Kur tehnoloģijas apvienojas ar luksusu – “Mercedes” S-klases apskats

Man nekad nav paticis, kad kādu mašīnu sauc par „labāko pasaulē”. Definīcija par „labāko” katram tik un tā būs atšķirīga – vienam labākais auto būs pilnīgi parasta mašīna, kas nelūzt un bez problēmām nogādā no punkta A uz punktu B. Citam labākais būs uguni spļaujošs monstrs ar lielu dzinēju, trešajam vēl kaut kas pilnīgi cits. Viens no auto, kas diezgan regulāri ir saņēmis „labākais pasaulē” apzīmējumu ir „Mercedes S-klase” – gan vācu autoražotāja, gan visas luksusklases sedanu flagmanis. Ekskluzīvā testa braucienā lūkojām noskaidrot, cik veiksmīga tad padevusies jaunā S-klase.

Īsumā par vēsturi

Šajā sadaļā tiešām negribu pārāk aizkavēties, lai šis apskats nesanāk pārāk garš. Tātad, S-klase pastāv jau no tālā 1972. gadā, kļūsot par „Mercedes” flagmani. Savulaik pazīstama kā „Sonderklasse” (tulkojumā no vācu valodas īpašā, speciālā klase), viss jaunākais, labākais un tehnoloģiski sarežģītākais, kas bijis „Mercedes” rīcībā, vienmēr nonācis šajā modelī un pēc tam arī citos „Mercedes” modeļos. Runa ir gan par dzinējiem un ātrumkārbām, gan par dažādām drošības tehnoloģijām. S-klase 70-to gadu beigās kļuva par vienu no pirmajām automašīnām, kas bija aprīkota ar ABS sistēmu, 1. paaudzes W116 modelis arī bija pirmais sērijveida auto ar turbo dīzeļmotoru.

2. paaudzes W126 modelis 1981. gadā kļuva par pirmo sērijveida auto Eiropā, kas aprīkots ar gaisa drošības spilveniem vadītājam, bet vēlāk sekoja gaisa drošības spilveni arī priekšējam pasažierim. Tāpat parādījās saķeres kontrole un dažādas luksuslietas, piemēram, papildus apgaismojums lasīšanai, apsildāmie sēdekļi, labāka klimatkontrole.

3. paaudzes W140 S-klase 1991. gadā ieradās ar stikla pakešu logiem, elektrisku bagāžnieka vāku un elektriskiem logiem, kā arī virkni citu elektrisku funkciju. Tiek uzskatīts, ka pirmo paaudžu S-klases tika izstrādātas, nesatraucoties par to, cik kaut kas varētu maksāt. Inženieriem bija pilnīgi brīvas rokas darīt un radīt visu, ko vien viņi spēj. Tas mainījās 90-to gadu beigās, kad „Daimler” apvienojās ar „Chrysler”. Sekoja posms, kurā „Mercedes” pazaudēja savu gadiem veidoto reputāciju kā tehniski ārkārtīgi uzticams auto.

4. paaudzes W220 S-klase ieradās 1999. gadā un arī šis modelis neizspruka no izturības problēmām, par to nereti saņemot kritiku. Salīdzinoši ar iepriekšējo paaudžu mašīnām, kas bija diezgan kantainas, W220 bija krietni noapaļotākām formām. Tāpat pirmoreiz „Mercedes” vēsturē S-klase nebija pirmais modelis, kurš saņēma jaunās paaudzes dizainu – tas gods tika 1997. gadā prezentētajai A-klasei, no kuras tika pārņemti gan ārienes dizaina elementi, gan arī salona elementi, piemēram, priekšējais panelis. Lai nu kā, arī šajā paaudzē S-klase saņēma kaudzi inovāciju – „Airmatic” gaisa balstiekārta, ventilējami sēdekļi, navigācijas sistēma ar ekrānu viduskonsolē, keyless auto atvēršana, „Distronic” adaptīvo kruīza kontroli un sistēmu, kas ļauj atslēgt atsevišķus motora cilindrus. Šī arī kļuva par pirmo paaudzi, kura bija aprīkota tikai ar automātiskajām pārnesumkārbām.

