Tehnoloģiju attīstība studēšanu ir padarījusi pieejamāku, taču tajā pašā laikā padarījusi vieglāku cita autora darba satura pārveidošanu – sākot no neprecīzām atsaucēm, līdz pat cita autora darbā paustās domas piesavināšanos un darba pilnīgu pārkopēšanu, šādi veicot autortiesību pārkāpumu.
“Plaģiātisms ir kaitniecības veids pret konkrēta oriģināldarba autoru, kas grauj mācību iestādes prestižu, ticamību jaunā speciālista profesionālajām kvalitātēm un mazina valsts kopējo konkurētspēju. Turklāt salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvija atpaliek no godīguma principu īstenošanas akadēmiskajā vidē,” saka plag.lv pārstāvis Arturs Vinckevicius.
Kā tiek izvērtēts plaģiātisms?
Plaģiātisms var rasties nolaidības un nezināšanas, bet arī tīšas ļaunprātības dēļ, tāpēc plaģiātismu var izvērtēt dažādu līmeņu nodarījumos:
- Otra autora darbs ir norakstīts vārds vārdā;
- Darbā atrodamas vienādas satura daļas, uz kurām nav norādītas atsauces;
- Saturs tiek pielāgots konkrētajam darbam, taču nav norādītas atsauces uz pirmavotu;
- Darbā tiek izmantoti citāti bez atsaucēm;
- Darbā tiek izmantoti citāti no neesošiem darbiem;
- Darbs ir noformēts ar korektām atsaucēm uz pirmavotu, taču trūkst paša autora oriģināldomas.
Ierasti plaģiātisma aizdomu gadījumā darba autoram jāuzrāda darba piezīmes, kā arī jāizskaidro darba rakstīšanas process. Plaģiāts tiek izvērtēts pēc diviem aspektiem – valodas un darba satura, paustajām idejām.
Ja studentam nav pietiekami labas zināšanas studiju un zinātniskās pētniecības metodikā, tad nolaidības dēļ viņš piesavinās citam autoram raksturīgo izpausmi vai nolaidības dēļ aizmirst minēt atsauci. Taču pietiekami bieži ir arī tīši zagšanas gadījumi, kuriem par pamatu ir laika trūkums darba izstrādāšanai vai vienkārši bezatbildība.
Taču mūsdienās, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas, darbus viens pret vienu var salīdzināt vēl ērtāk un ātrāk arī tad, ja oriģināldarbs ir rakstīts jau pirms 15 gadiem vai ir citā valodā. Tehnoloģiju iespējas ļauj analizēt darbus no šādiem aspektiem: meklējot līdzības valodā un vienādas gramatiskās kļūdas. Izmantotos citātus un bibliogrāfiju, veidu, kādā ir rakstīts konkrētais darbs: vai tā ir eseja, domraksts vai pētījums.
Jāmācās no Polijas
“Plaģiātisma apkarošanas jomu Latvijā varētu salīdzināt ar situāciju, kad ceļu satiksmes ātrums netiek kontrolēts un visi brauc tik ātri, cik paši to vēlas,” – situāciju Latvijā raksturo plag.lv pārstāvis Arturs Vinckevicius un aicina šajā jautājumā mācīties no citām valstīm.
Kā pozitīvu piemēru plaģiātisma apkarošanā Vinckevicius min Poliju, kas ir izstrādājusi 4 sistēmas, ar kuru palīdzību iespējams pārbaudīt teksta autentiskumu, kā arī īsteno tiesību aktus, kas paredz, ka katrai universitātei un koledžai ir jālieto kāda no šīm programmatūrām un pret autortiesību pārkāpējiem tiek virzīta krimināllieta. Autordarbs ir intelektuālā īpašuma veids.
Latvijā par plaģiātismu studentu atskaita no augstskolas. Analizējot plaģiātisma statistiku, tas ir vairāk raksturīgs mazāk attīstītajās valstīs un valstīs ar siltāku klimatu. Viszemākais plaģiātisma līmenis ir Dānijā.
Plaģiātisma pārbaudes sistēma plag.lv apkalpo klientus 90 valstīs, nodrošinot servisu, kas ļauj pārbaudīt teksta līdzīgumu dažādās valodās vairāk nekā 14 triljonos dažādās interneta vietnēs. Sistēmas lietotājs var iegūt detalizētu atskatu un informāciju par teksta oriģinālavotu. Sadarbojoties ar universitātēm, Plag.lv nepārtraukti uzlabo servisa kvalitāti, kļūstot par mācību spēka un arī pašu studentu darba instrumentu dažāda līmeņa mācību iestādēs, kā arī dažādām institūcijām piedāvājot dokumentu oriģinalitātes pārbaudi.
Plaģiātisms un špikošana ir pilnīgi normāla lieta izglītības sistēmā, kurā galvenais ir pabeigt, īpaši neiespringstot par dažādām dzīvē un nākamajā darbā nevajadzīgām lietām, kas tiek uzdotas.
