Sveicināts, tehnoloģiju gardēdi! Nesen notestējām un aprakstījām pāris jauno Intel Z490 un AMD B550 čipsetu sistēmplates un šodien piedāvājam iepazīties ar mūsu testu laboratorijā pirmo nonākušo HEDT (High End Desktop) sistēmplati. Šoreiz tā ir ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming, kas ar savu ap 580 eiro cenu var tikt uzskatāma, kā vidējas cenu kategorijas trešās paaudzes AMD Ryzen Threadripper (TRX40 čipsets, sTRX4 ligzda) procesora sistēmplate, kas būs noderīga satura veidotājiem, kas vēlas ātrāk tikt galā ar saviem darbiem.

Šāda veida sistēmplates un procesori ļauj uzbūvēt īpaši jaudīgus datorus, ko izmanto videospēļu cienītāji, satura radītāji vai ikviens, kam nepieciešama augsta veiktspēja. Šajā testā būs interesanti noskaidrot, cik ļoti šāda sistēma ir jaudīgāka par entuziastu klases sistēmām, kas būvētas uz AMD X570 vai Intel Z490 platformām. Speciāli šim testam esam pat piepirkuši klāt papildus operatīvo atmiņu, lai notestētu vai ir novērojams veiktspējas pieaugums, ja to saslēdz četru kanālu (quad channel) slēgumā. Tāpat šī produkta tests mūsu laboratorijā ir ienesis jaudīgāku barošanas bloku. Tos šobrīd tiešām ir pagrūti operatīvi iegādāties.

Kas ir AMD Ryzen Threadripper?

Leģendas vēsta, ka sākotnēji AMD nemaz nebija nopietni domājuši par Threadripper produktu līnijas izveidošanu un šos produktus radīja maza AMD darbinieku grupiņa, kas saskatīja potenciālu procesoru produktam, kas iederētos starp Ryzen patērētāju un entuziastu līmeņa procesoriem un Epyc serveru klases procesoriem. Ideja tika realizēta no tiešo darba pienākumu pildīšanas brīvajā laikā un jau 2016. gadā AMD šos produktus oficiāli iekļāva savos plānos.

Pagājušā gada nogalē AMD tirgū sāka izlaist jau trešās paaudzes Ryzen Threadripper procesorus, kas paredzēti HEDT sistēmām. Tie, tāpat kā citi Ryzen 3000 paaudzes procesori ir veidoti uz Zen 2 mikroarhitektūras un pārspēj konkurentus ar savu tehnisko izpildījumu.

Kopā ar trešās paaudzes Ryzen Threadripper procesoriem AMD izlaida arī TRX40 čipsetu, kas gluži tāpat kā patērētāju klases AMD X570 čipsets piedāvā pilnvērtīgu PCIe 4.0 atbalstu un iespaidīgu daudzumu PCIe kanālu (ar procesoru savienoti 56 kanāli). Tāpat, salīdzinot ar priekšgājēju X399, būtiski pieaudzis USB 3.1 Gen2 (10Gbps) pieslēgvietu skaits, ko savos produktos var iestrādāt sistēmplašu ražotāji. Jau AMD X570 čipseta sistēmplatēm pieaugošā enerģijas patēriņa dēļ ir parādījušies aktīvās dzeses elementi un tādi ir sagaidāmi arī TRX40 platformas sistēmplatēm. Galu galā, pat vienkāršākā trešās paaudzes Ryzen Threadripper procesora TDP ir iespaidīgu 280W apmērā.

Jaunā Ryzen Threadripper procesoru paaudze sastāv no trīs veikalos nopērkamiem modeļiem. Pats vienkāršākais – Threadripper 3960X ir apveltīts ar 24 kodoliem un 48 pavedieniem (threads). Šis procesors nopērkams par nepilniem 1500 eiro un pārspēj jaudīgāko Intel Core produktu līnijas eksemplāru – Intel Core i9-10980XE, kam ir “tikai” 18 kodoli un 36 pavedieni. Tiesa, Intel procesors maksā lētāk – ap 1000 eiro. Nākamie Ryzen Threadripper modeļi vismaz kodolu un pavedienu skaita ziņā platiem soļiem soļo serveru klases procesoru virzienā. Threadripper 3970X darbojas ar 32 kodoliem un 64 pavedieniem (maksā ap 2000 eiro) un visjaudīgākais Threadripper 3990X darbojas ar 64 kodoliem un 128 pavedieniem (maksā ap 4000 eiro). Dārgi? Tiešie serveru klases produkti maksā vismaz 2-3x dārgāk.

