Maijā kopējais saules paneļu saražotās un sadales sistēmā nodotās elektrības apjoms pārsniedzis 60 gigavatstundas (GWh), kas ir trīsreiz vairāk nekā šai pašā mēnesī pērn, kad tīklā tika nodotas apmēram 20 GWh saules saražotās elektroenerģijas.
Jāuzsver, ka faktiskais saules paneļu saražotās elektrības apjoms ir vēl lielāks, ņemot vērā, ka tūlītējā pašpatēriņā izmantotā elektroenerģija kopējā elektrotīklā nenonāk un attiecīgi šie dati netiek fiksēti.
“Latvijā uzstādīto saules paneļu daudzums un ģenerācijas jauda kopš pērnā gada maija ir jūtami augusi, un rezultātu varam redzēt tīklā nodotās elektrības datos. Šis ir jauns rekords šī gada pavasara-vasaras sezonā, taču noteikti ne pēdējais. Pagājušais gads un šī gada sākums bija ražens ar jauniem mikroģenerācijas pieslēgumiem, savukārt turpmākais gads būs bagātīgs ar jauniem industriālo saules parku pieslēgumiem,” akcentē AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Kopējā “Sadales tīkla” infrastruktūrai pieslēgto saules paneļu ražošanas jauda šobrīd ir jau gandrīz 450 megavati (MW) – to veido vairāk nekā 22 tūkstoši mikroģeneratoru un 880 elektrostacijas (saules parki). Tā kā lauvas tiesa saules elektrostaciju arvien ir attīstības procesā, kopējā saules ģenerācijas jauda sadales sistēmā vēl pieaugs. “Sadales tīkls” prognozē, ka gada beigās tā varētu sasniegt pat 600 MW.
Mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), bet lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas.
Redzēs kā būs tad, kad beigsies pārejas periods Neto uzkrājuma sistēmai un būs jāpāriet uz neto norēķiniem. Visticamāk, ka mikroģeneratoriem tiks pieslēgti akumulatori, lai samazinātu tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu, tādējādi taupot uz pārvades un sadales tarifiem. Samazinoties pieprasījumam pēc sadales un pārvades pakalpojumiem varētu pieaugt sadales un pārvades tarifi, lai kompensētu zaudējumus no negūtās peļņas. Kad akumulatorus masveidā sāks izmantot, lai uzkrtātu lēto enerģiju un nodotu to tīklā, kad ir augstāks biržas tarifs, arī tad sāks piegriezt skrūves apsviedīgākajiem mikroģeneratoru īpašniekiem.
Tāda kā Sadales Tīkla un atbildīgās ministrijas dēmonizācija salasāma. Es arī uzskatu, ka izbeigt neto uzskaites programmu bija kļūda un ilgtermiņā skādēs Latvijas enerģijas autonomijas mērķiem. Bet nav pamata domāt, ka tiks sperti soļi saules paneļu izskaušanai vai iedzīšanai off-grid pagrīdēs.
Pārejot uz neto norēķinu, jaunu saules mikroģeneratoru skaits kritīsies, vecie turpinās ražot līdz 2029. kā līdz šim, bet sākot ar ’29. meklēs risinājumus kā pilnvērtīgāk izmantot saražoto pašpatēriņam, cels paneļus stāvākā leņķī, lai optimizētos rudens un ziemas azimutam. Uz to brīdi akumulatoru cenas būs zemākas un paneļus varēs pirkt par kādiem 100-150eur/kW, kas saīsinās atmaksāšanās periodu, bet protams kā investīcija šis vairs nebūs tik interesanti kā pēdējos 2 gadus.
Lielākā problēma slēpjas tajā, ka saules paneļi enerģiju ražo pamatā vasarā, kad to īsti nav kur likt, jo visu dienu ir gaišs un nav jādarbina siltumsūknis apkurei. Lielākais energijas patēriņš parasti notiek ziemā, kad saule neko neražo, ir tumšs un vajag sildīties. Šo problēmu nevar atrisināt ne akumulatori ne paneļu slīpums un jaunā neto norēķinu sistēma 10-13kW mikroģeneratoram neļauj 12 mēnešu periodā uzkrāt vairāk par 4555kWh, kas pie vidējās svērtās cenas ap 11 centiem ir ne vairāk kā 500 eur gadā.
Sanāk, ka paneļi noder tikai karstā ūdens sildīšanai un elektromobīļa lādēšanai jo nekur citur vasarā tādus enerģijas apjomus nav iespējams tūlītēji patērēt.
Vasarā dienas laikā ir pat daudz kur lietot saražoto elektrību, sevišķi ofisiem un uzņēmumiem. Piemēram kondicionēšanai vien aiziet ļoti daudz elektrības, un tagad kad vasaras paliek arvien karstākas un karstākas.
Piemēram Indijā un Ķīnā mazāk ka 10 gadus atpakaļ valdība aizliedza slēgt kondicionierus karstajās vasras dienās, jo tas pārslogoja elektrotīklus. Paneļi daļēji šo problēmu tagad atrisina.
Lielveikali arī varētu nodrošināt savu dienas elektrības patēriņu ar paneļiem, piem uzstādot nojumes virs parkinga un uz šīm nojumēm uzstādot paneļus. Win-win: auto novietoti ēnā un veikalam ir vieta kur izvietot pietiekoši daudz paneļus.
Elektroenerģijas patēriņš būtiski augs. EV+siltumsūkņu apkure.
EV pa nakti iebāzt var kādas ~17kWh, ar ko pietiek nākamās dienas braukšanas vajadzībām. Siltumsūknis vasarā patērē knapas 3-4kWh/dienā. Vis pārējais <10. Kopā tās ir kādas 30kWh dienā, kas ir atrisināms ar akumulatoru bloku, ja vien to cenas nokritīsies uz, piemēram 200eur/kWh (šobrīd cenas joprojām ir ap 1050eur/kWh). Pārējās 70-80kWh/dienā vasarā tā pat nav kur likt un būs vien jāpārdod pa lēto. Uzkrāt visas 90kWh dienā izmaksātu šībrīža akumulatoru cenās ~95K EUR un neatmaksātos nekad.
Brīžos, kad elektrības cena ir tuva nullei, tā skaidrs ka nav jādod tīklam, bet jāatrod cits pielietojums. Jāmazgā veļa, jācep maize, jālādē visas viedierīces, EV un jāsilda ūdens ar siltumsūkni cik vien karstu spēj izturēt akumulācijas tvertne un apkures sistēma.
Tīri individuāli 2023 gadā maijs bija ražīgāks nekā šogad.
Tieši tā. Man pāgājušgada maijā bija 1017kWh, šogad maijā – 932kWh.
Vietējais elektriķis (RTU) iestādījis 2022. gadā 9000 EUR, maksimālā atļautā jauda 11 kW, uz šo brīdi ieguvums ir 1400 EUR (pa 1.5 gadiem). 2029. gadā prieki beigsies, jo līdz tam laikam ieguldījumi jāatpelna pilnā apmērā, citādi bizness absolūti nekāds. Izredzes iziet uz galējo ciparu ir, bet kopumā jēgas nav, ja pieskaita apdrošināšanu un citus blakus maksājumus.. Ieguvēji varētu būt tie, kas uzstādīja lētās sistēmas pašu spēkiem un iekļāvās EUR 4500 budžetā arī ar tiem pašiem 11 kW