5. paaudzes W221 modelis pie klientiem ieradās 2006. gadā. Arī šis modelis ieradās ar acīmredzamām dizaina pārmaiņām, vienlaikus uzlabojot jau esošās tehnoloģijas – aktīvā kruīza kontrole tagad spēja pilnībā apstādināt mašīnu, lai gan „Mercedes” demonstrācijas braucienā izgāzās, jaunajai mašīnai ar šo tehnoloģiju ieskrienot aizmugurē iepriekšējās paaudzes mašīnai. Arī bremžu sistēma saņēma uzlabojumus, spējot bremzēt nenovēršamas sadursmes gadījumā. Šīs paaudzes laikā mašīna tika aprīkota ar LED dienasgaismas lukturiem un parādījās arī hibrīdversija „S400”.

Visbeidzot, 2014. gadā ieradās iepriekšējās paaudzes jeb W222 S-klase, kura jau kļuva digitāla. Pirmoreiz autoindustrijā pilnīgi visā auto tika izmantotas LED spuldzes. Salonā kārtējoreiz uzlabota materiālu kvalitāte, bet instrumentu panelis un multimediju sistēma tagad sastāvēja no diviem LCD ekrāniem. Auto bija aprīkots ar „Magic Body Control” sistēmu, kas lieto kameras, lai skenētu priekšā esošo ceļu un jau savlaicīgi sagatavotu mašīnas balstiekārtu nelīdzenumiem. Tāpat uzlabotas luksusfunkcijas, piemēram, katrā no sēdekļiem iespējams izvēlēties masāžas programmas. Auto aprīkots ar piestūrēšanas sistēmu un mašīna spēj nobremzēt un paātrināties, sekojot priekšā braucošai mašīnai.

W223 S-klase

„Mercedes” modeļu piedāvājums ir ļoti plašs, lai arī nebūt ne viegli saprotams vai uztverams. Jebkurā gadījumā, S-klase ir piedāvājuma pati virsotne – labākais no labākā, ko iespējams nopirkt par naudu. Jaunās paaudzes mašīna apvieno autoražotāja vēlmi kļūt digitāliem, elektrificētiem un autonomiem, to ietērpjot luksusklases ieterpā „Mercedes” gaumē.

Runājot par tehnisko pusi, auto izmanto „MRA2” platformu, kas pēc būtības ir iepriekšējās paaudzes mašīnas evolūcija. Tā veidota, lai platformā varētu ievietot lielākas baterijas plug-in hibrīda versijai, kā arī auto būtu aprīkojams ar aizmugurējo riteņu piestūrēšanu. Kā ierasts, arī šajā paaudzē tiek piedāvāta gan īsā, gan garā garenbāze. Apmēram 70-80 procenti S-klases pircēju izvēlas tieši garāko versiju, kuru izmēģinājām arī mēs. Šajā izpildījumā auto kļuvis par 4 centimetriem garāks (5,29 metri), pieciem centimetriem platāks (1,95 metri) un puscentimetru augstāks (1,50 metri). Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, izdevies nomest aptuveni 60 kilogramus svara.

Pagātnē ir tie laiki, kad pēc cipariem modeļa nosaukumā varējām noteikt, kāds dzinējs tiek izmantots. Tas gan neattiecas tikai uz „Mercedes”, bet arī uz citiem autoražotājiem. Benzīna dzinēju piedāvājums sākas ar „S450”, kas aprīkots ar 3,0 litru sešcilindru turbo motoru, kas attīsta 362 zirgspēkus (500Nm) un elektromotoru, kas sniedz papildus 21 zirgspēku (250Nm). Tam seko „S500” ar 430 zirgspēku jaudu (520Nm) un to pašu 21 zirgspēku jaudīgo elektromotoru. Plānots, ka vēlāk vasarā parādīsies „S580”, kas izmanots 4.0 litru V8 bi-turbomotoru (496Zs; 700Nm) un „mild-hybrid” sistēmu ar 20 zirgspēku jaudīgu elektromotoru. Visbeidzot, „Mercedes-Maybach” izpildījumā būs nopērkams „S680” – 6,0 litru V12 bi-turbomotors (621Zs, 1000Nm). Visi ar benzīna motoriem aprīkotie auto izmanto „4Matic” pilnpiedziņas sistēmu.

