Kas ir “naudas mūļi”, ko tie dara un kādu lomu ieņem finanšu noziedzībā?

Nav noslēpums, ka finanšu noziedzība kļūst izplatītāka, krāpniekiem izmantojot arvien radošākas un efektīvākas metodes, kā iegūt naudu. Pēdējā laikā bieži dzirdam par telefonkrāpniekiem, kuri uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvana klientiem un visai veikli tos aptin ap pirkstu ar mērķi izmānīt bankas konta piekļuves datus un iztukšot tā saturu. Taču šobrīd īpaši aktīvi rosās tie finanšu krāpnieki, kuri savās shēmās izmanto tā sauktos “naudas mūļus”.

Šo īpašo apzīmējumu – “naudas mūlis” attiecina uz personām, ar kuru starpniecību krāpnieki pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais “mūlis” palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem bieži vien dažādās valstīs un tādējādi nopelnot sev komisijas maksu. Finanšu izlūkošanas dienests šādas personas dēvē vienkārši par “netīras naudas kurjeriem”.

Visbiežāk pievilina 20 – 25 gadus vecus jauniešus

Banka Citadele atklāj, ka pēdējā laikā novēroti vairāki gadījumi, kad tieši gados jauni cilvēki – 20-25 gadus veci – kļūst par “naudas mūļiem”. Lielākoties viņi apzinās, ko dara un kādas sekas tam var būt. Tomēr arvien biežāk, arī pašiem neapzinoties, šie jaunieši tiek ievilināti lamatās un kļūst par organizētās noziedzības krāpniecības shēmu upuriem. Vienlaikus šī nezināšana nebūt neatbrīvo no sekām un atbildības par izdarīto.

Kaspars Briška, Citadeles Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs: “Atsaucoties uz darba sludinājumiem, paziņu vai pat nezināmu cilvēku neticami labiem piedāvājumiem nopelnīt, jaunieši labprātīgi atdod noziedznieku pārvaldībā savus bankas kontus vai arī piekrīt saņemt izkrāpto naudu, ko uzreiz izņem bankomātā, pārskaita tālāk un atdod šiem viltvāržiem. Krāpniekiem parasti ir vieglāk apvārdot tieši jauniešus, jo lielai daļai no viņiem vēl nav stabilu ienākumu un vilinoša liekas iespēja nopelnīt neko nedarot. Lai arī jaunieši salīdzinoši biežāk iesaistās šāda veida finanšu noziegumos, krāpnieku vieglas naudas piedāvājums piesaista arī citas sabiedrības grupas, piemēram, personas, kuras ir sociāli nenodrošinātas, bez pastāvīgas dzīvesvietas, jauniebraucējus valstī, bezdarbniekus, kā arī studentus, kuri nonākuši naudas grūtībās.”

Līdz pat 12 gadus ilgs cietumsods

Ir daži izplatīti paņēmieni, kā noziedznieki uzrunā cilvēkus un vilina nodarboties ar šādām krāpnieciskām darbībām, piemēram, publicē šķietami nevainīgus sludinājumus, kā “naudas pārvedumu aģenti” u.tml., piedāvā sadarbību, izmantojot e-pastu, sociālos tīklos, ziņapmaiņas lietotnes utt.  Atsaucoties uz šādiem piedāvājumiem un kļūstot par “naudas mūli”, jāapzinās, ka sekas tam var būt visai sāpīgas. Tiek ietekmēta ne tikai turpmākā sadarbība ar savu banku. Citadele banka novērojusi, ka, pilnībā nododot savu konta pārvaldību krāpniekiem, ilgtermiņā iespējams sabojāt savu kredītvēsturi, jo krāpnieki bieži vien uz sava upura vārda paņem ātros kredītus, tādejādi uzliekot finansiālas saistības pret kredītdevēju.

