Pagājušajā vasarā es iepazinos ar NIU N Sport elektrisko motorolleri un šovasar ar šādiem motorolleriem ir pilna Rīga, jo tos izmanto Skok koplietošanas servisā. Tāpat NIU motorollerus ir sācis izmantot arī Latvijas Pasts.
Un tas nepārsteidz, jo NIU jau kopš 2014. gada ražo vienus no pasaulē populārākajiem elektriskajiem motorolleriem. Uzņēmums savu darbību sāka Ķīnā, kas ir lielākais elektrisko motorolleru tirgus pasaulē, tomēr jau tagad NIU ir globāls uzņēmums, kas ražo un piegādā savus produktus uz daudzām valstīm. Uzņēmumā strādā speciālisti no BMW, Microsoft, Intel, Huawei, Bain Capital u.c. labi zināmiem uzņēmumiem un elektrisko motorolleru ražotājs ir spējis piesaistīt 45 miljonu ASV dolāru lielu finansējumu, kā arī 2018. gada nogalē savas akcijas uzsāka kotēt Nasdaq biržā.
Kad šīs vasaras sākumā man piedāvāja notestēt jauno NIU NQi GTs Pro elektrisko motorolleri, izlēmu beidzot iegādāties pats savu ķiveri, lai atkal nav jāmeklē šis ekipējuma elements. Nopirku ķiveri un tad laimīgas sagadīšanās dēļ iestājos arī motoskolā un pāris mēnešus vēlāk veiksmīgi nokārtoju A kategorijas tiesības. Tas bija interesants piedzīvojums par ko centīšos uzrakstīt atsevišķu rakstu manā privātajā blogā kristaps.lv, taču jāsaka paldies LIFE garage džekiem, kas ar šī motorollera testu aizsāka šo procesu.
Kas ir NIU NQi GTs Pro?
Lai arī kopš pagājušās vasaras mazliet ir mainījušies NIU motorolleru nosaukumi, piedāvājuma būtība palikusi nemainīga. Proti, UQi sērijas motorolleri ir vieglākie un mazākie, tad seko MQi sērija un NQi sērijas produkti ir jaudīgākie un arī ātrākie. Šoreiz testētais NQi GTs Pro modelis ir interesants ar to, ka spēj attīstīt 70 km/h lielu ātrumu. Salīdzinājumam, Rīgā bieži redzamie NQi modeļi spēj ieskrieties līdz 50 km/h.
Tā kā NIU NQi GTs Pro motorollera ātrums pārsniedz 45 km/h, tas atbilst L3e transportlīdzekļu kategorijai un nepietiks ar AM kategorijas tiesībām. Lai varētu legāli piedalīties satiksmē ar šo motorolleri, būs jāpaaugas līdz vismaz 16 gadu vecumam un jāiegūst vismaz A1, A2, A vai B kategorijas vadītāja apliecība. Pozitīvi, ka Latvijā motociklu un mopēdu vadītāji var braukt pa sabiedriskā transporta joslām un novietot šos braucamrīkus uz ietvēm tā, lai tie netraucētu gājējiem.
Dizains un uzbūve
Dizaina un uzbūves ziņā NIU NQi GTs Pro ir ļoti līdzīgs pagājušajā gadā apskatītajam NIU N Sport. Motorollers ir pieejams trīs divkrāsu variantos un testētais aprāts ir melns ar baltām strīpām. Vēl ir pieejams melns ar sarkanām svītrām un balts ar sarkanām svītrām krāsojumi.
Zemāk attēlā vari iepazīties ar motorollera izmēriem un no sevis vien piebildīšu, ka man šis braucamrīks no sākuma likās diezgan paliels. Es gan to saku kā cilvēks, kam iepriekš ir bijusi maza pieredze ar motorolleriem. Tāpēc pirmajās testa dienās īpaši nerāvos lavierēt krustojumos starp mašīnām. Pēc dažām braukšanas dienām gan ar motorolleri apradu un jau brīvāk varēju izspraukties līdz krustojumam no kura nevienam netraucējot un arī neviena netraucēts aizbraucu uz priekšu.
Motorolleram ir gaumīga priekšējā apgaismojuma lampa ar apaļu gabarītgaismu un tumsā tā nodrošina diezgan labu pārredzamību uz ceļa. Pagriezienu rādītāji priekšā ir uzmontēti uz stūres un to darbību varam dzirdēt pat caur ķiveri.
