Canon jau pirms astoņiem gadiem bija paziņojis, ka tiek slēgta pēdējā analogo fotoaparātu ražošanas līnija, bet Canon noliktavās vēl bija pietiekams skaits saražoto fotoaparātu. Šie krājumi nu ir izsmelti, tāpēc Canon oficiāli aizver šo vēstures lapu.
Canon pēdējā analoga fotoaparāta modelis bija EOS-1V, kamēr savu biznesu uzņēmums uzsāka 1934. gadā, izlaižot Kwanon fotoaparātu.
Canon apgalvo, ka analogo fotoaparātu serviss tiks nodrošināts līdz 2025. gadam. Pēc tam gan Canon fotoaparātu apkope un detaļu pārdošana, visticamāk, pāries tikai specializētu veikaliņu un tiešsaistes forumu ietvaros.
Ja vēl ir vēlme iegādāt 35 mm SLR filmiņu fotoaparātu, jādodas pie Nikon, kas vēl tirgo FM10 (ap 570 dolāriem) un F6 (ap 2700 dolāriem) modeļus.
Tik pat noderīgi, kā rakstāmmašīna un patafons! :D
nesaki viss. analogajām fotogrāfijām ir sava aura, neskatoties uz to, ka mūsdienās pat profesionāļa rokās ir minimāla atšķirība kvalitātes ziņā.
tas pat nav auras jautājums. Daudzās foto/kino skolās pasaulē studentus māca darboties uz filmas. Jo katram kadram ir vērtība. Nevis bliezt 1000 kadru burstā visu pēc kārtas un tad skatīties, kas sanācis
nezinu, ko tur māca, bet holivudā ir cilvēki kas pārzin procesu un režors, nolīgstot šos cilvēkus dabū prognozējamu rezultātu. wokflows ir atstrādāts, izmaksas labi zināmas un rezultāts arī visiem labi paredzams. kinoteātriem rādīšanai noskanē plēvi un sagatavotu filmas ciparotu versiju.
pēc x gadiem, kad tagadējie profi aizies no tirgus un ar laiku digitālās procesa izmaksas kļūs zemākas, domājams arī filmu izmantos mazāk, atstājot to arhivēšanai (jā, joprojām holivuda arī digitāli filmētu materiālu izdrukā uz plēves un nobāž tuksnešā alā, kur tā glabājas nemainīgā mitrumā un tempertūrā, un nepazudīs linuksa kreša gadījumā).
var runāt par mākslu, par filmas unikālo izskatu, bet ciparos ļoti labi var simulēt film look un runa ir par procesa tehniskajiem aspektiem. un arī sadzīvē redzam, ka reizēm cipari nav ne tik lēti, ne tik visvareni. the devil is in the detail.
beidz. Holivudā pat kino uzņem uz filmas.
Nosauc vismaz 5 Holivudas 2016-2018 kases grāvējus, kas tiek Rādīti arī LV kinoteātros un ir filmēti uz klasiskās filmas!
nē, grūti ierakstīt “2016 movies shot on film” un lasīt pirmos rezultātus)
2016 negooglēju jo tā jau ir 2 gadus sena pagātne.
Googlēju 2018 gadu un tā uz fikso no Top 5 pelnošākajām filmām atradu ka Deadpool2 ir tikai viena aina filmēta ar 35 mm filmu. Tas liecina, ka arī kino industrija kratās vaļā no ieradumiem lietot filmu!
labāk pavaicā sev, kāpēc to vienu ainu vispār uzņēma uz filmas. ne jau ka sāka ar filmu un tad saprata, oi, vajadzēja tomēr digitāli. kā jau teicu, viņiem tur ir savi apsvērumi no procesa viedokļa, un katram nolūkam ir savs instruments.
dunkirk uz filmas. dīvaiņi, ne. vajadzēja kā soderbergam – visu filmu ar telefonu uzfilmēja. un par ko tas liecina, ka tagad industrija kratās vaļā no dārgajām ciparu kamerām, jo visu tak var aizstāt ar telefonu?
Pieļauju, ka Dunkirk ar nolūku filmēja uz filmas, lai piedotu vēsturisku noskaņu vēstures kino!
Apsvērums kratīties vaļā no filmas ir tikai un vienīgi finansiāls! Visas tās lentas ir jāapstrādā un jāuzglabā, un tas prasa naudu! Daudz naudas!
Sīkāk vari izprašņāt Dovu Simensu, kuram kāreiz no 2-4.jūnijam Rīgā ir trīs dienu filmu skola «Hollywood Film School».
protams, ka tikai nauda. un nav jau tā, ka ciparu kameras maksā lēti, un ņemot vērā to cenu, arī nomas maksa sasummējas. tad vēl cilvēki, kas to visu vada un apkalpo. par to arī runa – gadījumos, kad nevajag specifisku pēcapstrādi un specefektus, uzņemt uz filmas izmaksā tikpat vai lētāk. ciparu tehnika, viss kas tai ir apkārt un zināšanas, kas ļauj to izmantot – arī tas maksā naudu. daudz naudas!
pēc analoģijas, it cilvēka darbstundai būtu jāizmaksā lētāk kā papīra biroja stundai. vai tas tā tiešām ir?
man kā nespeciālistam ir samērā vienalga, kā uztaisa ilūziju – es tikai skaidroju, ko raksta industrijas cilvēki.
>Pieļauju, ka Dunkirk ar nolūku filmēja uz filmas, lai piedotu vēsturisku noskaņu vēstures kino!
par ko tu runā, kādu noskaņu? ciparu materiālu var apstrādāt un piešķirt vajadzīgo krāsu temperatūru, tonalitāti un noskaņu, ja vēlies. jeb tu gribi teikt, ka būtisks skaits cilvēku zālē skatoties digitāli projicētu attēlu, spēj atšķirt vai filmēts uz filmas un ciparots vai uzreiz filmēts digitāli?
Īss ieskats, ja lasi angļu valodā – https://jamesriverfilm.wordpress.com/2012/10/25/the-true-cost-of-filmmaking-in-the-21st-century/. Raksts nav svaigs, bet ideja skaidra. Starp citu – nomas cenas kvalitatīvai ciparu tehnikai Holivudā ir vienkārši astronomiskas un lētāk ir nopirkt filmu kameru, filmas, attīstīt un ieskanēt. Tas ir common fact. Par Rīgā, ja gribi uztaisīt klipu, kura fi,ēšana prasīs pāris dienas – zini cik izmanksās noma arri vai red kamerai?
gūglējot gŗūti pie viena uzbraukt ar pārgudrībām.
Gūglē nu pac, draudziņ. Pirmais, kas ienāk prātā – Mother!, kas filmēta pat uz 16mm filmas, kas pēc izšķirtspējas un dinamiskā diapazona atbilst 4K
a kāds sakars kases grāvējiem un klasiskai filmai?
Nu vot sākās! Es par meitu, bet tu visu laiku par māti! :D
Kāds sakars kases grāvējiem ar vērā ņemamu filmu?
pie nikon jādodas pēc jauna slr, bet ja der [maz]lietots – pasaule ir pilna ar vacation camera, kas stāv skapjos ar pirmo un vienīgo filmiņu tajā)) es pārspīlēju, bet kā taisīja agrāk – tur rezerve vēl ne vienam simtam filmu (ja ir vēlme ar to nodarboties).
Pilnībā neizmirs. Tieši tāpat kā vinila plates.
vinila plates vispār netaisās mirt – katru gadu ir pieaugums, kas mērāms vairākas reizes.