Valsts policija uzsver, ka, neskatoties uz iemesliem, kāpēc cilvēki iesaistās šādos darījumos, būtiski apzināties – tas ir nelikumīgi un par izdarīto jāuzņemas kriminālatbildība. Tāpat konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana uz sava vārda pēc trešās personas lūguma un to turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai arī ir noziegums, par ko ir paredzēta kriminālatbildība.

Policija skaidro, ka par šādām darbībām personu var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 195.panta, 195.1 panta un 193.1 panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, kā arī datu, programmatūras un iekārtu iegūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Par šādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paredzēts naudas sods, mantas konfiskācija un brīvības atņemšana līdz pat 12 gadiem.

Svarīgi saprast arī, ka, izmantojot “naudas mūļus”, noziedznieki vēlāk var praktizēt citas nelikumīgas darbības, piemēram, narkotisko vielu izplatīšanu, cilvēktirdzniecību un tiešsaistes krāpniecību. Līdz ar to, ja iesaisties šādos pasākumos, ne tikai pats ļoti riskē ar bargu sodu, bet arī veicini noziedzības izplatīšanos.

Kā nekļūt par “naudas mūli”?

Lai uz savas ādas, nebūtu “jāizbauda” augstāk minētās soda sankcijas, ir jābūt ļoti vērīgam, ja saņem nepamatotus, taču ārkārtīgi vilinošus piedāvājumus un skaistus solījumus tikt pie vieglas naudas. Ja rūpīgi lasi tekstu, vienlaikus loģiski domājot līdzi, visai ātri “acīs ieleks” vismaz dažas no biežāk sastopamajām pazīmēm, kas liecina par krāpniecības mēģinājumu:

• mēstules vai saziņa sociālajos tīklos, solot viegli nopelnīt;
• sludinājumi, kuros norādīts, ka ārvalstu uzņēmumi meklē “vietējos/valsts aģentus”, lai strādātu to labā;
• darba sludinājumi, kuros tiek piedāvāta liela naudas summa par maznozīmīgām darbībām vai bez tām, neuzskaitot nedz izglītības, nedz pieredzes prasības;
• darba pienākumi nav aprakstīti, izņemot bankas konta izmantošanu naudas apritei;
• visa mijiedarbība un darījumi attiecībā uz šo darbu tiek veikti tiešsaistē;
• e-pasta adrese, kas saistīta ar piedāvājumu, izmanto publiski pieejamos servisus, piemēram, Gmail, Hotmail, Yahoo!;
• neveikli formulēti teikumi ar gramatikas un pareizrakstības kļūdām.

Saņemot šādas ziņas, jāievēro īpaši liela piesardzība, jo viens nepareizs solis jau var novest lielās nepatikšanās. Kaspars Briška sniedz šādu ieteikumus:

• Ja esi saņēmis aizdomīgus e-pastus vai ziņas, neatbildi uz tiem, kā arī neklikšķini uz e-pastā esošajām saitēm.
• Pārbaudi informāciju par ikvienu uzņēmumu, kas personīgi izsaka darba piedāvājumu. Īpaši tas attiecas uz ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem.
• Nekad nesniedz svešām personām savus bankas konta rekvizītus, izņemot, ja tās pazīsti un uzticies.
• Nekad neveic pārskaitījumus, karšu maksājumus vai naudas izņemšanu bankomātā trešo personu uzdevumā. Arī ja tie ir paziņas vai draugi, jo atbildība par notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būs jāuzņemas konta īpašniekam.
• Ja uzskati, ka esi iesaistīts krāpšanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, nekavējoties pārtrauc naudas pārvedumus. Tāpat paziņo savai bankai par pakalpojumu, ko izmantoji darījuma veikšanai, kā arī informē par šo situāciju Valsts policiju, zvanot par tālruni 110 vai vēršoties tuvākajā policijas iecirknī.
• Atceries, ka vienmēr drošāk vispirms sazināties ar savu banku, ja ir kaut mazākās aizdomas par krāpniecības mēģinājumiem.