Salīdzinot ar pērn testēto motorolleri, NIU NQi GTs Pro ticis pie lielākiem riteņiem. Priekšā tiek izmantota 90/90-14, bet aizmugurē 110/80-14 riepas. Eksistē arī šī motorollera versija ar mazākiem 12 collu riteņiem un tai modeļa nosaukumā nav “s” burts. Ar lielākiem riteņiem labāk tiksim galā ar Rīgā tik izplatītajiem draņķīgajiem ceļiem. Tāpat attēlā uzskatāmi redzam, ka priekšā tiek izmantotas trīs virzuļu diska bremzes (220mm) un aizmugurē ir mazliet mazāka 180mm diska bremze. Ražotājs norāda, ka motorollers spēj sadalīt bremzēšanas spēku uz abiem riteņiem, lai varam drošāk apstāties. NIU arī reklamē, ka priekšā un aizmugurē ir uzstādīti regulējami hidrauliski amortizatori. Regulēt tos nemēģināju, bet pārbraukt pāri sliedēm vai pabraukt pa bruģi ar šo aparātu ir iespējams un man vairāk bija bažas par kravas kasti. Tomēr arī to var uzstādīt uz stingrāka statīva un tad tā nekratīsies.
NIU saka, ka motorolleram visi elementi veidoti tā, lai tos neapdraudētu lietus un ar NQi GT var pārvarēt pat 23cm dziļas peļķes un šo motorolleru var pat izmantot uz sniegotiem ceļiem.
Sēdeklis ir pietiekami liels, lai ar motorolleri varētu pārvietoties divi cilvēki. Tas izskatās tāds pats, kā pērn testētajam NIU motorolleram, taču šogad es piefiksēju, ka mēdzu uz tā noslīdēt uz priekšu. Pārvalka materiāls ir mīksts un jūtami spēj izstiepties. Interesanti, ka pagājušajā gadā šim nepievērsu nekādu uzmanību.
No papildus noderīgām lietām vēlos atzīmēt, ka motorollerim sev priekšā varēsim uzkārt somu vai iepirkumu maisiņu, kā arī uzlādēt mūsu telefonu vai kādu citu pēc elektrības tīkojošu gadžetu. Telefonu, starp citu, var ērti ielikt mantu glabātuvē pa kreisi no uzlādes pieslēgvietas. Tā ir pietiekami liela, lai tur ievietotos arī iPhone 8 Plus izmēra telefons.
Ja runājam par vadības elementiem, tad tie ir diezgan klasiski un saprotami izvietoti. Uz kreisā roktura augšpusē ir tuvās/tālās gaismas pārslēdzējs (automātiski deg tuvā gaisma), tālāk uz leju redzam labi sataustāmu pagrieziena rādītāja taustiņu, kas darbojoties pietiekami skaļi klikšķ. Visbeidzot apakšā ir sarkana signāltaures poga un pelēka kruīzkontroles poga. Jā, varam iestatīt, lai šis motorollers brauc konstantā ātrumā.
Labajā pusē mums ir braukšanas režīmu pārslēgšanas poga, avārijas gaismu slēdzis un ieslēgšanas slēdzis. Kad ar atslēgu ieslēdz motorolleri, vajag piespiest un paturēt zaļo pogu, lai braucamrīks būtu gatavs doties piedzīvojumos. Ar braukšanas režīmu pogu varam izvēlēties starp E-SAVE, DYNAMIC un SPORT režīmiem. Tie nosaka motorollera jaudu (braukšanas ātrumu) un tādējādi arī potenciāli nobraucamo distanci. E-SAVE režīmā ar 70kg smagu braucēju siltā laikā motorolleris nobrauks līdz ~170km, bet DYNAMIC režīmā nobraukums būs vien ap ~120km. Savukārt, SPORT režīms ļauj attīstīt ap 70km/h ātrumu un to var aktivizēt, kad motorolleram pieslēgti abi akumulatori. Nobraukums šādā režīmā būs nepilni 100km.
NIU NQi GTs Pro ir aprīkots ar vizuāli viegli nolasāmu digitālu displeju, kas ieslēdzoties parāda krāsu spēles, bet pēc tam paliek krietni mierīgāks. Displejā uzskatāmi redzam pārvietošanās ātrumu, izvēlēto braukšanas režīmu, kopējo nobraukumu, enerģijas atlikumu akumulatoros, kā arī pulksteni. Tā kā motorollers visu laiku ir pieslēdzies tīmeklim, tad arī pareiza laika informāciju ņem no interneta un vienu dienu tas radīja baigos pigorus. Skatos, ka displejā ir absolūti nepareizs laiks un nevarēju atrast kā to nomainīt ne no motorollera puses, ne mobilās lietotnes. Pēc kāda laiciņa NIU savā pusē problēmu salaboja un displejā redzēju pareizu laiku.
Spoguļi ir apaļi un pieskrūvēti pie stūres klasiskā vietā. Praksē tas nozīmē, ka tādiem plecīgiem tēviņiem kā man, būs lieliska iespēja spoguļos redzēt manas rokas. Šaurāki cilvēki noteikti varēs spoguļus pieregulēt tā, lai redzētu arī aiz sevis notiekošo. Bet ja ar to nepietiek, vienmēr var atrast kaut kādus spoguļus, kas ir pieskrūvējami stūres galos.
