Francijas varas iestādes piemērojušas “Google” 150 miljonu eiro lielu naudas sodu par to, ka tehnoloģiju gigants padarījis sarežģītu un lietotājiem neizprotamu atteikšanos no sīkfailiem (angliski – cookie).
Saskaņā ar Francijas Datu aizsardzības likumu lietotājiem ir tiesības noraidīt sīkfailus, kas glabā informāciju par veiktajām darbībām tiešsaistē. Savukārt uzņēmumu pienākums ir nodrošināt šo atteikšanos vienkāršu. Šajā gadījumā “Google” to bija padarījis diezgan piņķerīgu.
Francijas datu aizsardzības iestāde CNIL (The Commission nationale de l’informatique et des libertés) paziņojusi, ka “Google” un tās meitasuzņēmums “Youtube” franču lietotājiem sarežģījuši sīkfailu noraidīšanu. To pieņemšana ir ļoti vienkārša, ar vienu klikšķi. Taču, lai noraidītu sīkfailus, lietotājiem tie vispirms bija jāpieņem un pēc tam tālākos soļos tos varēja kaut kā atteikt. Lieki piebilst, ka šāda pieeja radījusi mulsumu un daudz neskaidrību.
CNIL paziņojusi, ka par tādu pašu pārkāpumu sodīs arī “Meta”, piespriežot naudas sodu 60 miljonu eiro apmērā.
Ziņots, ka gan “Google”, gan “Meta” ir trīs mēneši laika, lai mainītu sīkfailu attiekšanas procesu Francijā. Pretējā gadījumā abi uzņēmumi būs spiesti maksāt naudas sodu 100 000 eiro dienā.
Vajag likt sodu par sīkfailu izmantošanu kā tādu. Un miers mājās.
Apstiprināt vai noraidīt sīkfailus vajadzētu būt opcijai pieslēdzot internetu, nevis katru reizi ieejot lapā.
Haha, nesen atsakoties no cepumiem, pievērsu uzmanību ka milzugarajā partneru sarakstā pie izslēgtajiem slēdžiem nav paskaidrojuma par slēdža pozīcijas nozīmi – vai pēc noklusēšanas tas ir piekrist vai atteikt. Manuprāt, tikpat labi tas var būt arī tā, ka slēdža nozīme domāta “iebilstu”, t.i. izslēgtā pozīcijā nozīme ir “neiebilstu”.
Ierosinu ka mēs uzliekam Miljardu. Sīkfaili ir svarīgi.
Ja tas vēl saucas sarežģīti. Ir gadījies ieklīst lapās ar 3-o kantoru taisītajiem spiegiem, kur atteikšanās no cepumiem iet caur vairākas lapas garu slēdžu sarakstu. Un katrs slēdzis pašam jāizslēdz. Tur varētu uzreiz 20 miljardus paprasīt :P
Drīzāk lai vienojas vai šādas sekošanas tehnoloģijas civilajos lietojumos vispār ir pieļaujamas vai nē.