Aprīlī elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai pieslēgti gandrīz 2150 jauni mikroģeneratori (saules paneļi mājsaimniecībās), un tas ir līdz šim lielākais vienā mēnesī pieslēgto mikroģeneratoru skaits. Iepriekš lielākā aktivitāte novērota 2022. gada augustā, kad mēneša gaitā sadales tīklam tika pieslēgti gandrīz 1800 mikroģeneratori.
Rekordlielā aktivitāte skaidrojama ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā – saskaņā ar tiem šī gada 30. aprīlī noslēdzās jaunu dalībnieku uzņemšana mikroģenerācijas neto uzskaites sistēmā, 1. maijā spēkā stājoties jaunajai – neto norēķinu sistēmai.
“Bijām gatavi lielam mikroģeneratoru pieplūdumam aprīlī, ko joprojām pozitīvi ietekmē valsts atbalsta programmu pieejamība saules paneļu uzstādīšanai. Tuvojoties 30. datumam, pieteikumu skaits pieauga arvien straujāk – pēdējā mēneša nedēļā saņemti pat vairāk nekā 1000 jauni pieteikumi. Lai līdz mēneša beigām apstrādātu visus pieteikumus, atbildīgie “Sadales tīkla” speciālisti strādāja arī brīvdienās. Aprīlī katru jaunu mikroģenerācijas pieteikumu apstrādājām vidēji 1,5 dienās – paldies kolēģiem par atbildīgo darbu!” saka “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Mikroģenerācijas klienti un arī lielākas jaudas elektroenerģijas pašražotāji (gan privātpersonas, gan juridiskas personas) turpmāk varēs pieteikties neto norēķinu sistēmai, kas ļaus veidot saražotās elektroenerģijas uzkrājumu eiro izteiksmē. Jauno sistēmu administrē elektroenerģijas tirgotāji, un, lai kļūtu par šīs sistēmas dalībnieku, ar izvēlēto tirgotāju jānoslēdz attiecīgs līgums.
“Neto uzskaites sistēma bija viens no priekšnosacījumiem mikroģenerācijas straujajai attīstībai, jo “kWh pret kWh” princips tās dalībniekiem sniedz iespēju “virtuāli” uzkrāt saražoto un tūlītēji nepatērēto elektroenerģijas apjomu. Reģistrētie sistēmas dalībnieki to varēs izmantot līdz pat 2029. gada februāra beigām. Savukārt jaunā – neto norēķinu sistēma – darbosies nevis pēc principa “virtuāls akumulators”, bet gan “virtuāls maciņš”. Līdz ar to mikroģenerācija Latvijā turpinās attīstību, balstoties uz tirgus principiem. Tāpēc, domājot par saules paneļu uzstādīšanu, jāizvērtē savas pašpatēriņa iespējas un elektroenerģijas cenas prognozes nākotnē,” piebilst S. Jansons.
Kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits maija sākumā sasniedzis 22 200, bet to kopējā ražošanas jauda – 187 megavatus (MW). Apmēram 95 % gadījumu mikroģeneratorus uzstādījušas tieši mājsaimniecības.
Mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kW, bet lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas.
ieguldījums Latvijas ilgtermiņa enerģijas neatkarībā un iespējams par ātru likvidēja neto uzskaites sistēmu, jo kā reizi tehnoloģiju cenas krītas un iespējams arī laukos iedzīvotāji sasparotos un liktu iekārtas.
Tas, ka samazinās tehnoloģiju cenas, nenozīmē ka seko arī iekārtu cenas. Jo tās ir dažādas lietas. Piem. maizes cepšanas tehnoloģija ir tūkstošiem gadu sena un to var uzzināt par baltu velti, bet maizi par velti veikalā tomēr nedod.
neprecīzi izteicos – saules paneļu cenas globāli ir samazinājušās par 50-60% un attiecīgi arī Latvijā jau šobrīd ir pieejami daudz lētāki risinājumi kā pirms 2-3 gadiem.