Dīzeļu frontē viss vienkārši – pieejams viens 2,9 litru sešcilindru turbo motors, kas „S350d” attīsta 282 zirgspēkus (600Nm), bet izmēģinātajā „S400d” tie ir 326 zirgspēki (700Nm). Vasarā gaidāms „S580 e” plug-in hibrīds, kurš aprīkots ar 3,0 litru sešcilindru turbo benzīna motoru (362Zs; 500Nm), kuru papildinās elektromotors ar 148Zs jaudu (440Nm), sniedzot kopējo sistēmas jaudu 510 zirgspēkus. Auto aprīkots ar 28 kWh bateriju un tikai elektriskajā režīmā vien varēšot nobraukt 100 kilometrus. Ar ātrumkārbām viss ir pavisam vienkārši – šobrīd pieejama tikai viena 9-pakāpju automātiskā pārnesumkārba.

Neuzkrītoša āriene ar tehnoloģisku pārbagātu salonu

Man ar šo mašīnu bija divas pirmās iepazīšanās – viena ziemā, bet otrā reize pienāca pāris mēnešus vēlāk, kad ar to devos testa braucienā. Ne vienā, ne otrā dienā auto neradīja „wow” efektu. Šis ir auto, kuram gadu gaitā izstrādājies savs tēls, uz to liekot skatīties ar zināmu respektu un pietāti. Mēs taču zinām nostāstus par cilvēkiem melnos mersedesos 90-tajos gados. Ja dīlera stāvlaukumā S-klase mani kaut kā nespēja uzrunāt, tad vēlāk, izbraucot ielās, mašīnas vizuālais tēls radīja krietni patīkamāku sajūtu. Jaunā S-klase jebkurā gadījumā ir neuzkrītošs auto, šķietami spējot iederēties teju jebkur, kur tas piebrauc. Izcelsies tikai tā izmēri. Domājams, šī auto pircēji priecāsies par diskrēto ārieni.

Vizuāli pamanāma ir lielā radiatora reste, kas tiešām ir kļuvusi milzīgi liela, savukārt priekšējie lukturi uz kopējā fona izskatās pat pārāk mazi. Konkrētais auto bija aprīkots ar jaunajiem „Digital Light” lukturiem – katrā no lukturiem ievietots modulis ar trim spēcīgiem LED gaismas ķermeņiem, kuru gaismu tālāk novirza 1,3 miljoni mikro-spoguļu. Lukturi uz ceļa spēj projicēt dažādus simbolus, piemēram, brīdinājumu par remontdarbiem.

Arī no sāniem mašīna veidota pludenām, taisnām līnijām, bez liekiem izliekumiem, kas tikai pastiprina neuzkrītošo, bet gana eleganto auto tēlu. Viena lieta sānos gan ir uzkrītoša un tie ir „pop-up” durvju rokturi. Kad tuvojaties auto, durvju rokturi šķietami izslīd no iekšpuses, lai varat atvērt auto. Tas gan nav veidots tikai izrādīšanās pēc – S-klasei ir izcils aerodinamiskās pretestības koeficents Cd 0,22. Aizmugurē uzreiz pamanāmas ir jaunās trīsstūrveidīgās lampas, kuras nedaudz atgādina jaunajā A-klasē izmantotos risinājumus, bet visādi citādi neko ļoti radikālu vai interesantu tur neieraudzīt.

