Mini Cooper S – pats stilīgākais karstais hečbeks, kurš man nekad nebūs

Atkal diezgan agresīvs virsraksts, bet kā jau vienmēr – visam ir savs pamatojums. Man pret Mini ir īpaša mīlestība un šie auto raksturo visu manu būtību – kompakts izmērs, stilīga virsbūve, pārdomāts, kvalitatīvs un arī stilīgs salons, moderns un tehnoloģijām piebāzts auto un lieliskas braukšanas īpašības. Jā – Mini skrien līdzi dažādi stereotipi un aprobežotāki cilvēki pat Cooper sauc par frizieru, dīvaiņu vai pat geju auto. Tie ir tikai pieņēmumi no cilvēkiem, kuri nekad nav braukuši ar Mini, kuriem patīk mietpilsoniski un pelēki auto. Skaidrs, ka gaumes atšķiras un Mini nekad nebūs visiem, bet tādēļ to nosaukt par geju auto ir diezgan stulbi. Iesaku visiem pēc pandēmijas iekāpt sabiedriskajā transportā un aizbraukt līdz Inchcape un izmēģināt kādu no Mini modeļiem, kuri ir pietiekami daudz, lai saprastu, cik īstenībā tas ir foršs auto.

Labi, pieķeramies vēsturei

Pirmais modernās ēras Mini Cooper 2000. gada beigās un bija pieejams hečbeka vai kabrioleta virsbūvēs. Jāpiemin, ka modernā Mini ēra tiek uzskatīta ēra, kad Mini tiek ražota BMW koncerna paspārnē. Cooper nozīmē sportisko Mini versiju un tas bija iegādājams ar Brazīlijā ražotu 1.6 litru benzīna dzinēju. Vairākās jaudas versijās gan. Pats vienkāršākais bija ar 116 Zs (150 Nm) atmosfērisko dzinēju, kamēr Cooper S jau tika apgādāts ar turbokompresoru un 163 Zs (210 Nm) sākumā un pēc 2004. gada jau ar 170 Zs (220 Nm).  Lielākas jaudas cienītājiem bija pieejamas vēl divas īpašas versijas – JCW (John Cooper Works) ar 211 Zs (245 Nm) un JCW GP-Kit ar 218 Zs (250 Nm). Pēdējais gan tika izlaists vien 2000 eksemplāros. Cooper bija pieejami ar ZF variatora un Midlands piecu ātrumu manuālo ātrumkārbu, kamēr Cooper S saņēma modernāku Getrag sešu ātrumu manuālo vai Aisin sešu ātrumu automātisko ātrumkārbu.

Pirmā paaudze ražošanā sabija vien piecus gadus, kas ir diezgan maz. Otrā paaudze kļuva pieejama no 2006. gada un tā ražošanas meistarus mocīja veselus desmit gadus. Otrā paaudze vēl nelauza ledu un virsbūves tipus saglabāja esošos, bet dzinēji gan ieguva izmaiņas. Parastais Cooper saglabāja 1.6 litru atmosfērisko dzinēju, bet tagad to ražoja Peugeot sadarbībā ar BMW. Jaudas gan sanāca līdzīgas – 120 Zs (160 Nm) un 122 Zs (160 Nm) pēc modernizācijas. Cooper S gadījumā turbokompresoru nomainīja dubultrites turbīna ar 174 Zs (240 Nm) un 184 Zs (240 Nm) pēc modernizācijas. Otrajai paaudzei arī tika piešķirtas īpašās JCW un JCW GP versijas ar attiecīgi 211 Zs (260 Nm) un 218 Zs (260 Nm). No jaunumiem Cooper saimē ir dīzeļdzinēji, kas iepriekš bija pieejami tikai “parastajiem” Mini. Cooper D sasniedz 109 Zs (240 Nm) un 112 (270 Nm) pēc modernizācijas un SD variantā jau 143 Zs (305 Nm). Auto bija pieejami ar sešu ātrumu manuālo vai automātisko ātrumkārbu.