PS maizes cepšanas tehnoloģijas pa velti neviens nedod – maizes krāsnis maksā pietiekami dārgi – īpaši ja gribēsi tās tūkstošus gadus vecās tehnoloģijas:)
Daudzu lietu cena ir vairāk atkarīga no modes, haipa, marketinga u.t.t. nekā no objektīviem faktoriem un izmaksām. Kad kaut kas ir jauns un tehnoloģiskie procesi nav optimizēti priekš masveida ražošanas tad tas produkts būs dārgs arī dēļ tā, bet paneļi ir jau sen, nav tas gadijums. Vienkārši vienā brīdī cilvēki masveidā aizskrēja tos pirkt, attiecīgi cenas augšā. Tad visi kas var palielināja ražošanu lai ierautu savu kumosu un radās pārprodukcija, krītoties pieprasijumam (kopā ar elektrības cenām), daudz maz klasisks gadijums ar piedāvājums-pieprasijums
Saņēmu jauno piedāvājumu no Latvijas gāzes un secināju, ka no 2029.gada visticamāk atkal lietošu gāzes katlu apkurei, nevis siltumsūkni un paneļus. Tiklīdz kritās elektroenerģijas patēriņš, tika paceltas cenas sadalei un pārvadei. Rezultātā 1kwh gāzes ekvivalentā jau šobrīd izmaksā lētāk par paša saražotas saules elektrības pārvades pakalpojumu.
Sanāk tāds apburtais loks, Eiropa mudina mazāk lietot elektrību, mainīt spuldzes, pirkt modernu un energoefektīvu tehniku, kas samazina enerģijas patēriņu, un energokompānijām krītas ieņēmumi no pārdošanas, kā rezultātā tiek celtas cenas, lai kompensētu negūto peļņu.
bet tā tas arī ir. kompānijai ir jābūt peļņai. ja tu sāc taupīt, tā uzreiz cena augšā.
Lai salīdzinātu siltumsūkņa izmaksas vs dabasgāze nevar 1:1 salīdzināt MWh cenas. Dabasgāzes MWh cenai jāņem vērā katla lietderība, bet vēl svarīgāk ir ņemt vērā, ka dabasgāzes cenu norāda pie augstākās siltumspējas – būtu jāpārrēķina uz zemāko siltumspēju un tad var salīdzināt. Domāju, ka šobrīd izmaksas abiem ir līdzīgas. Ja ir siltās grīdas un māju var nodrošināt apkuri ar zemām temperatūrām, tad gan jau siltumsūknis labi performēs, bet ja nav tik labi, tad dabasgāze gan jau būtu labāka. Kārtīgi letiņi ar LG nepārslēdz līgumus, lai nebarotu Gazpromu, bet slēdz ar Elektrum vai Elenger, kuri šobrīd ir pat kripatu lētāki nekā LG.
Ar to arī noslēdzas Latvijas straujā virzība enerģijas neatkarības virzienā. Apsveicu ST un citus, kas panāca Neto sistēmas atcelšanu.
Turpmākā saules paneļu uzstādīšana, pārdodot saražoto tīklam par pāris centiem un pērkot atpakaļ par 4-5x dārgāku cenu nozīmē atmaksāšanās perioda izstiepšanos uz (izvelku savu ekseli) 8+ gadiem. Ja jāizmanto kredīta nauda paneļu uzstādīšanai, tad pierēķinam vēl aptuveni 4 gadus klāt. Bez neto norēķinu sistēmas šis atmaksāšanās periods nesaīsinās pat ja elektroenerģijas cena biržā pieaug.
Divi mazi plusi: Lai arī atmaksāšanās periods ir garš, investīcija uzskatāma par zema riska (pielīdzināma valsts emitētām obligācijām). Tik ilgi kamēr vispār paneļi ražo elektrību un tā tiek gan uzreiz patērēta, gan pārdota tīklam, investīcija sevi lēnām atpelna. Otrs pluss ir tāds, ka visi mikroģeneratori un saules elektrostacijas tomēr mazina nepieciešamību tērēt elektrības ražošanai gāzi un Daugavas ūdeni, kā arī mazina apjomu, ko tīkls iegādājas biržā. Attiecīgi elektrības cenas pieaugums tuvāko, piemēram, 10 gadu laikā varētu būt zemāks nekā iepriekšējo 10 (inflāciju neskaitot) vai pat negatīvs.