“Nothing Phone (3)” viedtālruņa apskats – vai avangards var aiziet pārāk tālu?

Kad 2. jūlijā Londonā bāzētais ražotājs izziņoja savu flagmani, interneta komentāros sākās izteikta polarizācija – vieni to uzskatīja par jauno avangardu, bet citi par neglītu produktu, ar ko ražotājs ir pāršāvis pār strīpu. Runa protams ir par Nothing Phone (3). Šim viedtālrunim tiešām ir iespēja kļūt par šī gada skandalozāko viedtālruni. Tomēr gribu atgādināt, ka Nothing dibinātājs Karls Pei (Carl Pei) ļoti labi apzinās, ka arī skandāls ir daļa no mārketinga un ar šo gana prasmīgi operē. Katrā gadījumā, ražotājs solīja viedtālruņus atkal padarīt jautrus (lasi neierastus, atšķirīgus) un tieši tāds Phone (3) arī ir. Runa protams ir par diskutablo aizmugures dizainu, kas visnotaļ garlaicīgajā kopainā pilda teju avangarda funkciju. Jānorāda, ka arī Eifeļa torni sākumā cilvēki nepieņēma, uzskatot par neglītu avangardu, bet šobrīd tas ir izturējis laika pārbaudi un kļuvis par ikonisku Parīzes ainavas sastāvdaļu. Laiks rādīs, vai Nothing diskutablais dizains izturēs laika slogu, vai kļūs par avangarda ideju, kas ir aizgājusi pārāk tālu.

Tomēr dizains nav vienīgā komponente, kas liek lauzt šķēpus. Par veiktspēju un citām diskutablajām izvēlēm lasi apskatā! Tikmēr otrs kritikas vērtais punkts ir cena. Par 12/256 GB versiju tiek prasīti 849 eiro, bet par 16/512 GB versiju tie jau ir trekni 949 eiro. Cena protams nav zema, tomēr tā nav arī augstākā, kāda flagmaņu klasē atrodama. Vienīgi tai nākas konkurēt ar jaudīgākiem šī gada modeļiem, kam cena jau noslīdējusi līdz Phone (3) līmenim.

Nothing Phone (3) prezentācijā ļoti daudz tika pieminēta pamatīgā izaugsme no Nothing Phone (2). Kā nu ne, jāatgādina, ka tas ir divu gadu vecs modelis, kam pērn neiznāca sekotājs, tādēļ arī izaugsme ir jūtamāka, kā konkurentiem, kas štancē flagmaņus katru gadu. Ja salīdzinātu Samsung Galaxy S23 ar S25, tad arī izaugsme būtu krietnāka, tādēļ, manuprāt, nav korekti dižoties ar pārākumu pār divu gadu vecu produktu. Citādi, Phone (3) tiešām ir saņēmis labāko, ko Nothing izdevies iemānīt savos viedtālruņos – spilgtāko ekrānu, jaudīgāko veiktspēju, labākās kameras un ietilpīgāko akumulatoru, ar ātrāko uzlādi. Tomēr, svarīgāk par šiem apgalvojumiem ir redzēt, kā tas strādā ikdienā un izskatās uz konkurentu fona. Lai to noskaidrotu, metamies apskatā!

Nothing Phone (3) tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 15, Nothing OS 3.5, 5 lielie atjauninājumi
• Ekrāns: 6.67 collu OLED, 1260 x 2800, 20:9 malu attiecība, ~460 ppi, 107.4 cm², ~88.5% ekrāna un korpusa attiecība, 1B krāsu, 120Hz ātrā atsvaidze, 960Hz PWM, HDR10+, 4500 nitu maksimālais spilgtums, Corning Gorilla Glass 7i aizsargstikls
• Procesors: Qualcomm Snapdragon 8s Gen 4 (4 nm), astoņi kodoli: 1×3.21 GHz Cortex-X4 & 3×3.0 GHz Cortex-A720 & 2×2.8 GHz Cortex-A720 & 2×2.0 GHz Cortex-A720, Adreno 825 video apakšsistēma
• RAM: 12*/16 GB
• Atmiņa: 256*/512 GB, UFS 4.0
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6/7, tri-band, Wi-Fi Direct, Bluetooth 6 (A2DP, LE), NFC, USB Type-C 2.0, OTG, eSIM, 3G/4G/5G
• Pozicionēšana: GPS (L1+L5), GLONASS, BDS, GALILEO, QZSS, NavIC, SBAS
• Papildu: optiskais pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna, žiroskops, kompass, stereo skaļruņi, IP68 putekļu un ūdens aizsardzība, melnbalts 489 LED ekrāns aizmugurē, sarkans LED ieraksta indikators
•  Kameras: aizmugurē: 50 MP, f/1.7, 24mm, 1/1.3″, PDAF, OIS galvenā kamera; 50 MP, f/2.7, 1/2.75″, PDAF, OIS 3x optiskā palielinājuma periskopa kamera; 50 MP, f/2.2, 114˚, 1/2.76″ ultra platleņķa kamera; LED zibspuldze; HDR; 4K@30/60fps, 1080p@30/60fps, gyro-EIS, OIS video. Priekšā 50 MP, f/2.2, 1/2.76″ pašiņu kamera, 4K@60fps, 1080p@60fps video
• Izmēri un svars: 160.6 x 75.6 x 9 mm, 218 g
• Akumulators: Si/C 5150 mAh, 65W ātrā vada uzlāde, 15W bezvadu uzlāde, 7.5W reversā vada uzlāde, 5W reversā bezvadu uzlāde
• Cena: 849 eiro (12/256 GB), 949 eiro (16/512 GB)

*testa ierīcei

Dizains – ar oriģinalitāti te viss ir kārtībā!