Šoreiz uz testu saņemto sistēmplati testēsim ar vienkāršāko Ryzen Threadripper 3960X modeli, kas, lai arī ir vismazjaudīgākais no visiem trīs procesoriem, tomēr tāpat nodrošina visu nepieciešamo tehnoloģiju atbalstu, tostarp četrkanālu operatīvās atmiņas slēgumu. Lieki teikt, ka šis ir miiiilzīgs procesors.

Un visbeidzot, ņem vērā, ka jaunie trešās paaudzes Ryzen Threadripper darbojas ar jauno sTRX4 procesora ligzdu. Vizuāli un arī kontaktu skaita ziņā tā ir tāda pati kā iepriekšējo paaudžu Ryzen Threadripper procesoriem izmantotā TR4 ligzda, tomēr elektroniski tās atšķiras un vecajā ligzdā jaunie procesori nedarbosies. Tāpat arī vecāki procesori nebūs izmantojami ar jaunajām sTRX4 sistēmplatēm. Jā, no vienas puses ir škrobe, ka AMD šādi noslēdz abu pirmo Ryzen Threadripper procesoru paaudžu ēru, tomēr jaunās paaudzes produkti spēj tik daudz vairāk!

Avots: Linus Tech Tips
Avots: wccftech.com

Ievadu noslēgsim ar šādu sistēmu pozicionējumu. Kam vajag šādas jaudas? Es nedomāju, ka šādus datorus vajag ikdienas geimeriem vai pat profesionāliem e-sportistiem, jo procesora veiktspēja videospēlēs noteikti nav galvenais parametrs, kas ļauj uzvarēt. Šādi datori vairāk noderēs satura veidotājiem – audio/video/foto apstrādātājiem, kas ar ātrāku datoru gluži vienkārši varēs fiziski paveikt vairāk. OK, ķeramies pie sistēmas būvēšanas un testiem!

Kas ir ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming?

Iepriekšējā rindkopā es rastīju, ka Ryzen Threadripper sistēmas primāri nav veidotas geimeriem, tomēr ASUS tam nepiekrīt un ir izlaidis vairākas sistēmplates zem sava ROG geimeru zīmola. Kopā ar PRIME sērijas produktiem ASUS šobrīd piedāvā sešas jaunos Ryzen Threadripper procesorus atbalstošas sistēmplates.

Kā redzam, šī sistēmplate atrodas pa vidiņam ASUS piedāvājumā un ar savu cenu ir aptuveni pa vidu arī kopējā šādu sistēmplašu piedāvājumā. Latvijā nopērkamās lētākās ierīces maksā ap 470 eiro, bet dārgākie produkti var maksāt pat ap 1000 eiro.

Produkta iepakojums ieturēts gaumīgā tumšā dizainā un ir pietiekami informatīvs. Uzreiz pa gabalu redzam, kas tas ir par produktu un kādas ir tā galvenās funkcijas. Kastē bez pašas sistēmplates atradīsim diezgan daudz noderīgu lietu. Tur ir draiveru disks (ha ha, ja mums būtu diskdzinis, kur to ievietot), lietotāja pamācība, uzlīmes un daži citi papīrīši. Pēc tam redzam antentu (jā, sistēmplatei ir iebūvēts Wi-Fi un Bluetooth), M.2 skrūvīšu paciņu, četrus SATA 6Gb/s kabeļus, Q-Connector (šajā savienotājā saspraužam datora korpusa vadiņus un tad viegli uzspraužam uz sistēmplates), termosensoru kabeļus, RGB lentas pagarinātāju (80cm), adresējamo LED ierīču pagarinātājkabeli un savilcējus. Tāpat interesants priekšmets ir vertikālais M.2 ierīces turētājs, kas ļauj trešo M.2 atmiņas ierīci noturēt perpendikulāri sistēmplatei. Šādu pieeju iepriekš nebiju redzējis.