Vējstikla mums nav un šis dekoratīvais elements izskatās stilīgi, tomēr no vēja nepasargā gandrīz necik. Ja braucot ar 50 km/h ātrumu vējš īsti nav problēma, tad pie 70 km/h ātruma to jau var sākt just. Tas pārāk netraucē, bet varam just, ka nebraucam gluži vakuumā. Par 129 eiro varam iegādāties lielāku vējstiklu.
Motorollera vadītājs savas kājas ērti liek sev priekšā, bet pasažierim ir speciāli kāpšļi, kurus var ielocīt, lai tie netraucē, kad netiek izmantoti. Tāpat kā pērn testētajam NIU motorollerim, arī NIU NQi GTs Pro šie kāpšļi ir ļoti mierīgi un lēnām jāieloka.
Motorolleram papildus var uzstādīt dažādas kravas kastes. Šī konkrētā ir diezgan plastmasīga un jūtami grab, kad braucam pa bruģi vai bedrēm. Bet LIFE garage man parādīja, ka var piepirkt arī stingrāku metāla statīvu un tad kaste būs krietni stingrāk pievienota pie motorollera. Tāpat var izvēlēties arī dārgākas un pamatīgāk uzbūvētas kastes. Bet arī šī NIU Topcase ir diezgan funkcionāla, jo tajā varam ieslēgt mūsu ķiveri un kādas mazākas lietas. Es, piemēram, kastē vadāju līdzi lādētāju.
Kopumā man NIU NQi GTs Pro liekas kvalitatīvi uzbūvēts produkts, kas arī izskatās gaumīgi. Katrā ziņā braucot ar šo motorolleru, man nebija sajūtas, ka tas uzreiz izjuks. Bet nu arī cena atbilstoša – šis braucamais maksā 4499 EUR.
Jaudīgs 3kW motors un divi akumulatori
Motorolleru uz priekšu dzen BOSCH elektromotors, kas iebūvēts aizmugurējā ritenī. Tam ir ap 3 kW jauda un vieglākus braucējus tas uz priekšu stums diezgan naski. Man ar maniem mazliet virs 100kg paātrinājums nebija galvu reibinošs, bet es nevaru arī teikt, ka man būtu bijušas problēmas krustojumos aizskriet prom no man sekojošām mašīnām. Jaudas padeve ļoti saprotama un ratā šo aparātu neparausim neuzmanīgāk pagriežot akseleratora rokturi.
NIU NQi GTs Pro ir aprīkots ar divām 35 Ah (60V) baterijām – viena ir zem vadītāja sēdekļa, bet otra zem kājām. Braucot ar abām baterijām SPORT režīmā uz 70km/h, varēsim nobraukt līdz 100km lielu attālumu. Tas ir tas, ko sola ražotājs. Protams, var braukt ar vienu bateriju un nav svarīgi kuru no abām.
Katrs akumulators sver 11kg, tātad ikdienā diez vai gribēsim tos staipīt līdzi. Bet motorolleru var lādēt ar komplektā iekļauto lādētāju arī neizņemot baterijas. Pozitīvi, ka tagad uz pašas baterijas ir arī uzlādes līmeņa gaismas indikators. NIU baterijām noteicis 2 gadu garantiju un sola, ka tās bez problēmām darbosies vismaz 5 gadus. Starp citu, Pro daļa motorollera nosaukumā apzīmē Panasonic bateriju. Ja Pro modeļa nosaukumā neredzam, baterijas ražojis kāds cits alternatīvais ražotājs.
Akumulators ir apveltīts ar dažādām drošības sistēmām, lai nodrošinātu ilgu un drošu tā ekspluatāciju.
Šis motorollers ticis pie krietni modernāka lādētāja, kas ir aprīkots ar ventilatoru dzesēšanai un gaismas indikatoru zem NIU logo, lai jau pa gabalu redzētu vai uzlāde paveikta veiksmīgi. Smags gan un mugursomā tādu līdzi vadāt diez vai gribēsim. Tāpēc labi, ka motorolleriem kravas kastes ir standarta lieta.
Interesants aksesuārs ir lādētājs pie kura var uzreiz pieslēgt abus akumulatorus un tad tas vienmērīgi uzlādēs abas baterijas. Protams, var akumulatorus lādēt vienu pēc otra, tomēr ņem vērā, ka motorollerā tās izlādēsies līdz sasniegs vienmērīgu uzlādes līmeni.