Nothing Phone (3) aizmugure ietur to pašu dizaina valodu, kas redzēta citos ražotāja modeļos. Tomēr šoreiz tā ir atšķirīga. Tas arī izraisījis viedokļu vētru internetā. Simetrijas vietā ražotājs vairs nesimulē viedtālruņa iekšējās daļas, bet elementi izkārtoti kolonās, kvadrātos un apļos. Patīkami, ka šoreiz, ja aizklāj reljefos elementus, tie vairs neatgādina iPhone modeli, drīzāk kādu Bauhaus mākslas darbu. Tas tādēļ, ka kameras šoreiz izvietotas atsevišķi. Apsveicami, ka viedtālrunim nav masīva kameru sala, bet trīs izvirzītas kameru acis, kas izvietotas tā, ka tālrunis uz galda gāzelējas vien nedaudz. Tas panākts, korpusu veidojot nedaudz biezāku, kā konkurentiem. Jā, 9 mm ir biezāk, kā citiem flagmaņiem. Tas ir pat vairāk par Samsung Galaxy Fold7 salocītā veidā, tomēr biezums netraucē ergonomikai. Komentētāji izrādījuši nepatiku pret periskopa kameru, kas nav centrēta vienādi virs galvenās kameras, bet piebīdīta tuvāk korpusa malai. Teikšu godīgi, oficiālajos attēlos arī man tā šķita, kā traucējoša, niezoša kārpa, tomēr ikdienā arī pie šī estētikas pārpratuma ātri pierod un pat var redzēt, ka tas iederas koptēlā. Tomēr runa ir par avangarda aizmuguri.

Aizmugure saņēmusi ne tikai oriģinālu izskatu, bet arī krietni vairāk fizisku elementu. Šoreiz runa nav tikai par 3D printētajām reljefajām detaļām. Protams runa ir par jauno Glyph ekrāniņu, par ko pastāstīšu nedaudz zemāk. Tas tiek vadīts ar kapacitīvu, apaļu taustiņu, kas novietots pretī skaļuma taustiņam. Un vēl ir sarkans indikators, kas signalizē, ja tiek veikts audio vai video ieraksts. Lai vai kā, tas viss veido oriģinālu dizainu, kas šo viedtālruni pozitīvi atšķir no pelēkās masas. Es laikam esmu piekritēju pusē, jo, paņemot rokā Phone (3), kļūst skaidrs, ka jau atkal jānoņem cepure dizaineru priekšā. Un ja man jāpiekasās, tad laikam vienīgi glancētajai aizmugurei, kas izmantota, lai redzētu iekšējos ornamentus, bet to tīru uzturēt būs, maigi sakot, izaicinoši. Daļēji to risina līdzi dotais maciņš.

Sānu rāmis veidots no maigi matēta alumīnija. Kreisā puse tikusi pie ērtiem skaļuma taustiņiem. Labajā pusē zem bloķēšanas taustiņa izvietots Essential key. Par šī taustiņa funkcionalitāti lasi programmatūras sadaļā! Tomēr taustiņu izvietojums šķiet nedaudz mulsinošs. Pārāk bieži gadās uzņemt negaidītus ekrāna šāviņus vai nospiest Essential key, kad gribu nobloķēt tālruni. Pie šī protams var piešauties, tomēr jāatgādina, ka tieši šādi ergonomiski pārpratumi bija iemesls, kādēļ savā laikā Android ražotāji atteicās no nejēdzīgajām Google Assistent un Bixby pogām. Rāmja lejā, kā vienmēr atrodama SIM karšu atvilktne, mikrofons, USB ligzda un skaļrunis. Rāmja augša tikusi pie otra skaļruņa restes un papildu mikrofona.

Šī ir pirmā reize, kad Nothing viedtālrunis ticis pie pilnvērtīgas IP68 putekļu un ūdens aizsardzības. Prasītajā cenā neko mazāk arī negaidīju. Kopumā, ja neskaita misēkļus ar taustiņiem, dizains šķiet prasmīgi veidots un pamatīgs. Pat ja tas ir nedaudz smagāks un biezāks par konkurentiem, tas vienalga ir arī krietni stilīgāks par pelēko masu, tādēļ šoreiz atkal par dizainu jāliek 10! Nevajag aizmirst, ka Nothing primāri ir tieši dizaina kompānija, kam reizēm funkcionalitāte ir nedaudz zemāka par estētiku. Tomēr tas jau arī šo produktu padara tik ļoti aizraujošu.

Glyph Lights ir mirušas, lai dzīvo Glyph Matrix!

Kad iznāca pirmais Nothing Phone (1), ražotājs burtiski apžilbināja lietotājus ar gaismu diodēm aizmugurē. Phone (3) ir pirmais modelis, kas neturpina šo tendenci. Tā vietā gaismu diodes ir prom, bet tās aizvietotas ar monētas izmēra 489 LED ekrāniņu, jeb Glyph Matrix. Laipni lūgti matriksā!

