POCO F6 viedtālruņa apskats – vai var iztikt bez “Pro”?

Nesen apskatītais POCO F6 Pro atstāja ļoti labu iespaidu, tomēr komentāros varēja lasīt, ka sākuma cena esot par augstu. Tādēļ nolēmām apskatīt arī POCO F6 – versiju bez “Pro”. Tas protams uzdod jautājumu, kādi stūri F6 ir apgriezti, lai iegūtu zemāku cenu? To mēģināšu noskaidrot apskatā, jo uz papīra tā atšķirība no Pro versijas nešķiet būtiska, turklāt ļauj krietni ietaupīt. Oficiālajā Xiaomi veikalā par POCO F6 tiek prasīti 529 eiro. Jā, cena nav zema un ir piedzīvojusi kāpumu, ja salīdzina ar pērno modeli, tomēr jāatzīst, ka šobrīd dzīvojam tādā pasaulē, ja Tu vēlies kaut ko, kas kustās pieklājīgi žiperīgi, izskatās pieklājīgi, piedāvā lielisku ekrānu un pieņemamas kameras, tad jārēķinās ar šādu cenu. OK, neļaušos eksistenciālismam, labāk pakošu vaļā POCO F6, jo te ir pāris pārsteigumi, kas arī F6 ļauj izskatīties pieklājīgi uz konkurentu un pat F6 Pro fona.

Reklāma

POCO F6 Pro tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 14, HyperOS
• Ekrāns: 6.67 collu AMOLED, 1220 x 2712, 20:9 mslu attiecība, ~446 ppi, 107.4 cm², ~89.8% ekrāna un korpusa attiecība, 68B krāsu, 120Hz ātrā atsvaidze, HDR10+, Dolby Vision, 2400 nitu maksimālais spilgtums, Corning Gorilla Glass Victus aizsargstikls
• Procesors: Qualcomm Snapdragon 8s Gen 3 (4 nm), astoņi kodoli: 1×3.0 GHz Cortex-X4 & 4×2.8 GHz Cortex-A720 & 3×2.0 GHz Cortex-A520, Adreno 735 video apakšsistēma
• RAM: 8/12* GB
• Atmiņa: 256/512* GB, UFS 4.0
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac/6, dual-band, Bluetooth 5.4 (A2DP, LE), USB Type-C 2.0, NFC, 3G/4G/5G
• Pozicionēšana: GPS, GALILEO, GLONASS, QZSS, BDS (B1I+B1c)
• Papildu: zem ekrāna novietots optiskais pirkstu nospiedumu lasītājs, stereo skaļruņi (24-bit/192kHz Hi-Res & Hi-Res bezvadu audio), IP64 putekļu un šļakstu aizsardzība, žiroskops, kompass, infrasarkanais raidītājs, virtuālā tuvuma noteikšana
• Kameras: 50 MP, f/1.6, 1/1.95″, 0.8µm, daudz virzienu PDAF, OIS galvenā kamera; 8 MP, 1/4.0″, 1.12µm ultra platkeņķa kamera; HDR; LED zibspuldze; 4K@30/60fps, 1080p@30/60/120/240fps, gyro-EIS video; 20 MP, f/2.2, 0.8µm pašiņu kamera, HDR, 1080p@30/60fps video
• Izmēri un svars: 160.5 x 74.5 x 8 mm, 179 g
• Akumulators: 5000 mAh, 90W ātrā vada uzlāde, lādētājs komplektā
• Cena: 529 eiro (12/512 GB) oficiālajā Xiaomi veikalā, bet internetbodēs var atrast lētāk

