Pavisam nesen mēs praktiski iepazināmies ar AMD Ryzen Threadripper platformu un testējām ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming sistēmplati. Tā bija mūsu testu laboratorijā pirmā HEDT (High End Desktop) sistēmplate, kas uzskatāmi parādīja uz ko ir spējīga platforma. Iepriekš testētā sistēmplate var tikt uzskatīta par vidējas cenu kategorijas trešās paaudzes AMD Ryzen Threadripper (TRX40 čipsets, sTRX4 ligzda) procesora sistēmplati, kas būs noderīga satura veidotājiem, kas vēlas ātrāk tikt galā ar saviem darbiem.

Šodien apskatīsim vēl vienu AMD Ryzen Threadripper sistēmplati, kas maksā lētāk un apskatā centīsimies noskaidrot, ko mēs zaudējam nopērkot šādu par ~100 eiro lētāku produktu. Un vai vispār kaut ko zaudējam?

Kas ir AMD Ryzen Threadripper?

Leģendas vēsta, ka sākotnēji AMD nemaz nebija nopietni domājuši par Threadripper produktu līnijas izveidošanu un šos produktus radīja maza AMD darbinieku grupiņa, kas saskatīja potenciālu procesoru produktam, kas iederētos starp Ryzen patērētāju un entuziastu līmeņa procesoriem un Epyc serveru klases procesoriem. Ideja tika realizēta no tiešo darba pienākumu pildīšanas brīvajā laikā un jau 2016. gadā AMD šos produktus oficiāli iekļāva savos plānos.

Pagājušā gada nogalē AMD tirgū sāka izlaist jau trešās paaudzes Ryzen Threadripper procesorus, kas paredzēti HEDT sistēmām. Tie, tāpat kā citi Ryzen 3000 paaudzes procesori ir veidoti uz Zen 2 mikroarhitektūras un pārspēj konkurentus ar savu tehnisko izpildījumu.

Kopā ar trešās paaudzes Ryzen Threadripper procesoriem AMD izlaida arī TRX40 čipsetu, kas gluži tāpat kā patērētāju klases AMD X570 čipsets piedāvā pilnvērtīgu PCIe 4.0 atbalstu un iespaidīgu daudzumu PCIe kanālu (ar procesoru savienoti 56 kanāli). Tāpat, salīdzinot ar priekšgājēju X399, būtiski pieaudzis USB 3.1 Gen2 (10Gbps) pieslēgvietu skaits, ko savos produktos var iestrādāt sistēmplašu ražotāji. Jau AMD X570 čipseta sistēmplatēm pieaugošā enerģijas patēriņa dēļ ir parādījušies aktīvās dzeses elementi un tādi ir sagaidāmi arī TRX40 platformas sistēmplatēm. Galu galā, pat vienkāršākā trešās paaudzes Ryzen Threadripper procesora TDP ir iespaidīgu 280W apmērā.

Jaunā Ryzen Threadripper procesoru paaudze sastāv no trīs veikalos nopērkamiem modeļiem. Pats vienkāršākais – Threadripper 3960X ir apveltīts ar 24 kodoliem un 48 pavedieniem (threads). Šis procesors nopērkams par nepilniem 1500 eiro un pārspēj jaudīgāko Intel Core produktu līnijas eksemplāru – Intel Core i9-10980XE, kam ir “tikai” 18 kodoli un 36 pavedieni. Tiesa, Intel procesors maksā lētāk – ap 1000 eiro. Nākamie Ryzen Threadripper modeļi vismaz kodolu un pavedienu skaita ziņā platiem soļiem soļo serveru klases procesoru virzienā. Threadripper 3970X darbojas ar 32 kodoliem un 64 pavedieniem (maksā ap 2000 eiro) un visjaudīgākais Threadripper 3990X darbojas ar 64 kodoliem un 128 pavedieniem (maksā ap 4000 eiro). Dārgi? Tiešie serveru klases produkti maksā vismaz 2-3x dārgāk.