Godīgi sakot, es jau gaidīju šādu attīstību, jo diožu svītras vienā brīdī sevi bija izsmēlušas, tādēļ, lai palielinātu funkcionalitāti, ir nepieciešams grafiski pilnvērtīgāks risinājums. Nothing gan nav pirmais ražotājs, kas iebūvējis aizmugurē ekrānu, bet šis ir viens no stilīgākajiem risinājumiem gan. Ekrāns tiek aktivizēts ar kapacitīvo taustiņu korpusa aizmugurē. Labi, ka tas nereģistrē liekus pieskārienus un nepieciešams neliels spiediens, lai reģistrētu darbību. Vienu reizi pieskaroties var slēgāties pa pieejamajiem režīmiem, paturot var tikt pie interakcijas.

Apaļajā ekrāniņā var aplūkot pulksteni, griezt pudeli, redzēt akumulatora uzlādi, izmantot hronometru, tikt pie ļoti stilizēta atspulga, lai sevi labāk iekadrētu pašbildēs, uzspēlēt akmens, šķēres, papīrītis un vēl šo to. Nothing ir gana gudri atvēris iespēju kopienai pašai izlemt, kādu jaunu Glyph rotaļlietu tā vēlētos un atvēlējusi atvērto kodu, lai programmētāji to varētu īstenot. Tas nozīmē, ka teorētiski laika gaitā var parādīties jaunas Glyph rotaļlietas.

Ir pieejamas arī citas opcijas, piemēram, katram kontaktam var radīt unikālu sniegpārsliņas rakstu, tomēr tāda forša funkcija, kā komponists, ir pazudusi. Tādēļ jautājums, kā ar šiem rīkiem ir spēlēties ikdienā? Vienu vai otru reizi, ir pat tīri forši. Tomēr kopumā šī ideja mani pagaidām nepārliecina. Pirmkārt, monētas izmēra ekrāniņš tomēr rada sajūtu, ka ir bijusi forša ideja, no kuras ražotājs beigās pats nobijies. Kāpēc ekrāns nav lielāks? Kā labais piemērs jāmin ASUS ROG Phone 9 Pro, kas ticis pie krietni lielāka un funkcionālāka šāda risinājuma, kas turklāt prot paslēpties zem matētās aizmugures.

Nav saprotams arī, kāpēc šis nevarēja būt papildinājums jau ierastajām LED svītrām, jo tās pildīja funkcijas, ko ekrāns nespēj, piemēram, riņķa gaismu pašbildēm. Citādi šis protams ir stilistiski iederīgs sīkums, kas vairāk par dažām reizēm, diemžēl, visticamāk netiks izmantots. Un atgriežoties pie ievadā pieminētās Eifeļtorņa analoģijas, man laikam nebūs iebildumu, ja Glyph Matrix paliktu tikai šim modelim, kā interesanta lietiņa, ko ražotājs izmēģināja un tad gāja tālāk.

Lielisks ekrāns ar diviem trūkumiem

Nothing Phone (3) izmanto lielisku ekrānu, bet arī šeit ir pieļauti divi būtiski kompromisi. No sākuma par labo. Ekrānam ir 1260 x 2800 izšķirtspēja, kas nodrošina 460 pikseļus uz collu. Īpaši labi augsto izšķirtspēju var novērot niansētajā vienmēr ieslēgtajā ekrānā. Tā ir pat krietni augstāka par krietni dārgāko Sony Xperia 1 VII, bet nedaudz zemāka par Xiaomi 15 Ultra. Ekrāns ir arī ļoti spilgts. Maksimālais spilgtums specifiskā HDR saturā sasniedz 4500 nitus. Spilgtums ir pietiekams, lai mierīgi cīnītos ar spilgtu sauli. Krāsas šķiet korekti kalibrētas, laikam tādēļ programmatūra tikusi pie mazāk pielāgojumiem, kā konkurentiem. Arī skata leņķi ir ļoti labi. Un nemainīgi, erkāns saņēmis vienāda biezuma apmales ap to, kas rada ļoti organisku sajūtu.

Kas tad ir virsrakstā pieminētie trūkumi? Pirmkārt, nav saprotams, kādēļ ražotājs izvēlējies lētāku matricas risinājumu. Proti, LTPO matricas vietā izmantota LTPS matrica. Tas nozīmē, ka Phone (3) ekrāns var slēgāties pa 60Hz, 90Hz un 120Hz atsvaidzi, bet neko zemāku. Konkurenti šādā cenā piedāvā LTPO tehnoloģiju, kas spēj noslīdēt līdz 1Hz un ietaupīt akumulatoru. Šis ir ļoti dīvains lēmums, jo iepriekšējais Nothing Phone (2) izmantoja LTPO tehnoloģiju. Vai var redzēt atšķirību? Diemžēl, var. Acīm redzot, izvēlētā veiktspēja nav pietiekama, lai sapludinātu nelielo aizturi no statiska satura pārejot dinamiskā saturā. Šo protams var manīt, ja pirms tam ir lietots LTPO ekrāns, tomēr šī izvēle nav saprotama, ja reiz Phone (2) izmantoja LTPO.

