Honor Magic7 Pro apskats – skaists, jaudīgs, nepieradināts!

Gan jau esat pamanījuši, ka es mēdzu aizrakstīties, gremdējoties viedtālruņu vēstures annālēs. Tā būs arī šoreiz. Tādēļ, tie, kam neinteresē liriskas atkāpes, skrollējiet uz leju! Taisni vai neticas, ka pagājuši jau 9 gadi, kad es izvēlējos Honor 8, kā savu ikdienas darba rīku. Toreiz modelis piedāvāja izcilu cenas un ieguvuma attiecību elegantā, premium materiālu korpusā. Tomēr Honor modeļi nereti palika Huawei spozmes ēnā. Kopš tā laika gana daudz ūdens aiztecējis un arī ražotājs ir mainījies. Honor nācās pamest mūsu tirgu sankciju dēļ, vēlāk ražotājs nonāca citu īpašnieku rokās un atguva sadarbību ar ASV ražotājiem. Tā bija zaļā gaisma, lai atgrieztos rietumu tirgū, kur bez Google servisiem nav aršana. Un tā jau 4 gadus, pēc juridiskās nabas saites pārraušanas, varam Honor veikumus atrast arī mūsu veikalu plauktos. Tiesa gan, līdz šim ražotāja flagmaņi mums aizgāja gar degunu. Pēdējā reize, kad apskatījām Honor flagmani, bija pirms 6 gadiem Honor 20 Pro apskatā. Tas mainījās pagājušajā gadā, kad oficiāli Latvijā sāka piedāvāt gada vienu no iespaidīgākajiem atveramajiem flagmaņiem – Honor Magic V3. Un nu esam uz testu saņēmuši klasiska formāta flagmani – Honor Magic7 Pro.

Tas nozīmē, ka beidzot mums ir vēl viens spēlētājs, kas tēmē uz mūsu maciņiem. Ja agrāk Honor koncentrējās uz flagmaņu killeriem, tad, kopš tas “atkabinājies” no Huawei, Honor veido pilnvērtīgus flagmaņus. Kāpēc pēdiņās? Tādēļ, ka atliek tikai pārlapot Huawei modeļu gūzmu, vai apskatīt MagicOS, lai saprastu, ka ofisi, kur abu ražotāju tālruņi top, ir vai nu blakus, vai arī tos vieno īpašas mentālas saites. Tas nozīmē, ka Honor Magic7 Pro viena no mērķauditorijām ir sentimentāli Huawei fani, kam pietrūkst šī ražotāja flagmaņi ar Google servisiem un jaudīgāko veiktspēju. Tā kā Magic6 Pro pie mums oficiāli nebija nopērkams, šoreiz nekoncentrēšos uz izaugsmi, kas līdzīgi, kā citiem ražotājiem, no gada uz gadu ir visai neliela. Tā vietā skatīšos uz tiešāko konkurenci – OnePlus 13 vai Samsung Galaxy S25+. Uzreiz gan jāsaka, ka Magic7 Pro spēj piedāvāt atsevišķas kvalitātes, kas spēj cīnīties pat ar Galaxy S25 Ultra modeli, tikai par pieejamāku cenu. Par Honor Magic7 Pro (512/12 GB) tiek prasīti 1299 eiro, kas ir pieņemama cena pret piedāvātajiem dzelžiem.

Honor Magic7 Pro tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 15, MagicOS 9
• Ekrāns: 6.8 collu LTPO AMOLED, 1280 x 2800, 19.5:9 malu attiecība, ~453 ppi, 112.8 cm², ~89.9% ekrāna un korpusa attiecība, 1B krāsu, 120Hz ātrā atsvaidze, Dolby Vision, HDR Vivid, 5000 nitu maksimālais spilgtums, NanoCrystal Shield aizsargstikls
• Procesors: Qualcomm Snapdragon 8 Elite (3 nm), astoņi kodoli: 2×4.32 GHz Oryon V2 Phoenix L + 6×3.53 GHz Oryon V2 Phoenix M, Adreno 830 video apakšsistēma
• RAM: 12*/16 GB
• Atmiņa: 256/512* GB/ 1TB, UFS 4.0
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6/7, dual-band, Wi-Fi Direct, Bluetooth 5.4 (A2DP, LE, aptX HD), eSIM, NFC-SIM, NFC, USB Type-C 3.2, DisplayPort 1.2, OTG, 3G/4G/5G
• Papildu: zem ekrāna novietots ultraskaņas pirkstu nospiedumu lasītājs, 3D sejas atpazīšana, žiroskops, kompass, lielas amplitūdas stereo skaļruņi, satelītu komunikācija, IP68/IP69 putekļu un ūdens aizsardzība
• Kameras: aizmugurē: 50 MP, f/1.4-2.0, 23mm, 1/1.3″, 1.2µm, dual pixel PDAF, OIS galvenā kamera; 200 MP, f/2.6, 69mm, 1/1.4″, PDAF, OIS, 3x optiskā palielinājuma periskopa kamera; 50 MP, f/2.0, 12mm, 122˚, 1/2.88″, 0.61µm, dual pixel PDAF ultra platleņķa kamera; LED zibspuldze; HDR; krāsu spektra sensors; 4K@24/30/60fps, 1080p@24/30/60/120/240fps, gyro-EIS, OIS, HDR, 10-bit video. Priekšā: 50 MP, f/2.0, 22mm, 1/2.93″, 0.6µm, AF pašiņu kamera; 3D TOF dziļuma/biometrijas sensors; 4K@30/60fps, 1080p@30/60fps, gyro-EIS video
• Izmēri un svars: 162.7 x 77.1 x 8.8 mm, 223 g
• Akumulators: Si/C 5270 mAh, 100W ātrā vada uzlāde, 80W ātrā bezvadu uzlāde, reversā bezvadu uzlāde
• Cena: 1299 eiro

