Šonedēļ saņēmu kādu ļoti interesantu preses relīzi. Pārskrēju pāri ar acīm un pasmīnēju. Beidzot izlasīju to uzmanīgāk, izpētīju reklamējamo projektu un jāsaka, ka esmu patīkami pārsteigts par vietējo uzņēmēju izdomu.
Tātad, ir izveidots jauns uzņēmums “Not Hot Environmental Solutions”, kas uzņēmumiem un privātpersonām piedāvā iespēju radīt sajūtu, ka tiek glābta daba. Proti, izdomas bagātais uzņēmējs ar vislielāko prieku īpašā tīmekļa lietotnē palīdzēs saprast, cik daudz tonnas CO2 tu saražo atkarībā no saviem ēšanas un transporta paradumiem. Pēc tam viņš piedāvās nopirkt iespēju iestādīt attiecīgu daudzumu koku. Jā, pareizi, tu apmaksā kāda uzņēmēja koku audzēšanas biznesu. Kas notiek pēc tam, kad koki izauguši? Jā, jā, saprati pareizi – uzņēmējs tos nozāģēs un pārstrādās paletēs vai mēbelēs, lai nopelnītu vēlreiz. Win Win Situation!
“Globālā mērogā tiek plaši runāts par planētas sasilšanu un pieaugošo CO2 koncentrāciju atmosfērā. CO2 izmešus rada procesi, bez kuriem ikdienā grūti iztikt – gan rūpniecība, gan satiksme, gan jo īpaši – elektroenerģijas patēriņš. Koku stādīšana jau vēsturiski ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā izvairīties no CO2 izmešu uzkrāšanās atmosfērā. Tāpēc dibinājām SIA “Not Hot Environmental Solutions”, lai aicinātu ikvienu, kam nav vienaldzīgi vides un klimata pārmaiņu jautājumi, ērtā veidā pievienoties ekoloģiskam dzīvesveidam, lai arī Latvija 2050. gadā būtu daļa no CO2 brīvas ekonomiskās sistēmas,” skaidro SIA “Not Hot Environmental Solutions” dibinātājs Māris Simanovičs, kas ir arī iekšējo cīņu pārņemtā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.
Šāda projekta palaišanai šobrīd ir ļoti pateicīgs laiks, jo noteiktās aprindās ļoti slavena Grēta ir radījusi sajūtu, ka kaut kas ir jādara klimata izmaiņu novēršanas sakarā. Kāpēc, lai tas “kaut kas” nebūtu kāda uzņēmēja biznesa interešu apmierināšana?
Tiek ziņots, ka šā gada pavasarī “Not Hot Environmental Solutions” jau iestādījis pirmos 1600 kokus. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir radījis metodoloģiju, kas aprēķina, cik daudz noteiktas sugas koku izvēlētajā augsnē nākamo 40 gadu laikā absorbēs CO2. Uzņēmuma izvēlētais etalons – 1600 koki, kas iestādīti 1 ha zemes – spēs akumulēt CO2 emisijas un mazināt to kaitīgo ietekmi uz vidi no 475 līdz 1104 tonnām 40 gadu laikā. Šķiet, ir padomāts par visu, jo pie šī projekta popularizēšanas ir pieslēgta visnotaļ zināma komunikācijas aģentūra un korporatīvās atbildības speciāliste Agnese Alksne.
Uzņēmums arī norāda, ka pakalpojuma izstrādē piecu gadu laikā ieguldīti ap 500 tūkstoši eiro, kas izlietoti mājaslapas, mobilās lietotnes un kalkulatora mehānisma izveidē. Dibinot uzņēmumu, iegādāta arī mežsaimniecībai piemērota zeme vairāk nekā 300 ha apjomā, kur turpmāk tiks veidotas jaunaudzes.
Ko tu domā par šāda veida ideju? Vai tici šī konkrētā projekta autoru cēlajam mērķim? Varbūt jau nopirki viņiem dažus kokus?
Ne, ne, šī noteikti nav oriģināla ideja.