*testa ierīcei

Dizains – meklēta vienkāršība un elegance

Lai atbildētu uz virsrakstā izvirzīto jautājumu, šajā apskatā visai daudz pieminēšu F6 Pro versiju. Atšķirībā no tās, uzreiz ir jūtams, ka šoreiz korpusā vienīgais premium materiāls ir ekrāna aizsargstikls, jo aizmugure un rāmis veidoti no plastmasas. Tomēr tas nenozīmē, ka F6 korpusa uzbūve būtu dramatiski sliktāka par Pro versiju, un faktiski atsevišķos parametros ir pat pārāka. Pirmkārt, uzreiz var pamanīt, ka F6 korpuss ir pārsteidzoši viegls un patīkams, kas šo 6.67 collu ekrāna lāpstu padara ļoti ērti lietojamu. OK, ar īkšķi ekrāna augšējos stūrus neaizsniegsi, tomēr svars to padara vieglāk rokā žonglējamu, turklāt plastmasa vienmēr būs izturīgāka par stiklu. Lielākais pārsteigums ir sīkumos, kas izrādās pārāki par Pro versiju. Proti, aizsargstikls saņēmis Gorilla Glass Victus, kamēr F6 Pro tikai Gorilla Glass 5, bet putekļu un mitruma aizsardzība izaugusi līdz IP64, kamēr Pro versijai ir vien IP54. Realitātē gan tas nozīmē, ka abi būs pasargāti vien pret šļakstiem, nevis pilnīgas iemērcēšanas, kādu piedāvā aizvien vairāk konkurentu šādā cenā, tomēr nav slikti redzēt tādu pašu aizsardzību, kādu piedāvā daudz dārgākie OnePlus 11/12 flagmaņi.

To, ka ražotājs šoreiz centies meklēt vienkāršību un eleganci, apstiprina POCO F6 aizmugure. Abas kameras ir pamatīgi izvirzītas, kas nozīmē, ka F6 pamatīgi gāzelējas uz galda. Dizains mānīgi liek domāt, ka aizmugurē ir trīs kameras, bet trešais aplītis ir zibspuldze. Labā ziņa, tas nozīmē, ka beidzot no aizmugures pazudis makro kameras kartupelis. Gan aizmugure, gan sāni veidoti no plastmasas, tādēļ nav saprotams, kādēļ nav izmantots vienlaidu korpuss. Aizmugures salaiduma vieta ar sānu rāmi ir jūtama, bet nav nepatīkama. Abas virsmas ir maigi matētas. Testa ierīci saņēmām zaļganā noformējumā, kam ir nelieli lāsumiņi, kas spēlējas gaismā.

Kopumā, dizains tiešām izdevies vienkāršs un elegants. Ja neskaita premium materiālu trūkumu, F6 dizains pat šķiet par kripatu modernāks par POCO F6 Pro, jo rāmis ap ekrānu ir nedaudz šaurāks, arī korpusa kontūra šķiet nedaudz modernāka, F6 saņēmis nedaudz labāku IP sertifikātu un labāku Gorilla Glass Victus versiju. Tādēļ varu teikt, ka dizaina un uzbūves departamentā mierīgi var iztikt bez Pro.

Viens riktīgi foršs ekrāns

Ja salīdzina ar Pro versiju, tad F6 ekrāns ir nedaudz tumšāks un saņēmis zemāku izšķirtspēju, tomēr F6 ekrāns ir vienalga viens no labākajiem vidējā klasē. Izšķirtspēja augusi no pērnā modeļa un šoreiz tā ir aptuveni pa vidu starp POCO F6 Pro QHD un Samsung Galaxy A55 5G FHD izšķirtspēju. Tā ka 1.5K izšķirtspēja ir jaunais vidējās klases standarts. Vēl viena šī gada ekrānu tendence ir super augsts spilgtums. F6 matrica spēj sasniegt 2400 nitu maksimālo spilgtumu, kas arī ir flagmaņcienīgs cipars. Tas gan nenozīmē, ka tāds spilgtums tiek piemērots visu laiku, tas attiecas tikai uz specifisku HDR saturu. Tomēr tas nozīmē, ka spilgta saule netraucēs saskatīt saturu.

Ātrā atsvaidze nodrošina plūstošu satura baudīšanu, skata leņķi ir lieliski un krāsas prasmīgi kalibrētas. Kā ierasts, netrūkst arī programmatūras pielāgojumu, kas spēs izdabāt individuālām vēlmēm. Arī veiktspējas jauda ir pietiekama, lai varētu darbināt dažādus MI uzlabotājus, bet, godīgi sakot, nekad tie nav šķituši pārāk noderīgi. Pat ja uz papīra ir atrodami spicāki ekrāni vidējā klasē, ikdienas lietošanā šis ir viens no labākajiem ekrāniem, kāds vidējā klasē atrodams. Turklāt tas mierīgi varētu būt atrodams arī krietni dārgākos viedtālruņos, un mierīgi izgriež pogas konkurentiem.