*testa ierīcei

Pārdomāts dizains

Honor Magic7 Pro par mazu noteikti nevar nosaukt. Patiesībā, ja neskaita par 2 mm šaurāku korpusu, izmērs ir tāds pats, kā Samsung Galaxy S24 Ultra. Bet neskatoties uz lāpstas izmēru, rokā Magic7 Pro jūtas ļoti ērti un ergonomiski. Tas panākts vienādi noliecot gan priekšas, gan aizmugures stiklus, kas līgani ieplūst alumīnija rāmī. Arī svars ir relatīvi viegls un labi izbalansēts pa korpusu, lai augša neveltos pāri plaukstai.

Aizmugure saņēmusi maigi matētu stiklu. Testa ierīci saņēmām mēness ēnas pelēkajā noformējumā. Tieši tik daiļrunīgi Honor mārketings to nosaucis. Šai versijai ir raksts, kas spēlējas gaismā un nedaudz atgādina marmoru. Šī noteikti nebūtu versija, ko es izvēlētos, toties jāteic, ka tā ļoti labi maskē pirkstu nospiedumus. Aizmugure saņēmusi līdzīgu kameras salu, kā Xiaomi 14 Ultra, tikai tā nav tik ļoti izvirzīta, tādēļ tā neietekmē ergonomiku. Par šo uzslava ražotājam! Kameru sala ir centrēta, tādēļ uz galda viedtālrunis negāzelējas.

Arī alumīnija rāmis ir matēts. Tas palīdz saķerei. Labā puse tikusi pie ērtiem bloķēšanas un skaļuma taustiņiem, bet kreisais sāns atstāts tīrs. Augšā izvietots viens no skaļruņiem, mikrofons un infrasarkanais raidītājs. Apakšā, kā vienmēr, ir gan USB ligzda, gan karšu atvilktne, gan otrs skaļrunis, gan otrs mikrofons.

Šī gada jaunums ir IP68/IP69 putekļu un ūdens aizsardzība. Tas nozīmē, ka Honor7 Pro izdzīvos ne tikai, ja tiks iemērcēts saldūdenī, bet pat spēs izturēt augsta spiediena ūdens strūklu līdz 80 grādiem. Tātad, ja ir vēlme nomazgāt tālruni, to var darīt. Faktiski, šī ir augstāka aizsardzība, kā Samsung un Apple flagmaņiem. Tā ir jaunā tendence, kam šogad sekos arī citi Ķīnas ražotāji. Kopumā, riktīgi pārdomāts, ērts un pārsteidzoši ergonomisks dizains.

Spilgtākais ekrāns, kādu esmu lietojis

Ir pāris lietas, kas Magic7 Pro ekrānu atšķir no citiem Android flagmaņiem. Pirmkārt, dinamiskā… nē, maģijas kapsula. Tā Honor nosaucis izgriezumu ekrānā, kas ir lielāks, kā konkurentu pīrsingi, bet mazāks, kā ābola mono uzacs. Pirms pārmest ražotājam kopēšanu, jāatskatās pagātnē. Honor jau labu laiku tādu izmanto, tikai agrākiem modeļiem tā bija iebīdīta sānā. Šoreiz, lai neapvainotu simetrijas mīļus, tā ir iecentrēta. Turklāt Apple varētu pamācīties no Honor, ka tādu pašu funkcionalitāti var panākt krietni mazākā izgrauzumā. Par to uzslava ražotājam! Otrkārt, ekrāna apmales. Pats ekrāns ir plakans, bet tā pavisam šaurais rāmītis saņēmis noliektas maliņas uz visām, četrām pusēm. Tas ne vien uzlabo ergonomiku, bet ir arī ļoti ērti, ja lieto žestu vadību. Līdzīgu risinājumu redzējām Xiaomi 14 Ultra ekrānā.