Akumulatoru var uzlādēt aptuveni trīs ar pusi stundās. Tā kā motorollers ir visu laiku pieslēgts pie interneta un regulāri mēģina noteikt savu atrašanās vietu (drošības nolūkiem), tad arī nekustināts tas diezgan ātri izlādējas – pa dienu šādi nokrītas ap 5% uzlādes.
Noderīga mobilā lietotne
Šogad redzu, ka NIU ir uzlabojis savu mobilo lietotni. Tā principā piedāvā tādas pašas funkcijas kā pērn, taču izskatās glītāka un labāk nostrādāta. Galvenajā skatā varam izvietot mūs interesējošu informāciju kartīšu formā. Bet pamatā tomēr iegūsim izpratni par to, cik uzlādētas ir motorollera baterijas, kāds ir GPS un mobilo sakaru signāla stiprums un kur atrodas mūsu divriteņu draugs. Ja kāds sadomās motorolleru izkustināt, tas pats par sevi sāks neganti brēkt un mobilajā lietotnē saņemsim attiecīgo paziņojumu. Jāsaka, ka atrašanās vietu motorollers nosaka diezgan precīzi pat, ja atstāts garāžā.
Datu un statistikas faniem noteikti patiks diezgan detalizētā informācija par braucieniem (no kurienes uz kurieni, cik liels attālums, laiks un vidējais ātrums), kā arī apkopotā informācija par visiem mūsu braucieniem ar NIU motorolleriem.
Tāpat lietotne piedāvā iespēju aplūkot akumulatora uzlādes un izlādes statistiku un veikt motorollera elektronisko komponenšu pārbaudi. Ja šajā atskaitē pamanām kādas problēmas, tiksim aicināti griezties pie NIU servisa speciālistiem. Piezīmēšu, ka Latvijā šos motorollerus apkalpo un remontē pienācīgā kvalitātē.
70 km/h ātrums maina visu
Labs ir, ņemam rokā atslēgas un ķeramies pie braukšanas iespaidu atstāsta.
Pērn es rakstīju, ka ar šādu motorolleri es gribu braukt ātrāk un man vajag braukt ātrāk. Te nav runa par bezjēdzīgu vēlmi pēc vājprātīgiem ātrumiem, bet gan pēc objektīvas vajadzības normāli iekļauties Rīgas satiksmē. Jā, protams, mēs varam čunčināt uz 50 km/h pašā pilsētas centrā pa dažām mierīgākām ieliņām, tomēr ja sadomāsim pabraukt pa lielajām ielām (Krasta, Brīvības, Biķernieku u.c.), visai ātri nonāksim situācijā, kad traucējam visiem. Motorollera jēga ir būt ātrākam par automašīnu un tas nozīmē, ka pilsētā ir normāli ar to aizspraukties garām automašīnām. Tomēr līdzko luksoforā iedegsies zaļais signāls un mēs uzsāksim braukšanu, mašīnas visai ātri mūs panāks un tām nāksies mūs apdzīt. Tas ir absolūti nevajadzīgi un riskanti. Savukārt, ar šādu NQi GT mēs varam droši aizskriet prom no mašīnām un netraucēti braukt līdz nākamajam krustojumam, kur nāksies apstāties. Šie ap 20 km/h varētu šķist maza ātruma starpība, tomēr ikdienā nozīmē krietni mierīgāku un drošāku braukšanu, plus, iespēju ar motorolleri normāli piedalīties satiksmē jebkur pilsētā.
Secinājumi
Pagājušā vasara bija tā, kurā mēs Rīgā uzskatāmi iepazināmies ar elektriskajiem skrejriteņiem. Tagad tie ir pavisam normāla parādība. Šovasar mēs pateicoties Skok iepazīstamies ar elektriskajiem motorolleriem un pateicoties Fiqsy arī elektriskajām mašīnām. Nevaru vien sagaidīt ar ko mūs iepazīstinās nākamā vasara.
Paldies, LIFE garage par testa NIU NQi GTs Pro, ko man bija iespēja pamatīgi notestēt un saprast uz ko šis braucamrīks ir spējīgs. Joprojām esmu pozitīvās domās par NIU produktu uzbūves kvalitāti un ticu, ka LIFE garage speciālisti tos spēs labi apkalpot arī pēc iegādes. Man prieks, ka nu jau ir tik daudz interesantu variantu ar ko aizvietot automašīnas pilsētā un katrs var izvēlēties savam makam un vajadzībām atbilstošāko.
Ar nepacietību gaidu nākamo vasaru, kad pie mums varētu atceļot jaunais NIU RQi-GT elektriskais motocikls. Tiesības man jau ir, varēšu to notestēt pēc pilnas programmas! ;)
https://www.youtube.com/watch?v=LcdrEY8JmzQ
70km/h – tas ir par lēnu, traucēsi tiem kas pa lielajām ielām pārvietojas uz 90-100
Nav par lēnu. Ārpus pilsētas uz šosejas ar šo mazo aparātu nav jēgas līst, bet >70 km/h pilsētā jau pieprasītu pavisam cita līmeņa ekipējumu. Ar motorolleriem cilvēki tomēr pieraduši braukt relaksētāk un neģērbjas pilnvērtīgās bruņās kā motobraucēji.