Ja ārpuse izveidota vizuāli pat pārāk vienkārša, tad salonā „Mercedes” gājuši pilnīgi citu ceļu – salons šķietami pārņemts no kāda konceptauto un vienkārši ielikts ražošanā, neko nemainot. Sēžot salonā jūtama tradicionālā un mūsdienīgā dramatiska kombinācija – izcili un mīksti materiāli visur, kur skaries, kas apvienoti ar ekrāniem un jaunākajām autobūves tehnoloģijām. Pavadot laiku šajā mašīnā sāc saprast, kāpēc tā maksā tik, cik maksā – viss auto kā tāds rada ekskluzivitātes sajūtu, kaut arī tajā zināmu lomu droši vien spēlē mašīnas imidžs.

Salona izkārtojumā dominē divi ekrāni – 12,3 collu digitālais mērinstrumentu panelis ar 3D funkcionalitāti un 12,8 collu OLED multimediju ekrāns, abiem šķietami peldot virs priekšējā paneļa. Instrumentu panelis pats par sevi ir lielisks – izcila attēla izšķirtspēja, gana koši, bet jēgpilni vizuālie risinājumi, ātra darbība un labas pielāgojamības iespējas. Te „Mercedes” viss ir izdevies kā nākas.

Interesantākā instrumentu paneļa funkcija ir 3D skats – to iespējams aktivizēt ar vienu pogu multimediju ekrāna stūrī. Instrumentu paneļa malā iebūvētās kameras fiksē vadītāja galvas un acu novietojumu un kustību, pēc tam sistēma izveido divus nedaudz atšķirīgus attēlus, kuri ekrānā tiek sapludināti vienā, veidojot 3D efektu. Īpaši efektīgi tas strādā, ja instrumentu panelī esat izvēlējušies navigācijas skatu – karte tiešām šķiet telpiska. Citos skatos tas vienkārši demonstrē tehnoloģiskās iespējas, bet tam trūkst praktiska pielietojuma.

Aiz instrumentu paneļa atrodas heads-up displejs ar papildinātas realitātes funkciju, kurš attēlu projicē pa taisno vējstiklā. Šī sistēma gan ir ļoti praktiska un noderīga – tuvojoties krustojumam, bultiņas „peld” acu augstumā un paliek lielākas, rādot, kur ir jānogriežas. Uz šosejas redzams, kurai mašīnai auto seko. Arī heads-up displeja skatus iespējams pielāgot pēc saviem ieskatiem.

Tālāk jāpievēršas lielajam 12,8 collu multimediju ekrānam. Jau atkal – tehniskais izpildījums ir ekselents, bet ko gan citu varēja gaidīt. Sākot lietot multimediju ekrānu saproti, cik vājprātīgi pārbagāta dažādām funkcijām patiesībā ir šī mašīna. Iespējams ieslēgt pat režīmu sniega ķēdēm. Acīmredzot domāts gadījumiem, kad dodaties uz tikšanos Davosā, bet pa nakti uzsnidzis sniegs.

Brīžiem to visu ir ļoti sarežģīti aptvert un gadījās situācija, kad 10 minūtes nācās spaidīt ekrānu, lai tiktu atpakaļ tur, kur gribēju. Tas gan bija izņēmuma gadījums. Šo visu darbina MBUX sistēmas jaunākā versija, autoražotājam lepojoties, ka tai ir par 50 procentiem lielāka skaitļošanas jauda nekā iepriekšējam modelim. Neskaitot šo vienu gadījumu, kad apakšizvēlnēs tiešām ilgi nācās meklēt vajadzīgo, „Mercedes” spējis sistēmu salikt gana loģiski, lai galvenajā izvēlnē ērti varētu pārvietoties starp navigāciju, radio, telefonu un citām visbiežāk nepieciešamajām izvēlnēm. Sistēmas atbloķēšanai iespējams lietot biometriskos datus, proti, pirkstu nospiedumu, kā arī ievadīt savu PIN kodu, līdz ar to mašīnai uzreiz iestatot jūsu iepriekš izvēlētos parametrus. Pieejama arī balss vadība, kura raksta tapšanas brīdī spēj atpazīt 27 valodas (pagaidām ne latviešu) un patiesībā strādā diezgan labi, arī aizmugurē sēdošie var lietot balss vadību. Cik bieži gan kāds to izvēlēsies lietot, tas ir cits stāsts. Multimediju sistēma strādā ārkārtīgi gludi un ļoti ātri, kas, protams, uzlabo lietošanas pieredzi. Tehnoloģiju pārbagātība, kas cenšas nesaputrot galvu. Un lielākoties to arī izdara.