Pa virsu ekrānam uzlīmēta aizsargplēve, kas pat pie saudzīgas izturēšanās visai ātri iedzīvojās redzamās švīkās. Toties zem tās ir ražotāja pašveidots NanoCrystal Shield aizsargstikls. Pati matrica spēj sasniegt 5000 nitu maksimumu HDR saturā, kas šo padara par spilgtāko ekrānu, kādu esmu lietojis. Lai gan ikdienā šāds spilgtums netiek piemērots, to saskatīt arī spilgtā saulē nebūs problēmu, jo ikdienas lietošanā parasti tiek piemērots 1600 nitu. Viss pārējais arī, kā nākas – LTPO matrica pati spēj variēt ātro atsvaidzi no 1Hz-120Hz, kontrasts ir lielisks, krāsas precīzi kalibrētas un skata leņķi arī ir ļoti labi. Vienīgi izšķirtspēja konkurentiem ir augstāka, bet tā kā ar neapbruņotu aci pikseļus neredz, šo par problēmu neuzskatu.

Kā jau ierasts, ražotājs piedāvā veselu gūzmu ar programmatūras pielāgojumiem. Diezgan daudz tiek domāts par acu komfortu. Piemēram, man patīk, ka zilie toņi tiek samazināti pamazām visas dienas laikā. Kopumā ir pat septiņi jauni režīmi, kas sola pasaudzēt jutīgāku acu īpašniekus. Tas viss veido izcilu ekrāna baudīšanas pieredzi.

Biometrijas čempions

Ābolisti mēdz pārmest, ka labākā atbloķēšana ir 3D sejas skenēšana, bet Droīdisti to atspēko ar pirkstu nospiedumu lasītāju. Honor Magic7 Pro apvieno labāko no abām pusēm. Kapsulas izgrauzums piedāvā iPhone cienīgu, biometriski drošu atbloķēšanu ar seju. Seja tiek skenēta trīs dimensijās, kas nozīmē, ka metode ir droša arī maksājumiem. Tā izmanto TOF infrasarkanās gaismas kameru, kas nozīmē, ka to var izmantot arī tumsā. Patiešām, šī ir labākā un funkcionālākā sejas atpazīšana, kāda Android flagmaņos redzēta. Programmatūra parāda paziņojumus tikai tad, ja uz tiem skatās. Riktīgi forši! Turklāt, šī visa funkcionalitāte ietilpināta mazākā izgrauzumā, kā iPhone. Tā ka, ābol, skaties un mācies, kā tas darāms! Programmatūra piedāvā arī gaisa žestus un acu kontroli, bet par to smalkāk pie saskarnes.

Pirkstu nospiedumu lasītājs seko pagājušā gada Samsung un Google Pixel piemēram, jo izmanto ultraskaņas lasītāju. Tas nozīmē, ka šī tehnoloģija ir drošāka un ātrāka par konkurentu optiskajiem lasītājiem. Lai reģistrētu pirkstu, pietiek tikai ar trim viegliem pieskārieniem. Lasītājs ir ātrs, akurāts, novietots ērtā pozīcijā un neapjūk arī ar mitriem pirkstiem. Vienīgi jārēķinās, ka ne visi aizsargstikliņi būs piemēroti šādai tehnoloģijai. Šis komplekts tiešām Magic7 Pro padara par biometrijas čempionu.

Ļoti skaļi skaļruņi, bet vibrācijai ir, kur augt

Magic7 Pro skaļruņi mani tiešām pārsteidza. Honor izmanto hibrīdo skaļruņu sistēmu, kas nozīmē vienu skaļruni rāmja apakšā, bet otru, iebūvētu auss skaļrunī. Līdzīgi, kā to dara Xiaomi, arī Magic7 Pro saņēmis papildu izeju rāmja augšā. Tas ļauj palielināt skaņas apjomu un tikt pie gandrīz vienādi kalibrētiem skaļruņiem. Konkrētie pārsteidz ar tiešām necerēti skaļu skanējumu. Ja parasti konkurentiem klausos saturu ap 40% skaļumu, tad šeit pietika tikai ap 25%, lai es varētu komfortabli sadzirdēt nianses. Tas nozīmē, ka maksimālais skaļums var aizvietot švakāka snieguma zilzobja tumbiņu. Triks, kā Honor panāk tik apjomīgu skanējumu ir, ka katrs kanāls, papildu savam skaņu celiņam, pieklusināti atskaņo arī pretējo. Pie augstākajiem skaļuma līmeņiem gan skaņa nedaudz deformējas, tomēr basi paliek dzirdami pie visiem līmeņiem. Tiešām, flagmaņcienīga skaņas pieredze.