Šoreiz uz testu saņemto sistēmplati testēsim ar vienkāršāko Ryzen Threadripper 3960X modeli, kas, lai arī ir vismazjaudīgākais no visiem trīs procesoriem, tomēr tāpat nodrošina visu nepieciešamo tehnoloģiju atbalstu, tostarp četrkanālu operatīvās atmiņas slēgumu. Lieki teikt, ka šis ir izmēros miiiilzīgs procesors.

Un visbeidzot, ņem vērā, ka jaunie trešās paaudzes Ryzen Threadripper darbojas ar jauno sTRX4 procesora ligzdu. Vizuāli un arī kontaktu skaita ziņā tā ir tāda pati kā iepriekšējo paaudžu Ryzen Threadripper procesoriem izmantotā TR4 ligzda, tomēr elektroniski tās atšķiras un vecajā ligzdā jaunie procesori nedarbosies. Tāpat arī vecāki procesori nebūs izmantojami ar jaunajām sTRX4 sistēmplatēm. Jā, no vienas puses ir škrobe, ka AMD šādi noslēdz abu pirmo Ryzen Threadripper procesoru paaudžu ēru, tomēr jaunās paaudzes produkti spēj tik daudz vairāk!

Avots: Linus Tech Tips
Avots: wccftech.com

Ievadu noslēgsim ar šādu sistēmu pozicionējumu. Kam vajag šādas jaudas? Es nedomāju, ka šādus datorus vajag ikdienas geimeriem vai pat profesionāliem e-sportistiem, jo procesora veiktspēja videospēlēs noteikti nav galvenais parametrs, kas ļauj uzvarēt. Šādi datori vairāk noderēs satura veidotājiem – audio/video/foto apstrādātājiem, kas ar ātrāku datoru gluži vienkārši varēs fiziski paveikt vairāk. OK, ķeramies pie sistēmas būvēšanas un testiem!

Kas ir ASUS PRIME TRX40-PRO?

Šī nav pirmā reize, kad saskaramies ar ASUS PRIME sērijas sistēmplatēm. Iepriekš esam izmēģinājuši ASUS PRIME Z390-A un ASUS PRIME X570-PRO sistēmplates. Visiem trīs produktiem ir kopīgs dizains ar baltajiem elementiem un tas, ka šos produktus ASUS ir paredzējis satura radītājiem – dizaineriem, audio un video speciālistiem. Tie ir uzticami produkti, kas spēs nodrošināt stabilu darbību un var tikt izmantoti profesionālos nolūkos.

Kā redzam sarakstā zemāk, šoreiz apskatāmā ASUS PRIME TRX40-PRO sistēmplate ir pati lētākā ASUS ražotā aktuālos AMD Threadripper procesorus darbināt spējīgā sistēmplate. Eksistē arī ļoti līdzīgs, taču mazliet dārgāks ASUS PRIME TRX40-PRO S modelis, kas ļauj virstaktēt atmiņu, ja izmantojam to ar 64 kodolu Ryzen Threadripper 3990X procesoru.

Latvijā nopērkamās lētākās šādas paaudzes sistēmplates maksā ap 470 eiro, bet dārgākie produkti var maksāt pat ap 1000 eiro.

Produkta iepakojums ieturēts gaumīgā tumšā dizainā un ir pietiekami informatīvs. Uzreiz pa gabalu redzam, kas tas ir par produktu un kādas ir tā galvenās funkcijas. Kastē bez pašas sistēmplates atradīsim diezgan daudz noderīgu lietu. Tajā ir draiveru disks (ja vien mums būtu diskdzinis, kur to ievietot), lietotāja pamācība un daži citi papīrīši. Pēc tam redzam M.2 skrūvīšu paciņu, četrus SATA 6Gb/s kabeļus, Q-Connector (šajā savienotājā saspraužam datora korpusa vadiņus un tad viegli uzspraužam uz sistēmplates), RGB lentas pagarinātāju (40cm), adresējamo LED ierīču pagarinātājkabeli. Tāpat interesants priekšmets ir vertikālais M.2 ierīces turētājs, kas ļauj trešo M.2 atmiņas ierīci noturēt perpendikulāri sistēmplatei. Šādu pieeju iepriekš biju redzējis tikai ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming sistēmplatei.

