Pagājušā gadā esam labi pastrādājuši un sagatavojuši pamatīgus apskatus vairākām NVIDIA videokartēm un pats speciāli nopirku Radeon RX 5700 XT, lai varētu notestēt un jums pastāstīt par tās spējām. Šie testi ne tikai ļāva labāk iepazīt dažādu cenu kategoriju videokaršu spējas, bet izveidot veiktspējas testu un spēļu rezultātu tabulu pret kuru tagad ērti salīdzināt svaigi testētās videokartes. Plus, tu vari izmērīt savu videokarti un saprast, cik liela jēga būtu atjaunoties uz ko svaigāku un jaudīgāku. Pilnīgi iespējams, ka ieguvums nebūs augstās cenas vērts.
Pirms aptuveni mēneša ar mums sazinājās Galax pārstāvis un piedāvāja uz testu viņu videokartes. Galax (Galaxy), Daytona, Vivkoo, Yuan, XpertVision, Gainward, Palit un KFA2 zīmolus ražo Palit Microsystems, kas joprojām ir viens no lielākajiem videokaršu ražotājiem pasaulē. Tāpat pa ausu galam par šo videokaršu ražotāju biju dzirdējis, jo Galax Hall of Fame (HOF) sērijas videokartes jau 10 gadus izmanto pasaules spicākie virstaktētāji. Piemēram, 3DMark Fire Strike Extreme veiktspējas testa TOP10 labāko rezultātu topā veselas četras videokartes nāk tieši no Galax. Eiropā Galax produkti tiek izplatīti ar KFA2 zīmolu, lai tas nepārklātos ar Samsung “Galaxy” preču zīmi. KFA2 piedāvā arī SSD, operatīvās atmiņas un sistēmplašu produktus.
Uz testu mums atsūtīja KFA2 GeForce RTX 2070 SUPER Work The Frames videokarti. Tā pārstāv Work The Frames produktu sēriju, kas apvieno augstu veiktspēju, izteiksmīgu dizainu un RGB apgaismojuma efektus. Latvijā šī konkrētā videokarte maksā ap 650 eiro un starp GeForce RTX 2070 SUPER videokartēm cenas ziņā ir pa vidiņam, jo šobrīd to cenas ir no aptuveni 600 līdz 700 eiro ar vienu ekstrēmu ASUS GeForce RTX 2070 SUPER ROG piemēru, kas maksā 770 eiro. Principā var teikt, ka KFA2 ar šo produktu cenas ziņā mēģina nostāties mazliet zem tādiem zināmiem zīmoliem kā ASUS vai MSI.
Iepriekš esmu testējis Gigabyte AORUS GeForce RTX 2070 SUPER 8G, tāpēc būs interesanti salīdzināt to ar KFA2 produkta sniegumu.
Kas ir GeForce RTX 2070 SUPER?
Attēlā zemāk esmu apkopojis informāciju par visām RTX 20 SERIES videokartēm, lai vienuviet varam redzēt, cik ļoti atšķiras šīs videokartes. Uzreiz piezīmēšu, ka visas RTX 20 SERIES videokartes ir veidotas izmantojot 12nm FinFET ražošanas procesu un šajā ziņā AMD ar Navi paaudzes videokartēm ir tikuši tālāk, jo izmanto modernāku 7nm FinFET procesu.
GeForce RTX 2070 SUPER atrodas pa vidu starp GeForce RTX 2070 un GeForce RTX 2080, un izmanto grafisko procesoru no GeForce RTX 2080 un GeForce RTX 2080 SUPER videokartēm. Tiesa, ir samazināts CUDA kodolu skaits līdz 2560. Šī videokarte ir aprīkota ar 40 ray tracing (RT) kodoliem un 320 Tensor (AI) kodoliem. GeForce RTX 2070 SUPER bāzes frekvence ir visnotaļ augsti 1605MHz, bet Boost frekvence – 1770MHz. Videokarte izmanto 8GB GDDR6 video atmiņu, kas nodrošina 448GB/s joslas platumu un šīs kartes enerģijas patēriņš ir 215W. Videokarte atbalsta DisplayPort 1.4, HDMI 2.0b, HDR, SMP (Simultaneous Multi-Projection) un H.265 video kodēšanu.