Otra lieta nav saistīta ar matricu, bet aizsargstiklu. Ekrānu sedz Corning Gorilla Glass 7i aizsargstikls, kas ir tipisks vidējās klases materiāls. Konkurenti šādā cenā piedāvā jaunākas, stiprākas versijas. Es gan neņēmos pārbaudīt stikla izturību, tomēr tas nav saprotams viedtālrunim, kam koncepts paredz bieži to likt uz stikla, lai izmantotu aizmuguri. Ja neņem vērā šīs nepilnības, tad citādi vizuālā pieredze ir lieliska. Programmatūra gan piedāvā mazāk iestatījumu, kā konkurenti, bet var izlīdzēties arī ar šiem.

Ierasta atbloķēšana, bet konkurenti ir priekšā

Pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna un atbloķēšana ar seju ir ierasts komplekts, ko piedāvā arī konkurenti. Tomēr žēl, ka nav izmantots ultraskaņas nospiedumu lasītājs, kā dara gandrīz visi konkurenti šādā cenā. Tādēļ arī lasītājs ir novietots zemāk, kā šķistu organiski. Ja neskaita novietojumu, tad lasītājs ir ātrs un uzticams, atpazīstot pirkstu 9 reizes no 10. Atbloķēšana ar seju labā apgaismojumā strādā korekti, bet jāatgādina, ka tā nav biometriski droša. Tādā ziņā Honor Magic7 Pro, kam cena šobrīd nokritusies līdz Phone (3) līmenim piedāvā gan ultra skaņas pirkstu nospiedumu lasītāju, gan 3D sejas atpazīšanu. Ar šo gribēju teikt, ka Phone (3) atbloķēšana savu darbu padara, tomēr konkurenti pamanījušies tikt pie svaigākām un funkcionālākām tehnoloģijām.

Uzlaboti skaļruņi un smalka vibrācija

Beidzot Nothing izmanto to pašu principu, ko jau labu laiku Xiaomi atzinis par labu esam. Papildu apakšas skaļruņa izejai pievienota vēl viena izeja rāmja augšā. Tas ļauj iegūt sabalansētāku skaņu. Lai gan apakšas skaļrunis aizvien ir jaudīgāks, beidzot augšējais vairs nav tikai pīkstuļa asistents un nodrošina pilnvērtīgu stereo efektu. To vislabāk var dzirdēt, lietojot viedtālruni horizontāli. Skaļruņi spēj veidot visai skaļu kopējo skanējumu. Ir dzirdami arī basi, tomēr kopējais skaņas profils šķiet nedaudz plakans. Īpaši tas jūtams pie augšējiem līmeņiem. Nav nekā krimināla, vienkārši citi ražotāji panākuši nedaudz niansētāku skanējumu, tomēr novērtēju, ka arī šeit ir jūtama izaugsme.

Beidzot uzlabots arī vibrācijas motors, kas līdz šim bijis Nothing viedtālruņu vājais punkts. Pieejami gan smalki kalibrēti vibrācijas klikšķi, gan stiprāka vibrācija, lai to justu kabatā. Tikai iestatījumos, paslēdzot zemāku vibrācijas līmeni, var just, ka motoriņš nav no smalkākajiem un kļūst dzirdami skaļš, tādēļ atstāju vibrāciju uz augstāko līmeni.

Nothing ielecis Si/C akumulatoru vilcienā, bet…

Patīkams pārsteigums, kamēr tādi lielie vaļi, kā Samsung un Apple vilcinās ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, tikmēr jauniņais Nothing nebaidās izmantot jauno Si/C akumulatoru tehnoloģiju. Tā ir iespēja esošajā izmērā palielināt akumulatora ietilpību. Phone (3) ticis pie Si/C 5150 mAh akumulatora. Es laikam gaidīju lielāku ietilpību, īpaši ņemot vērā, ka Phone (3) ir biezāks par konkurentiem (9 mm). Ne gluži Realme 7000 mAh(8.3 mm), bet vismaz OnePlus 6000 mAh(8.9 mm). Jāņem vērā, ka Indijas tirgū Phone (3) tiek piedāvāts ar 5500 mAh, kas arī neizskatītos slikti. Dienas nogrieznī akumulatora darbība pilnīgi pietiek. Mana ikrīta rutīna izēda 5-7%, kas konkurentiem prasītu ap 6%. Tomēr par divu dienu darbību var runāt tikai, pie ļoti nelielas slodzes. Arī šī darbība gan jau apmierinās lielāko daļu, tomēr gaidīju maķenīt labāku sniegumu, ko varētu dot jaunās tehnoloģijas potenciāls. Īpaši ņemot vērā, ka Nothing Phone (2) bija salāgots tā, ka nodrošināja labāku akumulatora darbību ar mazākas ietilpības akumulatoru. Iespējams tam talkā nāca LTPO matrica, par ko sūdzējos augstāk, ekrāna sadaļā.

