Hyperloop One, kam vajadzēja kļūt par nākotnes sabiedrisko transportu, ir pilnībā apturējis jebkādu darbību. Hyperloop One idejas autori un liekākie atbalstītāji bija Īlons Masks un Ričards Brensons. Šo nākotnes mobilitātei domāto transportlīdzekli, kas varētu sasniegt līdz 1000 km/h lielu ātrumu, sākotnēji radīja ar mērķi cilvēku un kravas pārvietošanai.
Hyperloop One pirmsākumi meklējami 2014. gadā, kopš tā laikam Hyperloop One projekts piesaistījis un droši vien arī veiksmīgi notrallinājis 450 miljonus dolāru. Hyperloop One izbūvēja nelielu testa trasi Lasvegasā, pēcāk arī Hyperloop One tika pārdēvēts par Virgin Hyperloop One, kad projektā iesaistījās Brensons. Pēcāk no nosaukuma atkal Virgin pazuda, kad projekts pārorientējās uz kravu pārvadāšanu.
Par Hyperloop One un idejas problēmām lasāmi un skatāmi dažādi avoti. Cik var noprast no avotiem, tad Masks pats ne pārāk metās Hyperloop One idejā iekšā ar savu naudu. Tā vietā Masks ļāva Hyperloop One ideju izmantot citiem uzņēmējiem, kuri bija gatavi projektā ieguldīt milzu naudas daudzumu. Viens no Hyperloop One tika plānots Dubaijā, kas varētu norādīt uz ne pārāk veiksmīgo finansiālo Hyperloop One izbūves un uzturēšanas aspektu.
Cilvēki, kuriem bija smadzenes, saprata pirmajā dienā, ka nebūs. Kad pateica, ka levitēs un izmantos vakumu lielos tuneļos… tad saprata, ka tā ir fantāzija, kura burtiski nozagta no 60. gadu komiksiem un fantāzijas grāmatām…
Hiperlops nomira.
Lasot kā kaut kādi safantazētu tehnoloģiju stārtapi piesaista miljonus investīciju, secinu ka vai nu investīciju fondu vadībā neviens neizprot fiziku, vai arī izprot, un zin ka šis nekad nedarbosies, bet aprēķina, ka ielecot ar savu naudu ātri, var piemuļķot citus, kas sekos pirmajai naudai un liks savu iekšā, pēc kā pirmie ātri izstājas kaut ko nopelnot kamēr nav citiem pielecis, ka te nekā nebūs.
Elons vēl pasaulei stāsta, ka pilnīgi pietiek ar elektroauto, elektroautobusi, elektro smagie un piemēram ūdeņraža auto nekam neder.
Bet tai pat laikā dzirdam ziņas, ka Norvēģijā jaunie elektroautobusi sala laikā visi, viens kā viens sāka stāties ceļa malās nekustīgi.
Avots?
https://aussiedlerbote.de/en/brand-new-electric-buses-paralyzed-in-oslo/
https://nordictimes.com/the-nordics/norway/electric-buses-could-not-withstand-the-cold-in-oslo/
Paldies!
EV entuziasti vēl nesen bļaustījās, ka Norvēģijas aukstumā ir ļoti laba pieredze EV braucējiem.
Redz ka vainīgi ir lādētāji nevis paši autobusi:
https://youtu.be/nQXc_C0m9Gg?si=KlBzX-drysE_0uvH
Tāds jocīgs video / komentāri viņam sanākuši – no vienas puses “nevis paši autobusi, bet lādētāji”, no otras puses, tomēr piemin, piemēram, ūdeņradi, kam kā reiz ļoti būtiska problēma tā izmantošanā ir (arī) tieši uzpildē.
Līdz ar to, ja reiz aukstums liek lādēties vairāk, tad arī jāskatās, kas notiek ar infrastruktūru.
Pretēji šādas ekspluatācijas “nianses” var atrast jebkam, piemēram, ja dīzeli ziemā nevar iedarbināt, tad vainīga ir priekšapsildes sistēma (vai nu tās, vai siltas gārāžas neesamība), nevis pats dīzeļmotors (un tā īpatnības) kā tādas utt..
Baigi jūtīgie lādētāji. Interesanti būtu uzzināt kas viņus nobeidza.
Izskatās ka nav gluži tā ka visi – vienkārši vadība neaizdomājās ka nobraucamais attālums tik daudz krītas.
Ņemot vērā cik bieži jāvirina durvis, tad vajadzētu vismaz autonomo apsildi vai pat REX versiju, kuras ģeneratora ražoto siltumu varētu izmantot salonā.
Jau no sākta gala bija skaidrs, ka tas bija scams un pilnībā apstiprinājās pēc redzētā video, kur kapsula testa 300m kratoties ripoja pa parastām vilciena sliedēm
Palasot komentārus, acīmredzami mums ir gudrākie prāti uz pasaules, tik žēl ka liktenis viņus nosēdinājis dīvānā. Fizikas grādi nepārspējami spiežās uz āru no visiem caurumiem.
Ūdens pie 40 grādiem pārveršas alkoholā.
Vai dīvānpēdijai ir taisnība?