Jaunākais Mini ir lielāks

Ar trešo un pagaidām pēdējās paaudzes Mini pasauli iepazīstināja jau septiņus gadus atpakaļ un tas kļuva pieejams no 2014. gada. Mini pa šiem gadiem mazliet uzēdās un kļuva 98 mm garāks, 44 mm platāks un 7 mm augstāks. Riteņu bāze ieguva 28 mm, priekšējie riteņi izvirzījās par 42 mm un aizmugurējie par 34 mm. Tas viss ir drošībai, stabilitātei un nedaudz arī praktiskumam. Tam visam klāt nāca seši jauni dzinēji un jaunas ātrumkārbas, kas nozīmēja faktiski jaunu automašīnu.

Tagad visi Cooper tiek ražoti ar turbo dzinēju, atšķiras tik cilindru skaits, tilpums un, protams, jauda. Un visi dzinēji ir BMW ražojums. Pats vienkāršākais ir 1.5 litru trīs cilindru ar 136 Zs (220 Nm). Cooper S nu jau ir ieguvis divu litru dzinēju, kas nozīmē vairāk griezes no apakšējām revolūcijām – 192 Zs (280 Nm). JCW versija attīsta 231 Zs (320 Nm). Ir, protams, arī dīzeļi un ir arī pavisam ekoloģiski. Vienkāršākais ir 1.5 litru trīs cilindru ar 116 Zs (270 Nm), bet SD ir divi litri un 170 Zs (360 Nm). Kopā ir trīs ātrumkārbas – sešu ātrumu manuālā, septiņu ātrumu DCT divsajūgu automātiskā un JCW versija ir ieguvusi astoņu ātrumu klasisko automātisko ātrumkārbu.

2018. gadā iznāca lielā Mini modernizācija no 2019. gada varam iegūt “jaunos” Cooper. Modernizācija pakļāva zem sevis gan vizuālās, gan tehniskās izmaiņas. No pamanāmākajām izmaiņām ir optika – priekšējie lukturi ir pieejami ar matricas LED tehnoloģiju un aizmugurējie LED lukturi atzīmē britu karoga rakstu. Jauni diski, jaunas krāsas, jauni ādas salona varianti, jauna 6.5 info-izklaides sistēma. Tehniski izmaiņu nav daudz, bet visas izmaiņas ir fokusētas uz braukšanas komfortu, bet par to vairāk jau braukšanas sadaļā.

Divas aizmugurējās durvis ir absolūti liekas

Man nav skaidrojuma aizmugurējo durvju esamībai. Normālām mašīnām tās ir paredzēts ērtāka iekāpšana aizmugurē, bet Mini tur ne velna nav vietas. Līdzīgi kā lielo SUV trešā sēdekļu rinda –  tā der tikai bērniem. Bērns taču var iekāpt arī pa lūku. Mini izmēģinājums man bija nedēļas nogalē un piektdienas vakarā aizmugurē rindā iesēdās trīs pieaugušie un bija ļoti smieklīgs skats. Gluži kā tajās sacensībās, kur zaparožecā iesēžas daudzpadsmit cilvēku. Mini ir jābūt triju durvju. Punkts. Un tie visi pārējie ražotāja veidojumi krosoverveidīga auto veidolā arī ir pilnīgi lieki. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Es pāris gadus atpakaļ izmēģināju Mini Cooper S Clubman, un tā nebija mana tējas krūzīte. Kāds vispār sakars durvīm ar braukšanas īpašībām? Ķeramies klāt pašai svarīgākajai sadaļai – manām braukšanas sajūtām.

