Funkciju pildīšana, izmantojot tikai un vienīgi savu prātu, ir tas, pie kā strādā “Neuralink”, kas pirms pāris mēnešiem demonstrēja video, kurā pērtiķis ar smadzenēs implantētu čipu spēja pārvietot ekrānā esošo kursoru. Uzņēmums norāda, ka šāda tehnoloģija sākotnēji tiks piedāvāta cilvēkiem ar smagām veselības problēmām, piemēram, paralīzi. Līdzīgu pieeju izmēģinājuši neirozinātnieki, kuri reāllaikā iztulkojuši kognitīvos signālus, kas saistīti ar rokrakstu, dodot iespēju paralizētam vīrietim savu sakāmo pārvērst lasāmā tekstā.
Pētnieki sadarbībā ar uzņēmumu “BrainGate” izstrādājuši sistēmu, kas cilvēkiem ar smagiem runas un kustību traucējumiem varētu ļaut sazināties, izmantojot e-pastu, piezīmes vai kādu citu rakstiska teksta formu. Risinājuma darbības pamatā ir smadzeņu implanti un mašīnmācīšanās algoritms, kas atšifrē tos smadzeņu signālus, kas saistīti ar rokrakstu.
Šie signāli, kas tika iztulkoti reāllaikā, ļāva paralizētam vīrietim radīt tekstu ar ātrumu 16 vārdi minūtē. Eksperimenta laikā viņš mēģināja pakustināt paralizēto roku, lai rakstītu vārdus, un vizualizēja burtu rakstīšanu vienu otram blakus. Neironu tīkls katru vizualizēto zīmi identificēja, un tā tika ierakstīta. Lai saprastu, kuros gadījumos jālieto atstarpe, jo pretējā gadījumā visi burti būtu vienā garā līnijā, tika pieņemts īpašs apzīmējums “>”. Paši pētnieki sistēmu uzskata par veiksmīgu, jo tā spēj atšifrēt burtus ar 95% precizitāti.
Lai arī rezultāti ir daudzsološi, šāda risinājuma plaša izmantošana ir ļoti sarežģīta. Pirmkārt, lai sistēma vispār darbotos, nepieciešama čipa ievietošana smadzenēs. Otrkārt, sistēmai vajadzīgs laiks, lai apgūtu katra lietotāja kognitīvās spējas. Tāpat šī pieeja prasa lielas skaitļošanas jaudas, kas attiecīgi nozīmē, ka vajadzīgs augstas veiktspējas dators. Protams, neiztikt arī bez speciālistiem, kuri radīs šo smadzeņu implantu un palaidīs programmatūru. Kā norāda viens no pētniekiem Džeimijs Hendersons – visi šie šķēršļi ir pārvarami, un galvenais jautājums ir par finansēm.
“Pirmkārt, lai sistēma vispār darbotos, nepieciešama čipa ievietošana smadzenēs”
pirmkārt, lai sistēma vispār darbotos, nepieciešams, lai cilvēks prastu rakstīt. traumētam bērnam tas nepalīdzēs, atšķirībā no acu zīlīšu sekošanas brillēm.
otrkārt, ir muļķīgi mēģināt atšifrēt pilnu rokrakstu, ja jau no 90-tiem ir bijis patentēts Xerox Unistrokes, un vēlāk Palm’a uzkāpa tiem uz patenta ar savu gandrīz perfekto Graffiti. vieglāk cilvēkam iemācīt stilizētas zīmes, nekā apmācīt sistēmu drebelīgu smadzeņrokrakstu atpazīšanai.
treškārt, smieklīgais. pēc 50 gadiem kāds pratīs rakstīt ar roku?
Šķiet ka pratīs gan. Jautājums, cik viņu būs. Un smadzenēs “spaidīt pogas” ir vieglāk kā vilkt rokraksta līnijas.