Principā var uzskatīt, ka GeForce RTX 2070 SUPER drīzāk ir knapāka GeForce RTX 2080 versija nekā GeForce RTX 2070 turpinājums. Ja salīdzinām ar Pascal paaudzes videokartēm, tad GeForce RTX 2070 SUPER veiktspējas ziņā ir līdzvērtīga GeForce GTX 1080 Ti videokartei. Protams, ja neņemam vērā ray tracing.
Ja paraugāmies uz cenām, tad GeForce 2070 SUPER videokartes Latvijā maksā sākot no aptuveni 660 eiro līdz pat 770 eiro. Lētākās GeForce RTX 2070 videokartes maksā no 480 eiro, bet GeForce RTX 2080 videokaršu cenas sākas no aptuveni 850 eiro. Cik maksā GeForce RTX 2060 SUPER? Labi, ka pajautāji. Šo videokaršu cenas Latvijā sākas no 450 eiro un var pakāpties līdz 570 eiro. Interesanti, ka pēdējā pusgada laikā šo videokaršu cenas ir pieaugušas par pāris desmitiem eiro.
Ja neņemam vērā ray tracing, tad veiktspējas ziņā tiešs konkurents ir AMD Radeon RX 5700 XT videokartes, kuru cenas Latvijā sākas no 440 eiro un dārgākie modeļi sasniedz pat 550 eiro cenu. Mums ir arī Gigabyte Radeon RX 5700 XT GAMING OC 8G videokartes apskats. Bet kopumā AMD pagaidām ar savām Radeon videokartēm pagaidām nosedz tikai budžeta un vidējās klases, bet augstie (jaudīgie) plaukti pagaidām atliek NVIDIA produktiem.
NVIDIA GeForce RTX 2070 SUPER videokarti primāri izstrādājis 1440p izšķirtspējas geimingam maksimālos iestatījumos un ar ieslēgtu ray tracing. Taču bez ieslēgta ray tracing šai videokartei būtu lieliski jātiek galā arī ar spēlēšanu 4K izšķirtspējā. Zemāk attēlos varam dažās populārās videospēlēs salīdzināt GeForce RTX 2070 SUPER ar pāris iepriekšējās Pascal ēras videokartēm, kā arī aktuālākām RTX 20 SERIES videokartēm.
KFA2 GeForce RTX 2070 SUPER Work The Frames
Šī ir liela izmēra (2.5 sloti, 328*150*53mm, 1.168kg) videokarte ar trīs spēcīgiem ventilatoriem labākai zemas temperatūras noturēšanai un nekur nav izpalikuši arī RGB apgaismojuma efekti. KFA2 šai videokartei ir jau rūpnīcā iestatījis mazliet augstāku boost frekvenci (1815 MHz) salīdzinot ar GeForce RTX 2070 SUPER references dizainu, kam šī frekvence ir 1770 MHz. Ar ražotāja veidoto Extreme Tuner programmu “1 Click OC” funkcija ļauj šo frekvenci viegli palielināt vēl par 15 MHz. Tas ir maz un testēšanas gaitā es izmēģināju vēl vairāk uzdzīt šo videokarti un izmērīju vai no tā vispār ir praktiska jēga.
Iepakojums ir ļoti vienkāršs un uz kastes ir aprakstītas tikai galvenās videokartes funkcijas. Kastē iekšā ir maza pamācība, pati videokarte un divas barošanas pārejas no Molex uz PCIe spraudņiem. Citām testētajām videokartēm, šķiet, nebiju manījis šādas pārejas.
Tīri tehniski mēs saņemam videokarti, kuras parametri ir ļoti tuvi GeForce RTX 2070 SUPER references dizainam. Kodoli ir tie paši un nemainās arī to skaits. Arī videoatmiņa ir 8GB GDDR6 apmērā un tā darbojas ar 1750MHz frekvenci. Tas kas mainās, ir video procesora Boost frekvence, ko šai videokartei KFA2 ir pacēlis no noklusētajiem 1770MHz uz 1815MHz. Tā ir maza izmaiņa un jāskatās, cik ļoti varam virstaktēt šo videokarti manuālā kārtā. NVIDIA videokartes šajā ziņā ir pateicīgi eksperimentu trusīši, jo no tām bez liekām problēmām var izspiest vēl mazlietiņ jaudas un spēlēs iegūt klāt dažus kadrus sekundē.
