“Šobrīd būvniecībā sākas “digitālā revolūcija”, kas mainīs nozari, padarot to caurspīdīgāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un pievilcīgāku jaunajiem speciālistiem,” informē BIM Solutions pārstāve Inga Vītola.
Nesen apstiprinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā būs piemērojama būvniecības informācijas modelēšana. Tas nozīmē, ka prasība izstrādāt BIM* modeli kā būvprojekta obligātu sastāvdaļu būs obligāta gadījumos, kad to finansēs publiska persona.
“Būvniecības nozares digitalizācijas brieduma pakāpe ir viena no viszemākajām. To ir identificējis gan valsts, gan privātais sektors. Šobrīd būvniecībā sākas “digitālā revolūcija”, kas mainīs nozari, padarot to caurspīdīgāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un pievilcīgāku jaunajiem speciālistiem,” atzīst BIM Solutions pārstāve Inga Vītola. Viņa uzsver, ka Ekonomikas ministrija ir daudz darījusi, lai palīdzētu nozarei sagatavoties šiem grozījumiem un ar VAS “Valsts Nekustamo Īpašumi” atbalstu jau tagad publiskajos iepirkumos BIM prasības tiek integrētas tehniskajā dokumentācijā. Papildu ietekmi dod Rail Baltica BIM prasības, kas jārealizē katram būvniecības dalībniekam, kurš ir iesaistīts kādā Rail Baltica projekta posma realizācijā.
Līdz šim BIM pielietošana Latvijā bija brīvprātīga, taču pakāpeniski BIM kļūst par daļu no būvprojekta sastāva trešās grupas jaunu ēku būvniecībā – arhitektūrai, būvkonstrukcijām un iekšējām inženiersistēmām. Paredzēts, ka nākotnē pilnīgi visiem projektiem (gan publiskiem, gan privātiem) tiks noteikts par obligātu piegādāt BIM.
Būvinženieru konstruktoru biroja (BKB) valdes loceklis Rihards Nikiforovs norāda, ka šīm izmaiņām BKB ir gatavojies kopš 2021. gada. Realizēti jau vairāki projekti BIM ietvaros un šobrīd ieguldītais darbs sāk atmaksāties. Nikiforovs uzsver, ka Latvijā trūkst BIM speciālistu, un tā kā šī prasība paliek obligāta valsts iepirkumos, tad pieprasījums pēc speciālistiem tuvākajos gados pieaugs. Uzņēmumu savstarpējā konkurence par šiem speciālistiem var ietekmēt projektu kopējās izmaksas.
“Nu jau ir nepieciešams ne tikai inženieris vai IT speciālists lai nodrošinātu projektēšanu, bet gan programmētājs – inženieris, jo šādā salikumā var programmas izmantot bezgalīgi un optimizēt procesus līdz neiedomājamam līmenim. Mēs esam paveikuši nelielu daļu, lai būtu tur kur jābūt, bet vēl liels darbs priekšā. Mums jākļūst vēl efektīgākiem, jāapgūst aizvien vairāk IT tehnoloģijas, programmēšana, jo mūsdienu programmas jau ļauj pašiem noteikt līmeni, kādā varam strādāt,” R. Nikiforovs.
I. Vītola: “Būvniecības procesā BIM izmantošana rada optimālu būvdarbu organizācijas un veikšanas kārtību, palīdzot izvairīties no dīkstāvēm.
BIM ieviešana palīdzēs celt konkurētspēju starptautiskā līmenī, jo BIM zināmā mērā kalpo kā universāla valoda, ko pielietojot projektētājs var komunicēt savu projektu jebkurā pasaules valstī. Līdzīgi arī Latvijas būvuzņēmēji var realizēt projektus ārvalstīs, pamatojoties uz BIM modeli.
Salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju, katra valsts ir izvēlējusies savu ceļu un veidu, kā ieviest BIM būvniecības nozares ikdienā. Piemēram, Igaunijā nav izstrādāta nacionāla līmeņa BIM ieviešanas ceļa karte, toties būvatļauju izsniegšana ir saistīta ar projekta BIM prasību izpildi, kas nav ne Latvijā, ne Lietuvā. Lietuvā, savukārt, jau darbojas akreditēta BIM mācību programma,” skaidro I. Vītola.