Ātra atbloķēšana

POCO F6 saņēmis ātru, precīzu pirkstu nospiedumu lasītāju, kas paslaucīts zem ekrāna. Tas pirkstu atpazina 9 reizes no 10, tātad strādā precīzi un uzticami. Lasītājs novietots centrāli, tādēļ netiek apdalīti ne labroči, ne kreiļi. Tomēr, pilnai laimei es gribētu to novietot nedaudz augstāk, lai pozīcija būtu ērtāka. POCO iemācījis optiskajam pirkstu nospiedumu lasītājam izmērīt sirds darbību. Drošības apsvērumu dēļ šie dati gan nav eksportējami uz veselības lietotnēm un grūti noteikt to precizitāti, tomēr šī ir interesanta papildu fīča, kādu konkurenti nepiedāvā. Jā, ir arī ātra atbloķēšana ar seju, tomēr jāatceras, ka tā nav biometriski droša, tādēļ iesaku paļauties uz pirkstu nospiedumu lasītāju, tas ir līmenī.

Skaņa un vibrācija nav aizmirsta

F6 izmanto divus skaļruņus rāmja augšā un apakšā. Atšķirībā no Pro versijas otrais skaļrunis saņēmis papildu izeju rāmja augšā, kas ļauj iegūt apjomīgāku skaņu. Patiešām F6 skaļruņi ir skaļāki par Pro versiju, tomēr to kvalitāte nedaudz iepaliek. Mazāk jūtami basi no Pro versijas un skaņa nedaudz deformējas pie augstākiem skaļuma līmeņiem, tomēr uz konkurentu fona skaļruņi aizvien ir lieliski un saturu ar tiem baudīt ir tiešām lieliski. Arī vibrācijas motors šķiet atšķirīgs no Pro versijas, vibrācija šķiet maigāka un reizēm to prasītots nedaudz stiprāku, lai pamanītu paziņojumus kabatā. Tomēr saskarnē izbārstītie vibrācijas klikšķi ir gana smalki, lai vibrācija nešķistu lēta.

No akumulatora gaidīju vairāk

5000 mAh akumulators ir klasisks lielums, kādu saņēmis arī POCO F6, tomēr šoreiz tā darbība neiepriecina. Tā ir jūtami sliktāka par Pro versiju un reizēm nācās sniegties pēc lādētāja jau pēcpusdienā. OK, testa nolūkos gan F6 noslogoju nedaudz vairāk, kā ikdienā, tomēr žēl, ka šoreiz nevar runāt par stabilu divu dienu darbību. Pie vidējas noslodze vakaru gan varēs sagaidīt, tomēr labāk, lai lādētājs ir pa rokai. Labā ziņa, ka POCO tādu nav noskopojis un 90W vada lādētājs iekļauts komplektā.

Neskatoties uz to, ka Pro versija saņēmusi 120W lādētāju, arī 90W uzlāde paņirgājas par konkurentiem, turklāt tā saskan ar Xiaomi 14 un 14 Ultra flagmaņiem. 15 minūtēs izdevās piedzīt akumulatoru vairāk kā 50%. Tātad pietiek tikai ar rīta dušu, lai akumulators būtu atkal pilns. Šī ļoti ātrā uzlāde daļēji kompensē akumulatora viduvējo sniegumu.

Jau pieminēju, ka lādētājs tiek dots līdzi, tādēļ jāuzteic komplektācija, kur atradīsi gan ātro lādētāju, gan patīkamu maciņu. Tas ir tumši pelēks, nav caurspīdīgs, tātad pēc pāris mēnešiem neoksidēsies neglīti brūnīgā tonī. Ja nav vēlme pēc specifiska maciņa, tad šis būs piemērots ne tikai kā pagaidu risinājums, bet jau kā pastāvīgs maciņš. Par komplektāciju, kas piesmej konkurentus, liela uzslava!