Toties vibrācijas motors gan konkurentiem šķiet smalkāks. Nepārprotiet mani, arī šis ir smalki kalibrēts, tomēr tas ir nedaudz skaļāks par konkurentos atrodamajiem. Piemēram, kad gribēju klusiņām paspēlēt spēlīti, man palūdza, lai izslēdzu skaņu, lai gan atstāta bija tikai vibrācija. Nav mirstama vaina, tomēr motoriņš atstāj lētuma pēcgaršu.

Akumulators rada dalītas jūtas

Gandrīz aiz sajūsmas iespiedzos, uzzinot, ka pirmo reizi manās rokās nonāks viedtālrunis ar jauno Si/C akumulatoru tehnoloģiju. Tā ļauj mazākā izmērā ietilpināt lielāku kapacitāti. Piemēram, atlokāmajā Honor Magic V3 tādā veidā izdevās iemānīt 5150 mAh tikai 4.35 mm plānā korpusā, bet Magic7 Pro saņēmis 5270 mAh, saglabājot vieglu un ergonomisku korpusu. Diemžēl, tas ir tikai nedaudz vairāk, kā pagājušā gada flagmaņiem. Kādēļ diemžēl? Tādēļ, ka konkurenti izmantojuši izdevību, lai būtiski palielinātu kapacitāti, izmantojot Si/C akumulatorus. Piemēram, gaidāmajam Xiaomi 15, kas ir krietni kompaktāks par Magic7 Pro, ietilpība ir 5400 mAh, OnePlus 13 ietilpība ir jau 6000 mAh, bet Honor Magic7 Lite, kam apskats jau top – 6600 mAh. Te jānorāda, ka ražotājs apdalījis Eiropu, jo Ķīnas versija tikusi pie ievērojamas 5850 mAh ietilpības. Šī gan nav liela bēda, jo to atslogo labā akumulatora darbība, vienkārši žēl, ka ražotājam nav izdevies sertificēt Eiropā ietilpīgāko akumulatora versiju.

Pati akumulatora darbība dienas nogrieznī ir ļoti laba. Pie lielas slodzes un bieži izmantojot kameras, pirms gulēt iešanas parasti dienu beidzu ap 34%. Tas nozīmē, ka diez vai šo varētu nosaukt par pārliecinošu divu dienu darbību, bet dienas laikā man nebija vajadzība sniegties pēc vada. Arī uzlādes ātrumi ir iespaidīgi – 100W vada un 80W bezvadu uzlāde. Tiesa gan, Eiropas Komisija ir lēmusi, ka lādētājs mūsu platuma grādos netiks iekļauts komplektā. Žēl, jo šī ir fīča, kas Ķīnas viedtālruņus patīkami atšķir no citiem ražotājiem. Vēl vairāk žēl, ka attiecīgu ātrumu nevarēju izbaudīt ar savu Xiaomi 90W lādētāju. Dīvainā kārtā, ātrāku uzlādi panācu ar savu 45W Nothing lādētāju. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai vajadzētu panākt arī vienotu ātrās uzlādes standartu, lai man nebūtu kārdinājums papildu jau esošajiem iegādāties Honor lādētāju, lai izbaudītu visu potenciālu, ko Honor Magic7 Pro spēj. Ar šo gribēju teikt, ka šoreiz ražotājs nav pie vainas, bet Eiropas birokrāti mūs apdala un neļauj uzreiz izbaudīt visas Magic7 Pro spējas. Žēl!

Šī gada veiktspēja

Par veiktspēju nav sūdzību, jo Magic7 Pro prezentē to, ko sagaidīsim no vairuma šī gada flagmaņu. Honor Magic7 Pro darbina Qualcomm Snapdragon 8 Elite. Šo procesoru iepazinām pagājušā gada beigās ASUS ROG Phone 9 Pro apskatā. Šī čipkopa piedzīvojusi būtiskāko izaugsmi no iepriekšējām paaudzēm, un tas nozīmē, ka arī krietni sadārdzina ierīces, ja salīdzina ar pērnajiem flagmaņiem. Sintētiskie veiktspējas testi beidzot ļauj pacīkstēties ar iPhone atsevišķās kategorijās, tomēr drusku iepaliek jau pieminētajam ASUS ROG, kas saņēmis krietni pārāku dzesēšanu.