Būves informācijas modelis (BIM) ir digitāls trīsdimensiju būves attēlojums un satur informāciju par būves fizikālajām un tehniskajām īpašībām un funkcijām, kas atvieglo komunikāciju starp pasūtītāju un projektā iesaistītajām pusēm. BIM būtiski palielina būvprojekta kvalitāti un samazina riskus turpmākās būvniecības procesā, jo spēj identificēt visas “sadursmes” un neatbilstības starp projekta sadaļām. BIM ir arī efektīvs rīks būves ekspluatācijas ietvaros, tas izveido optimālu ekspluatācijas modeli.
Revolūcija būvniecībā būs tad, kad būvnieki saviem kleķerējumiem dos kārtīgu garantiju, piem. 10 gadi dzīvojamai ēkai un 20 gadi tiltiem utt. Kad ēkas būvēs izmantošanai, nevis iespējami ātrākai pārdošanai un aizmiršanai. Tagadējie 2 gadi garantijas ēkai, pat ja tā ir projektēta ar sazinkādiem jaunrīkiem, ir vienkārši smieklīgi.
Šos jautājumus lūdzu pie materiālu ražotājiem, jo jau šobrīd pašvaldību objektos minimālais garantijas laiks ir 60 mēneši jeb 5 gadi, bet piemērām kaut kādiem tur sūkņiem, iekārtām, ventilatoriem, dzesētājiem ražotāja garantijas laiks ir tikai līdz 2 gadi un pārējos 3 gadus būvnieks ņem uz sevi.
Ja būvnieks pirktu kavlitatīvus būvmateriālus un nevis lētākos, nevajadzētu satraukties par 2 gadu garantiju, savu vārdu cienoši materiālu ražotāji dod arī garākus garantijas termiņu.
Ja pasūtītājs maksātu par kvalitatīvākiem materiāliem, tad būtu labāka situācija un vel, ja pasūtītājs ievērotu pareizu iekārtu ekspluatāciju, tad būtu pavisam labi.
Kā var būt tik sekla domāšana? Tu tiešām domā, ka būvnieks pats izdomā kādus materiālus izmantot?
Nav nekādu problēmu, maksā tikai un būs tev arī 20 gadu garantija. Ā un neaizmirsti par pareizu ekspluatāciju, apkopēm utt., nevis “pārvaldnieks”, īpašnieks dara pa savam.
Māja vai dzīvoklis pie mums izmaksā aptuveni jau tikpat, kā citur Eiropā (izņemot super fancy vietas) – bet garantija tikai 2 gadi.
Atklāti sakot šo gan neesmu pētījis tādēļ droši nevaru atbildēt, bet ņemot vērā, ka Latvijā ir pietiekoši daudz objektu kurus tu nevari “paņemt” dēļ izmaksām, ja vien nemaksā aplokšņu algas un nemēģini apčakarēt pasūtītāju. Respektīvi pat pie labām materiālu iepirkumu cenām atrodas kāds kurš piedāvā zemāku cenu. Tiesa šis vairāk attiecas uz fizisku personu būvniecības nozari. Lielajos objektos garantija nu jau 90% ir 5 gadi, bet tas arī ir uz tāmes sadārdzinājuma rēķina un 3 gadus nosedz būvnieks. Šādos objektos nav arī iespējams izmantot “citu” materiālu, kā tas norādīts projekta, drīkst izmantot tikai līdzvērtīgu analogu, un ja vien uzraugošās instances nav muļķi, tad arī neko citu tu tur arī neieliksi. Privātmāju būvniecībā, pasūtītāji bieži pat nepieaicina būvuzraugu no savas puses, tādēļ arī ir gadījumi kad viss ir “cap ļap” uzbūvēts, bet tas ir pasūtītāju interesēs, kvalitatīvi, moderni un lēti neko neuzbūvēsi un tas ir jāsaprot, bet bieži vien to negrib saprast. Ja tās mājas, dzīvokļi tiešām citur eiropā maksā tik pat cik Latvijā, tad to var ietekmēt kāds no šiem faktoriem. 1. Mazāka darbinieku alga 2. Ēnu ekonomika 3. Atbalsts no valsts 4. Valsts pati ražo izejmateriālus, tādēļ tie ir lētāki utt. Būvniecībā peļņas procents nav tik augsts, lai to… Read more »
Es neko nezinu par būvniecību, tāpēc vienīgais secinājums ir tāds – garantija 2 gadi ir minimums, ko var dot saskaņā ar LV likumdošanu. Ja būtu 6 mēneši – dotu 6 mēnešus. Dzīvoklim. Mājai. Lai var ātrāk tikt vaļā no pienākuma novērst trūkumus un defektus, kas rada zaudējumus pat tad, ja tos risina formāli (nerisina).
