Kāpēc indeksu pensiju plāniem nevajadzētu piemērot komisijas maksu?

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums veidojas pamazām – 6% no katra strādājošā ikmēneša sociālajām iemaksām nonāk uzkrājumā, kuru pārvalda viens no tirgū esošajiem pensiju pārvaldniekiem. Latvijā pensiju pārvaldnieki ir gan lielo banku meitas uzņēmumi, gan neatkarīgas kompānijas. Katram pārvaldniekam ir pieejami vairāki pensiju plāni un sava stratēģija. Pamatā tiek izšķirta pasīvā un aktīvā pensiju pārvaldīšana. Jau vairākus gadus arvien populārāka ieguldītāju vidū palikusi pasīvā aktīvu pārvaldīšanas pieeja, kura balstīta uz ieguldīšanu indeksu fondos.

Citadeles meitas uzņēmums “CBL Asset Managament” šogad sācis piedāvāt CBL Indeksu plānu, kas tiek pārvaldīts pasīvi un kam vienīgajam tirgū netiek piemērota pārvaldīšanas maksa. Kā tieši iespējams radīt pensiju plānu bez pārvaldīšanas komisijas maksas, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Iespēja pasīvi pārvaldīt pensiju 2. līmeņa plānu Latvijā jau bija iepriekš. Ar ko CBL Asset Management piedāvājums ir unikāls?

Redzam, ka īpaši jaunāku cilvēku vidū arvien lielāku popularitāti ieņem aktīvu pasīvā pārvaldīšana vai ieguldījumi indeksiem piesaistītos finanšu instrumentos. Pēc būtības mēs esam aktīvās pārvaldības filozofijas piekritēji un praktiķi, mums ir lielākā finanšu analītiķu un aktīvu pārvaldnieku komanda Latvijā, kas ikdienā seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, makroekonomikā un veic dažādu aktīvu, ne tikai pensiju uzkrājumu, bet arī klientu personīgo līdzekļu pārvaldīšanu.

Taču, tā kā redzējām interesi no klientu puses, nolēmām piedāvāt jaunākiem klientiem savus 2. līmeņa pensijas uzkrājumus veidot mūsu CBL Indeksu plānā. Tā pamatmērķis ir kapitāla pieaugums no ieguldījumiem pasaules akciju tirgiem piesaistītajiem instrumentiem. Plāns paredz iespēju ieguldīt līdz 100% no saviem aktīviem uzņēmumu akcijās. Par plāna līdzekļiem mēs iegādājamies elektroniski tirgotos ieguldījumu fondus (ETF), kas ir piesaistīti tirgus indeksiem, un pārvaldām tos pēc pasīvās pieejas. Tas nozīmē, ka, neatkarīgi no finanšu tirgus apstākļiem un makroekonomikas prognozēm, ieguldījumu portfelis nemaina savu struktūru.

Tomēr mēs gribējām ieiet tirgū un piedāvāt pensiju 2. līmeņa pasīvo pārvaldības plānu par atbilstošu maksu – bez pārvaldīšanas komisijas maksas, jo 20 gadu laikā mums jau ir izstrādāta sistēma un izkopti procesi, kas aktīvās pārvaldības ietvaros ir tā nostabilizēti, ka veikt pārvaldītiem ieguldījumiem pasīvu pārvaldīšanu nekādas papildus izmaksas nerada. Tāpēc arī nepiemērojam pārvaldīšanas komisijas maksu, kas atsevišķiem pasīvi pārvaldītiem plāniem Latvijā ir pat augstākas nekā aktīvi pārvaldītajiem. Piemērojama ir vienīgi turētājbankas komisija – 0,08% gadā no visas klienta uzkrātās summas. Šo komisiju saņem Citadele, kas glabā šos vērtspapīrus, nodrošina darījumus, kontroli utt., un šī komisija sedz bankas izdevumus par vērtspapīru glabāšanu, kas tiek maksāti trešajām pusēm.

Kādas ir komisijas maksas pensiju 2. līmeņa pārvaldības plāniem?

Komisijas maksas pensiju 2. līmenī tiek valstiski regulētas un noteiktas ar likumu. Pēc būtības ir divu veidu komisijas maksas – fiksētās jeb pastāvīgās un mainīgās. Pārvaldnieks var noteikt arī mainīgo komisiju, kas indeksu plānā nav, tomēr atsevišķiem aktīvi pārvaldītajiem plāniem ir. Ja nopelnām klientam vairāk nekā tirgus, varam piemērot šo mainīgo komisiju jeb success fee no 0 līdz 0,63% gadā, atkarībā no tā cik liela virspeļņa sasniegta. Kopējo komisiju, kas ir fiksētā + mainīgā arī regulē likums un tā nedrīkst būt lielāka par 1,1% tiem plāniem, kas iegulda akcijās, un 0,85% konservatīvajiem, kas iegulda tikai obligācijās.