Beidzot apskatīsim arī pašu sistēmplati. Skaista, vai ne? Ieturēta tumšos toņos un ar dažiem gaišiem uzrakstiem tā izskatās gaumīgi. Uzreiz arī redzam, cik milzīgs pret šo ATX formfaktora (30.5cm x 24.4cm) ir pats procesors. Blakus tam no abām pusēm ir pa četriem operatīvās atmiņas slotiem un uz leju redzam 3 pilnizmēra PCIe 4.0 16x slotus (katrs no tiem darbojas x16 režīmā), kā arī vienu PCIe 4.0 x4 paplašināšanas ligzdu. Tām visām ir savi datu kanāli un pieslēgtās ierīces spēs darboties maksimālā jaudā. Noskrūvētais dzesēšanas panelis atsedz arī divas no trīs M.2 ligzdām. Ja videokarti ievietosim augšējā PCIe slotā, tad tā nosegs M.2 atmiņas un radīs sarežģījumus to nomaiņas gadījumā. Ja izmantosim divu videokaršu slēgumu, apakšējā visdrīzāk nosegs mazo PCIe x4 slotu un apgrūtinās jaudīgākas tīkla kartes vai video apstrādes (capture card) ievietošanu.

Abpus milzīgajam VRM radiatoram, ko papildina divi mazi ventilatori (tie nedarbojas, kamēr VRM temperatūra nepārsniedz 60 grādus), atradīsim divas 8 kontaktu procesora barošanas pieslēgvietas. Tām ir metāla korpusi, lai nodrošinātu vienmērīgāku silšanu. Tas var noderēt, jo bez jelkādām papildus darbībām Ryzen Threadripper procesori var patērēt 280W enerģijas un virstaktējot pārsniegt pat 400W jaudu. Sistēmplate spēj procesoru nodrošināt ar 960 apmēru strāvu. Ar to būtu jāpietiek pat ievērojamai virstaktēšanai.

AMD Ryzen Threadripper procesora ievietošana ir mazliet savādāka nekā pierasts citu AMD un Intel procesoru gadījumā. Šoreiz procesors nāk īpašā oranžas krāsas plastmasas ietvarā, kas ir uzmanīgi jāieslidina ligzdas augšējā rāmītī un tad jāpiespiež uz leju. Visi 4094 kontakti atrodas uz sistēmplates un ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai tos nesabojātu fiziski vai neuzpilinātu termopastu. Kad procesors ir piespiests, ar speciālu komplektā iekļautu skrūvgriezi pareizā secībā (uz ligzdas ir atzīmēts kādā secībā ir jāskrūvē ciet un vaļā skrūves) ir jāaizskrūvē skrūves. Skrūvgriezī ir iebūvēta atspere, kas ļaus skrūves pievilkt ar pareizo spēku. Galvenais te ir nepārcensties, jo varam radīt sev dārgu kļūdu.

Tātad, kā jau iepriekš minēju, šī sistēmplate ir saderīga ar trešās paaudzes AMD Ryzen Threadripper galddatoru procesoriem. Operatīvās atmiņas frontē mums tiek piedāvāti astoņi DDR4 ECC un non-ECC nebuferētās operatīvās atmiņas sloti, kuros līdz 256GB varam ievietot sekojošu frekvenču atmiņas moduļus: 4666(O.C.) / 4600(O.C) / 4400(O.C) / 4333(O.C.) / 4266(O.C.) / 4133(O.C.) / 3800(O.C.) / 3733(O.C.) / 3466(O.C.) / 3400(O.C.) / 3200 / 2800 / 2666 / 2400 / 2133. Atmiņu varam ievietot četru kanālu (Quad Channel) slēgumā. Tāpēc pievēršam uzmanību lietotāja pamācībai, lai pareizi saspraustu atmiņas moduļus un saņemtu mums paredzēto veiktspēju.

Kas attiecas uz M.2 atmiņu, tad zem noskrūvējama metāla paneļa ir paslēpušies divi M.2 soketi, kuros varam ievietot 2242/2260/2280/22110 izmēra atmiņas ierīces, kas darbosies PCIe 4.0 x4 režīmā. Vēl viens M.2 sokets atrodas sistēmplates labajā sānā un tajā ar speciāla komplektā iekļauta statīva palīdzību varam perpendikulāri platei ievietot 2242/2260/2280/22110 izmēra M.2 ierīci, kas var darboties SATA vai PCIe 4.0 x4 režīmā.

Kad noskrūvēsim čipseta aizsagrplāksni, atradīsim ventilatoru un vairākus radiatorus, kas ne tikai dzesē pašu čipsetu, bet arī novirza gaisa plūsmu uz M.2 ierīcēm. Prātīga pieeja, jo PCIe 4.0 atmiņas moduļiem ir tendence pamatīgi uzkarst. Ražotājs sola,ka šis ventilators darbosies vismaz 60 000 stundas.