Pievēršoties sēdekļiem, arī te viss ir kārtībā – fantastiski ērti, nodrošinot visu iespējamo un neiespējamo regulāciju, kas sēdekļa izliekumus ļauj pielāgot savām vēlmēm. Katrā no priekšējiem sēdekļiem atrodas 19! elektromotori, kuri nodrošina 10 masāžas funkcijas. Sistēma strādā ne tikai uz muguru un pleciem, bet arī sēžamvietu. Ļoti interesanta sajūta. Papildus tam iespējams iestatīt „Energising Comfort” programmas, kur vienlaikus tiek kombinēta masāža, sēdekļu apsilde/ventilēšana, mūzika un salona apgaismojuma krāsu spēles. Viss kopā ir diezgan iespaidīgi un efektīgi. Konkrētajā auto bija „Burmeister 3D” audio sistēma, taču iespējams pasūtīt arī „Burmeister 4D” audio sistēmu ar atzveltnē iebūvētu sabvūferu, 31 skaļruni, 8 „exciters” un kopējo jaudu 1750 vatiem.

Elektromotori sēdekļos ļoti jūtami piepalīdz nodrošināt sānu atbalstu brīžos, kad dodaties līkumā. Atsevišķu rindkopu pelnījuši mazie spilventiņi uz galvas atbalsta – tādus oficiāli nepieciešams ieviest visās iespējamajās mašīnās – spranda un pakausis par to būs pateicīgi! Savukārt salona noskaņas apgaismojumu nodrošina 250 LED spuldzes, kas ieskauj visu perimetru, piedāvājot gan plašu krāsu paleti, gan dinamiski mainīgas gaismas. Tāpat salona apgaismojums savienots ar drošības sistēmām, piemēram, kad aklās zonas sistēma kaut ko pamana, salona apgaismojums sāks mirgot.

Īstā vieta, kur atrasties S-klasē ir aizmugurējie sēdekļi. Šīs mašīnas īpašnieki bieži vien nemaz nesēžas pie stūres, to darot šoferim, kamēr paši izbauda aizmugures sēdekļu sniegtās iespējas. Izmēģinājuma laikā tur pavadīju apmēram pusotru stundu un doties atpakaļ pie stūres nemaz tik ļoti negribējās – tā ir neticami ērta vieta, kur atrasties. Pat ar manu 1,93 metru augumu vietas aizmugurē ir pārpārēm – priekšā ērti iekārtojoties diviem cilvēkiem, man tāpat palika apmēram 20 centimetri vietas kājām un padsmit centimetri galvai. Vienīgā lieta, pie kuras mazliet varētu piekasīties ir durvis – tās atveras ļoti plaši, līdz ar to, lai durvis aizvērtu, var nākties sniegties ļoti, ļoti tālu. Bet kam gan domāts šoferis?!

Aizmugurē pamanīju arī vienu no retajiem jaunās S-klases trūkumiem – priekšējo sēdekļu aizmugurējās daļas apšuvums ir ne līdz galam taisni uzstādīts. Viss ir sašūts kā nākas, taču tur tik un tā ir neliela viļņošanās nevis skaisti taisna līnija. To, protams, pats vari salabot ļoti ātri, to visu sakārtojot ar pirkstiem, tomēr šādai niansei bija jābūt noslīpētai jau rūpnīcā. Vēl bagātīgākā komplektācijā tas būtu noslēpts aiz ekrāniem, bet tas nav attaisnojums – kāds savu darbu nav izdarījis precīzi līdz galam. Ja priekšā sēž tikai šoferis, tad priekšējo sēdekli iespējams aizbīdīt ļoti tālu prom, nolaist paliktni kājām un izlaisties pilnā augumā ar taisnām kājām. To varēs izbaudīt pat divmetrinieks.