Patstāvīgā komisijas maksa parasti satur divas komponentes – maksu pārvaldītājam par ieguldījumu pārvaldīšanu un maksu turētājbankai. “CBL Asset Management” kā ieguldījumu pārvaldnieks saviem aktīvi pārvaldītajiem plāniem patur fiksēto komisijas maksu 0,39% un 0,08% samaksājam Citadeles bankai par turētājbankas funkciju.

Jaunajā indeksu pensiju plānā “CBL Asset Management” neiekasē ne mainīgo, ne pārvaldības komisijas maksu, un ar to esam unikāli. Tas nozīmē, ka ieturam tikai pastāvīgo komisiju 0,08% gadā, ko veido 0% pārvaldīšanas komisija un 0,08% turētājbankas komisija.

Kā šīs komisijas pēdējo 20 gadu laikā ir mainījušās?

Šajā laikā ir ievērojami palielinājušies iedzīvotāju 2. līmeņa pensiju uzkrājumi, sasniedzot jau gandrīz sešus miljardus eiro, līdz ar to rodas iespēja komisijas ievērojami samazināt. Īpaši tas vērojams sākot no 2018. gada, kad pamainījās maksimālie griesti. Principā fiksētās komisijas regulācijā ir iestrādāts tāds mehānisms – jo lielāks aktīvu apjoms, jo komisijas maksa būs mazāka. Ieguldījumiem līdz 300 miljoniem eiro piemēro pastāvīgo komisijas maksu līdz 0,6% gadā un aktīviem virs šīs summas – līdz 0,4% gadā.

Pastāsti, lūdzu, kā veidots CBL Indeksu plāns

Pirmkārt ir jāsaprot, ka ir dažādi pensiju 2. līmeņa pasīvie ieguldījumu plāni. Sākumā nepieciešams nodefinēt, kāds būs konkrētā investīciju portfeļa kategoriju sadalījums pa reģioniem, kāds būs, piemēram, ASV, Eiropas, Japānas uzņēmumu akciju īpatsvars portfelī.

Mūsu pienesums kā aktīvajam pārvaldniekam ir tāds, ka caur optimizācijas modeļiem un vēsturisko datu analīzi esam izveidojuši, mūsuprāt, visefektīvāko ieguldījumu struktūru, kuras pamatā ir ETF fondi. Konkrēti ASV uzņēmumi šobrīd veido 70% no visa mūsu piedāvājuma. Salīdzinājumā ar citiem ieguldījumu pārvaldītājiem mūsu šī brīža ieguldījumu stratēģija CBL Indeksu plānam nosaka, ka investējam ne tikai, piemēram, lielajos, bet arī mazajos ASV uzņēmumos, kā arī lielajās tehnoloģiju kompānijās. Līdz ar to mums ir arī diversificētāks portfeļa piedāvājums.

Kā tieši izveidojāt šo kategoriju sadalījumu?

Principā arī aktīvajā ieguldījumu pārvaldībā mēs daudz izmantojam šos optimizācijas modeļus, kur, balstoties uz lielajiem, vēsturiskajiem datiem, kā arī profesionālo novērtējumu, šiem modeļiem izvelkam optimālāko portfeļa struktūru.

Līdzīgā veidā arī izvēlamies konkrētos finanšu instrumentus. Skatāmies arī, lai tie komisijas maksas ziņā būtu izdevīgi investoram. Mums ir arī tāds iekšējais process, ko saucam par “funds selection”, kas principā pārskata pilnīgi visus ieguldījumu fondus un ar noteiktu regularitāti nosaka, kuri pārvaldnieki, fondi ir bijuši visefektīvākie.

Vai eksistē tāds ideālais pensiju 2. līmeņa plāns, kas der visiem?

Es parasti uzsveru, ka nav akmenī cirsts, ja tev ir 60 gadi, tad noteikti ir jāizvēlas konservatīvu obligāciju plānu. Ja seko līdzi finanšu tirgiem, globālās ekonomikas cikliem un redzi, ka šobrīd ir ekonomikas augšupejas posms, tad, iespējams, tev būs izdevīgi investēt akcijās nākamos piecus gadus, jo akciju vērtība augs. Tas vairāk ir zināšanu un cilvēka iesaistes jautājums. Taču kopumā vecums ir tāds noteicošākais. Investīciju pamata teorija saka, ka, jo garāks paredzētais investīciju periods, jo lielāku riska profilu investors var uzņemties. Pensiju 2. līmeņa plānu gadījumā tas nozīmē, ka, jo jaunāks cilvēks, jo lielāka akciju ieguldījumu īpatsvara plānu tas var izvēlēties. Vērts pieminēt, ka ir arī dzīves cikla plāni, piemēram, mēs piedāvājam CBL dzīves cikla plānu Millennials, kas ir domāts klientiem no 32 līdz 42 gadiem. Klientam, tuvojoties pensijas vecumam, šis ieguldījumu plāns automātiski nomaina ieguldīšanas stratēģiju no aktīvās uz konservatīvāku un klientam tas pašam nav jādara.