Kas notiek ar “uzsūkto” CO2 pēc koka nociršanas un pārstrādes? Vai netiek daļa “izlaista ārā”? Un tad, kad prece nolietojas un tiek izmesta ārā, koks satrūd – tad taču arī CO2 tiek atdots atpakaļ…? (Fantazēju, vaicāju, nezinu, kā ir patiesībā)
Pareizi sāki domāt. Mežizstrādes brīdī daļa no koksnes biomasā uzkrātā oglekļa caur ciršanas atliekām satrūdot nonāks atpakaļ augsnē un atmosfērā . Mazvērtīgā sagatavotā apaļkosne tiks izmantota kā atjaunojamais energoresurs (sadedzināta, proti, nonāks atmosfērā). Augstvērtīgāka koksne tiks izmantota tā saucamo koksnes produktu, kas turpinās glabāt uzkrāto oglekli, ražošanā, kas atkal iedalāma grupās ar dažādu sabrukšanas laiku, līdz C atkal nonāks atmosfērā. Attiecīgi, apzinīgi plānojot mežsaimniecību, ar to iespējams sniegt ieguldījumu klimata izmaiņu mazināšanā. Kaut kā tā īsumā. No šī, manuprāt, loģiski izriet, ka koksne ir pārāk vērtīgs resurs, lai to izmantotu enerģētikā. It īpaši, ja koksnes biorafinēšana sniedz iespējas no tās ražot produktus sākot no pārtikas, kosmētikas un apakšbikksēm līdz būvniecībai.
Pēc idejas koks būtu jādabū ārāno mūsu planētas, lai skaitītos, ka ir apsorbējis. Vai arī mūžam jaglabā uz zemes noliktvās. Bet zaļie tik tālu nedomā. Viņi uzskata ka katrs stāds apsorbē tonnu. Tas nekas, ka pēc gadiem mežs ir jāretina utt. Un ne visi stādi izaugs līdz 20 metrus gariem kokiem.
Es pat teiktu, pat ne ‘stāds’ bet gan koka veids. Šaubos, ka visi koki uzņem un pārstrādā vienādu daudzumu co2. Noteikti ir koku šķirnes, kuras labak pārstrādā un kuras nē. Bet vai kādam tas interesē?!?? Vai kāds no miljoniem zaļo organizāciju, to ir pētijis??… Galvenais ir aprakt zemē bezjēdzīgi daudz koku stādu(ko paši pārdod, iepērkot lētāko, uzlīmējot ‘ECO’ un pārdodot mazumtirdziecībā talak ar uzcenojumu) un kā zombijiem bez smadzenēm skriet, pirkt un stādīt domājot, ka ‘ES’ tagad glābju pasauli jo ‘ES’ esmu zaļš stādot šos burvīgos ‘eco’ marķējuma stādus…. Tas nekas ka pa to stādu jārūpējas lai izaugtu, kā jau teici attiecīgā vieta ir jāretina ik pēc 5 gadi, lai mežs būtu tīrs, lai galvenie koki būtu stalti, veseli un varētu uzņemt co2 un filtrēt, bet vai to retinās brigāde ar mačetēm rokā?!? NOTEIKTI NĒ! Iebrauks ar dīzeļa dzinēja smago un bendzīna motorzāģiem sazāģēs visu aizaugušo! zili melniem dūmiem griežoties…. Vai TAD šī koku stādīšanas ‘kvote’ atmaksājas?.. Drīzāk tieši co2 līmenis palielināsies! Un vispār tikai pēc entajiem desmitu gadu arī reali tas ‘koks’ dos kādu labumu, nevis kā iestāda tā uzreiz tev viņš filtrēs… Ā un gan jau arī protams tam pašajam zaļajam aktīvistam, kurš tagad stāda savus 100 kokus… Read more »
tu šai komentārā pēc spriešanas veida atgādini paša lamātos “zaļos”. minējumi, pārspīlējumi un uz tās putras bāzēti secinājumi.
kā teikts krievu parunā «divi zābaki — pāris».
Uz katru šo histērisko teikumu varētu diezgan nosvērti un racionāli pat atbildēt, bet ajj… :D Es uz lielākajiem absurdiem vismaz tad: Globālā mēroga apkopotie vidējie cipari rāda ka C saturs koksnē ir vidēji 48 vai 51 % (lapukoks vai skujoks), attiecīgi koksnei īpašības ir tādas kādas ir, neatkarīgi no sugas, daudz tur C saturs nemainīsies. Turklāt stādītās sugas izvēlei ir gan mežsaimnieciskais, gan tiesību aktu pamatojums. Visintensīvāk C tiek piesaistīts tieši meža jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs, pēc tam C oglekļa piesaistes potenciāls meža ekososistēmā samzazinās (tas globāli runājot, meži un apstākļi ir dažādi). Tās PFC un FSCstandartu birkas uz koksnes produktiem pēc idejas ir labas, tās arī nozīmē, ka ar neadekvātiem traktoriem tur pa mežu nepurpina un negāzē lieki gāzes.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziepniekkalna-iedzivotaji-iebilst-pret-aptuveni-150-koku-izcirsanu.a337039/
Ko gribēju teikt, uzņēmums varēja atbalstīt minētos iedzīvotājus, kā ne kā tur pilsētā tak veic uzņēmējdarbību, ir klienti..
