Web Analytics
More
    Reklāma

    Modernizētais Hyundai i30N Fastback – vai augstāka cena ir pamatota?

    Fotogrāfs: Mārcis Gaujenietis

    Jaunākie raksti

    Teikšu kā ir – mēs ļoti neaizraujamies ar tā saucamajiem “feisliftiem”, kam pareizais latviskais vārds būtu modernizācija. Lielākoties šādas automašīnas ir tikai ieguvušas nelielas vizuālas un tehniskas nianses, kas nav atsevišķa apskata vērtas. Tas, protams, nav vienmēr ir tā. Piemēram, Hyundai i30N šīs vizuālās un tehniskās nianses ir tik apjomīgas, ka faktiski apskatāmais auto ir jauns. Jau savā Hyundai i30 izmēģinājumā es minēju, ka pavisam drīz tiksim pie jaudīgās modernizētās i30N versijas. Pirmais i30N mani ļoti patika, tādēļ izmēģinājām gan klasisko hečbeka, gan arī fastback versiju. To, ka mani atkal tik ļoti pozitīvi pārsteigs modernizācija, es patiešām negaidīju.

    Kas tad ir jauns šajā modernizācijā?

    Vizuāli? Nav daudz. Interjers – jau pamanāmāks, bet arī nav daudz. Dzinējs – nu tā. Kas tad ir jauns? Beidzot ir pieejama automātiskā ātrumkārba. Bet ne jau tikai automātu nes modernizācija – uzlabots ir itin viss. Bet nu parunājam detalizētāk.

    Reklāma

    Atceraties, ka i30N bija pieejams bāzes 250 Zs un performance 275 Zs versijās, kur tikai jaudīgākā versija tika pie lielajām bremzēm un pašbloķējošā priekšējā reduktora? Protams, ka atceraties. Ar modernizāciju šī bāzes versija ir atmesta. Pareizi – kam viņa vispār bija nepieciešama? Tagad vairs nav jālauza galva par to, cik spēcīgi jāpūš maciņā, lai izvēlētos vienu vai otru versiju. Ir viena – jaudīgāka, ātrāka un skaistāka. Papildus tam i30N ir notievējis par desmit ar asti kilogramiem. Ir gan jāatzīmē, ka automātiskā ātrumkārba pieliek savus 40 kilogramus klāt. Bet pirms mēs vispār iesaistāmies diskusijā par kilogramiem – manuālās ātrumkārbas versijas Latvijai nemaz nebūs, kas ir nedaudz stulbi. Kolosāli, ka ir automātiskās ātrumkārbas versija, bet manuāļa atņemšana ir ļoti ļauns solis. Pat dīlera katalogā izvietotās bildes ir ar manuālo ātrumkārbu.

    Ir jauna optika, resnāki un skaļāki izpūtēji, par ko vien es dziļi paklanos, jo absolūti neviens tagad pieejamais karstais hečbeks tā neskan. Formulas pamatā ir tieši tas pats divu litru turbo benzīna dzinējs, kurš ir kļuvis par vājprātīgiem 5 Zs jaudīgāks un tagad sasniedz 280 Zs. Teiksiet phe, sīkums? Pats svarīgākais šoreiz ir papildus iegūtais griezes moments, kas tagad sasniedz 392 Nm. Tas ir par 39 Nm vairāk kā iepriekš. To jūt. Arī manis pieminētā ātrumkārba ir ne tikai jaunums jaudīgo Hyundai N modeļu gammā, bet arī pati kārba ir pilnīgi jauna. Par pamatu ņemtā astoņu pakāpju slapjā dubultsajūga transmisija ir izmantota jau dažos esošajos modeļos gan priekšpiedziņas, gan pilnpiedziņas versijās, bet N modeļiem tā ir uzlabota. Slapjā, protams, nenozīmē, ka no kārbas tek eļļa, bet to, ka sajūgs var nodrošināt lielāku griezes momentu, bet ir ar lielākiem zudumiem. VW izmanto sausā sajūga divsajūgu ātrumkārbas un tās galīgi nevar lepoties ar labu uzticamību. Hyundai visas iepriekšējās septiņu ātrumu DCT kārbas gan arī ir ar sauso sajūgu. Lielāks griezes moments, papildus ātrumkārbas zudumi un svars arī apēd visus papildus iedotos ņūtonus, bet nu vismaz neesam mīnusā.

    Ir uzlabota arī bremžu sistēma, proti, priekšējie bremžu diski ir par 15mm lielāki un tagad sasniedz 360mm. Aizmugure gan palikusi nemainīga. Ja šajā nodaļā vēl jūs gribat dzirdēt par vizuālajām izmaiņām – škic uz modernizētā i30 N Line izmēģinājuma rakstu. Interjerā arī faktiski nav nekādu diži lielo atšķirību ar parasto i30 nav, bet vai vajag? Hyundai ir arī padomājis par tā “boy racers” – standarta aprīkojumā nemaz nav N atvieglinātie un sportiskie sēdekļi, tie būs jāiegādājas papildus.

    Augstāk redzamā fotogrāfija nāk no plašajām interneta dzīlēm. Standartā tiksiet pie tiem pašiem N Line sēdekļiem, kas pieejami arī parastajam i30. No papildus aksesuāriem tas gan arī ir gandrīz viss – piepirkt klāt varat vēl panorāmas stikla lūku un trīs īpašas auto krāsas. Tas arī ir viss.

    Tas tiešām ir viss?

    Nav gan. Viena lieliska un bojājuma gadījumā dārgs fīča ir jaunie 19 collu kaltie diski. Diski ir 14.4 kg vieglāki par iepriekšējā modelī pieejamajiem lietajiem diskiem, kas diezgan jūtami samazina auto ritošo masu. Jaunajā 10,25″ info-izklaides sistēmā, kuru arī jau apskatījām modernizētā i30 apskatā, ir nākušas klāt pāris foršas auto dinamikas regulēšanas fīčas. Tīri tehniski no iepriekšējā modeļa nekas inovatīvs nav ieviests, bet regulācija padarīta intuitīvāka, pārskatāmāka un stilīgāka. Jāatzīst gan arī gļukaināka, jo vairākas reizes man izdevās šo dinamikas regulēšanas logu “nokarināt”. Papildus ar automātisko ātrumkārbu auto ir ticis pie N Grin Control, kas ir vien sarežģīti nosaukta braukšanas režīmu izvēle. Sistēma piedāvā piecus dažādus braukšanas režīmus, un šie dažādie režīmi maina automašīnas raksturu. Attiecīgi izvēlētajam režīmam tiek pielāgoti dzinēja parametri balstiekārta, stūres sistēma, elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), izplūdes skaņa, N Corner Carving elektroniski regulējamais pašbloķējošais diferenciālis (e-LSD) un, protams, arī pati transmisija. Nē, nē, neuztraucies. Tieši tāpat kā pagājušā modelī ir iespējams visus šos parametrus pielāgot arī pašrocīgi, kas nemaz nav tik izplatīta iespēja starp karstajiem hečbekiem. Man, piemēram, ir ļoti svarīgi, lai es varētu pats iestatīt tā saucamo Rīgas režīmu – visus iestatījumus sportiskajā režīmā, bet balstiekārtu komforta iestatījumos, jo savādāk Rīgā nav iespējams pārvietoties ar taisnu mugurkaulu.

    Ir saglabājusies starta kontrole, kura ar automātisko ātrumkārbu ir beidzot kļuvusi loģiska, jo iepriekš arī ar manuālo kārbu starta kontrole bija aktivizējama. Lai arī cik reizes iepriekš mēģināju, starta kontrole manuālajai kārbai bija tizluma kalngals. Un paturpinot sarežģīto apzīmējumu rindiņu, auto ir ticis pie N Grin Shift, kas ar pogas spiediena palīdzību uz 20 sekundēm palielina griezes momentu un DCT kārbas atsaucību. Tā kā es nekur neatrodu precīzus dinamikas palielinājuma datus, tad šo varētu vairāk spekulēt kā placebo efektu, bet jāatzīst gan, ka dinamikas pieaugumu nedaudz jūt. Dinamikas pieaugumu redz arī acis, jo stūres rats vizuāli ir padarīts sportiskāks, režīmu izvēles un sacīkšu režīma pogas vēl krāsainākas.

    Un ko vēl jūt?

