Kursors.lv bija iespēja apmeklēt azartspēļu uzņēmuma Betsson Group biroju Maltā un iepazīties ar šī vairāk nekā 50 gadus senā uzņēmuma pieredzi azartspēļu biznesā un tā digitālo transformāciju. Betsson Latvijā savu darbību ir licencējis kopš 2016. gada un pazīstams ar zīmolu Betsafe, kas piedāvā tiešsaistes kazino, pokera u.c. galda spēles, kā arī sporta totalizatoru.

Mēs nebūsim tie, kas norādīs kādas izklaides kuram piekopt, tāpēc varam tikai ieteikt pret azartspēlēm attiekties atbildīgi un raudzīties, lai izvēle krīt par labu tiem servisiem, kas pakļaujas valstī spēkā esošajai likumdošanai.

Tā kā Kursors ir tehnoloģiju blogs, tad intervijai izvēlējāmies Tomasu Aleksandersonu, kas Betsson atbild par produktiem, kas paredzēti regulētajiem tirgiem. Vairāk nekā stundu garās sarunas laikā viņš mums pastāstīja par to, ar kādiem izaicinājumiem uzņēmums saskaras pārejot uz digitālo vidi. Jo sākums, kā daudziem citiem konkurentiem, bija ar fiziskajiem azartspēļu automātiem, tomēr šobrīd vairumā pārstāvēto tirgu notiek strauja pāreja uz digitālo vidi un jo īpaši mobilajām ierīcēm. Daļā tirgu mobilās ierīces tiek izmantotas pat 50% gadījumu. Tāpat tehnoloģijas jaunas vēsmas ienes arī totalizatoru biznesā, jo arvien vairāk parādās e-sporta spēles uz kurām var likt likmes.

Sveicināts, Tomas! Vai varat padalīties ar Betsson statistiku, lai saprotam ar kādu darbību apjomu ikdienā operējat?

Sveicināti, Kursors.lv lasītāji! Kopumā mēs šobrīd visos pārstāvētajos tirgos (~26 tīmekļa vietnēs) piedāvājam ap 3100 dažādas kazino spēles, ko iegūstam no aptuveni 30 spēļu pakalpojumu sniedzējiem. Katrai spēlei ir jāiziet noteikts sertificēšanas process un tad tā ir jāintegrē mūsu sistēmās, tāpēc tas ir pietiekami komplicēts process, lai varam nodrošināt drošu spēlēšanu. Konkrēti Latvijā mūsu klientiem ir pieejamas vairāk nekā 500 dažādas spēles. Ja runājam par transakciju skaitu, tad pīķa stundās šis skaitlis var pārsniegt pat 1000 darbības sekundē. Un ar darbībām es domāju likmju uzlikšanu totalizatoros, virtuālajos automātos vai naudas izmaksas darījumus. Ja runājam tieši par sporta totalizatoru jomu, tad katru gadu mēs piedāvājam >200 000 notikumus par kuriem klienti var likt likmes. Vairums no tiem ir klasiskie sporta veidi kā futbols vai basketbols, taču ar to viss nebeidzas – piedāvājam iespēju likt likmes ne tikai par spēles gala rezultātu, bet arī, piemēram, kurš iesitīs pirmos vārtus vai pat ar sportu nesaistītus notikumus, piemēram, kurš uzvarēs Eirovīzijas dziesmu konkursā. Visas šīs iespējas, šķiet, patīk mūsu klientiem un klientu skaits pieaug – šī gada pirmo ceturksni noslēdzām ar 607 333 aktīviem klientiem.

Kādas tehnoloģijas tiek izmantotas spēļu izstrādē?

Vēsturiski iegājies, ka liela daļa spēļu veidotas ar Flash tehnoloģiju, taču tā kā arvien vairāk tās tiek spēlētas uz mobilajām ierīcēm, tad tās nākas pārstrādāt uz HTML5. Iemesls vienkāršs – populārās mobilās platformas pārtrauc Flash atbalstu. Kas attiecas uz pašām mobilajām platformām, tad Android un iOS ierīcēm mēs izstrādājam (native) mobilās lietotnes, kas atbild par transakciju pārvaldību un spēļu palaišanu. Lai izstrādi padarītu ātrāku un samazinātu izmaksas, izmantojam Ionic ietvaru.

Kopš deviņdesmito gadu beigām mēs esam aktīvi pārpirkuši dažādus azartspēļu jomas uzņēmumus un pārņēmusi to izmantotās tehnoloģijas, tāpēc šobrīd diezgan daudz strādājam ar Microsoft tehnoloģijām. Piemēram, servera risinājumu izstrāde aktīvi notiek uz .NET Core ietvara bāzes.

Kādus mākoņskaitļošanas un datu uzglabāšanas servisus izmantojat?

