Rolls-Royce Ghost apskats – baltās trifeles ar skābu kāpostu piegaršu

Kā tur bija ar to veco teicienu, ka “cilvēki grib lasīt par lietām, ko iekāro visvairāk, bet ar ko ir vismazākā pieredze”? Lai nu kā arī būtu, Rolls-Royce ir viens no tiem auto, kuru atļauties var vien retais. Kāda tad ir jēga vispār auto izmēģināt, ja potenciālie auto pircēji ar lasāmo un skatāmo literatūru nemaz necentīsies iepazīties. Teikšu kā ir – ļaujiet taču papriecāties.

Jau trešo reizi Frank Tiemann, kurš ir Rolls-Royce Motor Cars Korporatīvo komunikāciju vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā, Krievijā un Vidusāzijā, apmeklē Latviju, un līdzi sev ņem pārīti nesen iznākušu dārgu britu luksusa auto. Abas iepriekšējās reizes mums arī bija tā lieliskā iespēja kaut uz vienu dienu sajust to aristokrātisko interjera smaržu – pirmo reizi tas tā bija ar sportisko kupeju Wraith un pāgājušo reizi ar kolosālo kabrioletu Dawn. Šoreiz tas ir spoks, proti, Rolls-Royce Ghost.

Īss ieskats Ghost vēsturē

Šis limuzīna izmēra auto tā īsti nevar dižoties ar dekādēm senu vēsturi, tas ir vien 12 gadus vecs. Teiksiet, ka kārtīgs Hyundai pat ir vecāks, vai ne? Varētu tā teikt. Nosaukums Ghost šim auto ir piešķirts par godu pavisam vecam 1906. gada Silver Ghost, kas gan ir vēsturiski nozīmīgs spēkrats. Auto ir radīts kā mazāka un pieejamāka alternatīva pavisam aristokrātiskajam un milzīgajam Phantom. Vai tas nozīmē, ka Ghost ir ļoti pieejams? Skrienu jau pasūtīt vecāku Avensis vietā. Ne visi Rembranta darbi ir miljonu vērti, bet tas nenozīmē, ka tos ir iespējams iegādātāties. Protams, ka cena ir saglabājusies ļoti augsta – sākot ar 320 000 eiro par “parasto” un ar 360 tūkstošiem EUR bez PVN par pagarinātās versijas modeli. Un kā jau mēs zinām, katrs Rolls-Royce ir individuāls, tātad 360 tūkstoši EUR nav gala cipars, tā ir tikai starta atzīme. Mans izmēģinājuma pagarinātās virsbūves Ghost maksā ap 440 tūkstošiem EUR. Izklausās diezgan kosmiski tie cipari, vai ne?

Tik ļoti ātri novirzījāmies no vēstures. Tātad, 2009. gadā tika prezentēts aktuālās platformas Ghost. Lai arī kā pārstāvji censtos apgalvot, ka Rolls-Royce ir pats par sevi un ka ar BMW ir maz kopīga – tā nu īsti nav gan. Pirmkārt jau platforma ir ņemta no septītās sērijas BMW, ja pat ir tikai 20% kopīga. Tieši tāpat arī info-izlaides sistēma ir ņemta no BMW, kas gan ir ļoti labi, jo briti nevar lepoties ar savu elektronikas modernumu un stabilitāti. 6.6 litru V12 dzinējs ar divām turbīnām arī ir ņemts no BMW. 563 Zs un 780 Nm ir pietiekami trekni cipari, lai kustinātu 2.5 tonnas smago limuzīnu.