Tad jautājums kādēl tiek visur pieminēti būvnieki?
Kas liedz pašam visu sakārtot, lai uzbūvē kvalitātīvi un 10 gadu garantiju?
Kā piemērs siltumsūknis, ventilācijas iekārta, kondicionēšanas iekārta utt., ražotājs dod 2 gadu garantiju, jā arī japānu un vācu rāzotāji, tad ko darīt būvniekam, izlikties un teikt nē šī garantija ir 20 gadi? Es domāju tas būtu tad jārisina valsts mērogā.
Ceļot privātmāju, protams ka vari ietekmēt procesu. Dzīvoklis – kāds tas ir, nu tāds arī ir (vizuāli viss smuki, nezinātājam).
Protams, ka jārisina valsts mērogā.
Turpiniet stāstīt par naudu aploksnēs un tās ietekmi uz būvdarbu kvalitāti. Esmu ļoti ieinteresēts, lai uzzinātu vēl un vēl! Paldies jau iepriekš!
Droši vien iesākumā derētu iemācīties lasīt, jeb darbam VIDā tas nav nepieciešams?
Kas attiecas uz BIM … reālājā dzīvē būvniekam tās būs papildus darba vietas, licences,utt., kas automatiski sadārdzinās būvniecības procesus ( atceras, ka zem katra ģenerāļa reizēm ir līdz pat 200 apakšuzņēmējiem ( Akropole, Saules akmens piemēram ) , kuriem visas šīs lietas automātiski būs nepieciešamas. Bim-s nav tikai projekts, tas ir viss būvniecības process redzams līdz pēdējam sīkumam. Redzot kāds bardaks ir šobrīd, optimisms protams ir laba lieta, bet mēs vēl joprojām elementāras objektu izpilddokumentācijas izstrādājam akmens laikmetā, jeb printējam,liekam kastēs un pēc objekta nodošanas iemetam kādā nodotā objekta stūri un vēl dublējam visu BIS-ā . Un brīnamies, ka mums nav darba ražīgums. p.s. Akropole bija pirmais full izstrādātais BIM-s … lieki teikt, ka tur bija pilnīgs haoss, mēmākās nobīdes kolīzijās un tāpat jebkuru jautājumu risināja sapulcēs, klātbūtnē, tāfelē, kliegšanās un soda naudās.
«Saules akmens» ir nozagts nosaukums no projekta, kuru speciāli izbrāķēja, lai igauņu Merks LV filiāle tiktu pie Swedbank centrālās ēkas būvniecības, kas ir pilnīgi cits projekts.
Haa, interesanti, mums birojā vislaik stāstīja, ka tas sākumā attieksies tikai uz Valsts/Pašvaldības projektiem. Trešās grupas ēkas ir dauuuudz plašāk, daudzus paņems uz “pārsteiguma”, lai gan reāli zināms šis jau ir labu laiku.
Bet jā, viņu sludinātais, samazinās projektēšanas/būvniecības izmaksas … mhm, suuure, visas tās jaunās licenzes kas jāpērk par katru lietotāju :D
Ļoti caurspīdīgi varēs redzēt,cik ļoti birokrātiski tiek būvēts. BIM nenormāli sadārdzina projektu, un ieguvumi redzami varbūt tikai daudzmiljonu objektos.
Tie kas nezina, tad BIM nav nekas cits ka papildus vēl sadaļa pie projekta, kur grafiski viss tiek priekš nezinātajiem attēlots. Un lai to izdarītu ir jāpērk programas un licenzes un kādam ir jāiemācas vēl 3D vidē to visu uzzīmēt. Bet lai uzbūvētu ēkas tas maz ko palīdz. BIM ieviesa tikai tapec lai visi pārietu no papīra vides uz digitalo vidi!!! Tas ir lai būvaldēm būtu ērtāk visu kontrolēt un sodīt caur BIS sistēmu!!!
3D projektēšana un BIM var arī noverst daudz kļūdu projektos, jo jau laicīgi redzēs pretrunas un kļūdas – piemēram, to, ka vienā vietā vienlaicīgi nevar atrasties ventilācija un ūdens trubas.