Tomēr atgādinu, ka šie testi uzrāda tikai aptuvenu dinamiku, tādēļ par tiem spēcīgāk runā ikdienas lietošana. Ar to Honor Magic7 Pro viss ir vislabākajā kārtībā. Lietotnes burtiski lido, atveras momentāni un ikdienas lietošana ir tiešām plūstoša. 12 GB RAM varbūt nav tik daudz, kā konkurentiem, bet tas būs pietiekami, lai slēgātos pa aptuveni septiņām atvērtām lietotnēm. Vienīgi pieredzi var pabojāt programmatūra, kas visai uzstājīgi mēdza aizvērt lietotnes, ko lietoju. 512 GB atmiņa būs pietiekama viedtālrunim, kam nav atmiņas karšu atbalsts. Patīkami, ka ikdienā pie vidējas slodzes karšanu gandrīz nemana, tādēļ veiktspēja nekrītas. Pie apjomīgām spēlēm gan tā bija manāma, bet jāteic, ka šis arī nav nekāds geimeru nišas produkts, tādēļ šoreiz piedosim.

Arī viss pārējais, kā nākas. Ir UFS 4.0 atmiņa. Ir visi svaigākie savienojumi, kas plūstoši pārslēdzas un strādā bez pārrāvumiem. Ir pat satelītu komunikācija, kas, diemžēl pie mums nav pieejama un atstāta vien Ķīnas tirgum. Un pat tehnoloģiju muzeja eksponāts – infrasarkanais raidītājs, kas tālruni pārvērš universālajā pultī.

MagicOS 9 biezā MI mērcē

Ja līdz šim pelnīti salēju medu par Honor Magic7 Pro dzelžiem, tad sajūsma nedaudz noplok, aplūkojot saskarni. Nepārprotiet mani, tā nav slikta, vienkārši var just, ka vairākus gadus attīstība tomēr notikusi nedaudz atrauti no rietumiem paredzētām ierīcēm.

Saskarne ir ļoti bieza ar visai daudz jau ielādētām lietotnēm. Tas nešķiet cenai atbilstoši. Arī kopējā estētika šķiet pārāk kopēta no ābola. Piemēram, dinamiskā… nē, maģijas kapsula, šķiet paņemta teju 1:1. Ja pie dzelžiem priecājos, ka Honor izdevies to pašu funkcionalitāti iemānīt mazākā izgrauzumā, tad, kādēļ tas jāsabojā ar copy/paste dizaina principu? Galu galā, Honor spēj gana daudz piedāvāt, no kā pamācīties pašam Apple. Jāteic, ka arī funkcionalitāte nav tik būtiska, lai šādi māžotos. Turklāt aizsniegties līdz augšai, bez bīstamas žonglēšanas, ar vienu roku ir neērti. Šoreiz nestrādā arī arguments “Bet mēs taču bijām pirmie!”. Jā, patiešām atceros, kad no Honor View 20 kameras pīrsinga izlīda pāris paziņojumi, tomēr toreiz vismaz bija vēlme atšķirties, nevis kopēt.

Arī vadības centrā dizaineriem paslīdējis zīmulis gan no iOS, gan no HyperOS. Rezultāts ir kaut kur pa vidu starp abām.

Pagānījos, pietiek! Ja aprod ar aizdomīgi līdzīgo izskatu, tad var sākt pamanīt pozitīvo. Piemēram, ražotāja solījumu, ka Magic7 Pro saņems 5 lielos atjauninājumus un 6 gadu drošības ielāpus. OK, nav tik daudz, kā sola Samsung un Google, bet arī pieci gadi šķiet pieņemams laiks šādā cenā. Saskarne ir pilna ar niansētām animācijām, kas rada smalku pārdomātības sajūtu. Un ir arī pāris atšķirīgu elementu. Piemēram, maģiskais portāls, kas ļauj nokopētu tekstu vai objektu uzreiz iemest citās lietotnēs. Honor pat piedāvā savu alternatīvu Circle to Search – apvelkot objektu ar falangas locītavu. Tas gan nav tik ērti, jo bieži apvilkšana tiek sajaukta ar ritināšanu, turklāt, nez kāpēc, tas strādā tikai satura vidū. Labā ziņa, ka pieejami arī Google labumi.

Honor gana daudz strādājis, lai būtu sajūta, ka teju visu darbina MI. Tiek piedāvāta iespēja MI censties uzminēt, kādas lietotnes šobrīd nepieciešamas. Ir pieejama MI tulkošana un ērtāka teksta un attēlu izgūšana. Tad vesela sadaļa atvēlēta maģijas salas funkcionalitātes palielināšanai. Piemēram, gaisa žesti, kas ļauj kā Harijam Poteram, vicinoties ar rokām ritināt tekstu. Līdzīgi kā LG G8s Thinq, kas šādu fīču aktualizēja pirms 6 gadiem, arī šoreiz tie nestrādā gana veikli, lai šo uzskatītu par noderīgu lietu. Tomēr, lai kā Honor censtos, neko noderīgāku par Google rīku klāstu tā arī neatradu. Tomēr uzslava par centību! Ražotājs sola, ka MI rīku klāsts tiks papildināts februārī, kad tas nonāks pārdošanā (apskats top janvārī). Nez, vai Eiropa arī pie šī tiks, bet Ķīnā ir iespēja, kas sociālajos tīklos brīdina par deep fake saturu. Manuprāt, pirmsvēlēšanu laikā šis būtu visai noderīgi.