Domāts arī par aizmugurē sēdošo drošību. Kā iepriekš rakstīju, S-klase ir pionieris dažādās drošības tehnoloģijās, arī šajā mašīnā airbagi salikti vietās, kur pat nevarējāt iedomāties, piemēram, priekšējo sēdekļu aizmugurējā atzveltnē, lai nodrošinātu papildus aizsardzību aizmugurē sēdošajiem. Vasarā tiks piedāvāta balstiekārtas versija, kas pirms sadursmes no sāniem, spēj uzraut mašīnu augšup par 8 centimetriem, lai lielāku trieciena daļu saņemtu slieksnis nevis durvis un pasažieri.

Zināmi iebildumi man ir pret durvīs iestrādātajām pogām sēdekļu regulācijai – tās šķietami prasās spiest ar spēku, taču pogas ir fiksētas un nekustas – tās ir skārienjūtīgas. Ja noregulēt atzveltnes slīpumu un attālumu līdz pedāļiem vēl var relatīvi normāli, tad citu pozīciju, piemēram, galvas atbalsta augstuma pielāgošana vairs nav nemaz tik vienkārša. Ja esat pagalam sliktā omā, šo visu var ātri salauzt, jo problēmas kaut ko pieregulēt var kļūt kaitinošas. Visādi citādi ar S-klases salonu „Mercedes” pārspējuši paši sevi, uzstādot ļoti augstu latiņu galvenajiem konkurentiem „Audi A8” un „BMW” 7. sērijai.

S-klase brauc… kā S-klasei pienāktos

Testa brauciena laikā vairākas reizes nācās uzdot jautājumu – kā gan šis auto to spēj? Galvenokārt tas saistīts ar aizmugurējo riteņu piestūrēšanas sistēmu. Tas pats par sevi nav nekāds jaunums un ir izmantots arī iepriekš, bet efekts tik lielā mašīnā ir vērā ņemams. Pieejama divās versijās ar 4,5 grādu vai 10 grādu piestūrēšanas leņķi. Tas mašīnai ļauj apgriezties vietās, kur prāts saka – vecīt, nebūs. Mūsu izmēģinātā versija bija aprīkota ar 4,5 grādu piestūrēšanas sistēmu, savukārt otra versija pieejama, ja izvēlaties diskus izmērā līdz 20 collām. Mūsu auto bija 21 collu lieli diski. Ar 10 grādu aizmugurējo riteņu piestūrēšanu S-klases apgriešanās rādiuss ir kā mazākajam no meršiem – A-klasei. Bet arī 4,5 grādi spēj paveikt labas lietas, ļaujot apgriezties vieglāk nekā domājāt.

S-klases īstā vieta ir kaut kur uz autobāņiem, tas ir nenoliedzams, taču arī uz mūsu vietējām šosejām auto izturas tieši tik labi, cik būtu sagaidāms. Pirmā lieta, kas tiek pamanīta ir klusā auto gaita – „Mercedes” ražošanā izmantojis skaņu slāpējošus materiālus visur, kur vien tos iespējams sabāzt, vislabāk nopakojot C statni jeb vietu, kur atrodas aizmugurē sēdošā cilvēka galva. Pretvēja un riepu troksnis tiek slāpēti lieliski un uz šosejas tik tiešām ir iespējams sarunāties gandrīz čukstus. Nu, pavisam mazliet lietojot balsi, kamēr aizmugurē sēdošais runā pa telefonu. Te palīdz arī dubultie stikli, kas aiztur skaņu un siltumu.

Visi S-klases modeļi standartkomplektācijā aprīkoti ar gaisa balstiekārtu (air-suspension), tāpēc braukšana ir tieši tik ērta, maiga un plūdena, cik varētu iedomāties gan braucot šosejas ātrumā, gan lēnām pārvietojoties pa bruģētu ielu. Galu galā, šī ir mašīna, kas radīta ar domu, lai tā būtu maksimāli komfortabla un ērta.