Videokartes dizains un uzbūves kvalitāte
Videokartes caurspīdīgie ventilatori izskatās glīti jau pa gabalu un šī noteikti ir viena no tām videokartēm, kuru datorā ar caurspīdīgu sānu vāku gribēsim ielikt vertikāli. Gluži vienkārši RGB apgaismojums apvienojumā ar šādiem ventilatoriem rada glītu rezultātu.
Videokartes aizmugurē zem plastmasas gabala ir smaga metāla plāksne, kas pilda pasīvās dzesēšanas funkciju un padara karti stingrāku. Tomēr videokarte ir tik smaga, ka tā diezgan labi lokās standarta horizontālā izvietojumā. Pie tam, plastmasas virsējā plāksne piedod kaut kādu lētuma piegaršu. Tiesa, korpusā to tik ļoti neredz un drīzāk varam priecāties par zvaigznīšu izgriezumiem caur kuriem spīd RGB apgaismojums.
Visi trīs videokartes 90mm ventilatori veidoti no viegli matētas caurspīdīgas plastmasas ar interesanta dizaina lāpstiņām. Uzreiz gribu teikt, ka šī ir ļoti klusa videokarte, kas līdz 60 grādu temperatūras sasniegšanai vispār negriezīs ventilatorus, bet kad tie sāks griezties, lieki netrokšņos. Tāpat ventilatori “neraustās”, kā tas ir redzēts citos produktos. Ražotājs arī norāda, ka ventilatori ir apstrādāti ar speciālu pārklājumu, kas atgrūž putekļus.
Zem pamatīgā izmēra radiatora KFA2 ir iestrādājuši arī vairākas siltuma novades caurulītes labākai kartes dzesēšanai.
Temperatūru videokartēm es mēru balstoties uz GPU-Z sensoru nolasīšanas pieeju un labi redzam, ka šī principā ir gandrīz karstākā testētā videokarte. Bāzes temperatūra manā testu datorā šai videokartei ir 49 grādi, bet slodzē tā paaugas līdz 83 grādiem un 84 grādiem, ja videokarti virstaktēju. Bet pat maksimālā slodzē darbojoties, ventilatoru troksnis nav pārāk dzirdams, tāpēc es domāju, ka KFA2 šoreiz augstāku prioritāti devuši zemākam trokšņa līmenim nevis zemai temperatūrai. Tā kā nenovēroju nekādas stabilitātes problēmas, tad manis pēc videokarte var būt arī karsta un klusums ir tiešām labi jūtams.
Izgaismots ir arī Work The Frames uzraksts un vizuālie elementi abpus tam. Pie tam, šim elementam ir atsevišķas apgaismojuma diodes un gaismas spēles ar zvaigznīšu daļu var nesakrist.
Videokartei aizmugurē ir trīs DisplayPort 1.4 un viena HDMI 2.0b pieslēgvieta. Salīdzinot ar references dizainu, ir izlaista USB-C pieslēgvieta.
KFA2 pieturas pie GeForce RTX 2070 SUPER references dizaina barošanas ziņā un mums tiek piedāvāts 6 + 8 kontaktu pieslēgvietu komplekts. Šī videokarte standartā patērē 215W jaudu, bet ar atslēgtu enerģijas limiteri, var patērēt arī 240W. NVIDIA rekomendē šīs sērijas videokartes izmantot datoros, kam ir vismaz 650W barošanas bloks. KFA2 šai videokartei izmanto 7+2 jaudas fāžu dizainu, kas ir tāds pats, kā references dizaina kartei un tas noteikti padara šo videokarti tik karstu.
