ASV bāzētā transporta tehnoloģiju kompānija “Virgin Hyperloop” svētdien, 8. novembrī, veikusi izrāvienu savā kapsulas veida transportlīdzekļa attīstībā, ļaujot šo futūristisko braucamo notestēt pirmajiem pasažieriem. Izmēģinājums, kas norisinājās Nevadas tuksnesī, pēc kompānijas teiktā, bijis veiksmīgs un iezīmējis jaunas robežas vakuuma kapsulu tehnoloģijas attīstībā.
Nākotnes mobilitātei domātais transportlīdzeklis pēc savas formas atgādina lielu kapsulu/cauruli, kas domāta pasažieru pārvadāšanai zibens ātrumā. Virgin Hyperloop ambīcijas šajā jomā sniedzas līdz pat 1000km/h lielam ātrumam.
Testa braucienā piedalījās divi pasažieri – Virgin Hyperloop darbinieki-, kuri 500 metru braucienu ar šo kapsulu veica 15 sekundēs, sasniedzot ātrumu 172 km/h. Lai arī Virgin Hyperloop nebūt nav vienīgā kompānija, kas strādā pie šāda veida mobilitātes risinājuma, būtiski tas, ka uzņēmums šobrīd ir vienīgais jomā, kura testa braucienos piedalījušies cilvēki.
Izmēģinājumā piedalījās Virgin Hyperloop klientu pieredzes direktore Sāra Lučiana (Sara Luchian) un uzņēmuma tehnoloģiju jomas vadītājs Džošs Gīgels (Josh Giegel). Viņi norādīja, ka brauciens kopumā bija vienmērīgs, taču trases garums kapsulai neļāva pietiekoši ieskrieties un pārvietoties ar vēl lielāku ātrumu.
Nezinu kā citiem, bet man izskatās šis vairāk pēc scama. Sākot jau ar to, ka it kā kapsulai vajadzētu pārvietoties ar vakuuma palīdzību, bet starp kapsulu un tuneļa sienām ir metru plata sprauga. Nav skaidrs kurā vietā ir paredzēts to izdaudzināto vakuumu vispār pielietot. Un visbeidzot var redzēt, ka kapsula slīd pa sliedēm. Virspusēji skatoties, tas ir vienkārši vilciens iebāzts caurulē.
Bet nu var jau būt, ka esmu visu pārpratis un tas arī tā ir domāts kā vilciens caurulē no kuras tiktu izsūknēts gaiss, lai samazinātu berzi, bet tad, savukārt, pasažieri vienkārši nosmaktu. It kā jau mazliet pa cauruli drošāk, bet skaņas ātrumu šādā izpildījumā, manuprāt, pārsniegt, kā viņi ir iedomājušies, būs problemātiski.
Gan jau kārtējā investoru apkrāpšana un gaidāmi būs palieli tiesu procesi.
Hiperlopam kustība paredzēta pēc magnētiskās levitācijas principa. Sliede apakšā ir viena un vilciens no tās “atgrūžas”. Ķīnā, Šanhajā šobrīd tāds jau darbojas reālā dzīvē un Japānā taisās ieviest savu. Maksimālo ātrumu ierobežo tieši gaisa pretestība – kaut kur pie 700 km/h jau tā pamatīgais enerģijas patēriņš aiziet mākoņos. Tāpēc vajag to bezgaisa cauruli, kurā var “iemīt” krietni vairāk. Kā taisās nodrošināt skābekli pasažieriem, ir cits jautājums. Iespējams, ar ķīmiskajiem gaisa filtriem kā zemūdenēs.
Japānā MagLev komerciāli darbojas no 2005. gada.
2005. gadā pabeidza tikai MagLev testa līniju. Tur vietējie var arī pavizināties, bet normāla komerciālā līnija tā nav. Īstās līnijas vēl tikai būvē ar mērķi palaist pirmo kārtu 2027. gadā.
wikipēdija tev iebilst, tā ir 9 km pilsētas komerciālā līnija.
Beidzot sapratu. Linimo izstādes līnija ir vārgs nīkulis salīdzinot ar augstāk minēto, ko vēl būvē. Tā otrā drīzāk ir tas, kādu varētu ielikt hiperlopā, ja to kādreiz vispār uzbūvēs.
Nekāds vakums tur protams nebūs. Taču mēreni retināts gaiss jau dotu jūtamu efektu lai samazinātu gaisa pretestību un attiecīgi enerģijas patēriņu.