Vēl aizvien MI vislabāk tiek galā tieši ar attēliem. Līdzīgi, kā konkurentiem, arī šeit ir pieejama dzēšgumija, kas ļauj izņemt objektus no attēla. Honor ar šo tiek prasmīgi galā.

Tomēr ik pa brīdim ir pa kādam nepārdomātam sīkumam. Piemēram, izrokoties pa visu saskarni tā arī neatradu, kur ir apslēpta iespēja izslēgt vai restartēt tālruni. Nepalīdz arī kombinācija bloķēšanas taustiņš + skaļuma taustiņš, jo pēc noklusējuma tas veic ekrāna ierakstu. Ja tāds rūdīts buks, kā es to nevarēju atrast, tas nozīmē, ka šoreiz saskarne nav izdevusies intuitīva. Līdzīgs stāsts ar divām, vienlaicīgi atvērtām lietotnēm. Kā tās aktivizēt, tā arī nesapratu. Ir protams pieejami uznirstošie logi, bet tas nav tik ērti, kā divas ekrānā ietilpinātas lietotnes. OK, pēc palīdzības internetā noskaidroju, ka izslēgšanas/restartēšanas izvēlne tiek piedāvāta, paturot bloķēšanas taustiņu, izsaucot Gemini, tad vēlreiz paturot taustiņu, bet pie divām ietilpinātām lietotnēm var tikt tikai caur uznirstošo logu un tā papildu izvēlni. Vienkāršāk sakot, neintuitīvi un nerada pārdomātības sajūtu.

Un vēl ir neatslēdzamais meklētājs, kā vietā gribētu izsaukt paziņojumus vai vadības centru. Korpuss tomēr ir garš un bez īkšķa mežģījuma aizsniegties līdz stūrim nevar.

Šo manu žēlošanos gan ņemiet ar šķipsnu sāls, jo no veciem Huawei faniem un pat iOS lietotājiem dzirdēju uzslavas, ka te viss saprotami izveidots. Tomēr, lai šo sadaļu pabeigtu uz pozitīvas nots, jāuzteic smalkās pielāgošanas iespējas, kādas šeit netrūkst.

200 MP palielinājuma kamera un citi zvēri

Honor Magic7 Pro ticis pie 200 MP kameras. Tikai šoreiz tā nav galvenā kamera, kā Samsung gadījumā. Šoreiz pikseļu jūra izmantota, lai panāktu tālāku palielinājumu. Tik tiešām, 200 MP ļauj iegūt kvalitāti nezaudējošu 4x palielinājumu, tas nozīmē, ka Magic7 Pro spēj tikt galā ar 3x, 6x un pat 12x hibrīdo tuvināšanu. Vēl viena atšķirīga lieta ir pēcapstrāde. Šīs kameras saņēmušas iespējams jaudīgāko MI piešprici attēliem, kādu esmu redzējis. Tas nozīmē, ka no īstuma te maz, kas paliek pāri. Cik veiksmīga ir šāda pieeja? Par visu pēc kārtas.

Honor Magic7 Pro piedāvā:

• 50 MP, f/1.4-2.0, 23mm, 1/1.3″, 1.2µm, dual pixel PDAF, OIS galveno kameru
• 200 MP, f/2.6, 69mm, 1/1.4″, PDAF, OIS, 3x optiskā palielinājuma periskopa kameru
• 50 MP, f/2.0, 12mm, 122˚, 1/2.88″, 0.61µm, dual pixel PDAF ultra platleņķa kameru
• 50 MP, f/2.0, 22mm, 1/2.93″, 0.6µm, AF pašiņu kamera

Kameru lietotne ir ierasta, tajā nebūs problēmu orientēties arī citu saskarņu lietotājiem.

Līdzīgi, kā konkurenti, arī Honor ļauj izvēlēties starp trim krāsu profiliem, ko vēlāk pielāgot visiem režīmiem. Pieejams dabisks, dzīvīgs un autentisks profils. Tiesa gan, atšķirība nav ļoti izteikta un pie riktīgi dabiskiem attēliem nevar tikt, jo pēcapstrāde krāsas mēdz interpretēt visai sintētiski. Tas nav slikti, jo noderēs, lai bildes uzreiz būtu piemērotas sociālajiem tīkliem.

Magic7 Pro kameru lietotnē jau pieejami 0.5x, 1x, 2x, 3x, 6x. Trīs no tiem ir optiski, bet 2x un 6x izgriež daļu no citu kameru peikseļu jūras. Uz šiem lielumiem var paļauties gandrīz visos scenārijos. Ja ar to ir par maz, ir pieejams arī 100x digitālais palielinājums. Par tā spējām lasi nedaudz zemāk. Katrā gadījumā, flagmaņa cienīga kadrējumu izvēle.