Toties vada uzlāde palielināta līdz 65W. Ir arī bezvadu un bezvadu reversā uzlāde, kas šādā cenā ir must have. Eiropas birokrātu dēļ gan lādētājs netiek dots līdzi, toties jauks pārsteigums ir komplektā iekļautais silikona caurspīdīgais maciņš. Man gan ir aizdoma, ka tas visai ātri oksidēsies un ieņems tizlu urīna krāsu pēc pāris mēnešiem, bet šī ir pirmā reize, kad Nothing komplektācija kļuvusi dāsnāka. Turklāt tas daļēji risina glancētās aizmugures higiēnas problēmas. Kāpēc daļēji? Tāpēc, ka arī maciņš pamatīgi krāj pirkstu nospiedumus, toties var redzēt cauri avangarda aizmuguri.

Veiktspēja raisa diskusiju

Nākamā sadaļa, kur Phone (3) izpelnījies pamatīgu diskusiju, ir veiktspēja. Nothing Phone (3) darbina Qualcomm Snapdragon 8s Gen 4. Tas protams ir jaudīgs šī gada procesors, bet tas nav tik jaudīgs, kā Snapdragon 8 Elite, kas darbina vairumu šī gada flagmaņu. Turklāt Snapdragon 8s Gen 4 atrodams uz pusi lētākā POCO F7. Tātad izmantots vidējās klases augšgala procesors, nevis prasītajā cenā atbilstošākais. Atšķirība ir ne tikai mazākā kodolu jaudā, bet pat uzbūvē – 4nm pretstatā 3nm (mazāk ir labāk). Atšķiras arī video apakšsistēmas. Kamēr Snapdragon 8s Gen 4 izmanto Adreno 825, tikmēr Snapdragon 8 Elite saņēmis jaudīgāku Adreno 830.

Tas arī izraisījis fanu neapmierinātību. No vienas puses, varētu jautāt, ja ražotājs šo sauc par pilnvērtīgu flagmani un prasa atbilstošu cenu, kādēļ netiek piedāvāts labākais procesors? No otras puses, pasaulē, kurā Google Pixel tiek saukts par flagmani un piedāvā procesoru, kas sintētiskajos veiktspējas testos uzrāda vidējās klases sniegumu, Nothing neizskatās nemaz tik slikti. Viena un vairāku kodolu testos Phone (3) pārspēj Exynos 2500, kas darbina Samsung Galaxy Flip7 un atrodas aptuveni tur pat, kur pērnais Snapdragon 8 Gen 3, kas darbnāja pērnos flagmaņus vai, piemēram, šī gada OnePlus 13R. Tātad faktiski runa ir par pērno flagmaņu veiktspēju. Arī grafiskais sniegums testos atbilst drīzāk pērnajam flagmaņu sniegumam.

Labā ziņa, ka sintētiskie veiktspējas testi neizstāsta pilnu stāstu. Nothing ir labi izdarījis mājasdarbu, lai visu salāgotu tā, ka ikdienā nekādas aiztures nemana. Vienīgi, ja noliek blakus Snapdragon 8 Elite darbinātai ierīcei, var manīt, ka atsevišķas lietotnes atveras par pussekundi lēnāk. Tomēr ikdienas darbība ir cenai atbilstoši raita. Diemžēl, to nevar teikt par grafisko sniegumu, jo stresa testos un īpaši grafiski prasīgās spēlēs var just, ka tālrunis netiek galā ar karšanu. Tā ir pamatīga un visai ātri rada kadru zudumu. Toties, ja neizmantosi šo, kā spēļu konsoli, tad ikdienas darbība apmierinās arī dažu labu ābolu snobu, jo ikdienas darbībā (ja neskaita apjomīgas spēles) karšanu un veiktspējas krišanos nevar novērot. Tādēļ es varu daļēji attaisnot ražotāja vēlmi nedaudz ieekonomēt.

Patīkami, ka ražotājs nemāžojas ar 128 GB versiju, tātad ir pieejama ātrā UFS 4.0 atmiņa. Pieejami arī svaigākie savienojumi, kas strādā stabili. Vienīgais izņēmums ir USB Type-C 2.0, kas jau atkal ir vidējās klases standarts. Visi konkurenti šādā cenā piedāvā vismaz USB 3.0. Tādēļ arī nevaru novērtēt šo veiktspējas piedāvājumu ar augstāko atzīmi.

Nothing OS 3.5 ir viens vienīgs prieks

Nothing OS vēl aizvien ir mana viena no mīļākajām Android saskarnēm. Tā ir plūstoša, tai gandrīz nav liekprogrammatūras, tā ir relatīvi tīra, bet vēl aizvien papildināta ar ļoti noderīgiem papildinājumiem, kas ir ieturēti Nothing stilistikā. Punktētie elementi aizvien ir sastopami, bet šoreiz tie ir atstāti grafiskiem elementiem, daudz mazāk tie izmantoti rakstībai. Tā rakstītais teksts kļuvis uztveramāks, bet saskarne nedaudz eklektiskāka.

Oriģinālais ikonu stils paredz vienotu, melnbaltu estētiku, bez lietotņu nosaukumiem. Saskarne piedāvā diezgan daudz kvalitatīvi izstrādātus logrīkus. Tur atradīsi gan soļu skaitītāju, gan ierakstītāju, gan savdabīgu ziņu apkopojumu, ko ierunājis viens no Nothing vadošajiem darbiniekiem. Interesanti, viņš katru dienu ziņas ierunā pats, vai viņa balss ir sintizēta?

Man patīk, ka paziņojumu bloks nav atdalīts no kontroles paneļa. Arī šeit var veikt savus pielāgojumus, piemēram, svarīgākajām ikonām mainot izmērus.

