Kursors izmēģina jaudīgāko Opel Insignia

Nemaz ne tik sen es izmēģināju jauno Opel Insignia. Kaut kopā pavadījām tikai pāris stundas un paspēju noķert vairākus gļukus, auto atstāja labu un pamatīgu iespaidu. Tomēr, lai cik betons nebūtu pamatīgs, tajā ir plaisas – komplektācijas iespējas nebija iespaidīgas un dzinēji/ātrumkārbu pieejamība ne tik.

Viss ir mainījies un tagad ik katram ir iespēja sakomplektēt Insignia tieši savām prasībām. Tad nu ķeramies klāt!

Atsvaidzinām dzinēju paleti

Benzīna dzinēju un ātrumkārbu saraksts nav mainījies, bet papildinājumu ir guvuši dīzeļi un nu jau es varu teikt, ka modelim ir adekvāts piedāvājums.

Benzīna dzinēji:

Dīzeļdzinēji:

Ir pieprasījums, ir piedāvājums – dzīvojam taču kapitālismā. Man īsti nav saprotama mūsu sabiedrības tieksme pēc dīzeļiem, tie auto ir paredzēti lieliem nobraukumiem gada griezumā, liela daļa indivīdu vairāk par 10 tūkstošiem kilometru gadā nenobrauc, tomēr fanātiski tiecas pēc dīzeļdzinēja pie jauna auto iegādes.

Mans uzskats ir savādāks, tas arī sakrīt ar industrijas ekspertu viedokli, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju būtu jābrauc ar benzīna dzinējiem un tāpēc man ir liels prieks, ka jaunais koši sarkanais izmēģinājuma auto ir pats jaudīgākais un faktiski pilnākais benzīna pārstāvis.

Izskatam ir nozīme

Kāds mans sens paziņa reiz teica, auto ir jābūt sarkanam, tankojot rokas nedrīkst smirdēt pēc dīzeļa un diskiem jābūt apautiem ar Pirelli riepām. Riepu tēmu nekustināsim, bet pārējam es piekrītu uz visiem 100. Kādā no iepriekšējiem rakstiem es jau pieskāros auto krāsas tēmai, tādēļ neatkārtošos, tik piebildīšu, ka ir jābeidz sēdēt pelēkās un garlaicīgās automašīnās, ir laiks uzvilkt košu mēteli un iesēsties košā automašīnā.

Tieši tāda ir Insignia, sarkana, aprīkota ar OPC pakotni un komplektēta ar dikti jestru 260 Zs (400 Nm) benzīna dzinēju un pilnpiedziņu. Formula labam garastāvoklim. M Sport, OPC line, S line, R-line, GT line – nav pat nozīmes, kā katrs ražotājs ir apsaucis savu sportisko pakotni, tā piešķirt spēkratam raksturu, palielina vizuālo baudījumu un faktiski ir obligāta. Skatīt auto fotogrāfijās ir viens, pavisam kas cits ir vizuāli novērtēt auto raksturlielumus, tieši man ir viegli salīdzināt un secināt, ka sporta pakotne dod Insiginia pavisam citu skatu un nodzēš standarta modeļa mazliet neveiksmīgo purngalu, pavelkot to mazliet uz leju. OPC pakotne sastāv no eksterjera un interjera izvēlnes, kopā jāšķiras no diviem tūkstošiem EUR, kas nav maz. Skaistums prasa upurus.

Atkārtošana zināšanu māte – jau iepriekš rakstīju, ka Opel tagad ir iespējams pasūtīt pat tava tizlā zili rūtainā krekla krāsā, bez rūtiņām gan. Tā vairs nav dārgo premium auto ekstra, nu jau šādi varam izpausties arī mazliet vienkāršākā auto.

Ar OPC interjera pakotni ražotājs gan ir mazliet pārcenties cenā. Vai par “Jet black” melnajiem griestiem, alumīnija pedāļiem un speciālu OPC stila apsildāmu stūri ar ādas apdari ir pamatoti prasīt virs 700 EUR? Nu nezinu. Par foršajiem AGR perforētās ādas beņķiem tāpat ir jāpiemaksā atsevišķi, tiem nav nekāda sakara ar trīs maģiskajiem OPC burtiem.

