Kursors izmēģina Opel Insignia (2019)

Nē, nav iznākusi jauna Opel Insignia un jā, esam pietiekami jau izmēģinājuši šo automašīnu – divas reizes, ja būsim pavisam precīzi, bet abas reizes automašīnas kardināli atšķīrās un bija vērts pievērst atsevišķu uzmanību. Kaut šoreiz nav kardinālu atšķirību, ir pāris nianses, kas ir jaunas, un tādēļ es izlēmu pavadīt kārtējo nedēļas nogali ar Insignia, tā kā ķeramies klāt.

Mazliet mazliet vēstures un tehniskā puse

Lai neaizmirstos, ar ko īpaša ir Opel Insignia, tad pāris vārdos atkārtosim atslēgas faktus. Insignia ir nu jau otrajā paaudzē un tā iznāca pirms 10 gadiem, konceptuāli nomainot divas automašīnas – Vectra un Signum un pieņemot dizainu abām kaut kur pa vidu. Otrā paaudze tika prezentēta 2017 .gada martā un gandrīz uzreiz pēc tam arī devās pie saviem pirmajiem īpašniekiem, bet gada laikā auto jau ir paspējis piedzīvot pāris izmaiņas, par kurām informācija pat nav skopa, tās vienkārši nav, tāpēc piedāvājumam atkal izmēģināt Insignia es kādu lauku “lauzos”. Veltīgi.

Publiski internetā pieejamā informācija un informācija no dīlera mazliet atšķiras, tāpēc es apskatīšu tos datus, kas atbilst realitātei. Insignia tagad ir pasūtāma trīs dažādās virsbūvēs – Grand Sport, Sports Tourer un Country Tourer un nosaukumi paši sevi paskaidro, proti četrdurvju kupejas forma, universāļa un paaugstināta universāļa veidolā un dzinēju palete arī ir diezgan pilnīga, to redzam tabulā zemāk. Ir nākuši klāt vairāki dzinēji, bet, diemžēl, ir arī pāris noņemti.

Benzīna dzinēji:

Dīzeļdzinēji:

Jā, vairs nav pieejams jaudīgais 2.0 SIDI Turbo 260 Zs (400 Nm) dzinējs, kas ir patiesi žēl, jo man tas auto patika, bet klāt ir nācis no PSA grupas paņemts 1.6 Turbo benzīna dzinējs, kurš šī auto bāzes versiju padara daudz interesantāku.

Interjers ir par kripatu modernāks

Ja pat pats auto man simpatizēja, tad interjera un it īpaši info-izklaides sistēmas paskats mani ne ļoti saistīja un tas viss kopums viedokli par auto nenosprauda pašā augstākajā atzīmē. To šķiet saprata arī Opel un 2018. gada beigās atjaunoja savas izklaides sistēmas ekrānus – pat ne atjaunoja, bet uzstādīja pavisam jaunu un modernu 8 collu ekrānu, kas ir ne tikai galvas tiesu glītāks un ātrāks, bet piedāvā 3D navigāciju, kur varam ar pirkstu āboļveidīgi spaidīt, palielināt un braukāt pa karti, piedāvā tiešsaistes satiksmes datus, stāvvietu sarakstus, degvielas cenas un citu noderīgu informāciju un liela daļa pat no tā strādā arī pie mums.

Pati info-izklaides izvēlne ir pilnībā izmainīta ar tiešu piekļuvi kādai no interesējošajām sadaļām (audio, telefons, navigācija utt) un beidzot tiešām ir patīkami gan skatīties, gan arī braukāt pa izvēlnēm. Sistēma, protams, saglabā Apple CarPlay un Android Auto atbalstu un visādi citādi vairs tālu neatšķiras no pavisam modernajām izklaides sistēmām, kuras varam vērot dārgajos premium auto.

Braucam

Pirmais Insignia izmēģinājums 2017.gada maijā godīgi sakot bija nekāds, auto nebija tās pilnākās komplektācijas un 165 Zs (250 Nm) pusotru tonnu smago auto kustināja nelabprāt. Bez tā, ka pirmie demo auto jau bija ar tehniskiem “kasjakiem”, visparastākajā versijā tas nebija arī pats glītākais auto, ar kuru ir braukts.

Otrais izmēģinājums 2017.gada pēdējos mēnešos jau bija mazliet jautrāks, jo izmēģinājām 260 Zs 4×4 versiju, kura bez savas izteiksmīgās krāsas, lielajiem diskiem un foršo dinamiku varēja lielīties arī ar OPC pakotni, kas Insignia padarīja ļoti glītu un ērtie AGR perforētās ādas sēdekļi braukšanu padarīja ne tikai dinamisku, bet arī ērtu.

Kur tad nostājas 2019.gada Insignia jaunums? Ja mēs vēl varētu iegādāties 260 Zs benzīna versiju, tad es teiktu gandrīz pa vidu, bet vismaz pagaidām 200Zs ir jaudīgākais benzīna dzinējs piedāvājumā un apvienojumā ar automātisko ātrumkārbu spēj 100 km/h sasniegt 8 sekundēs un ieskrieties līdz 232 km/h, kas ir pat ļoti pieklājīgs ātrums Vācijas autobāņiem, pie tam vidējais degvielas patēriņš pēc WLTP ir solīts ap 7.5 litriem uz 100 km, kas ir diezgan adekvāti.

