Elektronikas ražotāja “Withings” radītie viedie svari tiek uzskatīti par vieniem no kvalitatīvākajiem un uzticamākajiem tirgū. To apstiprina, ne tikai “Kursora” veiktais “Withings Body+” apskats, bet arī “Withings” centieni šajā jomā iet vēl tālāk. Piemēram, uzņēmuma gudrie svari spēj noteikt atsevišķu ķermeņa daļu svaru. “Withings” nupat izziņojis jaunus gudros svarus “Body Comp”, kas parāda ne tikai jau ierastos ķermeņa parametrus, bet arī informē par sirds un asinsvadu, kā arī nervu veselību.
Uzņēmums norāda, ka jaunie svari veidoti kā “pilnīga ķermeņa novērtējuma skala”, sniedzot tādu informāciju par ķermeņi, ko parasti svari nesniedz. Bez jau ierastajiem mērījumiem, kas ietver svaru, muskuļu masu, tauku masu, ūdens procentuālo daudzumu, kaulu masu, ĶMI, viscerālo tauku apjomu, lietotājs iegūs informāciju un analīzi arī par sirdsdarbības ātrumu stāvus pozīcijā, asinsvadu un nervu veselību.
Papildus “Body Comp” svariem “Withings” iepazīstina ar jaunu abonēšanas platformu “Health+”. Ar tās palīdzību lietotājs piekļūs pie papildus iespējām un funkcijām lietotnē “Health Mate”. Piemēram, tā piedāvā dažādus aktivitāšu modeļus, kas ietver gan ēdienreižu plānus, gan ieteiktos treniņus, kas lietotājam palīdzēs ātrāk sasniegt savus fitnesa mērķus. Zināms, ka “Health+” maksās 79,96 USD gadā un šī abonēšanas platforma būs saderīga tikai ar “Body Comp” un turpmākiem “Withings” radītajiem viedajiem ķermeņa svariem. Jaunie svari pagaidām iegādei gan nav vēl pieejami.
Vai šis “sirds, asinsvadu un nervu veselību” nav domāts ar to pašu pulse wave velocity, ko mēra jau iepriekšējie svari? Vai tiešām tiek ieviesti papildus mērījumi?
Sapratu, ka šie svari piedāvās krietni padziļinātāku analīzi un monitoringa iespējas, izmantojot jauno abonēšanas platformu. Par nervu veselības mērījumiem tiešām gan iepriekš nebija dzirdēts Withings kontekstā.
Nemāniet sevi, tādi dati ir nederīgi. Es ticētu, ja tie svari, kā minimums prasītu uz tiem uzčurāt.
Cena aparātiem, kas spēj ticami tādas lietas izmērīt rakstās ar 5 nullēm, ir datorgalda izmērā un ar reāliem sensoriem. Esmu lietojis.
par cik % tev atšķīrās pwv noškas un 5nuļļu svariem?
Sevis mānīšana skaistā mārketinga mērcē – nu kur vēl jaukāk kā neiet pie ārstiem un netaisīt laboratoriskas analīzes, kā šī iespēja vienkārši uzkāpt uz svariem. Tas ir pilnīgs apmāns, pie tam var būt pat bīstams veselībai. Kā tehnoloģiski no cilvēka svara var nolasīt visus šos radītājus – kā?
Pieņemu, ka lietotnē jāievada informācija par sevi, kas var labāk palīdzēt analizēt rādītājus. Taču piekrītu, man arī skepse pret datu ticamību, kas iegūti šādā veidā.
tas nav par šiem svariem, bet tikai atbilde uz “kā?”
device that can measure stress levels through vital signs of the body, namely, heart rate, oxygen saturation, body temperature, and galvanic skin response (GSR).
Pieļauju, ka nekas vairāk kā balstīšanās uz vidējo rādītāju tur nav. Ir datubāze ar rādījumiem par cilvēkiem, šo svaru lietotājs ievada savus datus un uzkāpjot uz svariņiem viņam izdod vidējo rādītāju, kas protams droši vien arī var sakrist +/-. Bet tas, ka katru reizi uzkāpjot uz svariem šī ierīce kaut ko reāli mēra ir “bleķis”. Ražotājs izliekas, ka kaut ko mēra – klients izliekas, ka rūpējas par savu veselību. Visi priecīgi – naudas aprite notiek :)
ja papildus sensori ir “bleķis”, tad kā svari nosaka tavu pulsu?
Jā, svaru, pulsu, iespējams arī skābekļa līmeni nolasīt ar sensoru. Bet pārējais visdrīzāk tad izriet kā vidējās varbūtības no šiem minētajiem mērījumiem + lietotāja paša ievadītajiem datiem par sevi, balstoties uz kādu datubāzi.
To noteikti varētu viegli pārbaudīt, veicot identiskus mērījumus, bet pamainot ievadītos datus par sevi. Ja tiešām tie ir “ūber krutie” sensori, tad rezultāts nemainīsies. Ja rezultāts mainīsies ievadot citus parametrus, tad tā ir tikai mērījumu fikcija balstoties uz vidējo varbūtību par cilvēka ķermeni.
Vēl kā nesen ASV bija lielais krāpniecības skandāls, kurā viena firma izdomāja “brīnum” līdzekli, ka cilvēka analīzēm pietiek tikai ar 1 mazu asins pilienu no pirksta. Daudziem šī ideja tik ļoti patika vai daudzi tik ļoti gribēja, lai tas būtu īstenība, tajā pašā laikā reālā prakse un tehnoloģijas to nekādā veidā nevar īstenot.
tu izlaidi GSR, ko arī var nomērīt. kā redzams pirmajā citātā, tad ar to pietiek, lai ar fuzzy logic noteiktu stresa līmeni. tā arī ir “vidējā varbūtība”. ja šī varbūtība sasniedz, pieņemsim, 90%, tad kur problēma?
savukārt, ievadot nepatiesus datus par sevi, tu apzināti maldini uzkrātās statistikas analīzi un tad dati būs tikpat nepatiesi.
kā analoģija, par to var viegli pārliecināties taisot pilnvērtīgu EKG slimnīcā un slepus nepildot medmāsas dotos rīkojumus. EKG būs pamatīgi izkropļota.