Nothing ir gana jauns un neliels ražotājs, tādēļ nepārmetu, ka trūkst līdzekļu savu MI rīku izstrādei. Man pilnīgi pietiek ar ChatGPT un Gemini integrāciju, ko Phone (3) atbalsta. Tomēr Nothing ir izstrādājis Essential Space, kam atvēlēts pat fizisks taustiņš. Tā ir vieta, kas saglabā ekrāna šāviņus un attēlus, ļauj tos komentēt ar tekstu vai balss ziņu. Solīts, ka MI vēlāk balss ziņām izveido transkriptu un visām ziņām konspektu. Pieļauju, ka latviešu valodas dēļ, tomēr ne reizi nepiedzīvoju šīs funkcijas darbībā, tādēļ šī poga man vēl aizvien šķiet lieka un traucējoša. Bez šīs fīčas noteikti var dzīvot un nebija jātērē resursi atsevišķam taustiņam, kam pat nevar iestatīt citu funkciju (piemēram, izmantot, kā fizisku kameras slēdzi).

Mazliet savdabīgi, ja mājas ekrāns izmanto melnbaltu ikonu paku, tad lietotņu atvilktne ir krāsaina. Šoreiz Nothing piedāvā arī MI sagrupētu ikonu izkārtojumu (līdzīgs veids, kā lietotņu atvilktni izprot iOS). Es gan pie šī tā arī nespēju pierast, tādēļ atstāju oriģinālo.

Ir arī vairākas noderīgas ražotāja oriģinālās lietotnes, tās visas vieno kopēja, stilīga estētika. Klāt nākusi arī galerijas lietotne, kam jēgu īsti neredzu, ja līdz šim Nothing veiksmīgi operēja ar Google Photos. Proti, tā nepiedāvā maģisko dzēšgumiju vai ko īpašu. Attēls spēj izgriezt priekšplāna objektu, bet vienīgais, ko ar to var iesākt ir aizsūtīt atsevišķā attēlā uz melna fona. Gan jau ar atjauninājumiem parādīsies papildu funkcijas, bet pagaidām diezgan bezjēdzīgi. Toties citas lietotnes ir noderīgas, piemēram, lai nemanāmi savienotos ar Nothing aksesuāriem.

Netrūkst arī pielāgojumu iespējas. Var izvēlēties vai ikonas atstāt krāsainas vai melnbaltas, vai tām atstāt pierakstītus nosaukumus, vai nē. Ja ir radošs garastāvoklis, MI ļauj paniekoties ar fona attēlu ģenerēšanu.

Viens no šī gada jaunumiem un lielajiem priekiem ir, ka ražotājs sola piecus lielos atjauninājumus, tā ka līdz 2030 gadam varēs lietot Phone (3) bez bēdu. Mana pieredze arī rāda, ka par atjauninājumu regularitāti arī nevar sūdzēties. Kopumā saskarne ir estētu un minimālistu sapnis, kas papildināts tikai ar labi nostrādātām lietām (izņemot Essential Space un pagaidām bezjēdzīgo galerijas lietotni).

4 x 50 MP kameras

Nothing ir jauns ražotājs, kam vienkārši nav tik daudz resursu, kā vecajiem bukiem, tādēļ kameras ne vienmēr ir bijušas vienā līmenī ar konkurentiem. Tādēļ šogad Nothing nolēmis izmantot tiešām iespaidīgus kameru dzelžus. Visas četras kameras saņēmušas 50 MP sensorus. Galvenajai kamerai ir tik pat liels sensors, kā Xiaomi 15 un krietni lielāks par Samsung Galaxy S25. Nothing Phone (3a) Pro parādīja, ka ražotājs spēj piedāvāt periskopa kameru pat vidējā klasē, tādēļ tāda ir arī flagmanim. Tiesa gan, dīvainā kārtā tai ir mazāks sensors, toties lielāka attēlu apstrādes jauda. Tik tālu izskatās daudzsološi, tādēļ apskatīsimies, kā tās darbojas realitātē!

Nothing Phone (3) saņēmis:

• 50 MP, f/1.7, 24mm, 1/1.3″, PDAF, OIS galveno kameru
• 50 MP, f/2.7, 1/2.75″, PDAF, OIS 3x optiskā palielinājuma periskopa kameru
• 50 MP, f/2.2, 114˚, 1/2.76″ ultra platleņķa kameru
• 50 MP, f/2.2, 1/2.76″ pašiņu kameru

Kameru lietotne ir diezgan vienkārša un loģiska. Var just, ka kameru departamentā pieņemti jauni darbinieki, jo lietotne kļuvusi bagātīgāka ar vairāk režīmiem un iespējām. Vienīgi, ka vairākas reizes piedzīvoju, ka lietotne nokrešo. Piemēram, lietojot maksimālo 60x digitālo palielinājumu. Tā flagmaņu klasē nebūtu jāuzvedas.

Jaunums ir, pavelkot no apakšas uz augšu, iespēja tikt pie iestatījumu sagatavēm. Patīkami, ka arī pats var izveidot savu, tā ka nebūs jāpaļaujas tikai uz ražotāja izdomātajām. Šie gan nav tādi iestatījumi, kādus piedāvā Leica, tomēr daži, piemēram, melnbaltais ar ūdenszīmi un stikla efekts ir visai interesanti.