Gandrīz flagmaņu veiktspēja

POCO F6 darbina Qualcomm Snapdragon 8s Gen 3 procesors. Pag, ko, jaunāks procesors, kā Pro versijai? Faktiski jā, tikai šoreiz stāsts nav tik vienkāršs, jo Qualcomm nosaukumu stratēģija ir visai samudžināta, un šis procesors nav gluži tas pats, kas Snapdragon 8 Gen 3, kas darbina vairumu šī gada Android flagmaņu. Burtiņš “s” var likt domāt, ka šis ir uzlabots 8 Gen 3, bet patiesībā tas ir vienkāršots, lētāks procesors, ko lietot vidējās klases augšgalam vai flagmaņu apakšgalam. Un uzreiz varu teikt, ka procesors ir ātrs, labi tiek galā ar termoregulāciju, padarot F6 par vienu no jaudīgākajiem vidējās klases piedāvājumiem. Sintētiskajos veiktspējas testos 8s Gen 3 atrodas kaut kur starp 8 Gen 3 un 8 Gen 2, tomēr cena samazināta, izmantojot nedaudz piezemētāku video apakšsistēmu (Adreno 735). Rezultātā F6 tikai nedaudz piekāpjas F6 Pro vairāku kodolu veiktspējas testos, bet viena kodola testā tas pat ievērojami pārspēj Pro versiju. Tomēr šie testi neizstāsta visu stāstu, tādēļ jautājums, kā F6 uzvedas ikdienas lietošanā?

Atbilde – ļoti, ļoti labi! Lietotnes burtiski lido un ikdienas darbība ir visai tuvu flagmaņu ātrumiem. Jā, prasīgām spēlēm kadru zudums parādās nedaudz ātrāk, kā Pro versijai, tomēr neizlutināti spēlētāji pozitīvi novērtēs arī šīs spējas. Īpaši jāuzteic atmiņu piedāvājumi, kas šogad POCO ir īpaši dāsni. Mūsu platuma grādos pieejama tikai viena 512 GB versija. Tas ir gana daudz, lai nesūrotos, ka F6 neatbalsta atmiņas kartes. Turklāt izmantota ātrākā UFS 4.0 atmiņa, gluži kā flagmaņiem. Un šajā veiktspējas leiputrijā ir tikai daži sīkumi, kas nodod stūru apgriešanu. Piemēram, tuvuma noteikšanai, izmantots virtuāls risinājums, nevis reāls, precīzs dzelzis. Tas nozīmē, ka ekrāns mēdz ieslēgties, kad tiek veikts zvans un arī automātiskā orientācijas noteikšana (horizontāli, vai vertikāli, nevis tā, ko Tu padomāji) notiek lēnāk, kā konkurentiem.

Arī ar savienojumiem viss ir kārtībā. Testa laikā nenovēroju grūtību pārslēgties starp tīkliem. Pat ja veiktspējā novērojami nelieli trūkumi, kas ļāvuši saglabāt zemāku cenu, šis ir vēl viens departaments, kas mierīgi ļauj iztikt bez Pro versijas.

HyperOS nav mana favorīte, bet pierast var pie visa

Cilvēks protams ir tāds dzīvnieks, kas spēj pierast pie visa – pie liekprogrammām, pie reklāmu lietotnēm, pie dažiem  laikā nepienākušiem paziņojumiem, pie iestatījumu labirintiem, kas prasa laiku, lai atrastu vēlamo. Tomēr šķiet dīvaini, ka par šo ir vēl aizvien jārunā, ja reiz saskarne ir piedzīvojusi remontu un pat tikusi pie jauna nosaukuma. OK, tā kā ar HyperOS tiekos šogad jau sesto reizi, jāteic, ka es jau esmu paspējis pierast arī pie šiem negludumiem.

Protams, ka atsevišķa mape ar jau ielādētām spēlēm ir par daudz, tādēļ, iestatot F6, jāierēķina laiks, lai atinstalētu liekās lietotnes. To iesaku darīt, citādi jārēķinās, ka paziņojumi var tikt piedrazoti ar spamu. Tikmēr tie, kas agrāk lietojuši MIUI arī iekš HyperOS jutīsies ērti. Vairs nav pieejams apvienotais paziņojumu un kontrolpaneļa skats. Abi izdalīti atsevišķi un visai atgādina ābolos atrodamos.

Lai nedaudz atšķirtos no Xiaomi un Realme, Poco pēc noklusējuma izmanto apaļu ikonu tēmu. Vienīgi jānorāda, ka atsevišķas ikonas ir mulsinošas. Piemēram, Mi Video viegli sajaukt ar Play veikalu, Mūzikas lietotnes ikona izskatās pēc stilizētas TikTok ikonas, bet Chrome ikonu var sajaukt ar kameras lietotni. Šis ir vai nu kārtējais pierādījums āziešu kolektīvisma spļāvienam sejā intelektuālajam īpašumam, vai vienkāršs veids, lai kļūdas dēļ ieietu lietotnē, kas atnesīs jaunas reklāmas paziņojumu blokā. Tādēļ atkārtošos – iestatot F6 jāierēķina laiks, lai izdzēstu kaudzi ar lietotņu drazām.