Kā jau ASUS PRIME sērijas produktiem ierasts, arī šī sistēmplate tikusi pie gaišiem dizaina elementiem. Gan procesora, gan čipseta dzesētāji veidoti no gaiša alumīnija un tāds pats materiāls izmantots arī M.2 slotiem un pat I/O paneļa virspusē. Gaumīgi!

Šī ir ATX (30.5 cm x 24.4 cm) izmēra sistēmplate un paskaties, cik lielu daļu no tās aizņemt procesora ligzda. AMD Ryzen Threadripper procesors ir milzīgs! AMD Ryzen Threadripper procesora ievietošana ir mazliet savādāka nekā pierasts citu AMD un Intel procesoru gadījumā. Šoreiz procesors nāk īpašā oranžas krāsas plastmasas ietvarā, kas ir uzmanīgi jāieslidina ligzdas augšējā rāmītī un tad jāpiespiež uz leju. Visi 4094 kontakti atrodas uz sistēmplates un ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai tos nesabojātu fiziski vai neuzpilinātu termopastu. Kad procesors ir piespiests, ar speciālu komplektā iekļautu skrūvgriezi pareizā secībā (uz ligzdas ir atzīmēts kādā secībā ir jāskrūvē ciet un vaļā skrūves) ir jāaizskrūvē skrūves. Skrūvgriezī ir iebūvēta atspere, kas ļaus skrūves pievilkt ar pareizo spēku. Galvenais te ir nepārcensties, jo varam radīt sev dārgu kļūdu.

Abpus procesora ligzdai ir veselas astoņas DDR4 DIMM operatīvās atmiņas ligzdas, kurās varam saspraust līdz pat 256GB parasto vai ECC operatīvo atmiņu, kas var darboties četrkanālu slēgumā ar frekvencēm līdz pat 4666MHz. Pievēršam uzmanību lietotāja pamācībai, lai pareizi saspraustu atmiņas moduļus un saņemtu gaidīto veiktspēju. Kā jau noskaidrojām iepriekš, šajā sistēmplatē varam iespraust kādu no trešās paaudzes AMD Ryzen Threadripper procesoriem.

Pa labi no operatīvās atmiņas ligzdām atrodams trešais M.2 atmiņas slots, kuru ar komplektā iekļauto statīvu varam izmantot ļoti nepierastā veidā – atmiņa atradīsies perpendikulāri pret sistēmplati un varam izmantot 2242/2260/2280/22110 izmēru moduļus, kas darbosies vai nu SATA, vai PCIe 4.0 x4 režīmā. Katram pašam būs jāsaprot vai tam netraucēs, piemēram, AIO dzesēšanas sistēmas caurules.

Procesora barošanu nodrošina divi astoņu kontaktu savienojumi, kas novietoti sistēmplates abos sānos un vēl ietērpti metāla čaulā. Tas ticis darīts, lai samazinātu uzkaršanu un ļautu netraucēti līdz procesoram novadīt nepieciešamo enerģiju. Zem pamatīga metāla gabala, kas kalpo par dzesētāju, atrodas procesora barošanas elementi (VRM), kas šoreiz veidoti 16 līmeņos (16 Power Stages). Starp citu, sistēmplates komplektā ir iekļauts speciāls statīvs uz kura varam piestiprināt atsevišķu ventilatoru, kas pūtīs gaisu uz šo VRM dzesētāju.

Zem metāla dzesēšanas plāksnes atradīsim abas pārējās M.2 ligzdas. Tajās varam ievietot 2242/2260/2280/22110 atmiņas moduļus, kas var darboties PCIe 4.0 x4 režīmā.

