Investējot sešus miljonus eiro Latvijas kapitāla, Valmieras novada Brenguļos uzbūvēta līdz šim valstī lielākā saules elektrostacija (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju teju 4000 mājsaimniecībām. Brenguļu SES ir šobrīd vērienīgākais pilnībā īstenotais saules elektrostacijas projekts Latvijā, turklāt tajā īpaši liela uzmanība pievērsta vides aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Jaunā SES izbūvēta autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, divu kilometru attālumā no Brenguļiem un astoņus kilometrus no Valmieras centra. Tās īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds “Merito Sustainable Energy Fund I” (“Merito”), kurš ieceres īstenošanai piesaistījis pieredzējušos ekspertus no atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāja “Saules Energy”. Projekta ģenerāluzņēmējs ir Latvijas uzņēmums “KL Systems” ar 12 gadu pieredzi industriālu saules parku būvniecībā Eiropā un citviet pasaulē.
Brenguļu SES teritorijā 8,9 hektāru platībā izvietoti vairāk nekā 12 300 saules paneļu. Jaunā elektrostacija gadā saražos vismaz 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā. Saražotā elektrība būs pieejama Valmieras un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.
Raimonds Čudars, Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs: “Ar pašmāju uzņēmēju iniciatīvu Latvija sper nozīmīgus soļus mūsu valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Saules radītā enerģija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt Latvijas un citu Eiropas valstu neatkarību no naftas un gāzes produktiem, gudri izmantojot mūsu pašu dabas resursus.”
Brenguļu SES ir otrā no astoņām saules elektrostacijām, kas šovasar atklāta ieguldījumu fonda “Merito Sustainable Energy FUND I” īstenotajā vērienīgajā Latvijas zaļās elektroenerģijas projektā. Jaunās SES izveidē investēti seši miljoni eiro, kurus veido gan vairāk nekā 57 investoru ieguldījums, gan AS “Citadele banka” aizdevums 2,8 miljonu eiro apmērā. Šis ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kas saņēmis finansējumu “Citadele bankas” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vienošanās ietvaros par EIB garantijas programmas līdzekļu piesaisti Latvijas uzņēmumiem.
“Zaļās infrastruktūras attīstība reģionos šobrīd ir kritiski svarīga. Vēsturiski vasaras mēnešos Latvijā vienmēr bijis lielākais elektrības deficīts, ko nācies aizstāt ar elektrības importu, tagad tā vietā tiek iegūta videi draudzīga elektroenerģija, kas būs ieguvums Valmieras novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem,” uzsver Andris Kulbergs, Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs.
Ričards Gailums, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks: “Valmieras novadā dažādās attīstības stadijās jau ir 10 saules elektrostacijas, un varam lepoties, ka Brenguļos darbu sākusi lielākā saules elektrostacija Latvijā. Katra zaļā investīcija ir vērtīgs ieguvums, kas stiprina mūsu novada un reģiona enerģētisko neatkarību.”
Kā liecina to valstu pieredze, kur līdzīgas spēkstacijas darbojas jau gadu desmitiem, saules elektrostacijas ir ne vien ekonomiski izdevīgas, bet arī videi un sabiedrībai draudzīgas – to izbūvē nav nepieciešamas nozīmīgas teritorijas izmaiņas, savukārt darbības laikā tās ir klusas un dzīvajai radībai neitrālas. Brenguļu SES būvniecības procesā saglabāta vides bioloģiskā daudzveidība, savukārt teritorijas žogs ir pacelts, lai mazāki dzīvnieki un abinieki var brīvi iekļūt teritorijā, kur ir īpaši veidoti laukakmeņu krāvumi dzīvnieku mājvietām. Tāpat projekta īstenotāji aicina vietējos saimniekus uz sadarbību, lai izmantotu SES teritorijas pļavu bišu saimju un aitu ganāmpulku vajadzībām.
Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, “Merito” kopumā ieguldīs 50 miljonus eiro astoņu jaunu SES izveidē Latvijas reģionos. Iecerēts, ka līdz šī gada nogalei ekspluatācijā tiks nodotas vēl četras SES dažādos Latvijas reģionos ar kopējo jaudu 45 MW, savukārt divas saules spēkstacijas – 2024. gadā. Astoņas jaunās SES kopumā gadā ražos vismaz 70 000 MWh elektrības, ar zaļo enerģiju apgādājot vairāk nekā 35 000 mājsaimniecību visā Latvijā.
Viena no nākamgad plānotajām saules elektrostacijām tiks būvēta Valmieras novada Kauguru pagastā, kur 6,9 hektāru platībā izvietos aptuveni 9000 saules paneļu. Valmieras SES spēs gadā nodrošināt zaļo enerģiju vēl apmēram 3200 mājsaimniecību.
Kā šī ģenerācija stabilizēs elektrības parametrus? Šie MW, kuri rakstā nav uzrādīti, šūpos Latvijas elektrotīklu – sauli ir – ražo, saule aiz mākoņiem – neražo.
Kamēr mazās stacijas ar dažiem kW ir piliens jūrā, tad šādi monstri jau ir būtiski un radīs sprieguma lēkāšanu.
Stabilizācijas problēma nav atrisināta visā pasaulē…
Tāpat ar vēju, tad ir, tad nav. Kā bija, ja nekļūdos, Anglijā pagājušo gadu – nebija saules un nebija vēja – nev elektrības. No kā lādēsim Teslu?
Kad saules un vēja ir pārpilnām, tad ar sūkņiem jāpumpē no daugavas atpakaļ uz HESu krātuvēm, lai labums neiet zūdībā. Kopumā lielākā traģēdija gan ir ziemas apstākļos no decembra līdz februārim un pēc piecgades beigām, kad paneļos jāsāk ieguldīt
Cik maksā viens panelis?
6 mij.€ : 12 300 paneļu = 487,80€
Bilde no konstrukcijas nebij dabonama? Žurnalistika j0#$^&(
Ja tie paneļi nav “grozāmi”, tad tie ne ar ko neatšķiras no parastajiem, uz jumta uzskrūvējamajiem paneļiem. Tādi ir derīgi tikai pāris grādus ap ekvatoru.
>Tādi ir derīgi tikai pāris grādus ap ekvatoru.
savu absolūto nezināšanu par tēmu nav obligāti nepieciešams demonstrēt komentāros.
Latvijā paneļus negroza.
Bet kā teica paneļu uzstādītājs tas dod ap +40% pie ģenerācijas. Man uz šķūna sarežģit lietas ar 14 paneļiem nav jēgas, bet pie 7.5GWh apjomiem?
Holandē ir izdomājuši likt uz ūdens plostus ar paneļiem kas griežās līdzi saulei. Platumu grāds līdzīgs mums
Kāds, kurš mazliet vairāk saistīts ar saules paneļiem un to uzstādīšanu var man paskaidrot kādēļ Latvijā šādos saules paneļu parkos vēl joprojām paneļus uzstāda uz dienvidiem nevis ar “east west orientation”. Tas tak sen matemātiski aprēķināts, kad uzņemot saules enerģiju agrāk no rīta un ilgāk vakarā iegūst vairāk nekā orientējoties tieši uz dienvidiem.
Viena no iespējamām atbildēm ka vajag iekasēt kāpostu tagad un tūlīt (tai skaitā sazāģējot eirofondus) nevis pēc 5-15 gadiem. Un jo vairāk (nevis efektīvāk, kas prasa papildus ieguldijumus) paneļus saliek jo vairāk kāposts tiek iekasēts.
Bet šī ir tikai versija, turklāt dziļi subjektīva.
Baigi labi, man patīk lētā elektrība dienvidū.