Saskarnes pozitīvā puse sastāv no niansētiem iestatījumiem, kas spēj veikt teju mikroskopiska līmeņa iestatījumus. Tas nozīmē, ka saskarni var pielāgot individuālām vajadzībām. Neatradu oficiālu apstiprinājumu, cik ilgi paredzēts atbalstīt programmatūru, tomēr domāju, ka līdzīgi, kā Pro versijai tie varētu būt trīs lielie atjauninājumi un četru gadu drošības ielāpi.

Pieņemamas, bet ne īpašas kameras

POCO F6 kameras ir augušas, ja salīdzina ar pērno modeli, tomēr konkurenti ir priekšā arī šīm. POCO nekad nav izcēlies ar kameru sniegumu, tomēr F6 Pro pierādīja, ka uzlabota galvenā kamera spēj kopiespaidu pavilkt uz augšu. Diemžēl, F6 vairs nepiedāvā tādu detalizētību, dabiski interpretētus ādas toņus un digitāli nesaasinātas detaļas, kā Pro versijai. Tomēr arī šīs kameras nevajadzētu norakstīt. Jau pirmā uzslava par to, ka no aizmugures pazudusi bezjēdzīgā makro kamera. Galvenā kamera izmanto Sony Lytia 1/1.95″ sensoru. Uz konkurentu fona sensora izmērs varbūt arī nav lielākais, tomēr jaunā sensora uzbūve ļauj mazākam sensoram apstrādāt vairāk gaismas un uzvesties, kā lielākam. Talkā nāk arī salīdzinoši platais diafragmas atvērums.

POCO F6 saņēmis:

• 50 MP, f/1.6, 1/1.95″, 0.8µm, daudz virzienu PDAF, OIS galveno kameru
• 8 MP, f/2.2, 1/4.0″, 1.12µm ultra platkeņķa kameru
• 20 MP, f/2.2, 0.8µm pašiņu kameru

Kameru lietotne ir vienkārša, ātra un tajā viegli būs orientēties arī citu saskarņu lietotājiem. Vienīgi nekur neatradu makro režīmu, bet tas tikai tādēļ, ka POCO beidzot ir atkabinājies no makro kartupeļa.

POCO F6 operē ar klasiskiem lielumiem – 0.6x ultra platleņķa kameru, 1x optisko lielumu, 2x kvalitāti ne pārāk zaudējošu digitālo palielinājumu un 10x digitālo palielinājumu. Te gan jānorāda, ka digitālais palielinājums visai ātri zaudē kvalitāti, tādēļ ar to neiesaku aizrauties. Saulainā dienā var paveikties, tomēr, lai nepiedzīvotu vilšanos, lietojiet 0.6x, 1x un 2x lielumus. Tie vairumā gadījumu nepievils.

Galvenā kamera veido ļoti labus attēlus, tomēr, ja salīdzina ar Pro versiju, tad šoreiz ir jūtamāka graudainība un digitāla detaļu saasināšana. Krāsas tiek samērā dabiski interpretētas un diapazons ir pietiekams, lai atgūtu detaļas gan izgaismotajās vietās, gan ēnainajās. Ņemot vērā ultra platleņķa kameras mazo sensoru un zemo izšķirtspēju, tā uzvedas pieklājīgi, tomēr var just, ka šī kamera sāk jau iepalikt galvenajai. Krāsas mēdz atšķirties no galvenās kameras un tās šķiet nedaudz blāvākas. Atšķiras arī atgūto detaļu daudzums. Un asums ap bildes rāmi ir manāmi izplūdušāks, kā centrā.

