Seagate bloga ierakstā paziņojis, ka veiksmīgi izveidots 16 TB HDD ar HAMR (Heat Assisted Magnetic Recording) tehnoloģiju. Seagate uzsver, ka nevienam nenāksies mainīt savus cieto disku izmantošanas ieradumus, jo HAMR cietie diski darbojas un izskatās kā ierastie HDD. Tiek pieļauts, ka būs nepieciešams izlaist programmatūras atjauninājumu serveru un darbstaciju operētājsistēmām, lai tie būtu pilnībā savietojami ar HAMR HDD.

HAMR cietie diski veidoti, lai nodrošinātu vairāk datu uzkrāšanu vienā cietajā diskā. HAMR cietie diski tiek pildīti ar hēliju, kas atļauj novietot diska plates tuvāk vienu otrai. Vienā cietā diska kastītē attiecīgi izvietojams lielāks plašu skaits.

HAMR ideja pamatā ir lāzera izmantošana citā diska plates virsmas uzsildīšanai, lai veiktu datu ierakstu. Uzsildīts tiek niecīgs punkts, tajā tiek veikts ieraksts un punktu atkal uzreiz atdzesē. Uzsildīšanai, ierakstam un atdzesēšanai dota mazāk nekā viena nanosekunde.

Šobrīd nav zināms, kad tieši HAMR tipa cietie diski varētu nonākt masveida ražošanā.

22 komentāri

  1. “Šobrīd nav zināms, kad tieši HAMR tipa cietie diski varētu nonākt masveida ražošanā.”
    Pareizā atbilde varētu būt – nekad?
    SSD diski, kas ir pieejami consumer tirgū ir sasnieguši 4tb. Un ssd joprojām ir tikai sākuma posmā! HDD ar rotējošām detaļām ir un būs konkurēt nespējīgi. Var tur bāzt lāzeru, hēliju vai Valdi Valteru

      • Ir, bet tā tehnoloģija ir vakardiena. Lai vēl ražo, kamēr vēl vecās iekārtas strādā, bet tēlot, ka izveidojuši ko jaunu un “uber krutu” gan vairs nevajag.
        Crt monitori ar bija lētāki kā lcd…

        • Nu come on. Tad jau var teikt, ka mūsdienu automobiļi ir vecas iekārtas, kurās nav nekā jauna un četru riteņu transporta līdzekļi ir bijuši gadu tūkstošiem.

        • Ja salīdzina ar auto, tad salīdzini drusku konkrētāk – tagad ieguldīt naudu dīzeļa dzinēja attīstībā ir vakardiena, dīzeļus protams vēl ražos, bet drīz tos nomainīs elektrisko dzinēju auto.
          Šeit ir tas pats. Tas hēlijs neko diži nepalīdzēs un HDD nav nākotnes

        • mājas lietotāju starpā varbūt, bet enterprise vēl labu laiku izmantot hdd kā risinājumu datu centros! hdd bizness negriežās ap desktop lietotājiem

        • Un kāda šim lāzerkarsējamam hēlija izstrādājumam būs ietekme uz serveru tirgu? Nekāda?

        • Teici Tu, kas ir izstrādājis cik cietos diskus? :) Protams, ka ir nozīme atsevišķiem mezgliem. Un, protams, HDD vēl ilgi būs pielietojums.

        • Es teicu, ka HDD paliks nelietojams? Es saku, ka HDD nav vajadzības pēc šādiem “izgudrojumiem”.
          SSD tirgus tikai sāk uzņemt apgriezienus un viss šis būs aizmirsts.
          Tāpat kā microLED nogalinās lcd un visdrīzākais arī oled aizies pa pieskari.
          Tas nenozīmē, ka inerces pēc vēl netiks lietoti vēsturiski produkti

        • Bet ko tad mums (un biznesiem) lietot, kamēr SSD uzņems apgriezienus? Pasaule taču neapstājas tikai tāpēc, lai uzgaidītu kaut kādu jaunu nākamās paaudzes tehnoloģiju.

      • Nezinu, iespējams. Bet, manuprāt, būtiskākā atšķirība ir viena gigabaita uzglabāšanas izmaksa. Vismaz agrāk tas tā bija spēkā. Bet nu SSD cenas pēdējos dažos gados ir būtiski samazinājušās (HDD gan jau arī pieaugot apmēram).

    • pareizā atbilde, kā vienmēr, ir – it depends. kāpēc visu rēķināt no mājamatnieka skatupunkta, kam 4tb ir milzu apjoms

      karstie dati, protams, visiem un visur, glabājas uz ssd
      aukstie dati, atkarībā no to apjoma, maka biezuma un stratēģijas, glabājas uz jebkā, kas atbilst – ja vajag 2PB datiem, kas tiek izmantoti reizi mēnesī nesteidzīgā tempā – priekš kam tieši ssd?

        • Tāda veida datus arī uz HDD parasti neglabā, tos glabā uz magnētiskajām lentām.

        • Ar lentām bija jautri. Pēdējo reizi izmantoju kādā 2004(?) svarīgiem valdības datiem 😂😂😂

        • datiem uz lentām nepiekļūsi no lietojuma, tie vispirms jāatjauno. bet jā, lentas ir foršas. labs, transportējams nesējs – hdd nokrīt zemē un tad kā paveicas, bet lentai ka tik korpuss vesels – tam gan vairāk nozīme, ja glabā ārpus dcentriem. un pat ja ikdienas bakupu jomā lentas pamazām aizstāj disku masīvi, tās nekur nepazūd – offsite un longterm glabāšanai lentas joprojām rullē, arī izmaksu ziņā (gan operatīvo, gan stratēģisko – kad organizācijai ir lētāk uzturēt lenšu iekārtu, nevis migrēt uz diskiem). 30 gadu laikā diski var degradēt, bet lentas guļ labos apstākļos un neprasa apkopi. vienīgi tehniķiem jāseko lenšu robota stāvoklim un jātur svarīgāko rez. daļu krājums)

        • lentas neprasa apkopi? nju-nju :) bet katrā gadījumā pārtīt lentu reizi gadā un sekot magnētiskā slāņa izmaiņām ir daudz vienkāršāk nekā uzminēt, kas ejot laikam notiek iekšā HDD. bez tam lentām un magnetooptikai ir milzīga priekšrocība – nesējs dzīvo atsevišķi no nolasošās daļas, kuru nepieciešamības gadījumā var arī uzbūvēt no jauna.

        • low maintenance)
          ilgi glabājot, jebkuram nesējam vajag apstākļus un kautkādu uzmanību – arī grāmatai.
          ilgtermiņā jālieto tas, kas vairāk piemērots mērķiem un sader ar iespējām. ja saglabā datus, bieži drillē to lentu un cer to pašu kopiju uzglabāt desmitiem gadu – protams, ka tas nederēs, ja lenšu kaste automātiski nemigrē datus uz jaunu nesēju pēc noteikta darbību skaita noteiktā laikā.

Ir ko teikt?