2014. gadā ieraudzījām Ghost modernizāciju, ko viņi paši sauc par Series II. Jauni un daudz modernāki LED lukturi, jauni buferi, uzlabotas bremzes. Šīs izmaiņas ir redzamas no ārpuses, kamēr iekšpusē Rolls-Royce pamatīgi uzlaboja priekšējos sēdekļus un samainīja skata leņķi aizmugurējiem sēdekļiem, lai būtu vieglāk sazināties ar citiem pasažieriem. Centrālā pulksteņa un instrumentu ciparnīcas ieguva pulētus metāla kronšteinus, lai izceltu šos elementus. Protams, tika piedāvātas jaunas interjera krāsas un jauni ādas materiāla varianti vēl lielākam fetišam. Papildus jaunākajai BMW info-izklaides sistēmai, visiem Ghost modeļiem tika pievienota “Satellite Aided Transmission”, kas izmanto GPS datus, kā arī analizē vadītāja braukšanas stilu, lai izvēlētos piemērotāko pārnesumu. Lai nebūtu pavisam garlaicīgi – arī papildus 40 Nm tikai uztūnēti esošajam dzinējam.

Jaunais Ghost ir būvēts no jauna

2020. gada septembrī pasaule ieraudzīja jauno Ghost, kurš vairs neizmanto BMW platformu – ir laiks izkāpt no autiņiem un iekāpt lielo vīru biksēs. Jaunā platforma ar pavisam dārgo “Architecture of Luxury” nosaukumu pirmo reizi tika iepazīstināta ar pirmo britu dārgākā brenda SUV Cullinan, kam sekoja jaunais astotās paaudzes Phantom, un tagad jau arī Ghost. Platforma gan arī ir vieglāka par savu priekšteci, kas dod iespēju salonā sabāzt vēl vairāk dažādus luksusa, komforta un klusuma materiālus. Pēc pārstāvja teiktā Ghost ir pirmais Rolls-Royce, kur jaunā modeļa izstrādē ir ņemti vērā klientu ieteikumi. Vai tas ir mārketinga teksts, vai daļa patiesības – to mums būs grūti spriest.

Dzinējs – nav jauns, bet ir jauns pašam Ghost. 6.75 litru V12 ar divām turbīnām un 563 Zs (850 Nm). Astoņu ātrumu ātrumkārba tāpat kā iepriekš ir absolūti bez jebkādām regulācijas iespējām, nav iespējas izvēlēties ne braukšanas režīmus, ne ātrumkārbas ātrdarbību – viss ir salāgots pēc inženieru komforta interpretācijas. Ā, es taču teicu, ka ir ņemti vērā klientu ieteikumi, pareizi.

Visu riteņu piedziņai tagad pievienojas sen klientu prasīta ekstra – visu riteņu stūrēšana. Aizmugurējie riteņi var pagriezties līdz pat 5 grādiem. Tas, protams, nav tik iespaidīgi kā jaunās Mercedes S klases 10 grādi, bet ir pietiekami daudz šim milzenim. Balstiekārta, protams, atkal ir uzlabota, kuras kopumu RR sauc par plakanās balstiekārtas sistēmu (Planar Suspension System). Skan gandrīz kā plakanā pēda, tikai labāk, hehe. Visu četru riteņu neatkarīga pneimatiskā piekare nav nekāds jaunums tirgū. Tagad ir arī 12V aktīvais aizmugurējās ass stabilizatora stienis, kas pēc priekšējās kameru informācijas attiecīgi reaģē, kad tiek atklāts izcilnis, bedre vai paaugstinājums. Nepietiek?

Uz priekšējās augšējās sviras ir uzstādīts mehānisks pakava formas balansieris, kas faktiski ir atsvars ar elastīgu gumijas eņģi. Šķērsojot mazākus izciļņus, tas absorbē daļu no balstiekārtas papildu vibrācijas un kustības. Dzeltenās gumijas atdures dod amortizatoram aizsardzību, un tās absorbē triecienus no lielākiem izciļņiem, lai svira un amortizators nesaskartos. Katrs pakavs sver 3 kg, kas šķiet pilnīgi nevajadzīga, pie tam mākslīgi radīta masa, bet tas viss būvēts maksimālam komfortam.

Tieši tāpat kā iepriekš Ghost ir pieejams divās versijās – standarta un pagarinātā. Pagarinātā versija ir 1% īsāka par Phantom standarta versiju. 5.55 metru un 5.7 metru garums ir tie divi cipari, kas jāatceras abām versijām. Platums, protams, ir vienāds –  2.15 metri. Un jaunais Ghost ir par 30 mm platāks kā iepriekšējās paaudzes, kas to padara par diezgan masīvu auto. Labi, ka tagad apgaismotais lielais priekšējais radiatora režģis ļauj laicīgi auto pamanīt.