Uzreiz bildīšu, ka ir lietas, kas patika un arī lietas, kas ne tik ļoti. Ne daudz, bet tomēr ir. Kaut tehnisko izmaiņu nav nemaz tik daudz, braukšanas kvalitāte ir ļoti uzlabota. Mini vairs nelēkā un nedauza stūri uz sliktāka ceļa seguma, balstiekārta ir daudz savāktāka. Tas gan arī ir neliels mīnuss, jo ir pazudusi agresivitāte, neprognozējamība un savā ziņā daļa jautrības. Ne, ne, nesaprotiet mani nepareizi, Cooper S vēljoprojām viens no visjautrākajiem karstajiem hečbekiem ar lielisku kontroli, balansu un atsaucīgu stūri, bet viss ir palicis “parastāks”. Līkumos auto ir ļoti ātrs un precīzs un nevienā brīdī necentīsies kādu nogalināt. Visdrīzāk tas ir BMW pirksts – man ne ļoti patīk pārāk jūtīgā stabilitātes un pretspoles sistēma. Tā visu laiku jauc gaisu un traucē brīžos, kad absolūti nav nekādas nepieciešamības ierobežot auto dinamiku. Jā, jaunais Cooper ir sācis mazliet vairāk izstumt priekšgalu ātrākā līkumā un uzvesties kā visas citas priekšpiedziņas, palicis līdzīgāks ar citiem priekšējo riteņu piedziņas ātrajiem auto, bet tas ir skaidrojams ar auto palielināto izmēru. Stūres iekārtas atsaucība mainās atkarībā no izvēlētā braukšanas režīma un sportā tā paliek pārāk jūtīga, daudz patīkamāka stūre ir vidējā režīmā, bet tajā savukārt izplūdes tonis nav tik sportisks un akseleratora pedālis tik atsaucīgs. Reāli pietrūkst individuālā režīma, lai auto saregulētu pēc savām prasībām.

Ātrumkārba strādā fantastiski – kā jau divsajūgu kārbai būtu jāstrādā. Sporta režīmā kārba uzšauj “pa dupsi” un komforta režīmā ir maiga kā zefīrs. Mini ir aprīkots ar starta kontroli, kas gan vairāk ir tāda kā muļķošanās, bet pat tad visam ir jābūt uzbūvētam perfekti. Mini gadījumā tiešām tā sanāk kā neliela muļķošanās, jo starta apgriezieni ir pa zemu un auto uz sausa seguma “nomirst”, jo nespēj izgriezt riteņus. Tāpēc sanāk tikai paklausīties izpūtēja šaudīšanos vien. Zemās revolūcijas gan ir labojama lieta – pēc garantijas beigām ieslēdzam pie datora un paceļam limitu.

Sajūtu līmenī viss ir vislabākajā līmenī un vadāmības “kasjakus” var sajust tikai braucot pārlieku agresīvi, kas nav ne droši, ne atbilst jel kādiem noteikumiem. Un sajūtas taču ir pašas galvenās, vai ne?

Sajūtas dod arī ļoti labi skanošā Harman Kardon mūzikas sistēma, patiešām ērtā un izskatīgā pielāgotā BMW info-izklaides sistēma, stilīgās tumbleru regulēšanas sviras un patiešām ērtie priekšējie sēdekļi. Atrasties Cooper S ir patiešām forši. Salons patiešām ir absolūti atšķirīgs no jebkura auto. Vēl tikai daži Peugeot modeļi cenšas kaut ko savādāku parādīt, bet Mini ir šajā jomā ir etalons. Ja pie iepriekšējās paaudzes Cooper spidometra atrašanās pa vidu virs info-izklaides sistēmas es nekā nevarēju pierast, tad jaunā paaudze ir atgriezusies atpakaļ pie klasikas – spidometrs un tahometrs aiz stūres un milzīgs info-izklaides ekrāns pa vidu. Stilizēts info-izklaides ekrāns, kas aprīkots ar LED gaismu joslu, kas maina krāsu pēc mūzikas pagriešanas skaļāk vai klusāk, pēc braukšanas režīmā pārslēgšanas un vēl daudz citu reižu. Netraucē un izskatās pavisam forši.

