Reklāma

Vai Lielbritānija gatavojas aizliegt saziņas datu šifrēšanu?

Jaunākie raksti

Motorola viedtālrunis varētu būt pirmais, kas būs aprīkots ar 200MP izškirtspējas kameru

Septembra sākumā Samsung izziņoja pirmo 200MP izšķirtspējas viedtālruņu kameru ISOCELL HP1. Ir parādījusies informācija, ka tieši Motorola radīts viedtālrunis...

Mazda: Elektroauto un sintētiskajām degvielām ir vieta nākotnē

Mazda Eiropas pētījumu un izpētes nodaļas direktors Kristiāns Šulce norādījis, ka ka sintētiskajām jeb e-degvielām nākotnē ir vieta līdzās...

Indijas valdība gatavojas aizliegt privātās kriptovalūtas un ieviest savu digitālo valūtu

Šķiet, ka Indija vēlas sekot Ķīnas piemēram un arī aizliegt kriptovalūtas. Taču ar dažiem izņēmumiem. Piemēram, Indija apsver ļaut...

Vācijas jaunā valdība vēlas līdz 2030. gadam pārtraukt ogļu izmantošanu

Pirms pāris dienām tika panākta vienošanās par Vācijas jauno valdību, un, šķiet, ka pie vadības grožiem atradīsies cilvēki, kuri...

Apple iPad 10.2 (2021) planšetdatora apskats

Šī gada rudens mums atkal atnesa jau diezgan pierastus jaunumus no Apple, un 14. septembrī, reizē ar jaunāko iPhone...

Tiek ziņots, ka Britu Konservatīvā partija priekšvēlēšanu solījumos iekļāvusi punktu, kas varētu sākt graut saziņas lietotņu šifrēšanas nozīmi – ja Konservatīvā partija tiks atkārtoti ievēlēta un varēs vadīt valdību, lielajiem saziņas servisiem var nākties trūkties.

Saziņas datu šifrēšana ir kļuvusi par karstu kartupeli dažādās debatēs laikā, kad civilizēto pasaules daļu atkal un atkal pāršalc ziņas par kārtējo teroristu pašnāvnieku uzbrukumiem. Lielbritānijā varētu tapt likums, kas liedz saziņas servisiem pilnībā šifrēt saraksti, būs jābūt iespējai piekļūt lietotāju sarakstei ar tiesas lēmumu. Likums varētu attiekties uz saziņas servisiem ar vismaz 10 000 lietotāju. Parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā norisināsies 8. jūnijā.

Interneta laikmetā bieži izskan runas par privātuma tiesību samērošanu ar valstu drošības jautājumiem. Saziņas datu šifrēšana un aizsargātas viedierīces nevienu reizi vien stājušās ceļā izmeklēšanai un noziegumu novēršanai.

Tehnoloģiju uzņēmumi šobrīd ir ļoti ērti iekārtojušies, paziņojot, ka šifra atslēgas nekādi netiek glabātas, sūtītajam saturam var piekļūt tikai sūtītājs un saņēmējs. Un nav nekāds brīnums, jo kopš Snoudena paziņojumiem vēlme pēc privātuma tīmeklī tikai augusi. Sabiedrībā pretrunīgi vērtētais Edvard Snoudens tiek uzskatīts par varoni, trauksmes cēlāju, dažreiz par nodevēju un pat patriotu. Viņa publiskotā informācija izraisījusi karstas debates par masu novērošanu, valdības slepenību un balansu starp nacionālo drošību un informācijas privātumu.

Reklāma

4 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
4 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments

Kādam plānpakausim ir jābūt (nu bet ko var sagaidīt no politiķa, kurš bāž degunu jomā, kurā ir totāls analfabēts), lai iedomātos, ka teroristi, kā arī jebkādi citi noziedznieki, saziņai neizmantos savus izstrādātos risinājumus. Pat jebkuri padsmitgadīgi lameri var viens otram sūtīt jpg failiņus, kuru saturā paralēli ir iekodēti šifrēti ziņojumi. Šāds likumprojekts tikai novilks pēdējās drēbju paliekas no godprātīgu pilsoņu privātuma, bet nekādīgi neietekmēs noziedznieku manevrēšanas iespējas. Nu tad visi drošības dienesti varēs ar visu galvu ienirt valsti nekādīgi neapdraudošu pilsoņu interneta aktivitātēs, tanī pat laikā atstājot totālā novārtā reālu draudu izsekošanu.

Iebildumi nevietā. kā textā teikts:”… būs jābūt iespējai piekļūt lietotāju sarakstei ar tiesas lēmumu”, tieši tāpat kā veikt kratīšanu jebkurā aizdomīgā gadījumā. Tas būtu tikai normāli. Un esi pārāk augstās domās par noziedzīgo prātu IQ un spriešanas spējām. Ja tur būtu tikai ģēniji, tad Dr. Ļaunums sen jau pārvaldītu pasauli. Realitātē 99,xx…xx% šo indivīdu atrodas kategorijā “stulbs un vēl stulbāks”.

:))) Es runāju tieši par to 1% kas ņem un uztaisa teroraktu! Bet pēc tam drošības dienesti ņemas runāt par to, ka lūk šis indivīds jau ir bijis dienestu uzraudzībā! Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri rūpīgi plāno teroraktus, nav tik stulbi, lai izmantotu plašai publikai zināmas komunikāciju metodes. Stulbais likumprojekts taču tiek briedināts konkrēti lai vērstos pret terorisma draudiem. Bet rezultāts būs tieši tāds pats – kamēr drošības dienesti intensīvi rakāsies pa parasto pilsoņu (un sīko noziedznieku) saraksti (jo tā būs viegli iegūstama), tikmēr kārtējais terorists atkal šiem deguna priekšā uztaisīs blīkšķi.

Rodas iespaids, ka terorisma draudus tikai izmanto, lai virzītu sabiedrību uz , sauksim to, neototalitārisma pusi.

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: