Reklāma

Hyundai i30 N Line apskats – vai Korejas auto ražotāji ir spējīgi konkurēt ar Eiropu?

Fotogrāfs: Mārcis Gaujenietis

Jaunākie raksti

Canyon Puncher GM-20 spēlēm paredzētās datorpeles apskats

Vai datorspēlēm paredzētiem aksesuāriem jābūt dārgiem? Ne obligāti, jo šoreiz izmēģināšanai atbraukusi pagaidām lētākā spēlēm paredzētā datorpele, kādu esam...

Ukrainas centrālā banka tagad oficiāli var emitēt digitālo valūtu

Arī Ukraina gluži kā dažas citas valstis sper pirmos soļus centralizētas digitālas valūtas ieviešanā. Par to liecina fakts, ka...

ASUS izziņo ROG Desk Mount Kit monitoru stiprināšanai pie galda

ASUS izziņojis ROG Desk Mount Kit, kas apredzēts ROG spēļu monitoru stiprināšanai pie galda virsmas. ROG Desk Mount Kit...

Apple no App Store izņem lietotni Unjected, kas veicina antivakseru iepazīšanos

Apple no sava lietotņu veikala App Store ir izņēmis lietotni Unjected, kas veicinājusi to cilvēku iepazīšanos un informācijas izplatīšanu...

ES privātuma regulators “Amazon” uzlicis 888 miljonu dolāru lielu soda naudu

Luksemburgas datu aizsardzības komisija paziņojusi, ka tehnoloģiju gigantam "Amazon" piespriež 888 miljonu ASV dolāru lielu sodu par GDPR noteikumu...

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! Šoreiz gan neviens nav miris un Volkswagen grupas hečbeki vēljoprojām pircēju izvēlē dominē. Jautājums ir pavisam vienkāršs – cik ilgi? Pat neko nepētot un diži neanalizējot ir skaidrs – kamēr nebūs skaidras un saprotamas alternatīvas, tikmēr latvieša praktiskā izvēle vienmēr būs VAG. Un tas nav pārmetums. Lai arī kāds, piemēram, būtu Golf – tas ir saprotams auto. Korejas auto kļūst arvien populārāki SUV segmentā, bet vai Āzijas valstu hečbeki kaut kad spēs pietuvoties VW pārdošanas rezultātiem? To es dodos pētīt ar Hyundai i30 izmēģinājumu. Lai nebūtu garlaicīgi – ņemam uzreiz N Line. Un lai nebūtu pavisam garlaicīgi, es ieskicēšu, ka jau tūlīt arī brauksim ar i30 karstāko N versiju, kas dinamikas rādījumi tuvojas 300 Zs. Bet vispirms gan es gribu saprast “parasto” šī auto versiju.

i30 ir diezgan sens

Sens gan ir ļoti subjektīvs parametrs. Pirmā paaudze dienas gaismu ieraudzīja 2007. gadā, tātad pietiekami sen, un aktuālais i30 ir jau trešajā paaudzē. Jāpapildina gan, ka trešās paaudzes modernizētajā versijā, tātad faktiski mēs redzam jau hečbeka septīto iterāciju. Jā, jā, Hyundai agrāk nevarēja saukt par glītu auto ražotāju, bet katrs jaunais modelis kļūst arvien eiropeiskāks un mūsu platuma grādos iekārojamāks. Hyundai gan atkal dodas otrā galējība, un pavisam jaunie auto modeļi sāk šķist “pārmudrīti”. Nesen izmēģinājām aktuālo Tucson, un tas jau ir “gaumes jautājuma” auto. Man patika, bet daudziem lasītājiem riebjas. i30 gan vēl ir “vecās skolas” auto, un modernizācija dod vien uzlabotu interjeru, optiku un dažas vizuālās nianses. Un rezultāts ir ļoti glīts.

Ar “parasto” i30 iepriekš nemaz nav sanācis iepazīties, jo uzreiz ķērāmies klāt karstajām N versijām. Gan klasiskajā hečbeka virsbūvē, gar arī četru durvju kupejas veidolā. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka jaudīgās versijas ir pavisam cits auto, tātad faktiski Hyundai i30 es neesmu apskatījis. Tas ir jālabo. Neapskatīsim pavisam vecos i30, bet pievērsīsimies izmaiņām, ko ir nesusi aktuāla modeļa modernizācija. Trešās paaudzes korejiešu vidējās klase auto tika prezentēts 2016. gadā, un pircēju maciņus reāli tukšoja jau no 2017. gada janvāra. i30 ir pieejams klasiskā hečbeka, universāļa un tā saucamā fastback virsbūvē. Ātrā mugura, haha. To mēs saprotam kā četru durvju kupeju, kas ir diezgan populāra virsbūve. Jā – ir jāšķiras no lielākiem naudas līdzekļiem, bet iegūsti stilīgu virsbūvi un hečbeka praktiskumu. 2in1.