Galvenā kamera veido ļoti labus attēlus, kam netrūkst detaļu. Dinamiskais diapazons ir gana plašs, lai iegūtu sabalansētu attēlu ar atgūtām detaļām, gan ēnās, gan gaišajās vietās. Tomēr pēcapstrāde mēdz interpretēt atsevišķas krāsas sintētiski. Šeit runa ir par debesīm, kas mūsu ziemas drūmumā reti ir zilas, bet, kad ir, tad sanāk jiftīgi zilas. Arī ultra platleņķa kameras spējas ir lieliskas – ir gan augsta detalizācija, gan plašs dinamiskais diapazons. Tomēr abas kameras saņēmušas jūtami atšķirīgu krāsu kalibrāciju. Īpaši tas jūtams pazeminoties apgaismojumam.

Tehniski palielinājuma kamera ir iespaidīga. Tās sensors ir lielāks par tikko izziņotā Samsung Galaxy S25 galvenās kameras sensoru. How cool is that?  Vienīgi žēl, ka tā nav saņēmusi iespēju tuvu fokusēt, kā piedāvā Xiaomi un Sony, lai tiktu pie izciliem makro kadriem (makro režīms ir, bet to nodrošina ultra platleņķis, tādēļ jārēķinās ar objektu deformāciju un neizpludinātu fonu). Pēcapstrāde nodrošina plašu dinamisko diapazonu un līdzvērtīgas krāsas, tomēr detalizētība tiek atgūta digitāli saasinot attēlu. Reizēm tas bildes nedaudz samākslo. Arī asums varēja būt nedaudz labāks. Bet tad nāk talkā MI maģija. Gan Samsung, gan Xiaomi jau pierādījuši, ka 100x digitālais palielinājums tāda māžošanās vien ir, jo nevar no šādas optikas neko lietojamu gaidīt. Tomēr šī ir pirmā reize, kad ģeneratīvais MI rada zaudētās detaļas no jauna. OK, līdzīgi dara arī konkurenti, tomēr Honor to paveic vis pamatīgāk. Aplūkojiet Pētergaiļa piemēru augšā! Jā, tas nozīmē, ka attēls izskatīsies pēc padsmit gadus vecas video spēles, tomēr biju pārsteigts, cik labi MI izdevās detaļas uzminēt. Problēmas sākas, ja ir iekļauts teksts vai cilvēki, tad gan nebrīnieties, ka 100x kadros MI izdomās iemontēt, kādu pokemonu, vai piedāvās citu interpretāciju.

Galvenā kamera saņēmusi fiziski maināmu diafragmas atvērumu. Šoreiz gan pieejamas tikai divas pozīcijas – f/1.4 un f/2.0. Godīgi sakot, jūtamu atšķirību tas nesniedz, tādēļ vairāk paļāvos uz automātiku, kas pati izlemj, kādu pozīciju izvēlēties. Šajā ziņā Xiaomi 14 Ultra kamera, kas piedāvā plūstošu atvēruma maiņu, sniedz reālu atšķirību.

Honor piedāvā arī atvēruma režīmu, kas digitāli imitē plūstošu diafragmas atvērumu. Tas noder, fotografējot objektus ar izplūdušu fonu. Bet arī šeit lielu atšķirību nemanīju.

Nakts kadros vislabāk sevi prezentē galvenā kamera. Lai gan pavisam nakts režīmu atslēgt nevar, tas pārgaismotās vietas pārvērš staros. Līdzīgu efektu uz parastas kameras panāk, izmantojot ciešu diafragmas atvērumu. Galvenās kameras spējas ir tik labas, ka nakts režīms pat nav nepieciešams.

Lai gan visām trim kamerām nakts kadri sanāk labi, tomēr vērojams nekonstants sniegums – fokuss mēdz apmulst, krāsas var būt atšķirīgas un jāuzmanās no atspīdumiem.

Mākslīgais intelekts te dara pilnīgi visu. Piemēram, piedāvā aktīvo režīmu, kas imitē ļoti ātru slēdža ātrumu. Bet stāsts ir līdzīgs, kā ar palielinājuma kameru, uzņem izplūdušu kadru, ko pēc tam uzasina. Digitālas detaļas ir manāmas, tomēr rezultāts ir labāks, kā gaidīju. Tā var iemūžināt kustīgus bērnus, sportistus, vai vienkārši priecīgus lēkātājus. Paldies Rihardam par pozēšanu!