Tā nu gluži gan nebūs, ka tikai grafiskā daļa nezinātājiem. BIM ļoti uzlabo specifikāciju un tāmēšanas pārredzamību un piespiež projektētājus/inženierus specifikācijas taisīt automatizētas (kā modelī ir, to arī uzrāda), nevis kā vēl daudzos kantoros autocad specenes, ko kāds studens manuāli rēķinājis, ar visām no tā izrietošajām kļūdām.
Teorētiski tas arī dod iespēju modelēt projektu pa kārtām un būvniecības laikā, būvnieks un autoruzraugs var stāvēt objektā un ar planšetīti skatīties, kurā vietā ir kādi inženiertīkli, atvērumi konstrukcijās u.t.t.
Teorijā, jā tas precizē materiālu specifikācijas un precizitāti būvējot … praksē, stipri šaubos vai tik skaisti būs.
Skaļi teikts , pēdējos pāris gadus jau katram objektam, ko realizējam faktiski jau ir BIM modelis. Es nespēju iedomāties, ka var strādāt bez un kaut ko tur papīros tik ķimerēties. Ar BIM ir daudz daudz ērtāk visu saskaņot, izmainīt + vēl katram celtniekam telefonā var pasaktīties kur kabeļi un caurules. Visiem iesaistītiem ir daudz ērtāk un tās investīcijas programmatūra ātri vien atnāk atpakaļ.
Aamm tu esi kaut ar vienu montāžnieku runājis? Un cik viņam gadu? Man šķiet, ka ar to kāda pašlaik ir situācija ar darbaspēku, inženieri varēs/im ņemt tās planšetītes padusē un iet būvēt.
Protams, ja Bims ir, tas ir tikai labi un mūsdienās teju visur ir tas BIMS, tikai bieži ļoti neprecīzs tādēļ to īsti neviens neņem vērā, tur gan pie vainas būs iesaistītās personas no projektēšnas puses.
Katrā ziņā pagrozīt BIM modelīti tas pats kas uzbūvēt to objektu.
Pašlaik mācos interjera dizainu prestižā Maskavas skolā, jau tagad saprotu ka digitalizācija nepieļauj kļūdas, ja uz papīra viss ir labi, tad programma var parādīt visas kļūdas.
Vai tu dzīvosi digitālā mājā?
Kļūdas ir visur, kā uz papīra tā digitālajā vidē. Turklāt jāatceras tas, ka viss ir jāsaliek kopā un kļūda var rasties ražošanas procesā. Jeb tu domā, ka to Bim modelītu pa taisno var “iegrūst” kādā no metālapstrādes softiem, lai tas uzražo attiecīgo detaļu?
Kā jau iepriekš minēju digitalizācija ļoti palīdz, tomēr līdz kaut cik sakārtotiem un efektīviem procesiem tur vel ir ļoti tāls ceļš ejams.
Vai tu dzīvo papīra mājā?
Jā, kļūdas var būt itin visur, bet tam jau ir domāti darba cilvēki, kuri to redz, slēdz iekšā radošumu, zināšanas, pieredzi, lai doto problēmu risinātu. Loģiski? Nu ļoti loģiski. Ok, tika atrasta kļūda, attiecīgais projektētājs par to tika ziņots. Nav vainas projektētājā? Nu tātad softā ir kāds bug. Pārāk šauri domā, lai redzētu visu.
Doooh., uzsvars uz kļūdām, ja reiz nepamanīji, tad citēšu: “jau tagad saprotu ka digitalizācija nepieļauj kļūdas, ja uz papīra viss ir labi, tad programma var parādīt visas kļūdas”. Tiešām visas kļūdas?
Sāc no sākuma un lēnām , jo tavu sviestu nav iespējams izlasīt. 😃
Ar tādu nervu sistēmu Tev būvniecības nozarei pat tuvumā nevajadzētu atrasties.
Nezinu, kā interjera projektos, varu spriest tikai par arhitektūras un dažu inženiertīklu daļu detalizāciju. Bet vismaz pašlaik, cik esmu saskāries, reālā rasējumu un modeļa detalizācija ir ap LOD 200, kas ir nepietiekama, lai nodrošinātu BIM efektivitāti. It kā ar jauno normu prasīs LOD 300 līdz LOD 350 AR daļās, bet kā tas praksē ieviesīsies ir labs jautājums. Šobrīd taisot 3.grupas ēkas projektu ar LOD 300 detalizāciju, man katru reizi ir jāskaidro klientam, kapēc tas vajadzīgs un kapēc viņam par to ir jāmaksā. Protams, pēc noteikumu stāšanās spēkā, tas būs labs pamatojums.