Ņemot vērā pamatīgi regulēto mūsu darbības jomu, nevaram visus datus glabāt “svešos” mākoņservisos un lielākā daļa mūsu infrastruktūras ir pašu pārvaldīti serveri. Bez tam, pie mūsu datu un skaitļošanas apmēriem mākoņpakalpojumu sniedzēji vairs nesanāk nemaz tik lēti. Mēs, protams, raugāmies uz šādiem servisiem un atsevišķos gadījumos arī veicam izmēģinājumus, tomēr šobrīd pilnībā neplānojam pāriet uz tiem.

Kā jūs izvēlaties jaunas tehnoloģijas ar kurām strādāt?

Kopumā uzņēmumā darbojas vairāk nekā 500 inženieri, kas strādā pie dažādiem produktiem un risinājumiem. Mums nav atsevišķas nodaļas, kas nodarbotos tikai ar jaunu tehnoloģiju izpēti un ieviešanu. Šo funkciju veic paši izstrādāji, kas pēc saviem ieskatiem cenšas piemeklēt problēmas risinājumam atbilstošāko tehnoloģiju. Eksperimentējot ar jaunām tehnoloģijām, domājam arī plašākā mērogā – vai tā noderēs arī citiem mūsu kolēģiem viņu projektos. Pavisam noteikti necenšamies sadrumstalot mūsu izmantoto tehnoloģiju klāstu. Starp citu, savus risinājumus veidojam strādājot pēc spējās (agile) izstrādes metodoloģijas.

Kā jūs testējat savu programmatūru?

Aptuveni trešdaļa mūsu inženieru ir testētāji, kas pārbauda kā darbojas mūsu spēles un citas saistītās sistēmas. Tieši mobilās lietotnes testējam uz tām ierīcēm, ko pārsvarā lieto mūsu klienti – šādu informāciju mēs ļoti labi redzam pēc statistikas datiem. Mums birojos ir speciālas testēšanas telpas, kur ikviens darbinieks var ienākt un izmēģināt kādu mūsu spēli vai pakalpojumu uz dažādām fiziskām ierīcēm. Izmaksu samazināšanas nolūkos mēs ļoti daudz darba cenšamies automatizēt un lietotnes aktīvi testējam emulatoros. Bet jebkurā gadījumā programmatūras testēšana ir process, kas nekad nebeidzas.

Ar kādiem drošības izaicinājumiem saskaraties?

Kā varat iedomāties, mūsu ikdiena ir saistīta ar cīņu pret DDoS uzbrukumiem. Tā kā darbojamies globāli, tad arī par aizsardzību pret šādiem uzbrukumiem ir jādomā globālā mērogā. Mēs sadarbojamies ar dažādu reģionu tīkla pakalpojumu sniedzējiem, lai spētu izvairīties no šādiem uzbrukumiem vai operatīvi mazinātu to radītās sekas.

Tomēr tehniskā drošība nav vienīgais virziens, kur mums ir jāspēj precīzi darboties. Tā kā mūsu ikdienas darbība ir saistīta ar naudas operācijām, tad mums ir jāievēro arī naudas atmazgāšanas novēršanas likumdošana un tas, savukārt, nozīmē, ka ar lielu vērību jāraugās ne tikai uz darbībām no ārpuses, bet arī uzņēmuma iekšienē. Mēs nedrīkstam pieļaut situācijas, kad mūsu pašu darbinieki veic nesankcionētas izmaiņas mūsu tehnoloģijās vai produktos ar mērķi veikt krāpnieciskas darbības.

Kādu telefonu izmantojat?

Ha ha, es lietoju iPhone.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

  • RuncisZabakos

    Kaut kā interesanti beidzās raksts, biju domājis ka būs kas vairāk, nevis noslēgsies ar to kāds telefons tiek lietots.

    • Kristaps Skutelis

      Ko vēl gribētu noskaidrot no Tomasa?

  • Kartupelis3

    Kurā Maltā viņiem tas ofiss?

    Pajautā vai viņš jūt kā ar savu darbu padara pasauli labāku? :) Vai nav domājuši par darbības paplašināšanu un izstrādāt, piemēram, izglītojošas utml aplikācijas?

    • x

      skaidrs, ka labāku – tagad spēļu atkarīgajiem nav jātērējas taksim, lai atbrīvotos no liekās naudas)

      • Kristaps Skutelis

        Nav viss arī tik vienkārši. Arvien vairāk tirgi kļūst regulēti un tas nozīmē, ka azartspēļu bizness tiek ierobežots ar likumiem. Latvija ir viens no šādiem tirgiem un ikviens spēlētājs var norādīt, ka viņš nevēlas tapt pielaists pie šādām spēlēm un spēļu piedāvātājiem jāievēro šī vēlme.