OK – kas tad ir jauns. Mēs izmēģinājām sportiskāko N line versiju, tāpēc pētīsim tieši to. Auto izmērs nav mainījies, bet uzreiz var pamanīt atšķirības. Purngals ir “uzasināts” – jauna radiatora reste, jauns buferis un jauni LED lukturi. Pie tam – visas formas ir ar “virzienu” uz priekšu kā bulta – gan LED dienas gaismas, gan bufera atveres un radiatora režģis ir izcili saskaņots. Tā apvienojums ar jauniem riteņu diskiem, melniem aerodinamiskajiem bufera elementiem, melno jumtu, spoguļiem izskatās reti labi. Nu glīts auto.

Interjers arī nes redzamas izmaiņas. Iekšpusē ir bijuši daži apsveicami tehnoloģiju atjauninājumi, jo info-izklaides sistēma iepriekš bija kārtīgs Ahileja papēdis. Hyundai ir devis jaunu 10,25 collu info-izklaides sistēmu, kas ir atbalsta gan ar Apple CarPlay, gan arī Android Auto. Es piebildīšu, ka moderno bezvadu versiju. Ir pievienota arī bezvadu viedtālruņa uzlāde un Hyundai jaunā Bluelink telemātikas sistēma. Bluelink dod iespēju auto pārvaldīt no viedtālruņa, redzēt dažādu sistēmu statusu, aktivizēt salona apsildi un dzesēšanu, attālināti aizslēgt/atslēgt durvis. Ļoti ērti. Es ar Bluelink vairāk “paspēlējos” Tucson izmēģinājumā, bet i30 dod līdzīgu funkcionalitāti.  Kaut info-izklaides sistēma ir kļuvusi modernāka, ir vēl diezgan daudz jāpiestrādā – tā ir diezgan bremzīga un nav pati glītākā tirgū. Bet ir progress.

Faktu, ka sēdi hečbekā, kas komplektēts N Line sportiskajā pakotnē, interjerā redzi it visur. Sportisks stūres rats ar sarkaniem diegiem, sportisks ātrumkārbas pārslēgs ar sarkaniem diegiem, sportiski un ērti zamšādas sēdekļi ar sarkaniem diegiem. N zīmīte gan uz ātrumkloķa, gan sēdekļiem, gan stūres arī neliks aizmirst faktu, kur atrodies. Arī vadītāja displejs ir kļuvis modernāks. Tas gan nav pilna izmēra LCD ekrāns, bet gan 7 collu ekrāns pa vidu, jo abos sānos ir analogie rādītāji. Tas viss izskatās ļoti dabīgi.

Ir arī dzinēju jaunumi

Neko galvu reibinošu gan nesagaidīt. Vislielākais jaunums ir 48 V daļējā hibrīda ieviešana samazina CO2 izmešus, uzlabojot degvielas efektivitāti. Pie tam 48 V daļējā hibrīda ir pieejams praktiski visiem dzinējiem, arī dīzelim. Ir, protams, arī versijas bez šī hibrīda. Dažbrīd gan šķiet, ka pietrūkst tāda kārtīga divu litru dzinēja, bet jaudas “parastajās” versijās ir pietiekami. Dzinēju pieejamība gan atšķiras katrā i30 virsbūvē, bet tur detaļās neizplūdīšu, jo to katrs pats var izpētīt padziļināti, ja rodas tāda vēlme.

Pats vienkāršākais ir 1.5 litru četru cilindru atmosfēriskais dzinējs ar 110 Zs (144 Nm), kas ir pieejams tikai ar sešu ātrumu mehānisko ātrumkārbu. Stāstu turpina 1.0 trīs cilindru turbo ar 120 Zs (172 Nm), kas ir pieejams gan ar sešu ātrumu mehānisko, gan septiņu ātrumu automātisko DCT ātrumkārbu. Šis dzinējs ir pieejams arī ar 48V daļējo hibrīdu, bet tad tikai ar automātisko ātrumkārbu, protams. Pats jaudīgākais 1.5 četru cilindru 159 Zs (253 Nm) turbo dzinējs pieejams tikai 48V hibrīda versijā un tikai ar septiņu ātrumu divu sajūgu DCT.

No dīzeļdzinējiem pieejams ir 1.6 litru CRDi dzinējs divās jaudas versijās. 115 Zs (280 Nm) versija ir aprīkota ar 6 pakāpju manuālo ātrumkārbu, kamēr 136 Zs (280 Nm) dzinējs ir aprīkots ar 48 V daļējā hibrīda sistēmu un 7 ātrumu DCT ātrumkārbu.

