Lai tiktu vaļā no ASV un Āzijas nomācošās procesoru atkarības, Eiropas Savienība varētu būvēt pati savu pusvadītāju rūpnīcu. Turklāt pusvadītāju rūpnīca tikšot izvietota tepat Eiropā.
Eiropas Savienība grasoties veidot pusvadītājus ar 10 nm vai modernāku tehnoloģisko procesu. Eiropa negrasās iesaistīties videokaršu un galddatoru procesoru cīņās ar Intel, Nvidia vai AMD, bet gan ražot pati sev 5G tehnoloģijas, procesorus automašīnām un varbūt pat serveru procesorus.
Tiek runāts, ka Eiropas Savienības procesoru projektā varētu tikt tomēr iesaistīti arī lielie tirgus spēlētāji TSMC un Samsung Electronics, bet pagaidām nekas neesot izlemts.
Šāds solis netiek sperts bez laba iemesla – Volkswagen AG nespēj saražot pietiekamu automašīnu skaitu, jo iztrūkst procesori. Arī Daimler AG darot visu, lai cīnītos pret ierobežotu procesoru pieejamību. Nav arī nekāds brīnums par šādu iznākumu, jo Eiropas autoražotājiem nākas procesoru iegādēs sacensties ar viedtālruņu ražotājiem.
Pagaidām gan nekas precīzāk par pusvadītāju rūpnīcas celšanas plāniem nav zināms.
Paskaitot cik daudz Eiropā ir uzņēmumu, kas ražo iekārtas ar sarežģītu elektroniku (autobūve tai skaitā), varbūt atmaksāsies.
Serveru procesori ir forši, īpaši lietotie, kuri ar laiku var vēlāk izmantot parastie lietotāji. 😁👍
Ja mātes plates to atbalsta.
Tagad mašīnas ar 5G, skaidrs ka auto vajadzīgi top CPU, jo auto lieto 10+ gadus un update arī būs jānodrošina. Tā ka TOP Smatfoni ir tiešie konkurenti.
Vai Artis Ābols pirms raksta publicēšanas to pats ir lasījis, vat tikai ar Google Translator iztulkoja un viss?
Izlasīju rakstu, dažas kļūdas pielaboju, bet doma kopumā skaidra un saprotama. Mūžam tehnoloģiski atpalikusī Eiropa sāk domāt, ka kaut kas šajā ziņā būtu jālabo.
.
Pats arī saprati, ko uzrakstīji?
Protams. Eiropa augsto tehnoloģiju jomā ir pamatīgi atpalikusi no Āzijas un ASV. Un Eiropa to pati saprot.
Cik no TOP 10 pasaules lielākajiem tech uzņēmumiem nāk no Eiropas?
The 10 most valuable tech companies in the world:
1. Apple (AAPL): $2 trillion
2. Amazon.com (AMZN): $1.6 trillion
3. Microsoft Corp. (MSFT): $1.6 trillion
4. Alphabet (GOOG, GOOGL): $1.05 trillion
5. Facebook (FB): $760 billion
6. Alibaba Group Holding (BABA): $730 billion
7. Tencent Holdings (TCEHY): $650 billion
8. Taiwan Semiconductor Manufacturing Co. (TSM): $393 billion
9. Samsung Electronics (SSNLF): $339 billion
10. Nvidia Corp. (NVDA): $310 billion
ja runājam par tehnoloģijām, tagad beidz citēt akciju papīrīšus un pamēģini no pasaules kopainas izstrīpot ARM. ja tev ir protesti, ka šis kantoris tehnoloģiski nonullē Amazon, Facebook, Alibaba un Tencent (1/3 tava naudas saraksta) kopā ņemtus, tad vari demonstratīvi izmest savu viedlāpstu.
ARM ir labs piemērs. Accenture? SAP? Kas vēl?
Mēs te aizgājām no virsraksta, stāsts bija par pusvadītāju rūpnīcu. Šķiet ka tos ARM procesorus ražo Āzijā. Vai kādam ir info, cik pusvadītāju rūpnīcu tagad ir Eiropā? Mums taču arī nesen bija viena :)
Nesen par šo tēmu arī bija BBC news. Ja pareizi atceros eiropiešiem piederošās rūpnīcās ražo <10% no visiem čipiem.