Izmēģinājumam ir jābūt pamatīgam

Vai nu tas ir dēļ vecuma, vai mazliet pārsātinātās dzīves pieredzes, bet man ar pāris stundām auto izmēģinājumam nepietiek. Agrāk es varēju savākties emocijas arī stundā, tagad ir savādāk. Pagājušo reizi Insignia ar mani bija vien nepilnu dienu un tajā laikā es vairāk spēju vien vairāk domāt, kur uztaisīt fotosesiju, nevis kur aizbraukt, lai varētu saprast auto plusus un mīnusus. Tagad es cenšos testu menedžēt uz vismaz divām dienām, ja vairāk nav iespējams. Sarkanā raķete ar mani pavadīja nepilnas četras dienas un mazliet negulētas trīs naktis, šeit jau var romānu sarakstīt.

Visas auto klases es nevērtēju pēc vienas mērlentes, tādēļ nav nekāds brīnums, ka par 200+ tūkstošu EUR vērtu auto es varu pateikt, ka ehm sū.ds, bet par auto zem 30 tūkstošiem – ļoti labi. Tieši tāpat arī cenšos katru auto sēriju izprast pa savam. Ja auto ir divas durvis, tad es no tā cenšos izvilkt braukšanas prieku, četru durvju versijā cenšos auto ierāmēt ikdienu un universālī es iepakoju ģimeni. Viens kā otru, tā trešo gan neizslēdz.

Insignia ir Grand Sport, sevī cenšas attēlot kupejas veidolu, kas paliek ļoti moderni. Un kāpēc ne, tas ir veids, kā garlaicīgos četrdurvju omīšu pārvietotājus padarīt vismaz kārtu stilīgākus. 20 collu diski un Latvijas ceļi un uzmanību prasošs savienojums, kuru es patiesi apšaubu, ka daudz redzēsim uz nopirktajām jaunajām Insignia, ja pat būs izvēlēta jaudīgākā versija, ar kuru arī es slīpēju kā asfaltētus, tā grants ceļus. Salonā vietas ir daudz, bagāžas nodalījums ir pat pārsteidzoši plašs un auto ir gan ērts ikdienas pārvietotājs vairāku cilvēku ģimenei, gan arī vientuļniekam stilīgs kompanjons.

Pavisam cits auto

Dinamikai ir nozīme, bet dinamiku nosaka ne tikai dzinēja griezes moments, to nodrošina ļoti daudzu lietu kopums, komponenšu savstarpējais balanss un sadarbība.

Dzinējs ir nu jau klasiski divu litru tilpumā ar tam uzkarinātu turbīnu. Kaut vizuāli izskatās savādāk, dzinējs ir moderns, izmanto dubultās plūsmas turbīnu un elektroniski vadāmu pārplūdes vārstu, īstens spēļu laukums tūneriem.

Dinamika ir laba, bet skaņas gan pietrūkst. Ja es saku pietrūkst, tad tas nozīmētu, ka izplūdes skaņa ir pa klusu. Nē, tās nav vispār, ko es uzskatu par mazu mīnusu. Nevajag uzreiz sacīkšu rēkoņu, bet šādam auto ideālo balansu atrast ir diezgan vienkārši.

Kaut auto pašmasa ir diezgan maza, mazliet virs 1600 kg, 7.3 sekundes līdz 100 km/h ir diezgan daudz.

Ir tāds vecs teiciens – dažreiz labāk ir paklusēt. Es ļoti ieklausos pārdevēju komentāros un viņu emocijās tajās pāris minūtēs, kad saņemu izmēģinājuma auto atslēgas un pēc tam analizēju, kā tad man šķiet tā konkrētā nianse. Šoreiz nav izņēmums un es paspēju saklausīties jaunās astoņu pakāpju ātrumkārbas slavinājumos. Kā tad ir realitāte? Es nezinu, vai tā ir kaut kāda Opel specifika, vai vienkārši sagadīšanās, bet kaut kas nav ar sākuma paātrinājumu, tā vienkārši nav. OK, es noteikti varu piedot starta kontroles neesamību, tā tāda viegla muļķošanās vien ir, bet dinamiskam paātrinājumam līdz 100 kilometriem stundā tādas jaudas auto ir jābūt. Ar Astra OPC jau man klājās diezgan bēdīgi, 20 Zs jaudīgāko Insignia piemeklētu līdzīgas likstas, ja vien es ko tādu mēģinātu. Vai nu jaunā astotniece vēl ir neatstrādāta, vai auto speciāli nav tik ass, lai nelauztu transmisiju un piedziņas sistēmu. Ja kārba ir optimizēta ekonomijai, tad jēga no tik jaudīga dzinēja? Nezinu, bet man tas ne pārāk patīk.