Man nekad nav patikuši 48V hibrīdi

Jāatzīst gan, ka tas ir negatīvās pieredzes dēļ. 48V hibrīda dziļā doma nav slikta, bet vismaz manā pieredzē pieklibo tehniskais izpildījums. Iepriekš izmēģinot vienu un to pašu dzinēju ar un bez 48V sistēmas, nācās secināt, ka auto bez hibrīda brauc daudz patīkamāk. Tā vien šķiet, ka šis daļējais hibrīds ir parasts ekoloģijas īstermiņa ielāps, lai varētu pārdot vairāk “neekoloģiskākus” auto. Hyundai i30 vieglo hibrīdu nejūt. Un tas ir labi.

159 Zs tāda pilsētas jauda vien ir, vai ne? Lielākajā daļā gadījumu es noteikti atbildētu jā. Tā vien šķiet, ka cipars ap 150 zirgspēkiem ir mūsdienu standarta jaudas etalons – tik ļoti sastopamies ar šo ciparu. Un praktiski katru reizi es tā arī esmu teicis – šāda jauda pilsētā ir pietiekama, ka pa šoseju baigi nepaskriesi. Nē, nē – arī i30 pēc 90 km/h vairs necenšas no asfalta izraut gabalus. Kas tad dod to foršās dinamikas sajūtu? Manuprāt, tas ir paātrinājums līdz 50 km/h. Un tieši tas ir pats grūtākais jebkādas jaudas automašīnām. Mazās jaudas auto ir problēmas izkustēties, kamēr lielās jaudas auto ir grūtības jaudu novadīt līdz asfaltam. Milzīgu lomu šim paātrinājumam spēlē arī ātrumkārba, kas var gan pamatīgi uzlabot paātrinājumu, gan arī to “sačakarēt”.

i30 N Line gaitas balanss tieši pilsētas ātrumos ir tik izcili sataisīts, ka pēc sajūtām auto brauc ar 200+ Zs. Es vairākas reizes skatījos tehnisko dokumentāciju – vai tiešām ir “tikai 159 Zs”. Jā – pie DCT ātrumkārbas būs jāpierod, bet pēc tam ir vieni ieguvumi. Pati auto gaita kaut stingra, ir komfortabla pa mūsu briesmīgajiem pilsētas ceļiem. Un N Line ir ieguvis pazeminātu un stingrāku balstiekārtu kā ir standartā. Man bieži šīs stingrās balstiekārtas sākumā patīk, bet pēc tam sāk tomēr kaitināt, tad Hyundai visas nedēļas nogales garumā es izbaudīju gaitas īpašības. Es visos izmēģinājumos cenšos nobraukt pietiekami daudz kilometru pa dažādiem segumiem un lokācijām, lai iegūtu pilnu ainu. i30 N Line es sasniedzu 7.2 litru vidējo patēriņu, kas, manuprāt, ir ļoti adekvāts patēriņš. Un atgriežot auto pēc nedēļas nogalē veiktajiem 600 kilometriem, es secinu, ka Hyundai ir radījis nelielu pilsētas hečbeku ar fantastisku balstiekārtu, dinamisku gaitu, bet nedaudz paturējis prātā, ka nav nepieciešama milzīga jauda, lai braucējs iegūtu sportiskas sajūtas.

Cenu politika

Arī šoreiz es ielikšu cenu lapas ekrānšāviņu, jo tas vienkārši ir vieglāk uztverams.

Jā – foršas komplektācijas hečbeks ar N Line pakotni vairs nemaksā 15 tūkstošus EUR. Iepriekš līdzīgā cenā pat varēja iegūt pavisam sportisko N versiju, bet tagad sanāk vien N Line. Jā – visi auto ražotāji ir pacēluši savas auto cenas. Pat neskatoties uz to, ka kokmateriālu šeit praktiski nav izmantoti. Vai i30 būtu jāmaksā tik daudz? Nē. Bet ir jāatceras, ka ne visiem ir nepieciešams N Line. Tad forši komplektēts i30 maksās jau 23 tūkstošus EUR. Un par 23 tūkstošiem EUR šis auto ir patiešām adekvāti cenots. Vai Hyundai i30 ir alternatīva vācu hečbekiem? Pavisam noteikti. Kaut vai cenas dēļ – ļoti līdzīgas komplektācijas viens no populārākiem vācu hečbekiem maksā gandrīz 15-20% vairāk. Un vai Tu iegūsti 20% vairāk auto? Nē.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma
Reklāma