Abpus atmiņas moduļu blokam redzam trīs PCIe 4.0 x16 ligzdas, kas katra spēj darboties x16 režīmā. Visi trīs sloti ir pastiprināti ar metāla ietvariem un var tikt izmantoti, lai vienotā slēgumā darbinātu vairākas videokartes. Pašā apakšā novietota PCIe 4.0 x4 ligzda (darbojas x4 režīmā), ko varam izmantot kādai mazākai paplašinājuma kartei.

Kā jau dārgā gala AMD sistēmplatēs ierasts, čipsetu dzesē mazs ventilators un varam redzēt, ka tā radītā gaisa plūsma tiek novirzīta arī uz M.2 atmiņas moduļiem. Diezgan prātīgi, jo mūsdienīgas un ātras PCIe 4.0 atmiņas spēj pamatīgi uzkarst. Par to mēs uzskatāmi pārliecinājāmies Patriot Viper VP4100 1TB Gen.4 NVMe SSD apskatā. ASUS sola, ka šis ventilators darbosies 60 000+ stundas.

Par M.2 atmiņas moduļu dzesēšanu rūpējas pamatīga izmēra dzesēšanas plāksne. Nepiemirsti tikai noplēst termoslāņu virsējo uzlīmi, lai labāk spētu novadīt karstumu no atmiņas moduļiem uz šo plāksni. ASUS sola, ka šī plāksne var samazināt atmiņas uzkaršanu līdz 20 grādiem.

Ne pārāk ērtā vietā pašā sistēmplates apakšā ir novietots mazs ASUS Q-CODE displejs, kas parāda sistēmas kodus un ļauj noteikt, kurā ielādes fāzē esam iesprūduši. Turpat blakus ir arī ieslēgšanas/izslēgšanas poga. Manuprāt, ērtāk šos abus elementus būtu novietot sistēmplates labajā sānā, kā tas ir, piemēram, ASUS ROG Maximus XI Extreme sistēmplatei.

Blakus ir vēl viena interesanta nianse – ligzda, kurā varam ievietot M.2 bezvadu interneta moduli (meklē ierīci ar E key). Pašā sistēmplatē bezvadu interneta atbalsts nav iekļauts, acīmredzot, lai samazinātu produkta cenu. Par vadu savienojumu šeit atbild Intel I211-AT gigabita tīkla karte.

Sistēmplatei varam pieslēgt līdz astoņām SATA 6Gb/s ierīcēm un atmiņas ierīces varam slēgt RAID 0, 1, 10 slēgumos. Tādējādi varēsim uzlabot mūsu sistēmas veiktspēju vai datu drošību.

Uz I/O paneļa atradīsim sešus USB 3.2 Gen 1 portus (zilie), trīs USB 3.2 Gen 2 Type-A un vienu Type-C portus (gaiši zilie), kā arī LAN (RJ45) tīkla portu un USB BIOS FlashBack pogu. Ar to varam ļoti vienkārši atjaunot BIOS pat tad, kad sistēmplatei nav iesprausts procesors un operatīvā atmiņa. Vienkārši BIOS atjauninājuma failu uzkopējam uz FAT32 formātā formatētas USB zibatmiņas, iespraužam atzīmētajā USB portā uz I/O paneļa un piespiežam BIOS FlashBack pogu. 8 kanālu audio sistēma realizēta ar piecām 3.5mm pieslēgvietām un optisko S/PDIF izeju. Par skaņu šoreiz atbild Realtek ALC S1220 kodeks.