Protams, nedomāju to absolūtā nozīmē, jo cilvim, kas pats nespēj uzrakstīt sakarīgu gala darbu, nav ko meklēt augstskolā. Vnk ja študentem ir iespēja šad tad nočikāt kādu kursoviku vai pārbaudes darbu, tas pamatīgi atvieglo dzīvi…)
Principā jā, izņemot varbūt akadēmiķus, kam tādi darbi arī tad būs tā nodarbošanās atlikušajā dzīvē.
izņemot pirmo un daļēji otro punktu – pilnīgs bulšits.
visa apmācības sistēma balstās uz svešu darbu kopēšanu un pielāgošanu uzdotai tēmai. tieši tā cilvēki apgūst zināšanas ‘neizgudrojot velosipēdu’.
Tur jau tā problēma ar LV sabiedrību un izglītības sistēmu. Daudzi domā līdzīgi kā Tu, daudzi dzīvo pēc principa `izšļūkt`, tas tad arī tālāk iet dzīvē, biznesā, politīka u.t.t.
Ir tēma, kura jāpēta – ievāc teoriju, aplūko dažādus avotus, salīdzina, diskutē (kritika), nevis pliki nokopē – balstītu uz to tiek veikta tālākā analīze un darba izstrāde, kura vairāk ir paša autora darbs u.t.t.
Studēju Dānijā un šeit arī esmu sapratis, ka tāda pieeja attīsta domāšanas spējas, analizēšanas spējas, risinājumu meklēšanas spējas – Tu netikai iegūstu zināšanas, bet arī attīsti sevi kā personību, kura ir spējīga pati reaģēt, izsecināt un pieņemt lēmumus.
Tur jau tā lieta, ka personības pašas spēj secināt, vai vērts rakstīt kārtējo ūdensgabalu, ko pieprasa ķeksīša pēc.)
Jo Latvijas sabiedrības priekšrocība kā reiz ir pragmatisks veselais saprāts, kura sācis pietrūkt Vakareiropai.
Šodienas Rietumeiropa un personības, domāšanas, lēmumu un risinājumu meklēšanas spējas – neesmīdiniet mani.
Kolektīvo pašnāvnieku salidojums ar tupiem un tupām būtnēm par vadītājiem, kurus lēnām un vēl pagaidām bez asinīm okupē pilnīgi neeiropeiskas ne-kultūras pārstāvji.
Es, protams, saprotu Tavu sāpi, bet, īsti gudri, tomēr, nav atšķirt `Pragmatisku veselo saprātu` un domāšanas, analizēšana un risinājumu spējas, vienu no otra kā divas dažādības.
Un vsp., ja reiz par politiku, tad Latvijas variantu par `pragmatisku veselo saprātu` arī grūti nosaukt!
P.S. Es runāju tikai par Dānija (rakstā figurē kā līdere ne-plaģiātismā), kura, ja kas, cenšas būt kreatīva un rast visādus ierobežojumus tam, kas notiekas. Valsts, kurai bez vēja nav nekā, bet ir spējusi radīt sabiedrību, kura ir padarījusi to valsti par ļoti pārtikušu. Domājams, ka liels nopelns izglītības sistēmai, pieejai un arī kultūrai.
tu tagad savus domu graudu par ‘izšļūkt’ piedēvē man. manā tekstā nav nekā par izšļūkšanu, bet par principu, kā cilvēki reālā pasaulē mācās. kopēt idejas no labākajiem savā jomā nav nekas nosodāms. jautājums, ko tu ar izmantojamo materiālu dari tālāk. tāpēc pirmie divi punkti presrelīzē ir saprotami, pārējie izklausās pēc samocīta mārketinga.
“plaģiātisma aizdomu gadījumā darba autoram jāuzrāda darba piezīmes…”
Kas ir darba piezīmes digitālajā laikmetā? Es tādas nevarētu uzrādīt kaut izstiepdamies. Vecie (un pat ne tik vecie) profesori vēl kaut ko pieraksta uz papīra, bet man tas ir absolūtā izņēmuma situācijā. No otras puses, man ir datu apstrādes faili, modelēšanas diagrammas u.tml., bet ko lai tādā gadījumā dara humanitārie pļāpātāji?
Vispār – zinot LR reālijas – tāds plag.lv vnk vēlas uzvārīties ar cīņu pret plaģiātismu.
Kamēr studentus čakarēs par to, ka pārāk maz literatūras izmantots pētnieciskajā darbā, tikmēr arī spiedīs atsauces no citiem avotiem, lai tikai uzaudzētu izmantotās literatūras sarakstu.
Manuprāt īsts darbs būtu, ja students pētītu visu pats un no nulles, bez literatūras, kur kāds jau to pašu ir pētījis.
Būtu labi tomēr precizēt virsrakstu, nodomāju, ka pieņemti kādi noteikumi, ka augstskolām tas būs obligāti jādara, a nē, tikai kaut kāds kantoris pauž viedokli, ka vajadzētu.