Šī mašīna brauc kā… S-klase. Izmērs un svars uz ceļa, protams, ir jūtams, tomēr 3.0 litru dīzelim ir pilnīgi pietiekami jaudas, lai bez piepūles varētu veikt arī kādu asāku manevru. Zemākos ātrumos un paātrinājuma brīžos dzinējs var būt nedaudz paskaļš, bet kruīza tempā tas pazūd fonā un ir nemanāms. Arī 9-pakāpju ātrumkārba darbu paveic labi un tai nav, kur piekasīties.

Patiesību sakot, šī mašīna pilnīgi mierīgi spēj braukt pati. Nu, gandrīz pati, vadītājam tikai viegli jātur rokas uz stūres, bet pārējo mašīna gan spēj pati. Stūre padevusies īstā diametra un tā veidota no patīkama materiāla. Vizuāli tās izskats ir diezgan interesants un savdabīgs. Stūre aprīkota ar skārienjūtīgām pogām, lai gan tās var spiest arī fiziski. Es joprojām dodu priekšroku vecajam labajām fiziskajām pogām, jo tas vienkārši strādā. Skārienjūtīgās pogas nav sliktas, bet to lietošana brīžiem var būt mazliet kaitinoša. Adaptīvā kruīza kontrole un piestūrēšanas sistēma darbojas precīzi, nedarot kaut ko tādu, ko tai nevajadzētu darīt un pārliecinoši noturot S-klasi uz ceļa. Sastrēgumos auto spēj apstāties un uzsākt braukšanu, sekojot priekšā esošajai mašīnai. Tehniski auto ir spējīgs izpildīt Level 3 autonomās braukšanas prasības.

Ja nu gadījumā nedaudz esat aizkavējies un jāsteidz uz biznesa tikšanos nedaudz lielākā ātrumā, mašīna nodrošina pietiekami daudz saķeres un stabilitātes, lai bez bailēm varētu pabraukt dinamiskāk. Virsbūves svārstības līkumos ir gana jūtamas, bet tās nav tik trakas, lai liktu piebremzēt un satraukties par stabilitāti. Kā mūsdienu auto pienākas, iespējams mainīt arī braukšanas režīmus – Eco, Comfort, Sport un Sport Plus, kā arī Individual. Vislabāk šai mašīnai piestāv komforta režīms, kurā tā pārsvarā arī atradīsies. Sporta režīmus, protams, var slēgt, bet grūti iedomāties situāciju, kad tie tā pa īstam noderēs reālā dzīves situācijā.

Cenas

Šis konkrētais „S400d 4Matic” garās versijas izpildījumā maksā gandrīz 179 tūkstošus eiro. Auto aprīkots ar aizmugurējo riteņu piestūrēšanu (1300 eiro), 21 collu lieliem AMG diskiem (2400 eiro), elektriski regulējamiem aizmugures sēdekļiem ar atmiņu (1560 eiro), „Digital Light” priekšējiem lukturiem (1890 eiro), papildinātās realitātes „heads-up” displeju (2990 eiro), „Burmeister 3D” stereo sistēmu (1310 eiro) un vēl ļoti daudzām, dažādām lietām.

Nobeigums

Jaunās paaudzes S-klasē saplūst mūsdienīgākās tehnoloģijas un cilvēku izpratne par luksus pārvietošanos. Tas ir funkcionāli pārbagāts auto, vienlaikus ar savām funkcijām nenospiežot vadītāju un viņa prātu. Lietotāja interfeiss izveidots ne tikai vizuāli kvalitatīvs, bet arī ārkārtīgi funkcionāls. S-klase joprojām paliek arī mašīna, ne tikai dators uz riteņiem – vienalga, vai esat pie stūres, vai atrodaties aizmugurē, S-klase ir auto, kurš jebkurā gadījumā sniegs ļoti patīkamu, baudāmu, ērtu un mierīgu braucienu līdz izvēlētajam galamērķim.