Apgaismojuma regulēšana notiek no Galax Xtreme Tuner Plus programmas, kas reizē kalpo arī kā monitoringa un virstaktēšanas rīks. Programma piedāvā iespēju mainīt apgaismojuma efektus atsevišķiem ventilatoriem (zonām) vai visiem kopā. Noderīga ir iespēja priekšskatīt efektus un no šī skata arī pielietot.
Programmatūra
Kā jau katram sevi cienošam videokaršu ražotājam, arī Galax/KFA2 ir pašiem sava programma ar ko var monitorēt videokartes sniegumu, kā arī veikt tās virstaktēšanu. Šajā gadījumā tas ir Xtreme Tuner Plus un piezīmēšu, ka Work The Frames videokaršu lietotājiem ir jāuzstāda atsevišķa šīs programmas versija.
Programmā varam arī kontrolēt ventilatoru darbību. Bet, paga, mums taču ir trīs nevis divi ventilatori. Tieši tā, divi no tiem ir sagrupēti kā viens un FAN2 ir trešais ventilators. Kad iestatām 100% ventilatoru darbību, tad tie ir labi dzirdami. Tātad, klusums nāk no tā, ka videokarte ļoti reti šos ventilatorus iegriež lielā ātrumā.
1-Click OC ir vienkāršotais virstaktēšanas režīms, kas ir patiešām vienkāršs. Nospiežam šo iespēju (tā paliek mazliet baltāka), spiežam Apply pogu un pie videokartes GPU frekvences tiek pielikti vēl 15MHz. Tas arī viss! :) Skaidrs, ka normāliem džekiem ar to ir par maz un vēlāk būs jāpastrādā manuāli un jāmēģina iztaustīt šīs videokartes iespējas.
Xtreme Tuner programma ir ar savdabīgu dizainu, darbojas daļēji stabili (slēdzoties iekšā manāmi sabremzē sistēmu), taču savas pamatlietas pilda.
KFA2 GeForce RTX 2070 SUPER Work The Frames veiktspēja
Lai saprastu šīs videokartes reālo darbību, veikšu vairākus veiktspējas testus un padarbināšu dažas populāras videospēles. Testēšana notiek uz šāda datora:
- Sistēmplate: ASUS ROG Maximus XI Extreme
- Procesors: Intel Core i9 9900K
- Videokarte: KFA2 GeForce RTX 2070 SUPER Work The Frames
- Operatīvā atmiņa: Patriot Viper RGB (DDR4 16 GB, 3200MHz)
- Atmiņa: Patriot Viper VPN100 NVMe SSD 1TB
- Barošanas bloks: ASUS ROG THOR 1200W
- Monitors: LG 34UM88C-P
- Windows 10 64-bit (Version 1903)
- NVIDIA GeForce Game Ready Driver version 445.87
Katrai videokartei, ko testējam, cenšos veikt manuālu virstaktēšanu paaugstinot video procesora un video atmiņas frekvences līdz vērtībām, kad karte vēl darbojas stabili. Visām GeForce videokartēm ir kaut kādu 100MHz rezervīte aizķērusies, ko grēks neizmantot, jo varam iegūt dažus fps spēlēs un arī sintētiskajos veiktspējas testos ir mazliet redzams ieguvums. Vienīgi jārēķinās, ka videokarte virstaktētā režīmā patērēs vairākus desmitus vatu lielāku jaudu un te vēl var padiskutēt vai šādai virstaktēšanai vispār ir jēga. Bet tīri sportiskas intereses pēc mēs to darām un turpināsim darīt.
Konkrētajai videokartei man izdevās veikt virstaktēšanu šādā apmērā:
- GPU: +150MHz
- VRAM: +250MHz
Testējot videokartes, mēs izmantojam dažādus sintētiskos veiktspējas testus, lai uzskatāmi salīdzinātu savā starpā dažādas videokartes. Tie vairumā gadījumu ir brīvi pieejami testēšanas rīki un vari salīdzināt mūsu testos iegūtos rezultātus ar savu sistēmu. Tāpat esam pasākuši mērīt videokaršu veiktspēju (uzzīmēto kadru skaitu sekundē, jeb fps) vairākās populārās videospēlēs, lai labāk saprastu uz ko ir spējīga konkrētā videokarte.
