Kursors izmēģina Rolls-Royce Dawn

Rolls-Royce nav ne pasaulē dārgākais, ne arī ekskluzīvākais auto zīmols, bet pilnīgi noteikti tas ir pats atpazīstamākais luksusa auto ražotājs. Visi ražotāja modeļi ir brīvi pieejami praktiski visos auto tirgos un tikpat labi kā paši briti var dižoties ar lielo hromēto resti, tā arī tālākajā Āzijas nostūrī un Amerikas vidienē kovboji un naftas magnāti dīvaina paskata cepurēs var dižoties ar sudraba sievieti uz dzinēja pārsega. Cenas latiņa ir augsta, bet ne tik augsta, lai RR padarītu par retumu. Principā, parasts, dārgs auto, kuru iekāro tikai noteiktas kārtas pircēji. Kas tad padara šo auto par īpašu un tā pircējus par snobiem?

Sākumā šķiet, ka var viegli apmaldīties Rolls-Royce auto klāstā, bet faktiski ir pieejami tikai četri modeļi. Divi limuzīni Phantom un mazliet “lētākais” Ghost un divas divu durvju auto versijas – Wraith kupeja, ar kuru vizinājos pagājušogad, un Dawn kabriolets, kuru man ir iespēja izmēģināt šoreiz. Phantom gan atbild vēl par četriem apakšmodeļiem – limuzīns, pagarināts limuzīns, kupeja un kabriolets, tā kā kopā sanāk septiņi RR modeļi. Kamēr es esmu ticis līdz raksta uzrakstīšanai, Rolls-Royce ir prezentējis pavisam jauno astotās paaudzes Phantom, kurš vairs nepieļauj nekādus kompromisus un no BMW izmanto arvien mazāk. Par jaunā Phantom virsbūvju variantiem pagaidām detalizētas informācijas nav, tik baumas klejo, ka būs pieejama viena versija, proti, limuzīns, kupejas un kabrioleta misijas tiks uzticētas attiecīgi Wraith un Dawn. Lieliski, putras apjoms samazināts un varam pilnībā pievērsties attiecīgajam modelim.

Dawn ir pavisam jauns un pavisam neatkarīgs

Dawn nosaukums nav netīšs. Drophead apzīmējums kabrioletam, kuru Phantom izmanto savā versijā, nešķita vairs saistošs (Wraith Drophead vispār izklausās pēc sērijveida slepkavas) un nosaukums ir paņemts no patiesi skaista piecdesmito gadu kabrioleta Silver Dawn. Bet ne tikai tas. Kā saka pats RR – Dawn pilnībā un pareizi izpauž īsto Rolls-Royce raksturu. Savā intriģējošajā stāvoklī, rītausma ir pavisam cita pasaule, kas atklājas no nakts tumsas. Agrais rīta dzestrums dod erotisku pieskārienu ādai, pamodinot sajūtas un kaisli ar pašu dienas sākumu. Lai cik tas salkani arī skanētu, daļa patiesības tur noteikti ir.

Kaut sākumā šķiet, ka daudz atšķirību nav, RR apgalvo, ka 80% paneļu ir pilnīgi savādāki salīdzinot ar Wraith kupeju. Tas pats attiecas uz spēka agregātu, tas pats BMW N4 6.6 litru V12 dzinējs ar divām turbīnām ir saņēmis savādāku regulējumu un nodrošina 571 Zs (820 Nm), kamēr Wraith rādītāji ir 623 Zs (800 Nm). Tā pati ZF 8 pārnesumu kārba arī ir pārprogrammēta uz maigāku darbību, jo sportiskums kabrioletam neesot nepieciešams. Kabriolets kupejai zaudē veselas 0.6 sekundes līdz 100 km/h, it kā arī tas būtu ļoti svarīgi. RR ir vēlme pateikt, ka Dawn ir absolūti neatkarīgs modelis, kuram ir tikai līdzība ar savu “jumtaino” brāli. Tikai šasija esot tieši tā pati, kas ar Wraith un arī iepriekšējās paaudzes septītās sērijas BMW.