Tā kā Ryzen Threadripper procesori spēj radīt iespaidīgu siltuma daudzumu (280W TDP nav joka lieta), īpaši jāparūpējas par to dzesēšanu. Nav rekomendējams izmantot dzesētāju pāreju, bet labāk lietot tieši sTRX4 soketam paredzētu dzesētāju, lai tas spēj pilnībā nosegt visu procesora virsmu. Mēs šajos testos izmantojam Noctua NH-U12S TR4-SP3 (maksā ap 80 eiro) ar diviem 120mm Noctua NF-F12 PWM ventilatoriem (maksā ap 25 eiro katrs). Izmēru ziņā tas ir milzīgs dzesētājs, tomēr darbojas klusu un spēj noturēt procesora temperatūru zem 100 grādiem. Un pateicoties sistēmplatē iestrādātajām skrūvēm, uzstādīt dzesētāju ir ļoti vienkārši. Principā te prasās pēc šķidruma dzeses, īpaši, ja plānojam virstaktēt šo procesoru.

Uz sistēmplates izvietota četras RGB apgaismojuma pieslēgvietas un izgaismots ir arī I/O panelis. Tā gaismu spēles, kā ierasts, varam kontrolēt no Armoury Crate programmas.

Programmatūra

Arī šai sistēmplatei ražotājs izmanto savu ierasto UEFI BIOS dizainu un funkciju klāstu. Mums tiek piedāvāts vienkāršais režīms (EZ Mode), kur pat bērnam būs skaidrs, kas ir kas, kā arī normālais režīms, kur var padziļināti pielāgot dažnedažādus sistēmas iestatījumus un veikt komponenšu virstaktēšanu. Papildus no BIOS varam kontrolēt arī sistēmas dzesēšanu (Q-Fan konfigurators) – gan sistēmas ventilatorus (arī tos, kas dzesē čipsetu), gan papildus pieslēgto šķidruma dzesi. Šāds BIOS būs informatīvs gan iesācējiem, gan profesionāliem virstaktētājiem.

Windows vidē pavisam noteikti ir vērts apskatīt AI Suite 3 programmu, kas piedāvā dažādas noderīgas funkcijas – automātisku virstaktēšanu, ventilatoru/dzesētāju kontroli, kā arī citas noderīgas funkcijas.

Armoury Crate programma ļauj ērtāk iegūt draiverus un citu noderīgu programmatūru mūsu ROG sistēmplatēm vai portatīvajiem datoriem. Tāpat no šīs programmas tiek kontrolēts Aura RGB apgaismojums.

Mums nav obligāti jāuzstāda visas šīs programmas un dators pilnvērtīgi darbosies arī bez tām, tomēr pozitīvi, ka ASUS piedāvā dažādas noderīgas programmas, ko varam izmantot pēc vajadzības. Tās arī ar katru ierīču paaudzi kļūst arvien nostrādātākas un labākas.

Veiktspējas testi

Lai pilnvērtīgi varētu notestēt šo sistēmplati, nācās mūsu testu datoram uzlabot dažas komponentes. Tika nomainīts iepriekš izmantotais lētā gala barošanas bloks uz krietni jaudīgāku un modulāru produktu – Xilence Performance X (1050W, 80+ Gold) un nopirkti divi vienādi G.SKILL Ripjaws V 16GB 3600MHz CL16 operatīvās atmiņas komplekti, lai varam notestēt šīs sistēmplates četrkanālu operatīvās atmiņas slēgumu. Ātrāku SSD atmiņu diemžēl nesanāca laicīgi dabūt, bet tā parādīsies uz nākamajiem testiem.

CPU-Z mums uzskatāmi parāda informāciju par izmantoto procesoru, sistēmplati un operatīvo atmiņu. Procesors šajā testā netiek virstaktēts un darbojas savos noklusējuma iestatījumos. Redzam arī, ka operatīvā atmiņa ir saslēgta Quad Channel režīmā. Task Manager varam aplūkot visu 24 loģisko procesora kodolu darbības vizualizāciju. Uh, kas par iespaidīgu skatu! :)

Tā kā līdz šim testēta tikai vēl viena AMD Ryzen Threadripper sistēmplate – ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming, tad veiktspējas testos salīdzināsim rezultātus ar to. AIDA64 testos interesantā kārtā atmiņas lasīšanas un rakstīšanas testos šī mazliet lētākā ASUS PRIME sērijas sistēmplate uzrāda mazliet labākus rezultātus.