Sintētisko testu rezultātos redzam, ka KFA2 videokarte ir ļoti konservatīvi virstaktēta un tāpēc nespēj uzrādīt ļoti augstu veiktspēju. Tikai virstaktētā režīmā KFA2 videokarte pārspēj iepriekš testēto Gigabyte GeForce RTX 2070 SUPER. Bet abas kopā pārspēj abas testētās Radeon RX 5700 XT videokartes. Interesanti, ka dažos testos KFA2 videokarti pārspēj iepriekšējās paaudzes flagmais – GeForce GTX 1080 Ti.
OK, viena lieta ir veiktspējas testi, bet kāda situācija ir ar videospēlēm? Esam nopirkuši vairākas aktuālas videospēles, kurās varam veikt salīdzināmus kadru atjaunošanās ātruma (fps) mērījumus 1080p, 1440p un 4K izšķirtspējās. Izvēlamies DX12, atslēdzam visa veida fps limiterus un arī Vsync, lai netraucē mūsu rezultātiem un palaižam spēli visaugstākajos grafikas iestatījumos pilnekrāna režīmā. Pamata testi tiek veikti ar atslēgtu ray tracing un DLSS, lai varam salīdzināt vairāk videokartes. Ja videokarte atbalsta šīs funkcijas, tam veltām atsevišķu sadaļu, jo pārbaudām arī ray tracing ietekmi uz fps.
Cik fps skaitās labs rādītājs?
- <30 fps – ļoti čābīga spēlēšana
- 30-40 fps – viduvēja spēlēšana
- 40-60 fps – laba spēlēšana
- > 60 fps – ļoti laba spēlēšana
Sāksim ar World of Tanks enCore testu. Tajā trīs izšķirtspējās notestējam visas pieejamās videokartes un salīdzinām tās pēc to snieguma 1080p izšķirtspējā. Ja pie videokartes beigās redzam (OC) atzīmi, tad ar to jāsaprot, ka tests veikts virstaktētā režīmā. KFA2 videokarte arī spēļu testos iepaliek Gigabyte GeForce RTX 2070 SUPER kartei un mazliet priekšā abām Radeon RX 5700 XT videokartēm.
Ar izslēgtu ray tracing šī KFA2 videokarte ir spējīga lieliski (>60 fps) darbināt Shadow of the Tomb Raider spēli. Šajā spēlē mums ļoti palīdz virstaktēšana.
Ar Assassin’s Creed Odyssey iet smagāk, taču 1080p un 1440p izšķirtspēju ar maksimālajiem grafikas iestatījumiem tāpat varēsim labi spēlēt.
Ar Tom Clancy’s The Division 2 šai videokartei iet smagāk un tā piekāpjas ne tikai tieši salīdzināmajai Gigabyte videokartei, bet arī abām Radeon videokartēm. Bet neskatoties uz savu vietu topā, šī videokarte tāpat uzrāda atzīstamu sniegumu un spēs nodrošināt normālu geiminga pieredzi visās trīs izšķirtspējās.
Arī Far Cry New Dawn spēlē šī KFA2 videokarte nodrošinās lielisku spēlēšanas pieredzi visās izšķirtspējās, taču nekādus fps rekordus neuzrādīs.
Pēc testu rezultātiem redzam, ka testējamā KFA2 videokarte principā visās spēlēs spēj uzrādīt stabilu sniegumu visās trīs izšķirtspējās ar maksimālajiem grafikas iestatījumiem, tomēr iepaliek Gigabyte un dažās spēlēs arī Radeon videokaršu sniegumam. Un tas viss pat bez ieslēgta ray tracing, kas tomēr skaitās viens no galvenajiem RTX paaudzes videokaršu pārdošanas argumentiem.
Ray tracing un DLSS veiktspējas testi
Ray tracing efekti, protams, ir skaisti, tomēr sarežģītā rēķināšana rada lielu slodzi uz videokarti un rezultātā var samazināties ātrums ar kādu attēls tiek izvadīts uz ekrāna (fps). Tāpēc NVIDIA ir radījuši Deep Learning Super Sampling (DLSS) tehnoloģiju, kas izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, lai palīdzētu ātrāk uzzīmēt kadrus. Principā, daļa attēla tiek “uzminēta” un rezultātā tas var palielināt fps. Spēlēm tas ir īpaši svarīgi, tāpēc atsevišķu sadaļu vēlos veltīt tieši šai tēmai.