Interjers kā dārgai mājai

Un to man ir ļoti grūti komentēt. Dārgi un ļoti kvalitatīvi materiāli, gandrīz 100 kg interjera klusināmā materiāla, 18 kanālu skaņas sistēma ar magnija-keramikas skaļruņiem kā dārgākajās mājas audio sistēmās. Un tas viss par nieka 15 tūkstošiem EUR. Skan gan mūzika fantastiski, un visdrīzākais ir pats labākais, ko es jebkad esmu klausījies. Nav nekāda brenda vārda, alumīnija skaļruņu vāki vien saka – “Bespoke Audio”. Īpašs. Pēc pasūtījuma. Ghost tagad ir arī pieejamas zvaigžņotās debesis, kas ir nieka līdz 1600 ar roku iebakstītiem LED elementiem, par ko vien samaksāsiet virs 10 tūkstošiem EUR. Arī priekšējā panelī izgaismotās zvaigznes ir 19 tūkstošu lāzergrieztu caurumiņu ar 152 LED elementiem. Viss, kas izskatās pēc metāla, ir metāls. Nekādu pārklātu plastmasu. Āda, perfekti taisnas šuves un patīkama plastmasa. Pat piesprādzēšanās brīdinājums skan kā klusi baznīcu zvani. Vienīgie nesaprotamās kvalitātes elementi ir sviras aiz stūres, ko izmantojam ikdienišķajām lietām – pagriezienu gaismām, logu tīrītājiem. Tās ir pārlieku prastas un plastmasīgas. Līdzīgi kā Audi pat saviem super dārgajiem auto liek tieši tās pašas briesmīgās sviras kā mazajam un vienkāršajam Audi A1. Elektriski atveramas un aizveramas durvis – loģiski.

Tomēr nav tā, ka mani pāris lietas nekaitinātu. Tas gan vairāk ir šāviens britu virzienā, kā konkrēta auto. Piemēram – aizmugurējā info-izklaides sistēma. Kaut tā integrēta kā mākslas darbs, ekrāna leņķis neregulējas. Atlaidies beņķī un filmu vairs neredzēsi. Turklāt – atvērt galdiņu un atklāt ekrānu var ar pogu labajā priekšējā sēdekļa pusē, bet aizvērt kreisajā. Kāpēc tā nevarētu būt viena poga? Netīšām nospied uz šofera beņķa (jo īsts aristokrāts sēž aiz pasažiera beņķa) esošo kreiso pogu, kas atver blakus sēdētāja galdiņu, bet aizvērt kā? Klāt vairs netiec. Nākamajā apstāšanās punktā būs jāprasa šoferim izkāpt un galdiņu aizvērt. Nākamais. Aizmugurējām durvīm aizkari atveras tik līdz pusei, kas pamatīgi aizklāj vēlamo skatu. Un aizmugurējā mazā lodziņa aizkars ir mehāniski jānoņem un tas tur vienkārši paliek karājamies. Priekšējo sēdekļu atmiņas un masāžas pogas ir novietotas ērti un redzami, bet apsildes poga ir absolūti citā vietā. Meklē. Nav arī pogas, kas priekšējo pasažiera beņķi aizbīdītu līdz galam, ja man vajag visu aizmugures vietu. To var praktiski visos lielajos luksusa auto. Šo gan pārstāvis man smuki nokomentēja – tas ir jādara šoferim nevis pasažierim.

Kā Ghost brauc?

Un ko Jūs sagaidāt šajā nodaļā? Tā kā šis ir nu jau trešais Rolls-Royce, ar kuru man ir bijusi tā ekskluzīvā iespēja braukt, tad es pat varu salīdzināt. Pirmais patiešām pārsteidzošais fakts ir, ka es gaidīju gludāku paātrinājumu. Vai man šim auto vajag 4.6 sekundes līdz 100 km/h? Nē. Skaidrs, ka pilnpiedziņa dod savu artavu iespējai paātrināties dikti ātri, bet absolūti nav nekādas nepieciešamības izsist stratosfērā caurumu. Tajā pašā laikā abas Rolls-Royce divu durvju versijas varēja būt asākas. Tās tomēr ir “drivers car”. Balstiekārtas darbība patiešām atbilst augstāk aprakstītajai teorijai – gaita ir vājprātīgi komfortabla. Bruģis, Rīgas ielas, grants ceļi – kāda starpība, kur mēs atrodamies!