Kā jau ierasts pēdējos sistēmplašu apskatos, no sākuma mēģinu saprast vai esošais dzesēšanas risinājums tiek galā ar savu darbu. Uzdodu slodzi procesoram un citām datora komponentēm, lai noskaidrotu līdz kādām temperatūrām uzkarst sistēma. Šajā gadījumā redzam, ka procesora temperatūra atsevišķos testos sasniegusi 96 grādus, bet vidēji turējās 65 grādos. Tomēr neskatoties uz šādu augstu temperatūru, netiek detektēta veiktspējas samazināšana vismaz sensoru līmenī. Pamatīgi uzkarst arī sistēmplate (32 grādi vidēji un 48 grādi maksimums) un čipsets (64 grādi vidēji un 71 grādi maksimums). Šajā testā iegūti krietni labāki temperatūras rādītāji nekā iepriekš testētajai ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming, kurai gan nācās videokarti ievietot apakšējā PCIe slotā. Tas visdrīzāk radīja tik milzīgu temperatūru starpību, jo videokarte nespēja pienācīgi dzesēties un uzkarsēja visu, kas tai apkārt.

Labi, ķeramies pie veiktspējas testu rezultātiem. Pirmais tests ir Cinebench (R15 un R20 versijas), kas pārbauda procesora spējas. Cinebench R15 testā tika iegūti 5880 punkti un tas ir gandrīz trīs reizes vairāk kā iepriekš testētie 8 kodolu (16 pavedienu) procesori (AMD Ryzen 3700X un Intel Core i9-9900K), kas uzrādīja ap 2000 punktu sniegumu. Cinebench R20 testā Threadripper ieguva 13330 punktus, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā aptuveni 4500 punkti, kas redzēti iepriekšējos AMD Ryzen 3700X un Intel Core i9-9900K darbināto sistēmu testos. Ja salīdzinām ar ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming, tad tā uzrādīja mazliet sliktākus rezultātus (Cinebench R15 – 5845 punkti un Cinebench R20 – 13249 punkti). Starpība nav pārāk liela.

Interesantā kārtā šoreiz nedarbojās ne SuperPi, ne wPrime testi, tāpēc dodamies tālāk pie HEVC video formāta atkodēšanas spēju pārbaudes. x265 Benchmark testā redzam, ka segmenti tiek atkodēti aptuveni 20 sekundēs pie aptuveni 54fps, kamēr “mazākie” procesori šo darbu paveic aptuveni 33 sekundēs pie 34fps. Starpība ir, bet nu jau vairs nav tik liela kā Cinebench testos. HEVC Decode Benchmark testā Threadripper sistēma ieguva 2200 punktus, kas ir vairāk nekā aptuveni 1600-1800 punkti, kas pieredzēti citās sistēmās. Interesantā kārtā šajos testos ASUS PRIME TRX40-PRO uzrāda būtiski labākus rezultātus par ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming, kas x265 Benchmark testu paveica aptuveni 26 sekundēs pie 42fps un HEVC Decode Benchmark ieguva 2190 punktus.

Milzīgs veiktspējas uzlabojums salīdzinot ar vienkāršākām sistēmām ir novērojams 7-Zip arhivatora veiktspējas testā, taču te visdrīzāk veiktspējas pieaugumu nosaka ātrāka un vairāk izmantotā operatīvā atmiņa. Citos testos varējām novērot līdz aptuveni 75000 MIPS sniegumu. ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming testā ir mazliet labāks rezultāts ar 214425 MIPS.

Geenbench procesora testā viena kodola testā Threadripper ne vienmēr uzrāda labāku sniegumu, jo te priekšā ir Intel Core i9-9900K, kas sasniedza 1353 punktus. Protams, vairākkodolu testā Threadripper ir priekšā ar 21374 pret 8278 punktiem, jo procesoram ir trīs reizes vairāk kodolu. Interesantā kārtā arī OnenCL testā Intel sistēmai bija labāks rezultāts – 117442 punkti. Iepriekš testētā AMD Ryzen Threadripper sistēmplate šajā testā uzrādīja līdzīgus rezultātus – 1255 Single-Core, 21467 Multi-Core un 96116 OpenCL.

RealBench testā atšķirība jau vairs nav tik drakoniska, jo citas iepriekš testētās ne-Threadripper sistēmas uzrāda līdz 185 000 punktu sniegumu. Principā galvenie apakštesti, kur Threadripper izraujas vadībā, ir Encoding un Heavy Multitasking. ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming testā mēs redzējām mazliet augstāku 245 306 punktu rezultātu.

PassMark PerformanceTest veiktspējas testā arī iegūstam interesantu rezultātu. Tas ir priekšā aptuveni 5450 punktiem, kas iegūti nesen testētai ASUS ROG CROSSHAIR VIII IMPACT sistēmplatei, taču būtiski piekāpjas 6425 punktiem, kas iegūti testējot ASUS ROG MAXIMUS XI EXTREME sistēmplati. Pat ja CPU Mark apakštestā Threadripper ir divtik spējīgāks, šis testu dators ar savu “lēno” SSD ir par gandrīz 10000 punktiem vājāks Disk Mark apakštestā. Tas tikai uzskatāmi apliecina, ka sistēmas veiktspēju sastāda tās komponenšu kopējā veiktspēja un neko daudz nedos super jaudīgs procesors, ja mums līdzi neturēs atmiņa vai videokarte. ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming testā mēs redzējām mazliet zemāku 6071.3 punktu rezultātu.

Arī PCMark 10 testā neizdodas panākt nekādus kosmiskus rezultātus, jo rezultātu uz leju velk “lēnā” SSD atmiņa. Vēl viens atgādinājums, ka jāsapērk super ātra PCIe 4.0 NVMe atmiņa, jo platforma dod iespēju tādu izmantot. ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming testā mēs redzējām mazliet zemāku 6825 punktu rezultātu.

Tā kā Ryzen Threadripper sistēmas nereti tiek izmantotas animāciju apstrādē, tad intereses pēc palaidu arī Blender ar BMW un Classroom demo testiem. BMW testu Ryzen Threadripper sistēma norenderēja 1:09 min, bet Intel Core i9-9900K ar šo uzdevumu tika galā tikai 2:48 minūtēs. Classroom tests Ryzen Threadripper gadījumā bija gatavs 3 minūtēs, bet uz Intel sistēmas tas tapa veselās 8:40min. Tātad, šādos uzdevumos starpība ir ievērojama un ļauj satura radītājiem ietaupīt ievērojamu laika apjomu. ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming testā redzējām starpību tikai dažu sekunžu apmērā, tātad abas sistēmplates sniedz ļoti līdzīgu rezultātu.

Arī V-RAY Benchmark testā varam redzēt, ka ar Ryzen Threadripper sistēmu iegūtie 36 847 punkti ir krietni vairāk nekā 14 027 punkti, ko šajā testā ieguva Intel sistēma. ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming testā mēs redzējām mazliet augstāku 36 847 punktu rezultātu.

Kas notiek ar videospēlēm? Principā tajās lielāka nozīme ir videokartei, jo procesors retos gadījumos ir pudeles šaurais kakliņš. Bet tāpat intereses pēc Shadow of the Tomb Raider spēlē pārbaudīju sniegumu iebūvētajā veiktspējas testā:

  • 1080p: 120fps
  • 1440p: 88fps
  • 4K: 71fps

Interesantā kārtā uz ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming rezultāti bija jūtami augstāki (1080p: 127fps, 1440p: 101fps, 4K: 81fps).