Es nerunāju par drošību, jo maucoties ar 50 vai 70 bez ekipa sekas būs diezgan līdzīgas. Tavs arguments ir ka pa pilsētu jābrauc ar 70 lai netraucētu plūsmai; es saku, ka 70 ir tikai uz papīra – dzīvē uz Krasta, Ulmaņa u.c. lielajām ielām ir virs 70.
Ja tu traucē plūsmai, braucot uz 70, tad nav nekādas nozīmes, vai tu velcies uz 50 vai 70. Tas arī viss, kas jāzin par plūsmas ātrumu Rīgā.
Vai nav gadījumā dziļi pie pakaļas, ka kādam blokmājas reiserim tu pēkšņi traucē? Vakar sekoju bariņam motobraucēju, kas pēkšņi brauca ievērojot ceļu satiksmes ātruma ierobežojumus. Tu nevar iedomāties, ko aiz viņiem veidoja apdauzītie auto vadītāji. Tas ka gāzē, bremzē, gāzē, bremzē tās savas miskastes, bet lūr pa kreisi, brauc pāri nepārtraukatajām līnijām kaut ko pētot, bāžas viens otram dirsā. Pilnīgs praids. Tā vietā, lai vienkārši brauktu visus tos 50km. #slimnieki
Lūdzu, sēdi mājās un nelien uz ceļa.
Jo?
Pēc komentāra izklausās, ka tu uz ceļa vēlies kādam kaut ko pierādīt un nevis pārvietoties drošā manierē cienot apkārtējos braucējus.
no no no!
Kristap, vai tu uzskati, ka principiāla atļautā ātruma pārkāpšana ir neizdzēšams, nelabojams sabiedrības ieradums? Naivi domāt, ka visi labosies reizē. Tas notiks – ja notiks – pakāpeniski, vairojoties cilvēkiem, kuri apzinās, ka lēnāk ir drošāk.
Jā, tam vajag laiku.
Mans arguments ir tāds, ka droši ir braukt satiksmes plūsmas ātrumā vai mazliet ātrāk. Ar 50 km/h drapaku Rīgā tas nesanāks, bet ar motorolleru, kas spēj ieskrieties līdz 70 km/h ir pavisam cita braukšana, drošāka braukšana. Jā, arī uz Krasta ielas.
Droši ir tas, ka daudzi nebrauc droši. Man principiāli nav saprotams, kas autovadītājiem traucē apsteigt 2riteņu transportu, ievērojot saprātīgu attālumu, nevis teju aizķerot elkoni. Joslas, īpaši uz lielajām ielām ir gana platas. Uz Vanšu tilta katrs nedrošais autovadītājs uzskata par pienākumu teju nonest tevi, spiežoties pa labi, nevis apsteigt, izmantojot arī savas joslas kreiso pusi. Nemāk braukt vai izpauž savus kompleksus, bullējot 2riteņu braucējus?
Jā, arī tā ir problēma. Kad brauc ar lēnu divriteņu transportlīdzekli, šo riktīgi jūt. Ar motociklu vismaz vari būt ātrāks par plūsmu un nevienam netraucēt.
Wrong – “nevienam netraucēt”. Traucē tad, ja brauc pa joslas vidu, apzināti vai neapzināti. @riteņu transportam braucot pa labo malu, vadītājam traucē tikai sliktas braukšanas prasmes un slikta audzināšana. Ir vadītāji, kuriem traucē velosipēdisti, motociklisti, autobusi, tramvaji, Tramps un visbeidzot, ebreji.
Tev acīm redzot traucē visi, kas nebrauc ar divriteni! :)
Tieši tas pats, kas traucē moto braucējam samazināt ātrumu, kad viņš lido starp stāvošu mašīnu rindām, 5 cm attālumā no mašīnu spoguļiem. Neredzu atšķirību starp divriteņu un četrriteņu transportu, visi uzvedas līdzīgi.
Arī velo braucēji biežāk izvēlas braukšanu pa brauktuvi, nevis paralēli brauktuvei izvietoto gājēju/velo celiņu, jo redz nevarot lidot pa šo celiņu, bet nesaprot, ka uz brauktuves viņi nevis lido, bet velkas kā gliemeži. Tāds savstarpējās cieņas trūkums uz ceļa, es teiktu!