LED gaismas iekrāsotais britu karogs pasažiera pusē vispār ir kolosāla odziņa, kas atsvaidzina interjeru. JCW pakontes sportiskā stūre ir lieliska izmēra un regulēšanas pogas ir kvalitatīvas. Pietrūkst mazliet normālāku ātruma pārslēgšanas lāpstiņu – esošās ir gan pa mazu, gan arī pa plastmasīgu. Man patiešām patīk jaunā ātrumkārbas svira – arī tā izceļ Mini atšķirīgo būtību. Jā, dēļ mazajiem logiem ir neliela sajūta kā tankā, bet arī tas izceļ Mini būtību. JCW pakotne izceļ arī auto ārieni un es vispār nesaprotu, kā var iedomāties Cooper nopirkt bez JCW vizuālās un interjera pakotnes. Tas būtu tāpat, kā sievai dzimšanas dienā uzdāvināt tosteri.

Mani patiešām pārsteidza degvielas patēriņš. Pārsteidza pozitīvā ziņā. Visu nedēļas nogali nobraucot diezgan sportiskā manierē – auto tika atgriezts ar 8.9 litru vidējo patēriņu. Jā, daži varbūt kliegs, ka tas taču ir ļoti daudz. Iespējams, bet es esmu drošs, ka mierīgi braucot pilsētas patēriņu varētu dabūt zem 8 un tas ir ļoti pieklājīgs rādītājs tādas jaudas un dinamiskas automašīnai.

Mazulis nekad nav bijis lēts

Labi, šis ir pārāk skaļi teikts – noteikti mistera Bīna Mini bija pieejamā cenā, es gan tikai fokusējos uz modernās ēras BMW grupas mazākajiem auto. Starta cenas ir pievilcīgas un akcijas piedāvājumi arī, bet labi komplektēts Cooper nostāsties diezgan siltā ciparā. Es uzreiz atsijāju “neparastos” Mini – Cabrio, Clubman un Countryman, jo tie faktiski ir pavisam citi auti. Paliekam pie klasiska hečbeka, kas arī ir pieejams vai nu trīs, vai piecu durvju variantā. Latvijas cenu lapā nemaz dīzeļi nefigurē, tāpēc tas viss visu mazliet atvieglo.

Trīsdurvīgais Mini Cooper sākas ar 136 Zs sākas no 22 tūkstošiem EUR par manuālās un 23 850 EUR par automātiskās ātrumkārbas versiju. 192 Zs Cooper S būs jāškiras attiecīgi no 26 410 EUR un 28 tūkstošiem EUR. Par pavisam trako JCW versiju maksāsiet 32 tūkstošus EUR par manuālo un 33 800 EUR par automātisko ātrumkārbu.

Piecdurvīgajam JCW versija nav pieejama. Kā jau minēju – Mini ir jābūt triju durvju. Parastais Cooper maksās attiecīgi 22 910 EUR un 24 750 EUR un Cooper S 27 310 EUR un 28 970 EUR. Tās ir cenas attiecīgi manuālajai un automātiskajai kārbai, ja sākumā neizteicos skaidri.

Secinājumi

Virsrakstā es minēju tādu skaļu saukli – auto, kurš man ļoti patīk, bet nekad nebūs! Kāpēc? Mini Cooper man personīgi ir ļoti piemērots – maza izmēra, glīts, dinamisks un ar lielisku vadāmību. Viss, ko man vajag. Mini Cooper S par aptuveni 30 tūkstošiem EUR jau ir diezgan dārga rotaļlieta un par to naudu jau sanāk turpat 300 zirgspēkus jaudīgs karstais hečbeks, kuram aizmugurē būs vieta arī kādam pieaugušajam. Ir arī pieejams 306 Zs Cooper S, bet par to jau jāatdod kārtīga sporta auto (lasīt BMW M2) cena. Mini Cooper S ir perfekts pusmūža krīzes auto – stilīgs, pietiekami jaudīgs un piemērots divām personām. Tev un mīļākajai. Es gaidu savu pusmūža krīzi.