Ja Wraith speciāli tika ieklāts mazāk klusinošā materiāla starp vadītāju un motortelpu, lai pastiprināti dzirdētu V12 dzinēja skaņu, Dawn šādu kompromisu nepieļauj un auto ir ieklāts pat vairāk materiāla, kā visdārgākajā limuzīnā, jo kabrioletam esot jābūt pēc iespējas klusam. Brezenta jumts tiek veidots pēc speciālas tehnoloģijas, ko sauc par franču šuvumu, un nostrādāts tik gluds, ka vēja un apkārtējās pasaules troksnis salonā ir mazāks par cietā jumta kupeju. Arī jumta atvēršanas un aizvēršanas darbība esot klusākā pasaulē. Ok, pieļausim, ka tas ir svarīgi. Svarīgāk, manuprāt, ir apzināties, ka jumta aizvēršanas/atvēršanas mehānisms strādā līdz pat 50 km/h auto ātrumam, kas ir patiešām vērā ņemami. Kāpēc tas ir svarīgi? Pamēģiniet lietus laikā aiztaisīt jumtu, ja auto ir pilnībā jāaptur.

Ja mēs turpinām par skaņu, tad jāpiemin, ka auto aprīkots ar audio sistēmu, kura ir speciāli pielāgota vadītājam, 16 skaļruņi un ārējo trokšņu mikrofons, kas pielāgo audio sistēmu atkarībā no āra apstākļiem, padara skaņas kvalitāti patiešām lielisku. Nosaukums Bespoke Audio jau vien par to liecina.

Pie interjera dizaina ir jāpierod

Šis ir jāsaprot pareizi. Pagājušogad es auto izmēģināju mazā eiforijā un ļoti daudz lietām es nepievērsu pastiprinātu uzmanību. Kaut salona apdare ir augstākā līmeņa un nostrādāts līdz sīkākajai detaļai, es to nenosauktu par praktisku. Es saprotu, ka inženieri ir vēlējušies maksimāli saglabāt klasiskās nianses, bet tad vajadzēja iet līdz galam. Mazais digitālais panelis zem klasiskā izskata spidometra riņķiem ne tikai izskatās tizli, bet tas ir slikti pārredzams un vispār šķiet, ka tā ir ar dubulto skoču pielipināta uzparikte, ko auto pārbūvēšanas kantori izmanto sporta dzinēja regulēšanai. Klasiskā dizaina salona temperatūras regulētāji ir cik skaisti, tik neērti. Nu ļoti grūti notrāpīt sev vēlamo temperatūru. Kā BMW fans es varu piesieties arī informācijas un izklaides sistēmas vadības pogām, kuras ir tik mazas un pareizi sēžot praktiski neredzamas. Sēdekļa regulēšanas un vadības sviras ir izcili skaistas, tik patīkami pieskarties, ka gribētos visu laiku regulēt beņķi uz priekšu un atpakaļ. Tikai, ja normāli varētu tik tām klāt. Lai tiktu klāt sēdekļa pozīcijas regulēšanas pogām pie aizvērtām, ir jābūt desmitgadīga bērna rokai.

Vairāk man īsti komentāru nav, salonā ir patīkami uzturēties, patīkami visam pieskarties un pat tikai skatīties virsū. Izklaides sistēma kaut ir no BMW, RR to ir pamatīgi pārveidojis, izkārtojums ir cits, krāsu gamma arī un arī vadības svira ir saglabāta sava vecā. Tur gan ir jāpiekrīt, jaunā dizaina BMW vadības svira šeit absolūti neiederētos. Paneļi ir roku darbs un pulētais alumīnijs pat piestāv gaišajam salonam.

Ir arī foršie mīkstie paklāji, kuri tā vien liek novilkt kurpes un nolikt kaut kur maliņā. Un protams, arī Dawn durvis veras no dzinēja pārsega puses un ir aizveramas ar pogas palīdzību un no lietus varam paslēpties durvīs maskētajos lietussargos.

Kā ir braukt ar vienu no pasaulē dārgākajiem kabrioletiem?

Kā Wraith, tā arī Dawn ir būvēts, lai pats īpašnieks sēdētu pie stūres, tāpēc viss ir būvēts tieši ap vadītāja vietu.

Vējtveris ir klasisks un nav komplektā iekļauts. Jā, lai cik tas arī smieklīgi šķistu, vējtveris ir jāiegādājas atsevišķi un demo mašīnā tā nebija. Tomēr, vējtvera turēšanas atveres skaidri paskaidro, par vējtvera stiprināšanas veidu, kas ir identisks ar BMW un pieļauju vēl arī citiem ražotājiem. Vējtveris esot izgatavots no magnija sakausējuma, lai pat tāds sīkums nepieļautu nekādus kvalitātes ierobežojumus. Tā kā šāda tipa vēja aizsargi pilnībā aizsedz aizmugurējās pasažieru vietas, inženieri uzstāj, ka tā izmantošana esot lieka un labāk vadāt pasažierus. Tad par to arī parunāsim.

Cilvēki, kuri nav braukuši ar kabrioletu, diez vai apzinās, ka kabriolets ir lietojams tikai noteiktos apstākļos, proti, viduvējā temperatūrā. Aukstā un vējainā dienā būs auzas un tieši tāpat arī +30 grādos ir labāk braukt ar jumtu virs galvas. Jā, gan apsilde, gan ventilācija ir uzbūvēta adekvāti auto bez jumta, tomēr ar to ir par maz. Cilvēki, kuri ir braukuši ar četrvietīgu kabrioletu, apzinās, ka aizmugurē sēdēt nav pati patīkamākā nodarbe. Pilsētā un mazos ātrumos var sēdēt arī uz mašīnas jumta, kamēr šosejas spēle ir pavisam kaut kas cits. Un RR neatšķiras – vējainā un ne ļoti siltā dienā mani aizmugurē tā purināja, ka ātri vien aizlīdu atpakaļ pie stūres. Vējtvera neesamība ietekmē kā braukšanas komfortu, tā arī vēja troksni un matu plīvošanu un tieši šajā dienā tas dikti pietrūka. Pie stūres viss ir forši, bet pie stūres forši ir praktiski jebkurā kabrioletā, un, atkarībā no automašīnas, arī lietus salonā netrāpa pie noteikta ātruma.

Gaitas īpašības automašīnai ir lieliskas. Pneimo piekare it kā labi apēd visus ceļa negludumus (neskatoties uz milzīgajiem 21 collu riteņiem), bet situācija mazliet izmainās uz “klasiskā” Latvijas ceļa. Auto atkal nav atradis balansu starp stingrību un komfortu – Dawn it kā ir stingrs un pat mazliet ciets uz ceļa, bet, tomēr, saglabā pamatīgu laivas efektu. Man nekas nebūtu pret, ja auto būtu vēl “ļumīgāks”, ja tiktu mazliet samazināta piekares cietība. Bukleti stāsta, ka kabriolets ir aprīkots ar prognozējamo šasiju, proti, kur ar GPS palīdzību tā paliek stingrāka vai vaļīgāka pirms un pēc līkumiem. Nu nezinu, nezinu.

Par auto dinamiku, paātrinājumu un sportiskumu runāt ir maza jēga, jo, neskatoties uz lielo dzinēja jaudu, Dawn ir paredzēts mierīgai braukšanai. Jā, ir iespēja ļoti ātri ieskrieties līdz 250 km/h un cipars līdz 100 km/h arī ir sporta auto cienīgs, bet ne reizi neradās vēlme ar kādu uzskrieties. Dzinējs ir kluss un visa braukšanas specifika ir būvēta, lai salonā būtu kluss un varētu baudīt mūziku, kas man, piemēram, ir ļoti svarīgi. Auto cena? Tam ir nozīme?

Auto izskatās iespaidīgi un es pavisam noteikti to varētu nosaukt par vienu no viskaistākajiem auto, kas jebkad ir uzbūvēts. To atzīst arī apkārtējie cilvēki un atkal jau nākas novērot, cik ļoti uz Dawn atskatās, rāda īkšķus un sievietes no dārgiem mercedesiem nāk runāties, kaut esi tikai apstājies ielas malā, lai sagaidītu cilvēkus. Tomēr, šī pompa ir tikai auto ārpusē un braukšana, godīgi sakot, ir diezgan garlaicīga, ko es tik izteikti nenovēroju kupejai. Kaut pats esmu kabrioletu fans un nevaru iedomāties, ka vismaz viens auto ģimenē nebūs bez jumta, RR gadījumā es izvēlos kupeju, jo, manuprāt, tieši tas akcentē tavu pārākumu, paslēpj no pārlieku acīgajiem cilvēkiem, lodēm un apkārtējās pasaules. Pirms izsaku savas domas, daudz lasīju arī “lielo” žurnālistu apskatus un uzdūros uz vienu patiesi labu apzīmējumu, kuru atļaušos netulkot – “The Dawn, although brilliant as a silver-tongued, formidably comfortable, wonderfully aristocratic boulevardier, somehow still only satisfies your expectations.”

Rolls-Royce Dawn ir izteikts izrādīšanās auto, gandrīz kā pēc scenārija – “nu gan laiki pienākuši, jāēd sapuvis siers, jādzer vecs vīns un pat jumtu nevarēju atļauties”.