Tā kā ir pietiekams kameras dzelžu piedāvājums, ir gana plaša kadrējumu izvēle. Lietotnē izšķirti jau pieci lielumi – 0.6x, 1x, 2x, 3x un 6x. Šie arī būs visspēcīgākie gandrīz visos scenārijos. 0.6x, 1x un 3x ir optiskie lielumi, bet 2x un 6x tiek izgriezti no 50 MP vidus. Digitālais palielinājums sasniedz 60x.

Pirms ķerties klāt pašu kameru spējām, mazliet par digitālo palielinājumu. Protams tam krītas kvalitāte, tomēr šoreiz nāk talkā MI. Līdzīgu pieeju šogad esam redzējuši no Honor un Xiaomi, kas arī ļauj pieģenerēt trūkstošās detaļas klāt. Ir reizes, kad saulainā dienā patiešām izdevās iegūt lietojamu attēlu ar 60x palielinājumu (skatīt augšējo galeriju). Tomēr sliktākas gaismas scenārijos arī šis neglābj. Turklāt šī iespēja nav konstanta. Piemēram, 60x palielinājumā tā nostrādāja, bet 30x palielinājumā atstāja nefokusētu objektu (arī skatīt galeriju augšā).

Arī citos režīmos darbība ir līdzīga – kad nostrādā, ir tiešām ļoti labi, kad nē, tad meh. Piemēram pulksteņa bildē, ko uzņēmu ar MI pastiprinātāju un bez. Atsevišķas detaļas šķiet precīzākas bez režīma iesaistes, bet citas ar. Par konstantu sniegumu šo nevar nosaukt.

Tomēr vislabākais rezultāts būs, ja paļausies uz pieciem kamerā izšķirtajiem lielumiem. Galvenā kamera veido detalizētus attēlus ar samērā dabisku krāsu attēlojumu, tomēr reizēm var just, ka fokuss mēdz apjukt un daļa objektu nav īsti asumā. Diemžēl, var just, ka kameras ir kalibrētas atšķirīgi. Tas ir jūtams arī ultra platleņķa kamerai, kam ir krietni mazāka detalizācija, nereti atšķirīga krāsu interpretācija no galvenās kameras. Un jau atkal jāuzsver, ka rezultāts nav konstants. Vienu brīdi attēli iznāk lietojami, citu brīdi pārgaismoti, vai ar pārāk kontrastainām ēnām. To protams var salabot ar atjauninājumu, bet man jāvērtē tas, ko redzu šobrīd. Līdzīgs stāsts ar palielinājuma kameru. Krāsas šķiet dabiskas, bet attēliem nereti pietrūkst asums.

Par sniegumu sliktas gaismas apstākļos jau atkal jāteic, ka trūkst konsekvences. Ir reizes, kad attēls sanāk ar labi kontrolētu graudainību, dabiski saglabātām tumšajām vietām un nepārblieztiem gaismas avotiem, bet ir reizes, kad sniegums nedavelk līdz vidējās klases līmenim. Piemēru bildēs var redzēt, ka vislabāk darbu paveic galvenā kamera, kam nakts režīms palīdz atgūt zaudētās detaļas, bet attēlu sabojājis neizlēmīgais auto fokuss, tādēļ tas ir tālu no asa attēla. Šajā ziņā pārsteidzoši labi performē palielinājuma kamera.

Phone (3) ļoti labi tiek galā ar makro kadriem, jo izmanto moderno risinājumu, ka tos veido periskopa kamera ar tuvas distances fokusu. Tas nedeformē objektus un ļauj tikt pie dabiski izpludināta fona. Makro režīmam pieejami divi lielumi – 3x un 6x.

Portreta režīms piedāvā četrus kadrējumus un četrus izpludinājuma efektus, kas ļauj tikt pie bokē bumbuļiem, zvaigznītēm un sniegpārsliņām. Jau atkal runa nav par uzticamu sniegumu. Piemēru bildē var redzēt, ka režīms 1x kadrējumā Armistedu neatpazina un nepievienoja portreta efektu. Tā gadījās arī bildējot īstus cilvēkus. Savukārt izpludinājuma efekti ir ļoti atkarīgi no fona. Uzspied uz piemēru bildēm, tur var kreisajā stūrī redzēt minimālu atblāzmu no zvaigznītēm un sniegpārsliņām.

Pašiņu kamera piedāvā divus kadrējumus un portreta režīmu. Tā ir padevusies ļoti laba. Attēli ir detalizēti, ādas toņi dabiski un portreta režīms strādā precīzāk par aizmugurējām kamerām. Beidzot izpludinājuma efektos var redzēt, kas bija domāts.

Nothing Phone (3) kameras ir saņēmušas tiešām vērā ņemamus dzelžus, kas mierīgi var pārspēt pat dažu labu konkurentu līdzīgā cenā (khe, khem Apple, Samsung…). Tomēr ar dzelžiem vien nepietiek. Prasās pēc pamatīga slīpēšanas darba un programmatūras atjauninājuma, kas sniegumu padarītu konstantu, sakārtotu auto fokusa problēmas (pārāk daudz kadru sanāk neasi) un pieslīpētu atsevišķu režīmu darbību. Zinot Nothing pēc pāris mēnešiem šāds atjauninājums tiks izlaists, tikmēr jāsamierinās ar sniegumu, kas nerāda dzelžu potenciālu un nespēj konkurēt prasītajā cenā. Tomēr potenciāls kamerām ir un kadrējumu iespējas ir tiešām labas.