Izmēģinājuma auto man trāpījās ļoti bagātīgas komplektācijas un tā īsti nemaz nevar atrast, kas pietrūka un nebija ieķeksēts no cenu lapas un jau no pirmajiem metriem sajūtas bija labas – tiešām ērti un izskatīgi AGR komforta sēdekļi ar apsildi un ventilāciju, laba Bose audio sistēma, OPC pakotne kā eksterjerā, tā interjerā, lielie un glītie riteņu diski un veiksmīgā baltā krāsa pirmo iespaidu padarīja ļoti patīkamu, bet mani ļoti interesēja Flex Ride adaptīvā šasija, kas dod elektroniski pielāgojamus amortizatorus ar iestatījuma režīmiem “Standard”, “Sport” un “Tour”, kas 1.6 Turbo benzīnam nāk standartā, bet tā ir iegādājama par 900 EUR.

Negribu izklausīties snobiski, bet beidzot ar 200 Zs auto ir kļuvis braucams, pat neskatoties uz to, ka uz papīra paātrinājuma dati nav sēdekļos spiedoši, es pilnīgi reāli sevi varu iedomāties braucam ar šādu auto ikdienā, jo faktiski nekas nepietrūkst, auto ir aprīkots ar visām drošības fīčām, projekcijas ekrānu, ceļa zīmju atpazīšanu, labu kameru, bezvadu mobilā telefona uzlādi un Opel lieliskās adaptīvās LED Matrix gaismas ir tieši tas, kas mums ir nepieciešams tumšajos rudens un ziemas vakaros.

Standarta režīmā Insignia ir diezgan stingra, bet nav laupīts ikdienas komforts un vienu brīdi es pat aizmirsu, ka man ir iespēja pārslēgt arī sportiskāku režīmu un liels bija mans izbrīns, kad es to izdarīju – tik stingru gaitu es negaidīju un tas nebūt nav pārmetums, jo ir pietiekami daudz ceļu arī Latvijā, kur šo režīmu var izmantot. Rīgai gan šis ir mazliet pa šerpu, savukārt Tour režīms uz šosejas ir tik mīksts un pat ļengans, ka tā īsti man nav izprotams. Bet tas viss tikai liecina par to, ka Opel inženieri izstrādājot adaptīvo šasiju ir pielikuši pamatīgas pūles un tā ir ļoti labi izdevusies.

Info-izklaides sistēma arī ir kļuvis lietojama un pat rāda vēlmi pastaigāt pa izvēlnēm un mazliet to pielāgot un Bose 9 skaļruņu audio sistēma skan labi, nu 645 EUR labi un, protams, ir dzirdētas labākas Bose sistēmas.

Cenas

Opel Insignia ir pieejama divos komplektācijas līmeņos Enjoy un Innovation un starp tiem atšķiras arī, ar kādiem dzinējiem auto var pasūtīt. Pati vienkāršākajā komplektācijā ar manuālo kārbu Insignia maksās 24 tūkstošus EUR, bet par mazliet jaudīgāku dzinēju ar automātisko kārbu būs jāšķiras no 25 700 EUR. Lētākā dīzeļdzinēja versija ar manuālo maksā gandrīz 26 tūkstošus EUR, bet par vidējās jaudas versiju ar automātisko ātrumkārbu jums nāksies šķirties no 27 700 EUR.

200 Zs benzīna versija ar automātisko kārbu ir pieejama tikai Innovation pakotnē un maksās 28 500 EUR, par 170 Zs dīzeļdzinēju ar jauno astoņu pakāpju automātisko kārbu maciņš būs jāpaver līdz 30 500 EUR, bet pavisam jaudīgais 210 Zs bi-turbo dīzelis ar 4×4 un automātisko ātrumkārbu maksās mazliet virs 33 tūkstošiem EUR. Izmēģinājuma ar savu foršo komplektāciju arī maksā 33 tūkstošus EUR.

Secinājumi

Insignia ir kārtīgs uzņēmuma viduslīmeņa vadītāja auto, bet tas Opel noliek diezgan lielā konkurencē un pircējam vajag dot kaut ko īpašu, lai atšķirtos, tāpēc Opel Insignia gada laikā ir palikusi visādi -āka – dārgāka, modernāka un individualizējamāka ar Exclusive opciju klāstu, lai parādītu savu auto personiskāku. Protams, ir milzīgs jautājums, vai kāds to izmantos un būs gatavs šķirties kaut no pāris liekiem simtiem EUR, jo esošais cenu līmenis ir diezgan stingrs un  konkurenti neguļ, kaut Insignia maksā gandrīz identiski ar Mazda 6 un arī Škoda Superb un arī VW Passat turpat vien vārtās. Opel vēsturiski nes sev līdzi “problēmas”, kuras ir sen atrisinātas un vairs nav aktuālas, bet tas apgrūtina daudzu potenciālo pircēju izvēli, jo mēs vēl baidāmies par to, ko teiks kaimiņi. Ja Opel spētu iedot līdzvērtīgu operatīvā līzinga atpirkumu, tad Insignia būtu daudz loģiskāka izvēle par Passat, jo sportiskā forma un interjers padara to auto vizuāli pievilcīgāku par stagnācijā iesprūdušajiem vāciešiem un par to pašu cenu Insignia ir ar labāku komplektāciju.