprasa īpašu adaptācijas laiku, pat ja pēdējie pāris gadi pavadīti pārsvarā tikai ar tīru Android saskarni. Ir pāris sīkumi, kas kaitina – modīgi jēlās varavīksnes tapetes, kas viegli nomaināmas un apakšējo ikonu rindas nosaukumu atspoguļošana, kas man galīgi nav saprotama. Vēl viena nianse, ko nekad neesmu novērojusi par tādam bezmalu tālrunim kā Mate 20 Pro – A9 ir ļoti jūtīgs pret plaukstu malu pieskārieniem, kas Samsung gadījumā automātiski izsauc sākumekrāna rediģēšanas logu.

Android 8, protams, nozīmē to, ka nav pieejama nekāda vadība ar žestiem un jāpaļaujas uz trīs virtuālo pogu vadību.

Akumulators

Tālrunis, lai arī aprīkots ar 3800 mAh akumulatoru, tomēr nebūs nekāds dižais ilgdzīvotājs – drīzāk tas pats “stabili vienas dienas” tālrunis. Visticamāk, ka te pie vainas būs tas pats manis peltais Snapdragon 660 procesors, kas īpaši neizceļās ar energoefektivitāti. Tā kā manās rokās nenonāca pilna komplektācija ar Samsung oriģinālo lādētāju, tad par maksimālo uzlādes ātrumu nevarēšu neko daudz pateikt. Vien to, ka Galaxy A9 ar USB-C atbalsta ātro lādēšanu. Par bezvadu lādēšanu gan ir jāaizmirst! To Samsung taupa saviem Galaxy S sērijas flagmaņiem.

Kameras – slikti, slikti, OK, slikti

Viss ir slikti. Ļoti slikti. Tik slikti, ka es biju jau atmetusi ar roku šim apskatam. Jau vairākas reizes. Un tad, iedvesmojoties no citiem apskatniekiem, nodomāju – varbūt manās rokās ir nokļuvis pirmsražošanas paraugs ar nepabeigtu programmatūru vai vienkārši brāķis. Un palūdzu samainīt testa ierīci. Tomēr nē… joprojām ļoti slikti. Bet apskats ir jāpabeidz. Kaut vai aiz cieņas pret lasītājiem, lai gadījumā, ja kāds tomēr izlemj šo tālruni iegādāties, mēs par to nebūtu klusējuši!

Tātad: pirmais viedtālrunis ar četru kameru sistēmu. Ko tad tas nozīmē dzīvē? Trīs dažādi lenķi: 12 mm platleņķis, ierastais 25 mm un divkāršais optiskais – 50 mm skatu leņķis. Ceturtā kamera atbild tikai un vienīgi par asuma dziļuma noteikšanu mākslīgā fona pludināšanai.

Ja parasti apskatos var spēlēties ar tik latvisko medus mucu un darvas karoti vai otrādi, tad A9 kameru gadījumā man pirmo reizi ir jāsaka – te nu mums ir tīra darvas muca. Vislabāk to raksturos, protams, uzņemtās fotogrāfijas, tomēr pāris kodolīgos punktos apkopošu galvenās bēdas:

Baltās krāsas balanss. Pilnīga neprognozējamība; nosliece visu padarīt lillā. Platleņķa kropļojumi. Nespēja tikt galā kontrastainiem kadriem – zems dinamiskais diapazons, detalizācija. Teleobjektīvs cīnās ar asumu iestādīšanu un vairums kadru ir neasi. Nedaudz vājākā apgaismojumā – pilnīga katastrofa un fotogrāfijas kā izsmērētas. Fona pludināšana ir pilnīgs izsmiekls.

Te divi attēli, kas parāda gan platlenķa kropļojumus, gan baltā balansa cīņu viena kadrējuma ietvaros!

Vienīgā kamera, kas daudz maz tiek galā ar savu uzdevumu, ir standarta skatu leņķa kamera. Tomēr arī tās darbība ir stipri zem viduvējā un man ir pamatotas bažas, ka te pie vainas ir Sony sensors. Pikseļu jūra, a jēgas maz.

Jā, man ietrāpījās vispelēkākās gada nogales dienas, bet tik un tā – fotogrāfijas lai stāsta pašas par sevi!

Jā, Samsung ir piestrādājis pie efektu radīšanas: skaistuma režīms, emodži efekti – varēsi pielikt sev smukas zaķa ausis, fotografējamo objektu atpazīšana un citi nieki. Ir pat videofilmēšana palēlinātā režīmā. Tomēr ar visiem šiem efektiem ir daudz par maz, lai spētu kaut kā mazināt kameru nespēju tikt galā ar pamatuzdevumu – uzņemt daudz maz pieklājīgus attēlus!

Konkurence

Te man veselais saprāts kliedz, ka gandrīz jebkas 300-400 eiro robežās būs labāks pirkums par Galaxy A9. Lai nu man šoreiz piedod Samsung… Es nemaz nesākšu saukt pērnā gada flagmaņus, kas 600 eiro robežās šo sasitīs driskās pēc pilnīgi visiem parametriem! Sākot jau ar paša Samsung S8, kas būs krietni labāks un lētāks pirkums. Huawei P20, Mate 10Pro, par Xiaomi un OnePlus tālruņiem nemaz nerunājot! Ja gribas lāpstu, tad pa šo naudu var iegādāt divus Huawei Mate 20 Lite!

Nobeigumā

Ir tāda lieta, kā “sausais atlikums”. Vienmēr un visur. Es to formulētu tā – ļoti vāji realizēts un pašmērķīgs mēģinājums uzlekt trīs galvastiesas augstāk par savu sēžamvietu. Viduvējas kvalitātes tālrunis ar vakardienas iekšām un skaļu kliedzienu “mums pirmajiem ir četras kameras”. Un tas viss par nieka 600 eiro. 600, Karl! Ja mēs uzreiz izsvītrojam gandrīz nelietojamās platleņķa un telefoto kameras, tad mēs iegūstam kaut ko, kam būtu jāmaksā 200 līdz 300 eiro… Man ļoti gribētos parunāt ar kādu apmierinātu šī tālruņa īpašnieku…

Plusi

• Super Amoled ekrāns ar AlwaysOn funkciju
• FM radio, BlueTooth 5, NFC
• USB-C un 3,5 mm audio ligzda

Mīnusi

• Nav ūdens un putekļu aizsardzība
• Novecojis procesors un Android versija
• Ļoti vājš kameru sniegums
• Vājprātīga cena