Šeit ir principiāla starpība – uz brauktuves es nevienam netraucēju (ja tā nav šaura iela), un mani apdraud tikai tie, kas cenšas nogriezties pa labi tieši rata priekšā. Uz veloceliņa noteiktās stundās mani apdraud mātes ar bērniem, ratiem, suņu staidzinātāji ar saiti šķērsām celiņam, vecie cilvēki kas vispār maz ko analizē, utt. Liela daļa gājēju uz veloceliņa vēl nikni brēc pretīm, kad tiem uzzvana. Ja būtu veloceliņi, kā Berlīnē vai Viļņā, tad protams ka brauktu pa tiem.
Īstenībā nē, sekas ar šādu ātruma starpību atšķirsies pat ļoti būtiski.
Pie tam bremzēšanas ceļs pie pie 70 km/h būs vismaz 2reiz garāks (tai skaitā arī ar auto, tiem kas nezin). Ne jau velti ir mopēdi, ar kuriem drīkst braukt praktiski jebkurš /idiots/ – ieskrieties līdz ierobežotam ātrumam, ar kuru var /pārsvarā/ izvairīties nopietnām sekām. Attiecīgi, lai brauktu ar kaut ko ātrāku, jau ir nepieciešams kaut ko apgūt, vēlams pieredzi, bet minimāli pietiek arī ar braukšanas iemaņām un CSN.
Mopēdu (un arī motociklu) galvenā sūtība pilsētā, ko autors nav uztvēris, ir braukt, kamēr auto stāv, tā ir būtiska priekšrocība.
Nevis braukt /daudz/ ātrāk.
Nu, uz to es arī autoram “negribu traucēt satiksmi” Kristapam arī norādu – pie mūsu satiksmes vienmēr būs kāds, kas brauc ātrāk par tevi. Un ja kāds mani apdzīs, tad es vispār nesatraucos, vai tie būs 3 vai 30 cilvēki – nav nekādas jēgas braukt vēl ātrāk.
Un es tev saku, balstoties uz manu pieredzi braucot Rīgā gan ar 50 km/h, gan 70 km/h motorolleriem, ka ir milzīga praktiska atšķirība.
Autors ir uztvēris. Kamēr auto stāv, ar motorolleri/motociklu tu aizripinies visiem priekšā, lai darītu ko? Tieši tā, lai startētu pirmais un nevienu netraucējot aizbrauktu līdz nākamajam krustojumam, kur būs jāapstājas. Un kāda jēga ar 50 km/h motorolleri aizbraukt krustojumā priekšā, ja nespēsi noturēties visiem priekšā līdz nākamajam krustojumam? Šādā gadījumā zūd galvenā motorollera priekšrocība.
Tā ir tipiska iesācēja braukšana – testies pa galvu, pa kaklu lai apstātos pie nākamā krustojuma. Ātrumam jābūt tādam, lai iebrauktu nākamajā krustojumā, nevis apstātos.
Jā, arī tas. Bet labāk es ar mazāku divriteņu drapaku nākamajā krustojumā iebraucu visiem mani apdraudošajiem automobiļiem pa priekšu nevis kaut kur kopējā putrā, kur mani vairs neviens ne redz, ne dzird. Motociklam vismaz ir iespēja patrokšņot, lai tevi dzird, bet šādam elektriskajam motorollerim tikai maza taurīte.
Pieliec Hārleja rūciena skaņu uz pogu – tikai uzmanīgi, lai uz ceļa nesākas haoss, kad kāds satrūksies no mazuļa ar dinozaura rēcienu)
Gudrinieki liek kuģa taures :)
šis būtu labs jautājums satiksmes organizatoriem .
Jebšu , rēalāk , kliedziens tukšumā :D
Nav tāda “motorollera”, tas ir tikai formas apzīmējums. Pēc jēgas ir mopēds vai motocikls – tur arī attiecīgās atšķirības rodas un tas arī tās izskaidro.
Savukārt par mašīnu apbraukšans jēgu – sastrēgumstundās tā ir liela, kā arī, ja runā tieši par elektriskajiem mopēdiem, tu tāpat uzsākt kustību vari ātrāk par lielāko daļu auto, vai vismaz daudz maz līdzvērtīgi, attiecīgi neko un nevienu īpaši netraucējot.
Savukārt par braukšanu satiksmē, te ir līdzīgi kā ar velo, kādam sāpe būs vienmēr, bet tiem arī orgāni, kas starp kājām, traucē iet.
Un es tev vēlreiz atkārtoju, ka nav dižas jēgas pie sarkanā luksofora signāla aizspraukties garām visiem auto, ja liela daļa no tiem jau pirmajos dažos simtos metru tevi atkal apdzīs. Tas ir bezjēdzīgi un riskanti.
Te tika mazliet ielikts kaut kas velosipēdistu dvēselēs, jo tieši tāda tā braukšana ar velo centrā arī ir.