Ja var ticēt šim sarakstam, tad Eiropā šādu rūpnīcu nav pārāk daudz: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_semiconductor_fabrication_plants
Te arī ir atbilde, vai esam atkarīgi no Āzijas un ASV čipu ražotājiem.
Jā, esam. Un to sāk izjust arī tās nozares, kur Eiropa ir izsenis bijusi spēcīga. Piemēram, auto ražošana.
Atbildot uz, kas vēl – Siemens, Bosch, ABB, Schneider Electric, Ericsson, Nokia. Īsti gan neviens nefokusējas uz patērētāju segmentu un tāpēc tiek nereti aizmirsti, taču tie visi joprojām ir tehnoloģiju milži ar 20+ miljardu EUR ieņēmumiem gadā un milzīgām R&D investīcijām.
Tu esi pārliecināts, ka visas šīs kompānijas arī pašas ražo savus procesorus? Viena lieta veidot produktus, bet kas pavisam cits – ražot tām visas nepieciešamās komponentes.
Laikam tikai Bosch kaut ko ražo no pusvadītājiem. Kādreiz bija arī Siemens, tad atdalīja to daļu un nosauca par Infineon.
tev derētu definēt par ko diskusija, ja tu lieto “tehnoloģiski atpalikusi Eiropa”, pēc tam publicē akciju naudasmaisu sarakstu kā piemēru tehnoloģiski attīstītajiem, bet tagad atgriezies pie raksta temata un tagad strikti FABus apspriedīsim.
no tava “top 10” laikam tikai TSMC un Samsung ir savas rūpnīcas ar vismaz 10 nm tehprocesu. Eiropa, tāpat kā ASV, sen ir outsourcējuši ražošanu.
Mans komentārs par tehnoloģiski atpalikušo Eiropu ir ar plašāku tvērumu. Tas ir fakts. Eiropā labāk sokas ar ražošanas industrijām, dzelžiem nevis softu. Bet šis konkrētais raksts ir par čipu ražošanu un tajā atspoguļojas Eiropas tehnoloģiskā nespēja līdz šim. Laikam vairs negrib būt atkarīgi no Āzijas un kaut ko paši sāks nopietnāk darīt, kad tas kož dibenā Eiropas pamatbiznesam – ražošanai. Konkrēti, auto industrijai.
Da ko piesienās! Kā maksā – tā strādā :D
Viss ir skaist, daudz kas trūkst Eiropā. Es tikai nesaprotu, kādā veidā Eiropas savienība, kas ir tikai likumdevējs, var uzbūvēt tādu rūpnīcu? Kas viņi kādam ņems un piespiedīs – še Milka lāpsta – ej būvē rūpnīcu!
EU var izdalīt finansi, būvētāji paši atradīsies.
Var jau iedot naudu, uzbūvēt rūpnīcu, bet ko tālāk? Sanāks ka tā ir EU īpašums, kurā varēs pasūtīt čipus lētāk kā Āzijā? Vai iedot Boscham naudu lai tas uzbūvē?
Parasti valsts finansētie projekti ir neefektīvi. Piemērs: NASA v.s. Masks. Šķiet ka tieši ar kaut kādiem nodokļu gājieniem varētu būt stimuls kādam ko būvēt.
nevis celtniekiem iedos naudu, bet sponsorēs ieinteresētu ražotāju(s) uzbūvēt. Infineon visu aziātiem ražot atdevis (jo lētāk), tagad atpalicis un savā Vācijas rūpnīcā vairs nespējot pasūtījumus pavilkt. tā ir, ja vietējo tirgu nesargā globālā lētuča apstākļos.
[edit] NASA vs SpaceX nav piemērs, ASV vienmēr ir privātie izpildītāji, tikai beidzot konkursus rīko.
Par to esam vienojušies, ka naudu dosim privātajām kompānijām, lai tās būvē. Kādus brīnumainus noteikumus lai izdomā, kā šiem saņemt EU “piešprici” gan sākot “vafeļu”ražošanu, gan to turpinot?
NASA vs SpaceX gadījums ir specifisks ASV arī ar to ka NASA apakšuzņēmēji nekad no ASV nav aizgājuši. Jo viss bizness notiek turpat vienā valstī ar minimālām vai nekādām iespējām kaut ko darīt ārpusē.