    Nav tā, ka ļoti bieži sajūtas braucot ar modernizētu auto ir wow. Lielākajā daļā gadījumu ir “tie paši vēži mazliet citādas krāsas un formas kulītē”. Modernizētais i30N pēc sajūtām ir kā pilnīgi jauns modelis. Svaigs, nepiesmiets. Un šoreiz tiešām inženieri ir ņēmuši vērā īpašnieku ieteikumus un ir veikts kļūdu labojums – auto vairs nav nevajadzīgi nervozs, nedauza riteņus pie straujāka paātrinājuma, stūrē kārtu precīzāk. Un atkārtojos – tā izplūdes sistēma skaņa. Tā vien ir pāris tūkstošus vērta. Auto ir tik ļoti skaļāks par jebkuru savu tiešo konkurentu, ka tā vien šķiet, ka Hyundai rāda precīzi taisnu un sabalansētu vidējo pirkstu Eiropas Savienībai. Bravo.

    Ja mēs atgriežamies pie mana apgalvojuma par samazināto nervozumu, tad es gribu papildināt. Pēdējo gadu laikā es esmu izmēģinājis praktiski visus karstos hečbekus un dažādos apstākļos. Neskatoties, ka esmu liels Renault Megane RS fans, es par šo franču raķeti arī teicu, ka auto ir tik precīzs, ka ir garlaicīgs. Ford Focus ST savukārt tik neprognozējami uzvedas nedaudz lielākos ātrumos, ka man ir bail. Hyundai i30N ir diezgan precīzi ietrāpījis pa vidu starp – “es neesmu garlaicīgs” un “es Tevi gribu nogalināt”. Jā – auto ir raupjāks par konkurentiem, vairāk paraustīs stūri līkumā, pastaipīs Tevi pa joslām nelīdzenumā, pakratīs pa bedrēm, bet šeit ir runa par vadītāja iesaisti. Braukt ar i30N ir nesalīdzināmi jautrāk kā ar lielāko daļu karstajiem hečbekiem. Un 5.4 sekundes līdz 100 km/h arī nav pārlieku augsts cipars. Nav brīnums, kāpēc N divīzijas augšgalā gozējas tāds vārds kā Albert Biermann, kas ir bijušais BMW M divīzijas inženieru divīzijas viceprezidents. Un nav arī brīnums, ka lietotu i30N cenas vēljoprojām turas ļoti stabili.

    Modernizētais i30, protams, maksā stipri vairāk

    Un ko Jūs gaidījāt? Cenas kritumu kā bitcoinam? Nebūs. Ar iepriekšējo i30N Hyundai iešāva celī praktiski visiem konkurentiem, jo neviens nespēja sasniegt tad nospraustos 25 tūkstošus EUR. Performance modelis maksāja no 28 tūkstošiem EUR. Inflācija + automātiskā ātrumkārba un mums ir tagadējie 35 tūkstoši par hečbeku un 36 tūkstoši par fastback. Pieliekam 500 EUR par sporta sēdekļiem, 500 EUR par stikla lūku, 400 EUR par īpašo pelēko krāsu. Daudz? Neapšaubāmi. Vai ir tā vērts? Noteikti. Vai ir alternatīvas? Jā – par šo cenu ir gan.

    Pēcvārds

    Interjerā Tu jutīsies ļoti labi, Korejas auto kvalitāti ar katru paaudzi paliek ar arvien mazāku atšķirību starp Eiropā ražotajiem auto. Cena gan arī vairs nav atšķirīga. Man pietrūka tāda forša digitālā vadītāja displeja, bet es jau dzirdu mehānisko vadītāja displeja fanu kafijas krūzes lidojumu savā virzienā. Interjers ir nedaudz drūms un neizteikts, vakarā tumšs un skumjš, bet to visu ļoti viegli izmaina tikai viens pogas spiediens, lai iegūtais smaids liktu aizmirst visu iepriekš teikto.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    1 komentārs
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Ciba
    05.11.2021 14:51

    Līdzīgā cenā ir LEON Cupra 4×4 ar DSG un vairāk lopiņiem (310) + universālis.
    Vai VAG produktā nav kretīniski risinājumi? Ui ka Ir.
    Vai lūzīs vairāk. Visdrīzāk. Tas taču VAG.
    Ilgtermiņā/mazlietotu censtos ar Hyundai sameklēt.

    Reklāma