No sākuma ņemsim talkā 3DMark pakā iekļauto NVIDIA DLSS sintētisko testu, kas konkrētajai videokartei ļauj vairākās izšķirtspējās aprēķināt DLSS ietekmi. Kā redzam, šī ietekme var būt diezgan jūtama. Testi veikti standarta režīmā bez virstaktēšanas.
- 1080p: 43.35 fps > 60.75 fps
- 1440p: 27.14 fps > 39.06 fps
- 4K: 12.55 fps > 23.93 fps
CryEngine radītāji Crytek ir izveidojuši ray tracing testu Neon Noir un turpmāk to izmantosim mūsu videokaršu testos, lai varētu novērtēt, cik labi konkrētajai testējamajai videokartei veicas ar šīs tehnoloģijas realizāciju.
Nu un visbeidzot nonākam pie reālas spēles testa. Zemāk vari redzēt, cik fps varam iegūt Shadow of the Tomb Raider spēlē ar izslēgtu ray tracing un kas mainās, ja to aktivizējam (uz augstāko iestatījumu). No sākuma notestējam katru izšķirtspēju bez ieslēgta DLSS un tad vēlreiz ejam cauri, bet jau ar ieslēgtu DLSS. Arī šis tests veikts standarta režīmā bez virstaktēšanas.
- 1080p: 64 fps > 69 fps (115 fps bez ray tracing)
- 1440p: 43 fps > 54 fps (79 fps bez ray tracing)
- 4K: 34 fps > 43 fps (60 fps bez ray tracing)
Kā redzam pēc rezultātiem, šajā konkrētajā spēlē ray tracing ieslēgšana būtiski samazina fps. DLSS aktivizēšana palīdz, bet tikai nedaudz. Nekāda 4K izšķirtspējas spēlēšana ar ray tracing ar GeForce RTX 2070 SUPER nesanāks.
Secinājumi: Glīta videokarte ar kuru rekordus neuzstādīsim
KFA2 GeForce RTX 2070 SUPER Work The Frames spēj nodrošināt stabilu >60 fps sniegumu visās trīs aktuālajās izšķirtspējās populārajās videospēlēs bez ieslēgta ray tracing. Kad ieslēdzam šo funkciju, spēles kļūst glītākas (tās, kas vispār atbalsta ray tracing), taču mēs būtiski samazinām fps rādītāju. Ja ray tracing neinteresē vispār, tad līdzīgu sniegumu, bet par pāris simtiem eiro lētāk mums piedāvās Radeon RX 5700 XT videokartes.
Tīri cenas ziņā šī nav lētākā GeForce RTX 2070 SUPER videokarte un drīzāk tās cena veidota, lai nostātos mazliet zem ASUS/MSI piedāvājuma. Visdrīzāk iepaliks arī veiktspēja, jo KFA2 šim produktam ir ļoti konservatīvi piegājusi pie rūpnīcas virstaktēšanas un būs vien pašiem ar savām rociņām papildus jāpadzen šī videokarte. Tas nav nekas sarežģīts un bīstams, bet iedos diezgan jūtamu uzlabojumu spēlēs. Es gan to ieteiktu darīt ar MSI Afterburner, jo pašu Galax/KFA2 veidotais Xtreme Tuner Plus man nelikās pietiekami stabila programma.
Tomēr ir pāris aspekti, kas man šajā produktā patiešām patika. Upurējot temperatūras un pārāko veiktspēju, šī videokarte ir ļoti klusa un ventilatori bez vajadzības negriezīsies. Plus, produkts izskatās patiešām glīts un šī ir viena no tām viedokartēm, ko es labprāt datorā gribētu redzēt ievietotu vertikāli. Atliek tikai piepirkt attiecīgo adapteri.
Tagad man ir priekšstats par KFA2 un ar interesi notestētu arī kādu no viņu Hall of Fame augstas veiktspējas videokartēm.