Sistēmplate arī nodrošina veselu lērumu pieslēgvietu. Piemēram, varam pieslēgt līdz astoņām SATA 6GB/s ierīces, kas savienojamas RAID 0, 1 vai 10 slēgumos paaugstinātai veiktspējai vai datu drošībai. Blakus SATA pieslēgvietām atrodas viens no diviem USB 3.1 Gen 1 (5Gbps) savienojumiem.

Daudz noderīgu pieslēgvietu ir arī sistēmplates I/O panelī. Sākam no kreisās puses. Mums ir BIOS FlashBack poga, kas ļauj no USB zibatmiņas atjaunot sistēmas BIOS pat bez iesprausta procesora un operatīvās atmiņas. Te būtu noderīga arī Clear CMOS poga, kas ļautu ērtāk nonullēt BIOS iestatījumus, kamēr meklējam tos īstos un pareizos virstaktēšanas iestatījumus. Tālāk redzam 2×2 MU-MIMO Wi-Fi antenas pieslēgvietu. Par bezvadu internetu atbild Intel Wi-Fi 6 AX200 tīkla karte, kas spēj nodrošināt līdz 1.73Gbps datu pārraides ātrumus. Četri melnie ir USB 2.0 porti. Tālāk septiņi sarkanie ir USB 3.2 Gen 2 (Type-A) un viens USB 3.2 Gen 2 (Type-C) porti. Par vadu tīklu atbild viena gigabita (Intel I211-AT) un otra 2.5Gbps (RTL8125-CG ) RJ45 (Ethernet) pieslēgvietas. Piezīmēšu, ka Threadripper sistēmplates gadījumā tomēr prasītos vismaz 5Gbps vai 10Gbps tīkla karte, lai satura veidotāji šīs sistēmas var optimāli izmantot ar tīkla glabātuvēm. Visbeidzot paneļa apskatu noslēdzam ar audio pieslēgvietu bloku, ko papildina optiskā S/PDIF izeja. Par audio atbild SupremeFX 8 kanālu High Definition Audio S1220 kodeks.

Tā kā Ryzen Threadripper procesori spēj radīt iespaidīgu siltuma daudzumu (280W TDP nav joka lieta), īpaši jāparūpējas par to dzesēšanu. Nav rekomendējams izmantot dzesētāju pāreju, bet labāk lietot tieši sTRX4 soketam paredzētu dzesētāju, lai tas spēj pilnībā nosegt visu procesora virsmu. Mēs šajos testos izmantojam Noctua NH-U12S TR4-SP3 (maksā ap 80 eiro) ar diviem 120mm Noctua NF-F12 PWM ventilatoriem (maksā ap 25 eiro katrs). Izmēru ziņā tas ir milzīgs dzesētājs, tomēr darbojas klusu un spēj noturēt procesora temperatūru zem 100 grādiem. Principā te prasās pēc šķidruma dzeses, īpaši, ja plānojam virstaktēt šo procesoru.

Zemāk vari apskatīties, ka šī sistēmplate pilnībā aizpilda ATX izmēra datora korpusu. Tomēr pašu plati daudz neredz, jo tai pa virsu vēl ir milzīgs dzesētājs un ne mazāka videokarte. Jaudīgajā galā komponentes ir pagalam makanas.

No interesantām niansēm var pieminēt trīs ar Aura Sync apgaismojuma sistēmu kontrolējamus RGB apgaismotus apgabalus (čipseta plāksne, VRM bloks un I/O panelis), kā arī mazu OLED displeju uz I/O paneļa. Tas ir redzēts arī citos ASUS produktos un spēj attēlot vai nu mūsu pašu izvēlētu attēlu, vai noderīgu informāciju, piemēram, par datora komponenšu temperatūru vai POST kodus.

Protams, varam sistēmplatei pievienot papildus apgaismojumu (2 x Aura RGB pieslēgvietas un 2 x adresējama apgaismojuma pieslēgvietas) un pamatīgāku dzesēšanu (3 x korpusa ventilatori, 1 x AIO_PUMP savienojums, 1 x W_PUMP+ savienojums un termosensora savienojums).

Programmatūra

Arī šai sistēmplatei ražotājs izmanto savu ierasto UEFI BIOS dizainu un funkciju klāstu. Mums tiek piedāvāts vienkāršais režīms (EZ Mode), kur pat bērnam būs skaidrs, kas ir kas, kā arī normālais režīms, kur var padziļināti pielāgot dažnedažādus sistēmas iestatījumus un veikt komponenšu virstaktēšanu. Papildus no BIOS varam kontrolēt arī sistēmas dzesēšanu (Q-Fan konfigurators) – gan sistēmas ventilatorus (arī tos, kas dzesē čipsetu), gan papildus pieslēgto šķidruma dzesi. Šāds BIOS būs informatīvs gan iesācējiem, gan profesionāliem virstaktētājiem.

Windows vidē pavisam noteikti ir vērts apskatīt AI Suite 3 programmu, kas piedāvā dažādas noderīgas funkcijas – automātisku virstaktēšanu, ventilatoru/dzesētāju kontroli, kā arī citas noderīgas funkcijas.

Ar GameFirst V programmu mēs varam monitorēt tīklus, kā arī prioretizēt trafiku konkrētām spēlēm vai programmām.

Sonic Studio III programma ļauj katrai mūsu programmai vai spēlei pielāgot skanējumu (principā ekvalaizeris), kā arī nosūtīt skaņas signālu no programmām uz konkrētajām audio ierīcēm (device routing).

Armoury Crate programma ļauj ērtāk iegūt draiverus un citu noderīgu programmatūru mūsu ROG sistēmplatēm vai portatīvajiem datoriem. Tāpat no šīs programmas tiek kontrolēts Aura RGB apgaismojums.

RAMCACHE III programma ļauj paātrināt sistēmas darbību pārnesot datus no datu uzglabāšanas ierīcēm (arī NVMe atmiņas ierīcēm) uz operatīvo atmiņu.

Mums nav obligāti jāuzstāda visas šīs programmas un dators pilnvērtīgi darbosies arī bez tām, tomēr pozitīvi, ka ASUS piedāvā dažādas noderīgas programmas, ko varam izmantot pēc vajadzības. Tās arī ar katru ierīču paaudzi kļūst arvien nostrādātākas un labākas.

Veiktspējas testi

Lai pilnvērtīgi varētu notestēt šo sistēmplati, nācās mūsu testu datoram uzlabot dažas komponentes. Tika nomainīts iepriekš izmantotais lētā gala barošanas bloks uz krietni jaudīgāku un modulāru produktu – Xilence Performance X (1050W, 80+ Gold) un nopirkti divi vienādi G.SKILL Ripjaws V 16GB 3600MHz CL16 operatīvās atmiņas komplekti, lai varam notestēt šīs sistēmplates četrkanālu operatīvās atmiņas slēgumu. Ātrāku SSD atmiņu diemžēl nesanāca laicīgi dabūt, bet tā parādīsies uz nākamajiem testiem.

CPU-Z mums uzskatāmi parāda informāciju par izmantoto procesoru, sistēmplati un operatīvo atmiņu. Procesors šajā testā netiek virstaktēts un darbojas savos noklusējuma iestatījumos. Redzam arī, ka operatīvā atmiņa ir saslēgta Quad Channel režīmā. Task Manager varam aplūkot visu 24 loģisko procesora kodolu darbības vizualizāciju. Uh, kas par iespaidīgu skatu! :)

Kā jau ierasts pēdējos sistēmplašu apskatos, no sākuma mēģinu saprast vai esošais dzesēšanas risinājums tiek galā ar savu darbu. Uzdodu slodzi procesoram un citām datora komponentēm, lai noskaidrotu līdz kādām temperatūrām uzkarst sistēma. Šajā gadījumā redzam, ka procesora temperatūra atsevišķos testos sasniegusi 101.3 grādus, bet vidēji turējās 75.9 grādos. Tomēr neskatoties uz šādu augstu temperatūru, netiek detektēta veiktspējas samazināšana vismaz sensoru līmenī. Man gan ejot cauri veiktspējas testiem negribētos piekrist šādam apgalvojumam. Pamatīgi uzkarst arī sistēmplate (56 grādi vidēji un 62 grādi maksimums) un čipsets (83.5 grādi vidēji un 91.5 grādi maksimums). Čipsets ir par karstu un tas viss pat bez PCIe 4.0 atmiņas ierīcēm.

Atskrūvēju vaļā datora korpusu un secināju, ka tajā ir patiešām jūtams karstums. Pie tam, lielu daļu karstuma veido videokarte, ko ievietoju tuvāk apakšai un reizē arī barošanas blokam. Gaisam nav iespējas normāli cirkulēt starp šīm komponentēm un tās vēl vairāk uzkarst. Ar noņemtu vāku arī varēju sasniegt augstākus rezultātus veiktspējas testos un tas uzskatāmi parādīja, ka Ryzen Threadripper sistēmās pavisam nopietni ir jāpiedomā pie dzesēšanas un parasti gaisa dzeses risinājumi var būt nepietiekami. Īpaši, ja plānojam procesoru virstaktēt.

Labi, ķeramies pie veiktspējas testu rezultātiem. Tā kā šī ir pirmā Ryzen Threadripper procesora darbinātā sistēmplate, ko testējam, tad nav datu ar kuriem tieši salīdzināt. Labā ziņa te gan ir tāda, ka jau pavisam drīz testēsim vēl vienu šādas platformas sistēmplati – ASUS PRIME TRX40-Pro. Būs interesanti pavērot vai pati lētākā ASUS veidotā Ryzen Threadripper sistēmplate ir kaut cik vārgāka par šodien apskatīto. Bet lai mums ir kaut kāds salīdzinājums, raudzīsimies uz šodien apskatītās sistēmplates rezultātiem kontekstā ar sniegumu, ko piedāvā modernas iepriekš testētas AMD X570 un Intel Z390 sistēmplates ar attiecīgi AMD Ryzen 3700X un Intel Core i9-9900K procesoriem.

Pirmais tests ir Cinebench (R15 un R20 versijas), kas pārbauda procesora spējas. Cinebench R15 testā tika iegūti 5845 punkti un tas ir gandrīz trīs reizes vairāk kā iepriekš pieminētie 8 kodolu (16 pavedieni) procesori, kas uzrādīja ap 2000 punktu sniegumu. Cinebench R20 testā Threadripper ieguva 13249 punktus, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā aptuveni 4500 punkti, kas redzēti iepriekšējos testos.

Interesantā kārtā šoreiz nedarbojās ne SuperPi, ne wPrime testi, tāpēc dodamies tālāk pie HEVC video formāta atkodēšanas spēju pārbaudes. x265 Benchmark testā redzam, ka segmenti tiek atkodēti aptuveni 26 sekundēs pie aptuveni 42fps, kamēr “mazākie” procesori šo darbu paveic aptuveni 33 sekundēs pie 34fps. Starpība ir, bet nu jau vairs nav tik liela kā Cinebench testos. HEVC Decode Benchmark testā Threadripper sistēma ieguva 2190 punktus, kas ir vairāk nekā aptuveni 1600-1800 punkti, kas pieredzēti citās sistēmās.

Milzīgs veiktspējas uzlabojums ir novērojams 7-Zip arhivatora veiktspējas testā, taču te visdrīzāk veiktspējas pieaugumu nosaka ātrāka un vairāk izmantotā operatīvā atmiņa. Citos testos varējām novērot līdz aptuveni 75000 MIPS sniegumu.

Geenbench procesora testā viena kodola testā Threadripper ne vienmēr uzrāda labāku sniegumu, jo te priekšā ir Intel Core i9-9900K, kas sasniedza 1353 punktus. Protams, vairākkodolu testā Threadripper ir priekšā ar 21497 pret 8278 punktiem, jo procesoram ir trīs reizes vairāk kodolu. Interesantā kārtā arī OnenCL testā Intel sistēmai bija labāks rezultāts – 117442 punkti.

RealBench testā atšķirība jau vairs nav tik drakoniska, jo citas iepriekš testētās ne-Threadripper sistēmas uzrāda līdz 185 000 punktu sniegumu. Principā galvenie apakštesti, kur Threadripper izraujas vadībā, ir Encoding un Heavy Multitasking.

PassMark PerformanceTest veiktspējas testā arī iegūstam interesantu rezultātu. Tas ir priekšā aptuveni 5450 punktiem, kas iegūti nesen testētai ASUS ROG CROSSHAIR VIII IMPACT sistēmplatei, taču būtiski piekāpjas 6425 punktiem, kas iegūti testējot ASUS ROG MAXIMUS XI EXTREME sistēmplati. Pat ja CPU Mark apakštestā Threadripper ir divtik spējīgāks, šis testu dators ar savu “lēno” SSD ir par gandrīz 10000 punktiem vājāks Disk Mark apakštestā. Tas tikai uzskatāmi apliecina, ka sistēmas veiktspēju sastāda tās komponenšu kopējā veiktspēja un neko daudz nedos super jaudīgs procesors, ja mums līdzi neturēs atmiņa vai videokarte.

Arī PCMark 10 testā neizdodas panākt nekādus kosmiskus rezultātus, jo rezultātu uz leju velk “lēnā” SSD atmiņa. Vēl viens atgādinājums, ka jāsapērk super ātra PCIe 4.0 NVMe atmiņa, jo platforma dod iespēju tādu izmantot.

Tā kā Ryzen Threadripper sistēmas nereti tiek izmantotas animāciju apstrādē, tad intereses pēc palaidu arī Blender ar BMW un Classroom demo testiem. BMW testu Ryzen Threadripper sistēma norenderēja 1:10 min, bet Intel Core i9-9900K ar šo uzdevumu tika galā tikai 2:48 minūtēs. Classroom tests Ryzen Threadripper gadījumā bija gatavs 3 minūtēs, bet uz Intel sistēmas tas tapa veselās 8:40min. Tātad, šādos uzdevumos starpība ir ievērojama un ļauj satura radītājiem ietaupīt ievērojamu laika apjomu.

Arī V-RAY Benchmark testā varam redzēt, ka ar Ryzen Threadripper sistēmu iegūtie 36 847 punkti ir krietni vairāk nekā 14 027 punkti, ko šajā testā ieguva Intel sistēma.

Kas notiek ar videospēlēm? Principā tajās lielāka nozīme ir videokartei, jo procesors retos gadījumos ir pudeles šaurais kakliņš. Bet tāpat intereses pēc Shadow of the Tomb Raider spēlē pārbaudīju sniegumu iebūvētajā veiktspējas testā:

  • 1080p: 127fps
  • 1440p: 101fps
  • 4K: 81fps

Testā izmantotās Gigabyte AORUS GeForce RTX 2070 SUPER 8G testā redzam, ka šajā spēlē tika sasniegti sekojoši rezultāti (1080p: 109fps, 1440p: 79fps, 4K: 63fps). Starpība ir diezgan liela un principā aizsniedzas rezultātos, ka iepriekš mūsu testos uzrādīja par kārtu augstākas GeForce RTX 2080 SUPER videokartes. Tātad, procesoram, operatīvajai atmiņai un savienojumiem starp šiem elementiem ir diezgan jūtama nozīme. Ja piķis nav problēma, varam savas geiminga mašīnas būvēt uz Ryzen Threadripper platformas!

Secinājumi

Kā jau katru jaunu platformu apgūstot, nācās ļoti daudz laika pavadīt, lai izpētītu dažādas ar Ryzen Threadripper procesoriem, TRX40 čipsetu un AMD platformu kopumā saistītos jautājumus. Tāpat nācās ieguldīt diezgan paprāvus finansu līdzekļus, lai uzlabotu testu datoru uz kura veikt šīs sistēmplates testus. Jāsaka, ka man ir diezgan liela škrobe, ka tomēr neuzspējām sarūpēt ātru NVMe atmiņu, jo tā būtiski uzlabotu rezultātu kompleksajos veiktspējas testos kā PassMark PerformanceTest vai PCMark 10. Šajos testos varēja labi redzēt, ka pieklibo tieši pamatatmiņas sniegums.

Nenoliedzami Ryzen Threadripper sistēmas izmaksā lielu naudu un šādus datorus nav jābūvē ierindas geimeriem. Tomēr, ja meklējam pēc jaudīgas platformas, kas spēj paveikt vairāk reālus darbus (piemēram, norenderētus video), šis ir patiešām izskatāms jautājums. Veiktspējas testos, kas tieši atkarīgi no procesora veiktspējas, var novērot diezgan lineāru ieguvumu atkarībā no procesora kodolu skaita. Proti, šis vienkāršākais Ryzen Threadripper daļā testu ir aptuveni trīs reizes veiktspējīgāks par Intel vai AMD procesoriem, kam ir tieši trīs reizes mazāk kodolu. Tiesa, Intel gadījumā arī cena ir aptuveni trīs reizes mazāka. Cita lieta, ka Intel šajā Ryzen Threadripper kategorijā nepiedāvā salīdzināmu konkurenti gan veiktspējas, gan cenas ziņā. Šeit AMD ir liels pluss!