Bet principā tāda tā braukšana ar mopēdu ir. Ja negrib braukt ar mopēdu, tad nevajag braukt ar mopēdu.
Beidzot nonācām pie būtiskā.
Jā, pareizi saki – tāda ir braukšana ar motorolleru, kas nespēj ieskrieties ātrāk par 50 km/h. Ar velosipēdu tu vari krietni brīvāk manevrēt un braukt pa ietvēm un principā jebkur. Ar motorolleri tur nelīdīsi.
Tā ir. Mopēds ir specifisks transportlīdzeklis, kam ir specifisks pielietojums. Un ērts ilgstošai izmantošanai tas visdrīzāk būs reti kuram pieaugušam cilvēkam. Mopēds ir vairāk domāts pusaudžiem, kuriem neko jaudīgāku dot nevar. Vai tad ja negribās braukt ar sabiedrisko pa centru un esi bez velo.
Nē, nē, nē. Nav problēma ar ērtu izmantošanu. Tas ir foršs un komfortabls braucamais (arī pieaugušajiem), kas mūsu konkrētajos satiksmes apstākļos ne pārāk der. Un tas ir kopējā satiksmes ātruma dēļ nevis motorollera kā tāda. Tāpēc arī lieti noder šāds 70 km/h modelis.
Šķiet te putra iet ar tiem visiem apzīmējumiem. Mopēds=līdz 50 km/h un no 14 gadiem. Pārējais principā jau ir motocikls.
Juridiski tā tiešām sanāk – tas ir L3e kategorijas divriteņu transportlīdzeklis, jeb solo motocikls, jo tā maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h.
Avots: https://likumi.lv/ta/id/244954-grozijumi-ministru-kabineta-2009-gada-22-decembra-noteikumos-nr-1494-mopedu-mehanisko-transportlidzeklu-to-piekabju-un-sastavda…
Tu nevari iedomāties cik daudz velosipēdistu mums dienā jāskrūvē kopā pēc kritiena no velosipēda, pie relatīvi nelieliem ātrumiem!
Vasarā diezgan bieži velosipēdisti krīt pāri stūrei, jo ir turējuši saldējumu vienā rokā, bet ar otru roku nospieduši priekšējo bremzi. Lidojums pāri stūrei, lauzts atslēgas kauls.
Pēc statistikas sanāk, ka rolleri ir drošāki par velo!
To es labi zinu, un arī pats esmu lidojis – tiesa, vasaras minēju dēļ kas uz veloceliņa līkumo krustu-škērsu. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc labprātāk minos pa brauktuvi. Ja nesezonā veloceliņš vēl ir izmantojams, tad sākoties siltam laikam es no tā atvados – veselība dārgāka. Autovadītāji, lai arī mēdz būt neaprēķināmi, tomēr lielākā daļa brauc cauru gadu un tik lielā mērā necieš no pavasara amnēzijas.
Kas attiecas uz apgriezto lomu – kad braucu ar auto, man nav grūti tolerēt velobraucēju uz brauktuves un pilnīgi noteikti māku tos apbraukt droši, nevraucot tiem virsū. Šo niķi vispār vajadzētu izskaust ar nokaitētu dzelzi – ir viegli taisīt milimetrus, sēžot bleķa bundžā.
Varbūt rolleru vienkārši ir mazāk. Tāda statistika jārēķina kā cietušie vs braukušie.
Tad sanāk, ja vina baterija jau sākumā bija tukšāka, tad “sports” beidzas, tad kad abas baterijas paralēli ēdot viena izēdas pavisam tukša. Ar atlikušo samierinies un brauc mājās EKOmierīgi :]
Baterijas sinhronizējas un izlīdzinās savā strapā arī tad, ja ir ievietotas ar dažādiem uzlādes līmeņiem.
Par to 50km/h ātrumu ir vēl otrs, radikālāks variants. Piespiest/pierunāt automašīnu kustību ievērot 50km/h ātruma ierobežojumu pilsētā. Autovadītāju dzīvē tās pāris minūtes ilgāk ceļā neko nemainītu, bet satiksme kļūtu drošāka, klusāka un ekoloģiskāka. Un daudz vairāk cilvēku varētu izvēlēties un pārvietoties ar braucamrīkiem, kuri nebrauc ātrāk par 50km/h.
Jā, protams. Bet kamēr to paveiks, paies 50 gadi un pa šo laiku tomēr gribas pabraukt.