Galvenā kamera tīri veiksmīgi spēj cīnīties ar sliktu apgaismojumu. Mierīgi var paļauties uz automātisko režīmu, kas pats pielāgo ekspozīcijas ilgumu, bet, kā vienmēr, testa nolūkos to atslēdzu, lai nodemonstrētu kameru dinamiku. Visšvakāk protams klājas ultra platleņķa kamerai, kas bez nakts režīma nu nekādi. Arī ar to rezultāts nebūs vienmēr lietojams. Tikmēr galvenā kamera ar nakts režīmu atgūst detaļas tumšajās vietās un sakārto pārgaismotās vietas. Lai gan nevarētu teikt, ka arī šis būtu labākais sniegums, kāds redzēts, jo ir tālu no dabiska, tomēr tas var prasītajā cenā mierīgi stāvēt blakus konkurentiem.

Portreta režīms veiksmīgi izrēķina objektu, bet izpludinājums mēdz izskatīties mākslīgi. Diemžēl, ādas toņi netiek tik dabiski interpretēti, kā Pro versijai. Ādas toņiem ir tieksme būt nedaudz izskaistinātiem un to nekādi nevar atslēgt. Nedaudz veiksmīgāk ādas detaļas parādās pašiņu kamerai. Manuprāt, gan tai nedaudz pietrūkst kontrasts, jo atsevišķas bildes izskatās plakani un bāli. Pašiņu portreta režīms ir pieklājīgs, tomēr reizēm fons var būt pārgaismots, tātad attēlus nevar uztvert konstanti.

Kopumā kameru sniegums nav slikts, tomēr tas paliek ar tādu nasing spešal pēcgaršu, īpaši, ja šādā cenā var nopirkt Xiaomi 13T, kas ticis pie tuvinājuma kameras un Leica krāsu kalibrācijas. Šis ir retais departaments, kur Pro versijas pārākums ir ļoti jūtams.

Konkurence

• Samsung Galaxy A55 5G – izdevies tikt pie premium materiālu, pilnvērtīgi IP67 droša korpusa, labāka kameru snieguma un sakārtotākas saskarnes. Tomēr POCO spēj atspēlēties ar pārāku veiktspēju, dāsnāku komplektāciju un iespaidīgi ātru vada uzlādi.
• Xiaomi 13T – cena ir nokritusies līdz POCO F6 līmenim, tas piedāvā pilnvērtīgu IP68 sertifikātu, stikla aizmuguri un daudz labākas Leica kalibrētas kameras ar palielinājuma kameru, pārējais ir tie paši vēži citā kulītē.
• POCO F6 Pro – šis apskats ir pierādījums, ka Pro versija nav viennozīmīga izvēle. Protams, premium korpuss ir patīkamāks, veiktspēja ir par kripatu augstāka un kameru sniegums ir labāks, bet vai tas attaisno Pro versijas cenu kāpumu? Nedomāju viss. Šoreiz ir diezgan daudz plusu, kas runā par labu vienkāršajai F6 versijai.

Nobeigumā – Pro versija ne vienmēr ir obligāta

Nepārprotiet mani, POCO F6 Pro aizvien ir viens no šobrīd labākajiem vidējās klases viedtālruņiem, tomēr tā cena bija ne visiem iepriecinošs pārsteigums, tādēļ patīkami redzēt, ka POCO F6 apgriezti pareizie stūri, lai samazinātu cenu, bet kvalitāte nebūtu kardināli zemāka. POCO F6 piedāvā lielisku ekrānu, elegantu dizainu, jaudīgu veiktspēju, ļoti ātru uzlādi un dāsnu komplektāciju. Tam pretī jāstata arī trūkumi – šādā cenā prasās pēc pilnvērtīgas mitruma aizsardzības, akumulatora darbība varēja būt labāka un kameru darbību gribētos tādu pašu, kā Pro variantam. Kopumā, POCO F6 ir viens sabalansēts un riktīgi foršs viedtālrunis – universālais kareivis, kas veidots tā, lai izdabātu vairumam.

Iepriecināja

• Vienkāršs, pat elegants dizains
• Lielisks ekrāns ar lieliskiem skaļruņiem ļauj baudīt lieliski multimedijus
• Teicama veiktspēja
• Ļoti ātra vada uzlāde, lādētājs komplektā, dāsna komplektācija

Neiepriecināja

• Konkurenti šādā cenā piedāvā pilnvērtīgu mitruma aizsardzību
• Virtuālais tuvuma sensors nestrādā tik labi, kā fizisks sensors
• Akumulatora darbība ir drīzāk viduvēja, to glābj tikai zibenīgā uzlāde
• HyperOS vēl ir kur augt