Kursors izmēģina mazāko Audi – izskatīgo A1

Šajā un nākamajā izmēģinājumā es runāšu par izmēru. Par auto izmēru, saprotams. Šoreiz braucu ar mazāko pieejamo Audi un tā nosaukums ir sevi paskaidrojošs – A1.

Kad vairākus gadus atpakaļ mans paziņa nopirka A1, uzreiz sapratu, ka man ar to auto ir jāizbrauc. Bez tā, ka man ļoti patīk šī auto būtība – mazs un dinamisks pilsētas pārvietošanās līdzeklis, mazā sarkanā raķete ar S-Line pakotni ir arī diezgan simpātiska. Tajā brīdī es diezgan pamatīgi aizdomājos par to, kas tad mums vispār ir nepieciešams un kāpēc mēs tā dzenamies pēc lielajiem auto. Bet par visu pēc kārtas.

Audi un 1

Mazākajam Audi hečbekam un sportbekam tā īsti nav nekādas vēstures, aktuālais modelis ir tikai otrajā paaudzē. Tomēr nav arī tā, ka nebūtu ko pastāstīt. Pirmās auto skices un aprises tika parādītas pasaulei jau 2007. gadā un konceptu nosaukumi bija dažādi – metroproject quattro, Audi A1 project quattro un piecdurvju versijai Audi A1 Sportback concept. 2010. gadā savai tirdzniecībai durvis atvēra trīsdurvju versija un nosaukums tika saglabāts vienkāršs, proti, Audi A1. Piecdurvju versija veikalu plauktos parādījās divus gadus vēlāk. Konceptuāli A1 ir paredzēts tikai ar priekšpiedziņu un relatīvi maziem dzinējiem sākot ar 1.2 litru benzīnu un 85 Zs un turpinot ar 1.4 litru benzīnu ar 120, 140 un 185 Zs. Pēdējie jau ir ļoti interesanta versija mazajā ap 1100 kg sverošajā kabatas raķetē. Protams, piedāvāti tika arī dīzeļdzinēji sākot ar 1.6 litru tilpumu un 90 Zs un beidzot ar 2.0 un 143 Zs. Ātrumkārbas arī bija pieejamas dažādas – piecu un sešu ātrumu mehāniskā un septiņu ātrumu S-Tronic automātiskā. Dīzeļdzinēji gan tika tikai pie manuālajām kārbām.

Piefiksējāt, ka es minēju, ka A1 bija paredzēts tikai ar priekšpiedziņu? Paši trakākie Audi inženieri nebija ar to mierā un neliela cilvēku komanda ķērās pie jauna projekta izstrādes. Ideja bija pavisam vienkārša – motortelpā ievietot 2.0 TFSI no Audi S3 un mazuli aprīkot ar Quattro pilnpiedziņas sistēmu. Izklausās gandrīz tikpat vienkārši kā nozagt e-talonu tramvaja pieturā, vai ne? Tomēr tas viss nebija tik vienkārši, jo aizmugurē vienkārši nav vietas velkošajam tiltam un reduktoram. Tika pilnībā pārstrādāts bagāžnieks, noņemta rezerves riteņa vieta un pārveidota bāka, kas tagad ir īpašas formas. Bet tas nav viss – lai jaudīgais A1 vispār eksistētu, bija jānomaina vai jāuzlabo aptuveni 600 dažādu komponenšu. A1 Quattro nav brīvi pieejams modelis, tikai 333 (sagadīšanās, ne?) modeļi tika saražoti un tie ir pieejami tikai ar sešu ātrumu manuālo ātrumkārbu. 256 Zs (350 Nm) Quattro ieguva arī īpašus diskus, sportiskāku salonu un vizuālās aprises, lai tas izceltos un būtu redzams, par ko tiek maksāta tāda nauda.