ja tu gribēji pievērst uzņēmuma uzmanību, tad vajag rakstīt uzņēmumam, nevis Kursora komentāros.
Nē, negribēju.
Cerēju, ka ar ielinkoto rakstu cilvēki sapratīs ironiju par šo “biznesa” ideju.
p.s. nemaz nerunājot no tehniskā viedokļa par astronomisku summu (no PR) izstrādātā maziņā landing lapā ..
Zinot, ka Latvijā “zaļā masa” (lasi koki, nevis krūmi utt.) pēdējos gadus izaug vairāk, kā spēj apstrādāt mežizstrāde. Meži aizņem vairāk kā pusi no valsts teritorijas. Vairāk (procentos) Eiropā ir tik trijām Skandināvijas valstīm ziemeļos. Ja salīdzina ar 1935. gadu, kopējais kubatūras apjoms Latvijas mežos ir palielinājies vairāk kā 4 reizes.
Nu nav tik skaisti, kā mežcirtēju lobijs dzied, nav! Ir kaudzēm problēmas ar mežu ciršanu LV: https://vkerus.blogspot.com/2019/10/mezu-cirsanas-apjomi-pieaug.html
bloga ierakstā atspēko vienu izteicienu par ciršanas apjomu no ZM. tur gan nav ne vārda pret @wils apgalvoto “kopējais kubatūras apjoms Latvijas mežos ir palielinājies vairāk kā 4 reizes”.
Jā kárklu/krúmu/mazu koceļu kubatúra uz papīra palielinās. #slaistie #latvijas #meži
Jā kárklu/krúmu/mazu koceļu kubatúra uz papīra palielinās
tev ir pretēji dati, izņemot personīgo pārliecību?
Varbūt metodoloģija/pieeja ir mainījusies, taču pirms kāda laika veicu savas zemes dažādu teritoriju uzmērījumus, tad izejošais materiāls bija aerofoto (t.i. neviens klāt dabā neko reāli neskatās) un sanāca zināms “kašķis” par to ka kaut kādi N hektāri kopsummā tiek uzskatīti par mežu, t.i. no augšas kaut kādu zaļumu redz, bet patiesībā tie ir pāris vientuļi ozoli ar savu vainagu.
Tāpat kā jau KKTK raksta, pieaugums viengadīgam kārklam arī labi ierakstās Excelī, bet vai tas ir gluži tas pats, ja jaunaudze reāli mežš būs tikai pēc 50+ gadiem.
Tā kā statistiku vienmēr var pavērst kādā gultnē vajag..
Jā, zemes veģetācijas uzskaitei izmanto infrasarkanās aerofoto kartes.
Lai arī man vienīgais sakars ar Latvijas mežiem ir brikešu iepirkšana privātai lietošanai, nepiederu pie “izzāģētās Latvijas” piekritējiem.
Man domāt, ka tas par ko runa sākās, bija kas cits. Šādi dati nāk no Meža resursu monitoringa, jeb Meža statistiskās inventarizācijas. Tur ir starptautiski pelietota un atzīta metodoloģija, kuras pamatā ir pa visu valsts teritoriju vienmērīgi izvietoti parauglaukumi, kas tiek katrs ar 5 gadu intervālu uzmērīts. Attiecīgi nekādām iegūto datu būtiskām novirzēm no ģenerālkopas nevajadzētu būt, statistiski. Ja tie kārkli ir tik daudz, tad tiem ar tādu pašu varbūtību kā mežam jāiekrīt parauglaukumā. Kāda biomasa uz valsti sanāk, tāda sanāk. Būtu jāpreicājas, ka nauda aug. :D
Nekā oriģināla. Skat. pagājušā gadsimta, ja nemaldos, 30. gadu Ilfa un Petrova zināmos darbus par Ostapu Benderu.