Ar fotogrāfu izmetām tādu lielāku loku no Rīgas caur Cēsīm un Valmieru, lai izmēģinātu gan Latvijas ātrāko šoseju, gan šaurus pilsētas celiņus, gan vietējās nozīmes Latvijas “kvalitātes” ceļus. Un ar katru nobraukto kilometru arvien vairāk es sapratu, ka šis auto nav būvēts pat lielceļa ātrumiem. Līdz jēdzīgiem 70 km/h gaitas īpašības ir praktiski nesalīdzināmas ar jebko jebkad brauktu. It īpaši mazajos ātrumos – gudrā balstiekārta visu apēd. Šeit palīgā nāk gan GPS kontrolētā ātrumkārba, gan priekšējās kameras vadītais stabilizatora stienis, gan papildus balansieris uz augšējās sviras. Viss kopums gaitu padara kā spilvenu. Bet, tuvojoties pat atļautajam valsts ātrumam, paliek neforši. Auto tik ļoti cenšas stabilizēt savu gaitu, ka sāk uzvesties kā kuģis. Pārdesmit kilometru taisnas augstākās kategorijas “Pleskavas” šosejas rada jūras slimību. Man šis fakts šķita tik nesaprotams, ka meklēju atbildes interneta dzīlēs. Internetam, kā mēs zinām, vienmēr ir taisnība. Un es arī atradu vairāku citu ārzemju autoru piezīmes par pārlieku jūtamo “kuģošanos”. Stūres iekārta nav pati atsaucīgākā, bet šis pat nav pārmetums, jo Ghost noteikti nepiestāvētu cita slavena britu brenda stūres asums. Tas lai paliek sportiskiem auto. Un atkal – pie jaudīga paātrinājuma ātrumkārba varēja savu darbu veikt mazliet plūdenāk. Ja tā padomā, tad varbūt to īsto lidojošo paklāju Rolls-Royce pietaupa savam Phantom, jo Ghost ir domāts mazliet jaunākai auditorijai.

Visādi citādi – kapitāls klusums salonā. Bet ne pilnīgs – inženieriem ir šķitis, ka pilnīgs klusums radīs spocīgu sajūtu, tāpēc ir atstātas noteiktas frekvences, kuras netiek absorbētas. Es gan teiktu, ka vēja troksni ap 100 km/h var dzirdēt pārāk spēcīgi, bet tas varbūt ir tāpēc, ka es pilnīgajā klusumā centos saklausīt katru sīkumu.

Pēcvārds

Jā – Kursors.lv nav pareizā Rolls-Royce Ghost auditorija, bet reti kurš medijs ir. It īpaši Latvijā. Mēs atgriezāmies ar diezgan cilvēcīgu degvielas patēriņu, ja nu tam vispār ir nozīme. Ap 16 litru labākās Latvijas zirgu barības uz 100 rikšos veiktiem kilometriem. Izlasot skaļi šis skan tizli, bet nu es gribēju šo apskatu pabeigt uz tādas vidēji muļķīgas nots. Kāpēc? Tāpēc, ka es šādā auto jūtos diezgan muļķīgi – kaut es spēju novērtēt dizaina īpatnības, patiešām lielisko interjera kvalitāti, V12 rūkoņu un foršo paātrinājumu, es apšaubu, ka pat situācijā, kad tikšu pie milzum daudz naudas, es kādreiz lūkošos šī auto virzienā. Rolls-Royce nav naudas un iespēju apliecinājums, Rolls-Royce ir sabiedrības statusa ikona, kurai piestāv aristokrātiski, piezemēti un varbūt pat nedaudz naivi cilvēki.