Tiek ziņots, ka Ķīnas Netac un Jiahe Jinwei rūpnīcās sākta masveida DDR5 SDRAM (Synchronous Dynamic Random Access Memory) operatīvās atmiņas ražošana. Pagaidām gan nav zināms, kur tieši būs izmantojama DDR5 atmiņa, bet tiek runāts, ka Intel 12. paaudzes Core Alder Lake procesori atbalstīs DDR5.
DDR5 būs jūtams uzlabojums pār DDR4 atmiņām, ja vien var ticēt baumām un neoficiāliem veiktspēju testiem. DDR5 varēs darboties ar līdz pat 6400 MHz, kamēr DDR4 griesti ir 4800 MHz.
Tāpat tiek lēsts, ka DDR5 atmiņas būs pieejamas tikai no 16 GB, mazākas DDR5 atmiņas plāksnes varam arī nesagaidīt. Ķīnas Netac un Jiahe Jinwei rūpnīcās tiekot šobrīd ražotas 16 GB un 32 GB DDR5 atmiņas.
Pagaidām nav zināms, kad DDR5 atmiņas varētu nonākt veikalos. Netac apstiprinājis, ka DDR5 atmiņas jau šobrīd veiksmīgi spēj startēties kopā ar datoru un tās izmantojamas ikdienas darbiem kopā ar operētājsistēmu.
DDR5 atmiņas lietotāju galddatoros gaidāmas kopā ar Intel Core 12. paaudzi, kā arī no AMD nāksies gaidīt jaunāku procesoru sēriju.
Jaunākajos telefonos ar LPDDR5 veiktspējas uzlabojumi nebija novērojami. Pagaidām lietotnes nav optimizētas, lai to izmantotu. Kas tiek sagaidīts no līdzīga virziena uzlabojumiem datoros? Kam?
jo lietotnes pašas nečohnī, kāda veida ram ir uz dēļa – ja vajag atmiņu, prasa osam, tas iedod ja ir ko dot.
Kamēr nav parādījušies taustāmi procesori un mātesplates kas atbalsta DDR5, tur nav ko spekulēt.
Ola vai vista?
ola.
Jau vairākus gadus atduros pret to, ka datorjauda ir dafiga, bet specifiskie softi ir tupi un neprot to izmantot. Piemēram, CAD produkti. Nafig vajag 20sec, lai uzstartētos, KAS ir jālasa TĀDS no diska(superātra NVMI), lai to neizdarītu piem. 3 sekundēs? Nu uzstartē kritiskās lietas UZREIZ, un pārējo klusiņām fonā turpmāko 10sc laikā, bet nē, man jāgaida, kamēr būs viss. Un CAD nav vienīgie, ir kaudz softu, kas 2021. gadā nesaprot, ka procim ir vairāk par 1 kodolu.
Jā, tāpat kā tik daudz softa nav optimizētas 64-bit operētājsistēmām, tik daudz kur tiek izmantots 32-bit programmas, kuras nav spējīgas izmantot normāli vairāk par vienu procesora kodolu.
Iedod Ekselim normālu slodzīti, skaties kā no 16 kodoliem tikai viens strādā ar 100% noslodzi. Tas pats arī ArcGIS un daudzām citām programmām. :(
32-bitiem nav nekāda sakara ar daudzkodolu izmantošanu.
ir uzdevumi, kuri nav sadalāmi paralēlos tredos vai būs lēnāki, un tava paralēlskaitļošanas teorijas nezināšana šo faktu nekādi nemainīs arī 2021. gadā.
Man šķiet jebko var saparalizēt :D parallel(1): run programs in parallel – Linux man page (die.net)
Protams, ka nē. Vairāk šo lēnumu ietekmē šaurais lietotāju loks, nav kas pieprasa super lietojamu produktu. Ja lietotāju būtu tik,cik wordam,sen būtu izdomājuši,kā apiet šo nesadalāmības problēmu. Gribēšanas nav.
Seskelim lietotāju ir gandrīz tikpat cik wordam. Taču vairāk par 2 trediem tur joprojām nelieto. Un pat varu iedomāties kāpēc.
Kur tad visi paziņojumi ka nav pieeja čipiem utt, bet te uzreiz masveidā! Cenas tik ceļ !
ĻOTI NIECĪGS lēciens ne kā no ddr3 uz ddr4, jo ddr3 max ir 1600mhz, bet ddr4 max ir 4800mhz= 3200mhz lēcinu stapība.
Uz ddr5 sanāk tikai -1600mhz starpība no ddr4.. Ņemot vērā latentumu(CL) un citus parametrus, principā ikdienas lietotajiem PILNĪGI BEZJĒDZĪGA starpība kuru jutīs tikai sava maka tukšumā jo maksās noteikti x reizes dārgāk, kas būs obligati jāpērk ja pirksi jaunu māteni jo standarts ta cits un ddr4 nederēs…..
Protams tas 1% pasaulē, kurs meklē kaut kādu milisekundžu starpību varēs uzgavilēt un varēs kaifot uz šiem moduļiem …. Bet nu ātrā ddr5 iznāksana šķeit ir vairak ekonomiska nekā racionāla, kā tas bija ar ddr3, kad tiešām šis standarts izsmēla savu ātruma potenciālu un bija nepieciesams ddr4 lai ieliktu nākamajā ātrumā, ko visi juta….
kāpēc nevarēs spraust ddr4? reti kad nogriež gen-1, pat gen-2 atbalstu, faktiski jebkam.
Tehnoloģijai jau ir vieta 1Tb RAM izmantošanai. Stangnāti tikai bremzē tehnoloģijas, lai smeltu krējumu.
1tb?!?
64–bit microprocessor can address 16 EBs (16 × 10246 = 264 = 18,446,744,073,709,551,616 bytes, or about 18.4 exabytes) of memory.