Lai to panāktu, ātrums jāsamazina visiem reizē. Nav problēmu braukt ar spidometra 50 km/h un 70 km/h, taču problēmas rada ka viens brauc ar 50, otrs ar 60 un trešais ar 43 (!) un viņam redzami pie kājas, ka 2 joslu ielā traucē pārējiem. Tad visiem jāsāk braukt ar to pašu ātrumu. Kā to panākt? Acīm redzot ar kādu burkāna/pātagas paveidu, kur pātagas vietā būtu sākumā brīdinājumi un pēc tam sodi par pirmo pārsniegto kilometru kā Vācijā. Un tāpat par acīmredzamu vilkšanos, blenžot telefonā vai blakus sēdētājas dekoltē. Kāds burkāna analogs arī jāievieš, lai tauta pavelkas braukt pareizi :) Dažu gadu laikā visi pierastu. Igaunijā taču izdevās (un nesakiet, ka viņi ir lēni, uz mūsu ceļiem skatoties viņos, to nepateiksi). Daži nelabojami rajona reiseri jau paliks, taču redzami izleks un ar viņiem jau strādās citādāk. Alternatīvie braucamrīki ir labi un pareizi, ja ir sakārtota ceļu un veloceļu infrastruktūra un paši braucēji ievēro noteikumus un neatstāj nomas braucamos kur pagadās. Šodien pirmoreiz mūžā braucu ar Bolt skūteri – no Arēna Rīga uz Imantu. “Lietotāja pieredze” palika ļoti laba. Taču prasās pēc veloceļa vai tml. no jaunā Hanzas rajona līdz Vanšu tiltam – pa vidu ir pilns ar tizliem krustojumiem un trotuāri… Read more »
Braucot ar nomas roleri man max izdevās izspiest 48 km/h.
Manuprāt 70 km/h tiešām padarītu braukšanu drošāku, lai cik absurdi tas neizklausītos :) Gribu sev tādu, vienīgi cena gan ir neadekvāta
Piedodiet, ja stulbs jautājums, bet… Kādas iespējas ar moci vai motorolleri braukt visu gadu? Gan pamatīga lietus, gan pamatīga sniega laikā? Reāli vispār puslīdz komfortabli un droši ko tādu darīt?
Viss atkarīgs no tā, kāda sanāk ziema. Amsterdamās un Dānijās cilvēki visu cauru gadu mēdz braukt ar velosipēdiem un mopēdiem. Siltāks apģērbs, kaut kāds pārklājs, lai nesamirkst kājas un silti cimdi rokām, un lieta darīta. Galvenais braukt uzmanīgi, lai nenorauj uz mutes.
Apģērbs, cimdi un apavi – galvenokārt ar mitruma aizsardzību un ar membrānu elpošanai. Vēju aizturošie, slāņos, nevis omes adītais vilnas džemperis. Kaut gan…uz mopēda sēžot, ķermenis diezko nekarst, zem aizsargaugšas var arī džemperi.
Ziemas tagad vairāk mitras, kā sniegotas.
Kaut kā tā. Paldies!
Ja ir ledus uz ceļa, tad nav. Nav valsts pasaulē, kur kāds reāli brauktu pa ledainu ceļu ar motorolleri/motociklu. Ar diviem riteņiem fizika tomēr nav pielūdzama un pie jebkāda normāla satiksmes ātruma liksies gar zemi. Kamēr pie mums ziemas šķietami paliek siltākas, no rītiem tāpat mēdz būt ledus uz ceļa, kas braukšanu padara pārāk bīstamu. Kamēr no nokrišanas nenositīsies, tad pietiekami liela iespēja, ka ieslīdēsi pēc tam citā auto/stabā.
Uzraksti gan par A tiesību iegūšanu. Tas arī man, iespējams, drīz var kļūt aktuāli.
ar benzīna mopēdiem kuru konstrukcijā uz papīriņa ir ierakstīts (tā teikt lai laikam visiem ceļu direkcionsitiem aizmelātu acis) vai kā konstruktīvai ātrums 45. km/h. braukt tu vari līdz pat 70 km/h. un visādi 14-16 gadnieki laiž ar tiem kā nemetas uz 70 un uzstellē un tad ir pat 100+ Tā kā ja ņemam tā tad benzīna mopēds iet reali līdz 70 km/h. tas ko raksta tur “papīriņā” tas ir tā lai jau tiek “papriecāties” tiem direkcionistiem (CSDD) ka tev ir aparāts kas iet tikai 45 km/h jo tas ir pēc noteikumiem. Un jā ja gribi vienkārši bezizmešu transportu brauc ar velo. Ja spēj atļauties e-auto tad brauc. Bet šitas tāds tomēr dārgs lai pa vasariņu pabraukātu. Nedo Dies ar šito braukt ziemā uz 70. Kad kļūs lētāks tad arī pirkšu.
Varbūt varat dabūt uz testiem un notestēt šo https://prormotors.lv/katalogs/elektro-motocikli/horwin-ek3/ sola 95km/h kas šķiet ir jau pilnīgi pietiekoši priekš rollera.
Paldies, raudzīsim nomedīt uz testu arī šo.