Testā izmantotās Gigabyte AORUS GeForce RTX 2070 SUPER 8G testā redzam, ka šajā spēlē tika sasniegti sekojoši rezultāti (1080p: 109fps, 1440p: 79fps, 4K: 63fps). Starpība ir diezgan liela un principā aizsniedzas rezultātos, ka iepriekš mūsu testos uzrādīja par kārtu augstākas GeForce RTX 2080 SUPER videokartes. Tātad, procesoram, operatīvajai atmiņai un savienojumiem starp šiem elementiem ir diezgan jūtama nozīme. Ja piķis nav problēma, varam savas geiminga mašīnas būvēt uz Ryzen Threadripper platformas!

Secinājumi

Nenoliedzami Ryzen Threadripper sistēmas izmaksā lielu naudu un šādus datorus nav jābūvē ierindas geimeriem. Tomēr, ja meklējam pēc jaudīgas platformas, kas spēj paveikt vairāk reālus darbus (piemēram, norenderētus video), šis ir patiešām izskatāms jautājums. Veiktspējas testos, kas tieši atkarīgi no procesora veiktspējas, var novērot diezgan lineāru ieguvumu atkarībā no procesora kodolu skaita. Proti, šis vienkāršākais Ryzen Threadripper daļā testu ir aptuveni trīs reizes veiktspējīgāks par Intel vai AMD procesoriem, kam ir tieši trīs reizes mazāk kodolu. Tiesa, Intel gadījumā arī cena ir aptuveni trīs reizes mazāka. Cita lieta, ka Intel šajā Ryzen Threadripper kategorijā nepiedāvā salīdzināmu konkurenti gan veiktspējas, gan cenas ziņā. Šeit AMD ir liels pluss!

Vēl viena lieta, ko ļoti uzskatāmi sapratu – Ryzen Threadripper sistēmās ir krietni vairāk jādomā par adekvātu dzesēšanu. Tas nozīmē gan lielāka izmēra datora korpusi, vairāk ventilatoru un visdrīzāk arī pamatīga škidruma dzese. Tam ir nozīme un to jūt! Operatīvās atmiņas kanālu slēgumiem gan es nejutu būtiski atšķirību.

Kā redzam pēc veiktspējas testiem, tad ASUS PRIME TRX40-PRO rezultātu ziņā neatpaliek no dārgākas ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming sistēmplates un atsevišķos gadījumos pat spēj uzrādīt labāku sniegumu. Tad kā ražotāji pamato dārgāku cenu citos produktos? Mēs varam uzskatīt varākas lietas, tostarp, iebūvētu Wi-Fi/Bluetooth moduli, dubultās tīkla kartes, plašāku USB portu klāstu un pat OLED displeju, kas parāda sistēmas temperatūras, procesora frekvenci vai kādu mūsu izvēlētu logotipu. Katrs pats var izlemt vai maksāt vairāk par šādām lietām.

Vēl viena relatīvi būtiska nianse ir sistēmplates dizains. Šobrīd mēs varam atrast pavisam maz gaišas sistēmplates, ja cilvēks vēlas izteikt savu stila izjūtu šādā veidā, ASUS PRIME sērijas produkti spēs iepriecināt. Galu galā, arvien biežāk varam redzēt balti krāsotas videokartes un datoru korpusus.

Ja paraugāmies uz konkurenti šajā ap 500 eiro cenā, tad redzam, ka praktiski tādas pašas cenas MSI TRX40 PRO WIFI un Gigabyte TRX40 AORUS PRO WIFI piedāvā arī iebūvētu Wi-Fi bezvadu tīkla karti. Te gan pašam jāsaprot, cik svarīga ir šāda funkcija.

Katrā ziņā ASUS PRIME TRX40-PRO sniegums ir pārliecinošs un šo produktu var uzskatīt par lētāko iespējamo adekvāto biļeti uz AMD Ryzen Threadripper sistēmu!

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments