Jaunais “Seat Leon” – spāņu hečbeks rāda muskuļus konkurentiem

Kā mēs visi labi zinām, „Seat” ir viens no „Volkswagen” grupas zīmoliem, tomēr prestiža ziņā tas iepriekš diezgan ievērojami atpalicis no paša „Volkswagen” vai „Škoda”, nemaz nerunājot par „Audi”. Ja iegādāsies kādu no iepriekšminētajām mašīnām, draugi, visticamāk, atzinīgi pamās ar galvu. Ja nopirksi „Seat”, dažos tas var radīt zināmu neizpratni – kāpēc tieši „Seat”? Tomēr ražotājs pēdējos gados radījis virkni jaunu, sekmīgu modeļu, kas šķietami uzlabojis prestižu. Ejot pa Rīgas ielām, nereti ieraugu tieši jaunos „Seat” automobiļus un vizuāli to skaits tiešām ir palielinājies. Bet nu ķersimies pie lietas! Šoreiz izmēģināju jauno „Seat Leon” modeli, kas tika prezentēts gada sākumā.

Ceturtās paaudzes „lauva”

Jaunās paaudzes „Leon” ir kopumā ceturtā paaudze „Seat” hečbekam, kurš pēc savas būtības ir golfa spāņu brālēns. Pirmās paaudzes „Leon” pie klientiem nonāca 1998. gadā, bet kopš tā laika pārdoti vairāk nekā 2 miljoni šī modeļa automašīnu. Ja pirmās divas paaudzes izmantoja „Volkswagen” grupas A platformas versijas, tad „Leon” iepriekšējā paaudze, kas tirdzniecībā nonāca 2012. gadā, jau izmantoja MQB platformu. Arī jaunais „Leon” konstruēts uz šīs platformas. Tehniski tas nozīmē, ka šīs mašīnas pamatuzbūve ir tāda pati, ka „Golf Mk7” un „Golf Mk8”, „Audi A3” un arī „Škoda Octavia”. Tiesa, „Seat” ir bijusi rīcības brīvība savu mašīnu noregulēt pēc saviem ieskatiem, tāpēc tā tiek pozicionēta kā „Volkswagen” koncerna sportiskais, emocionālais hečbeks.

Iepriekšējās paaudzēs „Leon” no koncerna puses bija nedaudz apdalīts, proti, mašīna nesaņēma daudzas tobrīd pieejamās tehnoloģijas, kas bija pieejamas „Golf” vai „A3”, tāpēc jau pašā sākumā „Seat” hečbeks tika nostādīts sliktākās izejas pozīcijās. Jaunās paaudzes „Leon” vairs tā nav apbižots, mašīnai saņemot visas modernākās braukšanas asistentu tehnoloģijas, kādas vien pieejamas. Tāpat mašīna krietni pastiepusies augumā – jaunais „Leon” kļuvis par deviņiem centimetriem garāks, pieci no šiem centimetriem atrasti riteņu garenbāzē, kas aizmugurē sēdošajiem ir kā Dieva dāvana.

Zem motora pārsega

Ieskatoties specifikāciju lapā, dzinēju izvēle nebūs pati sarežģītākā. Pieejamie dzinēji variē robežās no „pabraukt var” līdz „izraisa vieglu smaidu un pozitīvas emocijas”. Pieejams 1.0 litru benzīna motors ar 110 zirgspēku jaudu, kā arī 1.5 litru benzīna motors ar divām versijām – 130 un 150 zirgspēkiem. Jaudīgākā 150 zirgspēku versija pieejama ar „mild hybrid” sistēmu. Rudenī plānota „plug-in” hibrīda versijas ražošanas uzsākšana, kas būs aprīkota ar 1.4 litru motoru un kopējo jaudu 204 zirgspēki.

Dīzeļa cienītājiem pieejams 2.0 litru motors ar 150 zirgspēku jaudu. Ar ātrumkārbām viss vienkārši – 6-pakāpju manuālā ātrumkārba vai 7-pakāpju DSG automāts.

Sportiski veidots dizains

Ķeroties klāt mašīnai, ar kuru braucu – testam bija piešķirta lepnākā „FR” versija, kurai izveidots sportiskāka izskata priekšējais buferis, jau standartkomplektācijā nāk 18 collu lietie diski un uz bagāžnieka vāka ir uzraksts „FR”, lai mēs neaizmirstu, ar kādu modeli braucam. Tā kā man šī mašīna bija piešķirta uz nedēļas nogali, protams, paspēju satikt gana daudz paziņu un draugu, kuri izteica savas domas par mašīnas vizuālo pusi.

Vizuāli jaunais „Leon” ir mainījies, taču izmaiņas nav milzīgas. Pārstrādāta radiatora reste un LED lukturi ir vizuāli pamanāmākās lietas, kas uzreiz lec acīs. Mašīnas priekša izskatās ļoti līdzīga „Seat Tarraco” modelim. Taisnību sakot, lukturi ir pilnīgi identiski kā lielajam krosoveram un arī radiatora reste vairāk vai mazāk atšķiras tikai izmērā, bet ne formā. Iepriekšējās paaudzes mašīna bija salīdzinoši noapaļota, savukārt šī paaudze veidota krietni asākām, stūrainākām līnijām, dizaineriem cenšoties demonstrēt sportiskumu. Par to, cik labi tas izdevies, katrs var spriest pats. Man šķiet, ka jaunā „Leon” dizains ir kopumā izdevies un mašīnai piemīt savs „es”. Vienīgā iebilde ir pret „Leon” uzrakstu uz bagāžnieka. Gaumes jautājums, bet man tas šķiet neproporcionāli liels, neglītā fontā, turklāt, ātri sakrāj putekļus.

Arī salonā „Seat” veidots asām, stūrainām līnijām, kas, manuprāt, izskatās ļoti labi. Kopumā salons izveidots stingrs, uzbūves kvalitāte ir laba, nekas nečīkst vai negrab. Vienīgi cimdu nodalījums jācērt stingri, lai to aizvērtu, te ar maigu roku cauri netikt. Kas attiecas uz izmantotajiem materiāliem, vietās, kur regulāri pieskārsieties, izmantoti mīksti materiāli, kuriem patīkami pieskārties, savukārt durvju paneļu apakšas un vēl vairākas vietas veidotas no cietas, nepatīkamas plastmasas. Klasiski „Volkswagen” grupas stilā, neko jaunu te pateikt nevar.

Braukšana un sajūtas

Pievēršoties sajūtām un mazliet paturpinot salona tematiku, pirmā lieta, kas uzreiz iekrīt acīs, iekāpjot mašīnā, ir minimālisms. „Seat” lepojas, ka „Leon” ir digitāls salons un tajā praktiski nav fizisku pogu. Pogas ir tikai uz stūres, kā arī logu atvēršanai. Savukārt viduskonsolē, zem ātrumkārbas selektora, ir trīs pogas, kas paredzētas durvju atslēgšanai un rokasbremzes darbināšanai. Tas arī viss, visu pārējo kontrolējam digitāli vai ar balsi.

Lai arī no ārpuses „Leon” izskatās maziņš, iekšā ir ļoti daudz vietas. Sēdekļi ir ērti un arī garākos pārbraucienos nav problēmu. Arī sānu atbalsts ir pietiekams, lai, braucot dinamiskāk, neslidinātos apkārt un nekristu klēpī blakussēdētājam. Atrast ideālo braukšanas pozīciju ir elementāri, bet mani pārsteidza vietas daudzums aizmugurē. Vadītāja krēslu noregulēju savam augumam un tad iesēdos pats sev aizmugurē. Te jāpiebilst, ka esmu 1.93 metrus garš, tāpēc loģiski, ka sēdeklis ir tālu atbīdīts. Mani pārsteidza vietas daudzums aizmugurē ceļiem un galvai. Parasti tik ērti esmu juties krietni lielāka izmēra mašīnās. „Seat” atrastie garenbāzes centimetri tiešām lieti noder.

Tātad, braukšana. Kā jau rakstīju, man bija pieejama dārgākā „FR” versija ar 1.5 litru benzīna motoru (150 Zs) un „mild hybrid” sistēmu, kas vairāk domāta ekoloģisko normu izpildei, bet sajust to īsti nevar. Tāpat mašīnai bija adaptīvā sporta balstiekārta ar maināmiem braukšanas režīmiem, kas ir nedaudz cietāka nekā standarta balstiekārta. Neteikšu, ka mašīna bija pārāk cieta. Sporta režīmā pa Rīgu labāk nebraukt, bet komforta režīmā nebija ne vainas. Mašīna ir stingra, pacieta, bet gana komfortabla. Arī ārpus pilsētām, pa ielāpiem klātiem ceļiem, „Seat” tiek galā labi. Patīkami, ka pieejams individuālais režīms, kurā mašīnu vari saregulēt pēc saviem ieskatiem. Sporta regulējums stūrei, apvienojumā ar komforta iestatījumiem balstiekārtai bija ļoti patīkams vidusceļš garākos braucienos. Regulēt iespējams arī ātrumkārbas un motora režīmus.

Kopumā mašīna ir gana dinamiska. 150 zirgspēki varbūt neizklausās daudz, bet ar mūsu ātruma ierobežojumiem ir pietiekami un apdzīšana nerada problēmas. Arī pie luksofora kaunā nepaliksiet. „Leon” nav raķete un skrieties ar trīslitrīgu bembi vai „Audi” diez vai ir jēga, bet ikdienišķai braukšanai pietiek. Šosejas ātrumā vēja troksnis ir labi apslāpēts, taču diezgan dzirdams ir riepu un ceļa troksnis.

Ja pēkšņi uznāk lustīgs noskaņojums vai priekšā ir līkumains, interesants ceļa posms, tad sporta režīms ir tieši laikā. Stūre kļūst jūtami smagāka, bet gāzes pedāļa un ātrumkārbas darbība ir krietni asāka. Ātrumkārba ļauj kārtīgi „iegriezt” motoru un sasniegt apgriezienu robežu, necenšoties ātrumus pārslēgt vidējos apgriezienos. Ja putni galvā pavisam satrakojušies, aiz stūres novietotas lāpstiņas, kas ļauj pārņemt ātrumu pārslēgšanu savās rokās. Raugoties no vadāmības viedokļa, „Seat” ir gana precīzs, vadāmība ir prognozējama, lai gan neteikšu, ka sajutu kaut kādu īpašu sportiskumu. Mašīna uz ceļa turas stingri, bez pārlieku lielām virsbūves svārstībām.

Mašīna šķita gana praktiska – aizmugurē mierīgi var iesēsties trīs pieaugušie, savukārt bagāžnieka ietilpība saglabājusies 380 litri. Tas nozīmē, ka, braucot uz savu hokeja treniņu, vienu somu iekrausiet bez problēmām, bet ielocīt divas gan diez vai izdosies. Vismaz nūjas nesitas pret griestiem un stikliem, kas ir patīkami.

Tehnoloģijas

Dārgākajās komplektācijās pieejama bezvadu telefona uzlāde, kā arī Apple CarPlay un Android Auto bezvadu savietojamība. Ja tomēr vēlaties lietot vadus, priekšā un aizmugurē pieejamas tikai USB-C tipa pieslēgvietas.

Mašīna aprīkota ar digitālo instrumentu paneli, kurš man kopumā patika. Braucot naktī acis nežilbst, arī saulainā laikā viss ir labi redzams, informācija ir viegli nolasāma, un tieši tas ir pats galvenais. Arī izvēlētie dizaina risinājumi šķiet pārdomāti. Konkrētais auto bija aprīkots ar lielāko 10 collu navigācijas skārienekrānu (standartkomplektācijā 8.25 collu skārienekrāns), ar kuru vadām gandrīz visas mašīnas funkcijas. Kopumā info-izklaides sistēma ir pieņemama – tā prasa zināmu adaptācijas laiku, lai saprastu, kur kas ir meklējams, bet, kad pie tās pierod, tad nav ne vainas.

Tomēr man nepatika, ka, piemēram, klimata kontrole regulējama tikai ekrānā. Stāvot uz vietas vai braucot pa līdzenu šoseju nav problēmu. Tiklīdz segums kļūst Latvijai tipiski bedrains, temperatūras, salona ventilatora un jebkuras citas funkcijas regulēšana kļūst krietni sarežģītāka. Uzskatu, ka fiziskas pogas visas šīs lietas ļauj izdarīt krietni ātrāk un vienkāršāk. Ar pirkstu bakstīt ekrānā caur vairākām izvēlnēm ne vienmēr ir ātrākais un vieglākais ceļš, lai kaut ko izdarītu. Zem ekrāna novietotas slīdjoslas – slidinot pirkstu pa tām var mainīt salona gaisa temperatūru un radio skaļumu. Uztrāpīt uz vēlamo temperatūru nav nemaz tik viegli un šo joslu lietošana ātri kļūst kaitinoša. Labi, ka vismaz radio var regulēt no stūres ar fizisku pogu.

Arī ceļazīmju nolasīšanas funkcijas darbība rada jautājumus – braucot pa Tīnūžu – Kokneses šoseju, mašīna man uzstājīgi atgādināja, ka pārkāpju atļauto ātrumu (90 km/h), lai gan vasarā uz šīs šosejas var braukt ar 100 km/h. Līdzīgas problēmas novēroju vēl vairākās vietās, piemēram, posmā Koknese – Aizkraukle uz A6. Mašīna gribēja, lai braucu uz 70 km/h, lai gan atļautais ātrums tur ir 90 km/h.

Zināmas problēmas sagādāja arī adaptīvā kruīza kontrole ar navigācijas sistēmu. Kopumā tā darbojās labi, pirms apdzīvotām vietām samazinot ātrumu, bet, izbraucot ārpus tām, mašīna atkal paātrinājās. Atliek turēt rokas uz stūres. Tomēr uz Pļaviņu apvedceļa, braucot uz dzelzceļa pārvada, mašīna tikai sev zināmu iemeslu dēļ izdomāja asi bremzēt līdz 50 km/h, lai gan tajā vietā nav tādas ceļazīmes. Iespējams, „Seat” nav atjaunojis navigācijas versiju un mašīnas navigācija joprojām uzskata, ka tur notiek ceļa remontdarbi, taču tas nav attaisnojums. Labi, ka tobrīd neviens nebija aizmugurē, citādi rastos ļoti bīstama situācija. Jo kurš gan gaida, ka uz tukša ceļa priekšā braucošais pēkšņi liks pa mēmajiem bez jebkāda iemesla…

Cenas

Standartkomplektācijā jaunais „Leon” maksā, sākot no 17 500 EUR. Par šādu naudas summu iegūsiet 1.0 litru benzīna dzinēju ar 6-pakāpju manuālo pārnesumkārbu un 15 collu metāla diskiem. Tomēr salons jau standartkomplektācijā ir visai labi aprīkots – iekļauta apsildāma ādas stūre, keyless sistēma, kā arī teju visas pieejamās braukšanas palīgfunkcijas, izņemot ceļa zīmju atpazīšanas sistēmu un automātisko tālo gaismu pārslēgšanu, kā arī adaptīvo kruīza kontroli. Mašīna, kuru izmēģināju, maksāja 29 500 EUR un tā bija aprīkota ar gandrīz visām iespējamajām papildiespējām, tostarp, atpakaļskata kameru, dinamisko balstiekārtas vadību un High LED lukturu pakotni.

Secinājumi

Kopumā domāju, ka jaunais „Leon” ir izdevies modelis, kurš atstāja patīkamu iespaidu jau no pirmajiem braukšanas metriem. Pat neskatoties uz atsevišķām situācijām, kur ne visai labi strādāja braukšanas asistenti… Diezin vai izvēlētos mazāko 1.0 litru motoru, taču 1.5 litru benzīna motors ir gana dinamisks, lai pārvietots bez raizēm. Ja vēlaties Golfa izmēra mašīnu, kas nav Golfs, jaunais „Leon” noteikti iekļaujams to auto sarakstā, par kuriem ir vērts padomāt.