        Tāpat Betsson pārstāvji daudz runāja par atbildīgu spēlēšanu un pūlēm ko pieliek, lai viņu klienti neieslīgst atkarībās. Kopumā biznesam tas par labu nenāk un labāk, lai cilvēki to pielieto kā izklaidi.

      • Kartupelis3

        kāpēc šis nav intervijā? Kādas pūles tad viņi pieliek? Kā tad viņi to kontrolē onlainā? Jāuzrāda pase?

        Vēl interesanti vai tiek pielietoti AI mācīšanās algoritmi lai maksimizētu peļņu?

      • Kristaps Skutelis

        Tas nav intervijā tāpēc, ka tas nav tiešs tehnoloģiju jautājums.

      • Kartupelis3

        Identitāte un drošība internetā nav tehnoloģiju jautājums?
        Par to, ka WHO iekļavā datorspēlas atkarībās jums bija atsevišķs raksts, bet šeit tu apgalvo, ka tas vispār neattiecas? Tu saki, ka viņi kaut kā kontrolē – kā tehniski to izmērīt un kādus algoritmus piemērot tak tīrākais AI un tehnoloģija.. es saprotu, ka daudz kas viņiem tur tipa slepens, bet tas tak tieši attiecas uz tehnoloģijām? Tāpat arī tehnoloģiju attīstīšanas ētiskā puse -tiešām vispār neattiecas? Es domāju, ka tas aktuāls dauziem.. Kaut vai tak maininga sakarā ļaudis diskutē cik jēdzīgi tērēt elektrību tam visam utt? Man tiešām nebija iespaids, ka tik šauri domājiet par tehnoloģijām – = gadžetiņš vai programmiņa..

      • Kristaps Skutelis

        Zini, ar tik lecīgu attieksmi neko šeit nesasniegsi.

      • Kartupelis3

        hahaha…man patīk kā pārejot no komentāriem par rakstu uz personīgām diagnozēm tu māci citiem kā būt “pareizam” internetā :)
        Bet, jā…. bāc, mana karjera Kursorā un attiecīgi visi “sasniegumi” ir vējā… nāksies pievienoties Skābenei, Lapsiniekiem u.c. lecīgajiem/nevēlamajiem, jo mums īstenībā vienīgajiem rūp :)

      • Kristaps Skutelis

        Un ko tad tu, draudziņ, sagaidi? Ja normālas diskusijas vietā izvēlies ķerties pie ad hominem uzbraucieniem, tad loģiski, ka tevi pašu labprātāk gribēsies pasūtīt uz poda.

        Ja tev te kaut kas patiešām rūpētu, tad runātu normāli. Tā kā nerūp, tad vari pievaldīt savu muti un bez vajadzības te neļurināt.

      • Kartupelis3

        Es sagaidu, ka, pēc tam, kad tu pats esi prasījis, ko mēs gribējām, lai tu pajautā un es arī tieši uzrakstu, kas, manuprāt būtu interesants, tu nesaki, lai es beidzu “ļurināt”, bet vai nu to arī to uzraksti vai, ja tev šī info nav, tad pats paklusē un izdari secinājums. too much?
        Bet, ok, sapratu: “lecīga attieksme”; “turi muti” “kāds tev aifons” ir par tēmu, bet kā aizsargāt un kontrolēt internetā ID, AI un tehnoloģiju ētika ir “lecīgi” ad hominem uzbraucieni.

        Lapsiniek: tas, ka mēs negribam viens otra klubiņā attiecīgi mūs vieno :)

      • Kristaps Skutelis

        Tev ir ļoti valīdi jautājumi un es piekrītu, ka par šīm tēmām ir jārunā, tomēr, ja nemācēsi normāli veidot diskusiju, tiem nav absolūti nekādas jēgas.

      • Lapsinieks

        Lapsiniekam rūp? Ne jau tik ļoti, lai ar Skābeni vienā kompānijā tiktu ieskaitītu…

    • Kristaps Skutelis

      Tajā, kas ir sala. Visi intervējamie pārstāvji runāja tikai par savu biznesu – azartspēlēm. “Izglītojošas utml” aplikācijas nav viņu bizness un par to nebija saruna.

  • Agris

    Varēji pajautāt vai viņi ir apmierināti ar to, kā izdevās tā kārtīgi uzmest latvju bāleliņus affiliate jomā, kur pilnīgi visiem tika brutāli atņemti viņiem uz paplātes gadiem nestie spēlētāji it kā aizverot Betsafe Latvijā un pārejot uz triobet, tad triobet pārsaucot par Betsafe un lieta darīta.
    Vot i augstās tehnoloģijas..

    • Kristaps Skutelis

      Paldies par info, bet tas ir biznesa nevis tehnoloģiju jautājums un tādējādi mums ne tik interesējošs.

  • Delfīns

    Bezjēdzīga intervija, labāk turpiniet ar reklāmrakstiem par jauniem ģimenes auto vai ko tamlīdzīgu.