Lai gan Honor kalibrē krāsas pats, pavisam bez sadarbības tas nav palicis. Honor sadarbojoties ar Harcourt radījis portreta režīmu. Harcourt ir leģendāra franču foto studija, kas agrāk izcēlās ar skaistiem slavenību portretiem. Man īpaši patika spēlēties ar kontrastaino, melnbalto režīmu. Tiešām glīti. Arī šeit agresīvi piedalās MI, kas minot detaļas mēdz izcelt, piemēram, maisiņus zem acīm. Toties, kad šis nostrādā, rezultāts ir lielisks.

Pašiņu kamera ir ultra platleņķa, tādēļ ir 0.8x un 1x kadrējumi. Selfiji ir tiešām lieliski, detaļu ir pietiekami, dinamiskais diapazons ir labs un ādas krāsas attēlotas korekti.

Ir arī kaudze ar papildu režīmiem. Noderīgākais šķita gaismu spēļu režīms, kas ļauj spēlēties dažādos scenārijos. Diemžēl, neatradu mēness fotogrāfiju, kā agrāk, bet, lai jau nu būtu.

Kopumā kameras ir tiešām foršas, tomēr tām nedaudz pietrūkst slīpēšanas darbi. Proti, sniegums ir ļoti labs, bet nav konstants. Ir reizes, kad portreti, nakts režīms, sanāk, ir reizes, kad nē. Kad sanāk, ir tiešām skaisti, kad nesanāk… Līdzīgs stāsts ar krāsu kalibrāciju, kas starp kamerām šķiet nedaudz atšķirīgs. Un beidzot MI. Kad tas uzmin pareizās detaļas, pat 100x palielinājums, izskatās lietojami. Kad nesanāk, tad rēķinies ar maisiņiem zem acīm un par govi pārvērstu aitu (vai citu MI interpretāciju). Gan jau šo visu var atrisināt ar atjauninājumu, uz to pagaidām jācer.

Konkurence

• Samsung Galaxy S24 Ultra – ir pagājušā gada universālais kareivis, kam cena nokritusies zem Honor. Tam ir irbulis, titāna rāmis un pretatspīdumu ekrāna pārklājums. Magic7 Pro to atspēko ar īstu sejas atpazīšanas sistēmu, ātrāku uzlādi un šī gada veiktspēju.
• Xiaomi 14 Ultra – ir pagājušā gada flagmanis, kas pārspēj Honor ar krietni noslīpētākām kamerām, dāsnāku komplektāciju un līdzvērtīgu cenu. Honor liek pretī 3D sejas atpazīšanu, ultraskaņas pirkstu nospiedumu lasītāju, nedaudz labāku akumulatora darbību un jaudīgāku procesoru.
• Google Pixel 9 XL – cena nokritusies zem Magic7 Pro. Tas piedāvā krietni pārdomātāku programmatūru ar ilgāku atbalstu un konstantāku kameru darbību. Honor pikseli pārspēj ar iPhone cienīgu sejas atpazīšanu, nedaudz labāku akumulatora darbību, daudz ātrāku uzlādi un krietni pārāku veiktspēju.

Nobeigumā – šis bija interesants piedzīvojums

Honor beidzot ir atpakaļ! Beidzot, varam teikt, kad pie mums ir klasiskas formas flagmanis: “Hej, forši Tevi redzēt atkal pie mums!”. Jā, ražotājs ir izgājis dažādiem Dantes lokiem cauri. Tomēr Honor ir izdevies pierādīt, ka šobrīd tam ir ko teikt un mierīgi var pakutināt duopola ražotāju pēdas. Honor Magic7 Pro nav ideāla ierīce, tomēr sen nav bijis tik interesanti, kādu ierīci testēt. Tam ir pārdomāts, ergonomisks dizains, lielisks ekrāns, neparasti skaļi skaļruņi un ļoti interesantas kameras. No konkurentiem tas atšķiras ar ābola cienīgu sejas atpazīšanas sistēmu, tikai smalkākā izgrauzumā un pat ar pievienotu funkcionalitāti un ģeneratīvo MI, kas jau iestrādāts kamerās. Ne vienmēr tas dod izcilu rezultātu, bet šis ir vēstnesis tam, kā atšķirt nākamo lappusi viedtālruņu attīstībā. Par to arī uzslava ražotājam!

Iepriecināja

• Elegants, ergonomisks IP69 izturīgs dizains
• Pārsteidzoši skaļi skaļruņi
• 3D sejas atpazīšana + ultraskaņas pirkstu nospiedumu lasītājs = biometrijas čempions
• Ļoti interesantas kameras
• Svaigākā veiktspēja

Negāja pie dūšas

• Kameras ir interesantas, bet tām prasās pēc smilšpapīra
• Eiropa saņem mazākas ietilpības akumulatoru, nav lādētājs komplektā
• Saskarnei prasās pēc revīzijas