Vēl viena lieta, ko ļoti uzskatāmi sapratu – Ryzen Threadripper sistēmās ir krietni vairāk jādomā par adekvātu dzesēšanu. Tas nozīmē gan lielāka izmēra datora korpusi, vairāk ventilatoru un visdrīzāk arī pamatīga škidruma dzese. Tam ir nozīme un to jūt! Operatīvās atmiņas kanālu slēgumiem gan es nejutu būtiski atšķirību.

Ja runājam par konkrēto ASUS ROG Strix TRX40-E Gaming sistēmplati, tad kopumā potenciāls te ir. Mēs varam darbināt pašu jaudīgāko trešās paaudzes Ryzen Threadripper procesoru, izmantot līdz 256GB operatīvo atmiņu un slēgt līdz trīs M.2 atmiņas ierīcēm, līdz trīs PCIe 4.0 x16 paplašinājuma kartēm (piemēram, videokartes) un pieslēgt ļoti daudz (līdz 8) SATA ierīces. Jā, pietrūkst dažu virstaktētājiem noderīgu elementu (piemēram, Clear CMOS pogas), PCIe 4.0 16x sloti varētu nebūt tik ļoti nobīdīti uz leju un augšējais varētu neaizsegt abus primāros M.2 slotus un arī tīkla savienojumu gribētos ātrāku. Bet no otras puses, šī ne tuvu nav dārgākā AMD TRX40 čipseta sistēmplate un par dubultu cenu varam dabūt visu, ko vien sirds kāro. Kopumā, manuprāt, savā cenu kategorijā rekomendējams produkts, kas piedāvā plašas veiktspējas iespējas.

Kā nākamo notestēsim arī otru atsūtīto AMD TRX40 sistēmplati – ASUS PRIME TRX40-Pro. Tā ir lētākā no ASUS veidotajām AMD TRX40 sistēmplatēm un būs interesanti pavērot ar ko būsim apdalīti. Tad vēl ir palikušas dažas nenotestētas AMD B550 un Intel Z490 sistēmplates un mūsu virzienā ceļo arī jaunās GeForce RTX 30 Series videokartes. Rudens un ziemas sezonā būs daudz darba mums un daudz lasāmvielas jums!

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
24 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
no name

“Šajos testos varēja labi redzēt, ka pieklibo tieši pamatatmiņas sniegums”
kas ir pamatatmiņa” – kāda jauna tipa atmiņa?

no name

ir atmiņas reaģēt spēja laikam latency saucās kas laikam nav ideāla fotožopam un ir bandwidth kas atkal ir kaut kas cits

no name

varbūt nepievilki visas skrūvēs pareizā secībā?
un to es nesaku par pamatplati

no name

un pietiek izmantot pass mark opīsu testus
dramatisks mēsls lai mērītos

noname

kur bja jēga testēt ar parasto ne pcex4 disku?

no name

atceros bija testos viens pcex4 disks
vispār gribētos redzēt kas būtu palaižot uz šī vienlaicīgi kādu fotožopu un 3d spēli salīdzinot ar līdzvērtīgu intēli cenā

0814

Saukt disku par atmiņu ir maldinoši un meh, jo katrs skolēns saprot kas ir RAM un disks un var saukt lietas īstajos vārdos. Par disku arī nevajag mulst – mūsdienās tā apzīmē kastīti, kurā dati saglabājas arī pēc pilnas strāvas atslēgšanas, neatkarīgi no veida – ar rot. plāksnēm vai bez (nosacīti, HDD un SSD, kas arī ir dažādu veidu). Kāpēc vienkāršo padarīt sarežģītu? RAM, disks – vienkārši.

0814

Tad jau kursorā turpmāk būs SSM, nevis SSD. Cerams, ka būsiet konsekventi. Mazliet piepūles un visi internetveikali aizstās SSD ar SSM, industrija sekos, redzot ka vairs nav izvēles)

0814

Tad kā – rakstīsi SSD un turpat blakus – pamatatmiņa? Omītes sajuks prātā.

KKTK

Tas ir ļoti prātīgi AMD testus veikt pirms centrālās apkures sezonas sākuma – var labi sildīt istabu.

Krotow

Uzlikt apkures radiatorus būs lētāk IMHO :)

noname

intelis i9+jaunā nvidia 3080 sildīs uz 600Watiem līdzvērtīgi standarta eļļas radiatoram

Krotow

Atkal gramatika… Kas ir 960 apmēru strāva? Ar to silda aptaukojušos geimerus? Un 960 ampēri? Tiešām? Auto piestartēt un metināt no šī mātesdēļa arī varēs?