2015. gadā A1 ieguva arī S1 versiju un arī tā bija aprīkota ar Quattro pilnpiedziņu un pieejama tikai ar sešu ātrumu manuālo kārbu, tomēr jauda ir mazāka, proti, 231 Zs (370 Nm) un pilnpiedziņa ir cita. A1 Quattro varēja 100% griezes momenta novadīt uz aizmugurējiem riteņiem, kamēr S1 var tikai 50%. Braukšanas īpašības atšķiroties dramatiski.

Jaunais A1 ir lielāks un smagāks

Protams. Un pie tam pamatīgi – ap 100 kg. Kārtīga vīrieša svars. Jaunākais A1 tika prezentēts 2018. gada nogalē un uzreiz nonāca arī pārdošanā. Interesanti ir tas, ka jaunais A1 tiek ražots Seat rūpnīcā Spānijā. Klasiski VW grupai tiek izmantota MQB platforma, tikai jaunajā A0 modifikācijā, kuru izmanto arī VW Polo un vēl kaudzīte jauno VW grupas mazauto.

Auto pagaidām pieejams vien ar benzīna dzinējiem, bet izvēle starp tiem ir pietiekami plaša. Pats vienkāršākais ir 1.0 trīs cilindru turbo ar 116 Zs (200 Nm), kas ir pieejams ar sešu ātrumu manuālo un septiņu ātrumu S-Tronic divsajūgu automātisko ātrumkārbu. 1.5 litru TFSI jau attīsta 150 Zs (250 Nm) un ir pieejams tika ar septiņu ātrumu S-Tronic un 2.0 TFSI ar 200 Zs (320 Nm) pieejams ar sešu ātrumu S-Tronic. Ražošanā eksistē arī tāds 1.0 TFSI ar 95 Zs (175 Nm), kas pieejams ar piecu ātrumu manuālo kārbu, bet mūsu tirgum tas netiks piedāvāts. Kā jau Audi, arī šim modelim dzinēju versijas ir nosauktas dīvainajos ciparu apzīmējumos, kur 30 TFSI nozīmē 116 Zs versiju, 35 TFSI 150 Zs un 40 TFSI savukārt 200 Zs auto versiju. Tas, lai jūs kārtīgi samulstu, kad ieraugāt uz A1 dupša šos ciparus.

A1 pie mums ir pieejams trīs versijās – Standart, Advanced un S-Line. Atšķirības ir gan tikai vizuālas, bet atšķiras gan eksterjers, gan interjers.

Kaut vizuālās aprises ir saglabātas līdzīgas, auto ir veidots pilnībā no jauna un ir pazudis arī “olas” efekts – auto ir zemāks jumts un platāka C statne. Kopā auto ir par 56 mm garāks. Tas savienojumā desmit dažādām krāsām, kur jumts pēc izvēles var būt kontrastējošā krāsā no A statņa līdz jumta spoilerim, rada ļoti mūsdienīgu un sportisku izskatu. Ārējie spoguļu korpusi, sānu priekšējie spoileri un sānu sliekšņi arī ir pieejami kontrastējošā krāsā. Individualizācijas iespējas ir pamatīgas.

Jaunas formas priekšējais un aizmugurējais buferis un šaurie priekšējie LED lukturi izskatu padara izteikti sportisku. Spārnu segmenti sānos padara automobili vizuāli platāku un man visvairāk patīk gaisa atvere zem dzinēja pārsega – tas iedod tādu kā odziņu. Pat neskatoties uz to, ka atvere ir neīsta, tas ir tikai vizuālais akcents. Pozitīvi ir tas, ka atšķirība starp S-Line un “parasto” nav milzīga – gaisa atveres buferī ir tikpat lielas. Tas gan arī ir neīstas.

Pamatīgas izmaiņas ir piedzīvojis interjers. Bez tā, ka A1 ir moderns, digitāls savienots, interjers ir absolūti savādāks. Jau bāzes versijā mazākais Audi tiek pie pilnībā digitāla 10.25 collu liela instrumentu paneļa un kopā ar papildus iegādājamo 10.1 collu lielā info-izklaides sistēmu, kas ir vērsta uz vadītāju, viss izskatās ultra-moderni. Jā, jā – arī šis ekrāns ellīgi speķojas, tāpēc Audi vienmēr līdzi dod kokvilnas lupatiņu un ekrānam ir īpašs tīrīšanas režīms, ko var aktivizēt MMI.

Braukšana

Ar izmēģinājuma transporta līdzekļiem es parasti mēģinu doties kādā tālākā braucienā, lai kārtīgi to izmēģinātu gan pilsētas, gan lielceļa apstākļos un pēc nepieciešamības arī bezceļā. A1 bezceļš gan nebija nepieciešams. Šoreiz aprobežojos ar pilsētu un šoseju, kopā nobraucot ap 500 kilometru, apmeklējot vairāku pilsētu svētkus un visur vedot līdzi savus divus mazgadīgos mežoņus.

Parunāsim uzreiz par trūkumiem. Mazliet zemākais jumts un lielākie C statņi diezgan pamatīgi nozog redzamību un iedod diezgan pamatīgu aklo zonu, ja skatāties pāri plecam. Arī sānu logi ir zemāki un tas dod tādu nelielu klaustrofobisku sajūtu, it īpaši aizmugurē sēdošajiem. Salonā auto ir jūtami lielāks kā izskatās un arī aizmugurē vietas pietiek 190 cm garam indivīdam, tik redzēt daudz pa logu nevarēs. Bērniem aizmugurē gan ir ļoti ērti un tur bez lielām problēmām var iestiprināt pat trīs bērnu sēdeklīšus. Bagāžas nodalījums nav milzīgs, bet liels čemodāns tur ieguļ ļoti ērti – neko vairāk šādā auto arī nevedīsim.

S-Line pakotne dod arī zemāku auto un cietākus amortizatorus. Izskatās tas, protams, daudz labāk par standartu, bet skaistums prasa upurus. Balstiekārta ir patīkami stingra, bet dažbrīd šķiet, ka tā ir pārlieku cieta un auto pamatīgi krata. VW Polo GTI gadījumā stingra šasija ir saprotama lieta, bet parastais Polo bija daudz patīkamāks gaitā. Audi S1 gadījumā par šasiju es arī neizteiktu nevienu pārmetumu, bet A1 varēja būt mīkstāks.

Automātiskās ātrumkārbas svira ir pārāk augsta un tā gan aizsedz dzinēja iedarbināšanas pogu, gan arī skaļuma regulācijas sviru. Jā, protams, ka skaļāk mūziku var pagriezt arī uz stūres. Durvju plastmasas ir ļoti plastmasīgas un viduskonsole arī varēja būt mazliet kvalitatīvāka šādas cenas auto. Pats panelis gan ir ļoti patīkami mīksts veidojums.

S-Line sēdekļi ir ļoti patīkami, ērti un izskatīgi un nav arī pārspīlēts ar sānu un muguras atbalstu – ir labs kompromiss starp sportiskumu un ikdienas komfortu. Stūres rats ir lieliskā izmērā, ērts un izskatīgs un pogu daudzums ir gandrīz izcils – viss liekais ir novākts nost.

Bang & Olufsen audio sistēma skan labi, bet neceriet šeit sagaidīt operamūzikas klausīšanās cienīgu aparatūru – tās šeit nebūs. Ir patīkamas augšas un bass ir pietiekams, tomēr regulācijas iespējas varēja būt plašākas. Šosejas režīmā diezgan pamatīgi ir dzirdams pretvēja radītais troksnis, tā kā tas ir īstais brīdis, lai mūziku pagrieztu skaļāk.