Tomēr, dzinēja un kārbas sadarbība ir laba, auto ātrumu uzņem patīkami, pārslēdzas mīksti un arī ātrumu pārslēgšanas lāpstiņas reaģē zibenīgi. Jāatrisina tik problēma ar paātrinājumu zemā ātrumā, ko, kā izskatās, ražotājs ir atstājis jaunajam GSi modelim.

Visdrīzākais, diezgan garās riteņu garenbāzes dēļ, Insignia ir ļoti stabila kā uz asfalta, tā arī grants seguma un rada pamatīga un nostrādāta auto sajūtu. Un pat ar visiem 20 collu diskiem, auto pat sporta režīmā ir ļoti adekvāts. Flex-Ride ar pastāvīgo amortizācijas kontroli uzdevumu veic lieliski, salīdzinot ar Astra OPC izmēģināto, tehnoloģiskie uzlabojumi ir jūtami.

Ja jau izmēģinām, tad izmēģinām kārtīgi

Sarkanajam gludeklim ir āķis, tātad vajag izmēģināt, kā auto velk aiz sevis ko smagāku. Ģimenes hobijs ir zirgi un ļoti regulāri vienam ikdienas auto tiek piekabināta piekabe, kura sver virs pusotras tonnas un Insignia dinamikas rādītāji vismaz uz papīra sola lieliski tikt galā ar sev uzticēto uzdevumu.

Griezes momenta pietiek, tur nav nekā piebilstama, tomēr, auto nav pamatīguma sajūtas, tas mazliet peld pa šoseju un nevieš uzticību. Iespējams, vainojami ir milzīgie diski un zemā profila riepa, kurai svara indekss nemaz neļauj aizmugurē kabināt tādu svaru. Iespējams, vainojama ir nepietiekama amortizācija tādam svaram. Iemesli var būt dažādi, bet rezultāts ir viens – otru reizi es vairs piekabē neliktu divus zirgus, vienu varbūt.

Cena

Ļoti sāpīga tēma. Insignia ir ļoti glīts auto un tas faktiski ir bez adekvāta konkurenta šajā cenas diapazonā. Pat paņemot pašu jaudīgāko dzinēju un pilnāko Exclusive komplektāciju, cena sasniedz vien 32 tūkstošus EUR (34 tūkstošus jaudīgākā dīzeļdzinēja izvēlē) un neko līdzīgu piedāvāt nespēj neviens ražotājs. Tomēr, pat Exclusive pakojumā faktiski nav nekā no vadītāja asistenta pakotnēm, nav foršo LED gaismu, lielā info-izklaides ekrāna un arī foršās Flex-Ride piekares. Tādēļ, ir itin viegli salasīt piecpadsmit tūkstošus papildaprīkojumā, lai iegūtu sirdij tīkamu auto. 47 tūkstošu EUR lauciņā Insignia vairs nav spēcīgs spēlētājs un tā ir ielīdusi lauciņā, kur kaujā izmanto šaujamieročus. Ar tikai līdzi paņemtu nazi izredzes nav spīdošas. Pif paf un spēle beigusies. Ņemot vienkāršāku dzinēju un auto vienkāršāk komplektējot, tāpat zem 37 tūkstošiem EUR man nesanāk palīst, kas ir diezgan daudz. Mūžīgā vāciešu problēma ar apdalīto standarta komplektāciju, korejieši plikšķina plaukstas vieglā smīnā. Jā, sarkanā Opel komplektācija bija varena, lieliska mūzika, visas viedās tehnoloģijas, LED gaismas un pārlieku daudz pļāpājoši asistenti, bet cenas latiņa ir daudz par augstu.

Secinājumi

Opel Insignia OPC line izskatās lieliski, pat vairāk kā lieliski, brauc ļoti labi un nodrošina adekvātu un rūpnīcas datiem pietuvinātu degvielas patēriņu, proti, ap 10 litriem uz 100 km. Es sen esmu no leksikas izslēdzis domas, ka “zaķītis lec, bet Opel nelec” vai “klusos svētdienu rītos var dzirdēt, kā Opel rūsē” un man Opel saistās ar modernu ražotāju, kurš ir pamatīgi progresējis pēdējos gados, radot kā glītus, tā modernus auto. Auto izceļas no pelēkās masas, ja izvēlies mazliet interesantāku krāsu, un ir laba alternatīva ik katram interesantam, kas tagad izvērtē jauna auto iegādi. Tomēr, ir jāpārvar riebīgais cenas slieksnis, ja vēlies foršu komplektāciju, jo auto cena ir pievilcīga tikai standarta piedāvātajās rūpnīcas komplektācijās.