Cik lielu lomu šī jaunā indeksu pensiju plānā izveidē un uzturēšanā spēlē tehnoloģijas?

Šobrīd visā Citadeles grupā norisinās liels projekts, kura ietvaros mēs digitalizēsim infrastruktūru, kas ir saistīta ar finanšu instrumentiem. Klientiem jau šī gada beigās plānojam piedāvāt platformu, kur varēs ērti izvēlēties un iegādāties fondus, akcijas u.c. finanšu instrumentus. Tas dos iespēju visu pasīvās pārvaldes procesu pilnībā automatizēt – naudai ienākot, automātiski ģenerēsies rīkojums par konkrēto summu nopirkt attiecīgo instrumentu. Pašreiz šo darbu paveic aktīvu pārvaldnieks, kurš sniedz rīkojumu brokerim.

Tāpat vērts pieminēt, ka mums ir izstrādāti algoritmi, kas apstrādā liela apjoma datus par visiem uzņēmumiem pasaulē un sniedz optimālāko ieguldījumu sadalījumu, veidojot potenciāli efektīvāko investīciju portfeli. Informāciju par uzņēmumiem mēs iegūstam par maksu no uzticamiem globālajiem finanšu datu sniedzējiem, piemēram “Bloomberg” un “Reuters”.

Kādas izmaiņas pensiju plānos, tavuprāt, gaidāmas tuvākajos piecos gados un kā tās ietekmēs klientus?

Tehnoloģiskā attīstība pēdējo desmit gadu laikā aktīvajiem pārvaldniekiem ir ļāvusi strādāt citādāk. Agrāk, piemēram, lielajā “JP Morgan” birojā viens stāvs analizēja tikai ASV akcijas, otrs stāvs – Eiropas akcijas. Kopā saliekot, beigās šī analītika bija ļoti sadrumstalota un bieži vien kaut kas iztrūka, novedot pie neefektīviem lēmumiem. Jaunās tehnoloģijas ar pašreizējo lielo datu apstrādes kapacitāti ļauj principā trim, četriem analītiķiem kvalitatīvi apstrādāt pilnīgi visu tirgu, visas kompānijas un šos datus sistematizēt un automātiski atlasīt.

Pēdējos gados veiktas izmaiņas arī normatīvajos aktos, piemēram, agrāk nebija iespējams ieguldīt akcijās 100% un ilgu laiku atļautā robeža bija 25%, tad 50%, un tikai kopš pagājušā gada iespējams investēt 100% akcijās. Izmaiņas rada galvassāpēs klientam, kurš nesaprot, kuru no piedāvājumiem izvēlēties. Tāpēc aicinām klientus doties uz banku, kur speciālisti izskaidros atšķirības un palīdzēs izvēlēties piemērotāko ieguldījumu plānu. Savukārt mājaslapā manapensija.lv ir apkopoti un detalizēti aprakstīti visi pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni, ko piedāvā  finanšu pakalpojumu sniedzēji.

Ik pa laikam akciju tirgus piedzīvo kritumu. Kāds ir Tavs komentārs par to un kāpēc tomēr būtu jāskatās ilgtermiņa investēšanas virzienā?

Parasti, kad vērojams akciju vērtības kritums, vērts saprast, kāds tam ir cēlonis un tad arī var saprast, kas notiks tālāk. Tiem mīnusiem, kas novērojami kopš gada sākuma, ir divi cēloņi. Pirmais – globālā paaugstinātā inflācija, kuras ietvaros centrālās bankas cels likmes, aizņemšanās kļūs dārgāka, uzņēmumiem un iedzīvotājiem apkalpot savus parādus būs dārgāk, attīstība palēnināsies un līdz ar to kopējā globālā aktivitāte samazināsies. Otrs cēlonis, protams, ir ģeopolitiskais – Krievijas karš Ukrainā, kā rezultātā cietuši gan Eiropas, gan ASV akciju tirgi. Tomēr konflikti agri vai vēlu beidzas. Jau vēsturiski pierādījies, ka jebkurš militārais konflikts sākas ar diezgan strauju tirgus korekciju – kritumu, tomēr agri vai vēlu nostabilizējas. Protams, investoram, kurš tikai nesen sācis investēt, šis kritums nav patīkams. Ja viņš par zemām cenām pārdos savas investīcijas, tirgus atkopšanās brīdī liegs sev iespēju atgūt savu investīciju vērtību. Tāpēc sliktākais, ko varētu darīt, ir zemākajā punktā pārdot savas akcijas. No otras puses, šobrīd akciju novērtējums ir diezgan pievilcīgs, tās ir kļuvušas lētas un rada labu potenciālo ienesību nākotnē. Līdz ar to šis ir labs brīdis, kad investēt.

Pasīvi pārvaldīto pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu komisiju apkopojums