Auto brauc patiešām lieliski, nešūpojas līkumos un stūre ir ļoti precīza. 17 collu diski ir pareizais izmērs šim auto – kaut neesmu starā par to dizainu un 18 collu diski izskatās daudz labāk, manuprāt, nekas lielāks šim auto nav nepieciešams. 150 Zs dzinējs ir pats piemērotākais šim auto un izmēģinājuma A1 ar to arī bija aprīkots. Kaut man interesē, kā uzvestos A1 ar 1.0 trīs cilindru dzinēju, 1.5 šeit ir daudz piemērotāks. Divsajūgu automātiskā ātrumkārba ir tipiski Audi stilā – ar mazu aizturi, bet ļoti mīkstu pārslēgšanos pat dinamiskajā režīmā. Jaudas pietiek gan pilsētā, gan arī uz šosejas un tie 200 Zs nemaz nav nepieciešami. Būtu gan forši, protams. Jaudas nekad nav par daudz. Ar 1.0 dzinēju uz šosejas pie apdzīšanas gan vajadzētu piedomāt, bet tās ir tikai manas domas, kuras tā īsti apliecināt nevaru.

Cenas

Mazulis nepavisam nav lēts. Pašā vienkāršākajā versijā ar mazāko dzinēju un manuālo kārbu A1 maksās no 21 600 EUR. Par automātiskās kārbas versiju būs jāpiemaksā gandrīz 2 tūkstoši EUR. Dārgākā S-Line versija ar 1.0 un automātisko ātrumkārbu maksās no 25 800 EUR un 1.5 TFSI attiecīgi lētākajā apdares versijā maksās no 25 900 EUR un S-Line versijā jau no 28 200 EUR. 200 Zs versija ir pieejama tikai ar S-Line un jau pārsniegs 30 tūkstošu robežu.

Dzeltenais izmēģinājuma A1 maksā 41 600 EUR, jo ir ieguvis praktiski visas ekstras. Kā jau mēs zinām vācieši māk paņemt naudu par papildus aprīkojumu, šajā gadījumā tie ir 13 400 EUR. Dārgākais no papildus aprīkojuma ir MMI navigācijas sistēma plus ar 10.1 collu krāsaino ekrānu, par to būs jāsamaksā 2100 EUR. Par Bang & Olufsen audio sistēmu 800 EUR, viedtelefona integrāciju ar bezvadu uzlādi 900 EUR, LED priekšējiem lukturiem 1000 EUR un lielisko ādas salonu arī 1000 EUR. Daudzus papildus uzstādītos sīkumus es nemaz nepieminu.

Secinājumi

Mazliet paturpinām ievadā iesākto tēmu. Kā jau pats auto klasifikators paskaidro – auto ir sadalīti pa klasēm pēc izmēriem. Iegādājami ir mazie, vidējie, premium klases pārstāvji tieši tāpat ir arī ar SUV. Tirgus ir tik piesātināts ar izvēli, ka faktiski var izdabāt katra vēlmēm un maka biezumam. Auto izmērs un pielietojums būtiski izmaina daudz faktoru, kaut tik elementāru lietu kā degvielas patēriņu, tāpēc pirms pirkuma ir diezgan precīzi jāsaprot savas vēlmes, nobraukums, pielietojums. Man ir divi bērni, bet es pamatā mašīnā atrodos viens un lielākus attālumus veicu ar otru ģimenes auto, kurš ir lielāks. Ar savu auto nobraucu vien līdz 20 tūkstošiem kilometru gadā, tāpēc es esmu sapratis, ka man vispiemērotākais ir maza izmēra auto ar benzīnu. Protams, liels auto ar pneimo piekari būs komfortablāks un reprezentatīvāks, bet es maksāšu vairāk par degvielu, kasko un uzturēšanu. Un principā vadāšu tukšu gaisu. Kā pierādīja mans A1 izmēģinājums – ar diviem bērniem, ja nav nepieciešams vadāt ratus un riteņus, absolūti nekas lielāks nav nepieciešams. Vai es izvēlētos A1 kā savu ikdienas auto? Visdrīzāk jau nē, jo mana sirds pieder karstajiem hečbekiem, bet pats auto manām un lielākās daļas lielu pilsētu iedzīvotāju ikdienas gaitām izmēra ziņā ir ideāli piemērots. Jā, ir lētākas un nebūt ne sliktākas alternatīvas, bet A1 vizuāli izceļas uz visu fona. Vismaz pagaidām.