Konkurence

• Xiaomi 15 – vienīgā dizaina rozīnīte ir tā kompaktais izmērs, toties tas piedāvā pārāku veiktspēju, pilnvērtīgu LTPO ekrānu, ietilpīgāku akumulatoru, ātrāku uzlādi un noslīpētākas kameras par zemāku cenu. Nothing atspēlējas ar oriģinālāku dizainu un patīkamāku saskarni.
• Google Pixel 9 Pro XL – ir pērnais modelis, kam cena noslīdējusi līdz Phone (3) līmenim. Pixel protams piedāvā ilgāku programmatūras atbalstu un konstantāku kameru sniegumu. Nothing tam pretī liek jaudīgāku veiktspēju (izņemot USB 2.0), stilīgāku dizainu un ātrāku uzlādi.
• Honor Magic7 Pro – piedāvā LTPO ekrānu, jaudīgāku veiktspēju, modernāku biometriju, ātrāku uzlādi un spējīgākas kameras par cenu, kas atsevišķās internetbodēs noslīdējusi līdz Phone (3). Tikmēr Nothing uzrunā ar jēdzīgāku saskarni un stilīgāku dizainu.
• OnePlus 13R – būs makam draudzīgāka izvēle ar LTPO ekrānu, līdzvērtīgu veiktspēju, krietni ietilpīgāku akumulatoru un ātrāku uzlādi. Nothing to atspēko ar labākām kamerām, sakārtotāku saskarni, IP68 aizsardzību un bezvadu uzlādi.
• POCO F7 Ultra – ir makam draudzīga alternatīva ar pārāku veiktspēju, labāku ekrānu, ietilpīgāku akumulatoru un ātrāku uzlādi. Par labu Nothing runā oriģinālais dizains un sakārtotā saskarne.

Nobeigumā – avangards pāri visam

Apskatā atradu visai daudz, kam piekasīties iekš Nothing Phone (3). Tomēr man gribas nedaudz ražotāju attaisnot, jo to, ko Karls Pei solīja (padarīt viedtālruņus atšķirīgus, interesantus), Phone (3) paveic. Šis viedtālrunis jāuztver drīzāk kā dizaina objekts. Tā teikt, avangards pāri visam. Tādēļ mēģināšu atbildēt uz virsrakstā izvirzīto jautājumu – vai avangards var aiziet pārāk tālu? Jā, var. Šoreiz Nothing ir novirzījies no agrākā ceļa, centies meklēt jaunu. Nevaru teikt, ka vienmēr tas bijis sekmīgi. Tomēr, ja nebūtu šādu meklējumu, garlaicīgais viedtālruņu duopols tā arī turpinātu garlaikot un ieslīgt tādā pašapmierinātībā, kas neņem vērā lietotāju domas. Pat ja Glyph Matrix neizturēs laika slogu, man patīk ideja, ka kopiena var radīt ekrāniņa saturu, mani fascinē ideja, ka, veidojot saskarni, uzklausītas tieši lietotāju idejas un tā sanākusi viena no labākajām Android nometnē. Turklāt tas viss kopā runā vienā dizaina valodā. Un ja tam visam vēl piemet klāt kādu tik pat stilīgu aksesuāru (piemēram Nothing Headphone (1)), tad Rīga Fashion Week, saturies! Par dizaineru darbu un kopīgas estētiskās valodas izveidi, sēdies 10!

Tomēr mans apskatnieka godaprāts neļauj nepieminēt, ka šādā cenā prasītos LTPO ekrāns bez mikro aiztures, ultraskaņas pirkstu nospiedumu lasītājs, nopulētākas kameras, jaudīgākā veiktspēja un maķenīt ietilpīgāks akumulators. Taču jāatgādina, ka Nothing pārstāv stila nišu, tādēļ loģiski, ka citur būs pieļauti kompromisi.

Tas tomēr nebojā kopiespaidu par viedtālruni, kas ir atšķirīgs, oriģināls un pat pelēkajā krāsu variantā pozitīvi izceļas uz pelēkās masas fona.

Iepriecināja

• Šī gada viens no oriģinālākajiem dizainiem, beidzot ir IP68 aizsardzība
• Košs ekrāns + skaļi skaļruņi = lieliska multimediju pieredze
• Laba akumulatora darbība, ātrāka uzlāde
• NothingOS ir viena no labākajām Android saskarnēm
• Lieliski kameru dzelži

Varēja labāk

• LTPS ekrāna matrica rada mikro aizturi, pārslēdzoties no statiska satura uz dinamisku
• Essential Key maisās pa pirkstiem, šai funkcijai nav tāda nozīme, lai attaisnotu atsevišķu taustiņu
• Konkurenti izmanto ultraskaņas pirkstu nospiedumu lasītāju
• USB 2.0 un karšana pie lielas grafiskās slodzes nav cenai atbilstoša
• Kameru dzelži ir labi, bet programmatūra vēl jāpulē