Kopš auto sadaļas palaišanas Kursorā esam tajā publicējuši gana daudz interesanta satura par auto aktualitātēm, īpašu uzsvaru veltot modernām tehnoloģijām, kas saistītas ar autonomo vadību un elektrisko vai hibrīda piedziņu. Tāpat visnotaļ aktīvi esam gatavojuši arī auto un to pasākumu apskatus. Izskaitīju, ka dažu gadu laikā esam pamatīgi aprakstījuši pāri par 50 automobiļiem.
Kad saņemam demo mašīnas uz testu, mums par to neviens nemaksā. Šādas sadarbības pamatā ir nerakstīts likums, ka pretī tiek sagatavota objektīva publikācija. Un principā kaut kādā mērā šāda sistēma darbojas, jo auto ražotājiem (pārdevējiem) ir vajadzīgas publikācijas par saviem produktiem un medijiem ir vajadzīgs saturs ap kuru raisīt diskusijas un pelnīt. Viss ļoti loģiski un saprotami.
Tomēr praksē nereti gadās situācijas, kad ar auto tiek izbraukts, bet dažādu apstākļu dēļ iespaidu raksts (apskats) tā arī netop. Būtu jau forši, ja braukšanas laikā raksts taptu automātiski, tomēr tas tā nenotiek un ir jāvelta darbs gan iespaidu gūšanai, auto sabildēšanai, materiālu savākšanai un izskatīšanai un pašu rakstu darbu veikšanai. Dzīvē notiek daudz un dažādi interesanti notikumi un ne visu var uzspēt izdarīt. Rezultātā dažu gadu laikā man ir iekrājušies “parādi” par sauju auto. Man par tiem ir radies viedoklis, atceros kaut kādas detaļas, bet plašākam rakstam vairs nav ne laika, ne informācijas. Nepārprotiet, es ļoti labprāt gribētu gari un plaši uzrakstīt par pilnīgi visiem auto un gadžetiem, kurus man rodas iespēja izmēģināt, tomēr tas nav iespējams tīri fiziski.
Savulaik populārajā auto blogā Jalopnik manīju interesantu rakstu, kurā žurnālists īsumā apraksta katru auto ar ko ir izbraucis, bet kura apraksts tā arī netapa. Esmu izlēmis (vismaz pret sevi) nonullēt parādus ar līdzīgu rakstu. Būšu izteicis publiski savu viedokli/novērojumus, bet vairs netraucēs miegu apziņa, ka tomēr jāuzraksta tas lielais apskata klucis. Man vairs nav tie gadi, kad var spēlēties ar miegu.
Fiat 500
Oi, šis ir viens no tiem auto, kas man izteikti nepatika. Man tas nešķiet nedz stilīgs, nedz praktisks, nedz ērti braucams. Viss plastmasīgs un uz priekšu kust ar mokām. Ārpus pilsētas ar to vispār nav ko darīt, labāk iet ar kājām. Pozitīvi vismaz, ka šis mazulis nemaksā kosmosu. Es šādu auto nepirktu pat kā joku auto.
Fiat 500X
Ah, krosoveri ir topā. Lai arī mazo Fiat 500 es pilnībā norakstīju, mazliet lielākais Fiat 500X man šķiet tīri simpātisks. Vismaz vizuāli. Auto ir diezgan ietilpīgs bagāžnieks un nolaižot otro sēdekļu rindu (kurā vietas ir pamaz) iegūstam pavisam pieklājīgu bagāžas nodalījumu. Cik atceros, tad braukt ar šo auto bija tīri normāli. Galvenais nebraukt nost no ceļa, jo pat nosacītos bezceļos (piemēram, uz smilšanai meža celiņa) šī auto sniegums ir pagalam nepārliecinošs.
Hyundai i30 (2016, 2017), i30 turbo (2016) un Tucson
Oi, ar Hyundai ir interesanti. Šķiet, esmu izbraucis ar praktiski visiem aktuālajiem Hyundai modeļiem, bet aprakstīt esmu iespējis tikai mazuli i10, mazliet lielāko i20 un i20 Active, IONIQ hibrīdauto un lielo Santa Fe krosoveru. Tātad, nav nemaz tik slikts sniegums. Ja runājam par i30, tad manā pieredzes bagāžā ir izbrauciens gan ar iepriekšējo, gan šobrīd aktuālo i30. Teikšu kā ir, abi auto mani patīkami pārsteidza un vēlreiz atkārtošu to, ko esmu teicis bieži – Hyundai automobiļi kļūst pievilcīgāki ar katru paaudzi. Jā, joprojām daudz tiek izmantota smirdīga plastmasa un nekādīgi netiekam vaļā no riebīgi zilā pogu apgaismojuma, tomēr cenas/ieguvuma attiecība ir patiešām iespaidīga un par ļoti pieņemamu naudu mēs iegūsim ļoti labi nokomplektētu auto. Teiksim tā, ja auto iegādei pieejam racionāli, tad nevajag smādēt Hyundai un vismaz jāizbrauc. Ja godīgi, tad man šobrīd nenāk prātā nekādas īpaši negatīvas domas par jauno i30. Tas auto ir atbilstošs savai cenai un braukt ar to var tīri labi. OK, purns neglīts.
Bilžu arhīvā atradu, ka pirms laba laiciņa biju izbraucies arī ar mazliet niknāko i30 turbo. Ja pareizi atceros, tad šajā auto no 1.6 litru turbo benzīnmotora dabūjam laukā kaut kādus aptuveni 185 Zs. Ņemot vērā to, ka auto ir pietiekami mazs un viegls, tad principā tas iet diezgan lopā. Maksā ap 20 tūkstošiem eiro un izskatās arī neslikti. Jā, šis auto man pat tīri labi patika. Jāgaida turbo modelis jaunajai paaudzei, jo šī jau (vismaz interjerā) ir novecojusi.
Kad rakstīju par Santa Fe, tad brīnījos, ka tas auto maksā tik daudz. Tad uzradās mazliet mazāks krosovers Tucson, kas sākumā normāli nokomplektēts maksāja ap 30 tūkstošiem un man likās par sālītu. Lai arī kopumā Hyundai automobiļiem ir būtiski cēlusies kvalitāte, es šo zīmolu vairāk redzu kā mazo un lēto (i10, i20, i30) auto ražotāju un Hyundai auto ar cenu zīmi virs 30 tūkstošiem man šķiet izteikti nepievilcīgi. No Tucson brauciena atceros, ka man pie tādas auto cenas nepatika plastmasīgais auto salons, bet citādi īsti piesieties nekur negribēju. Tas ir pietiekami glīts un praktisks auto un skatos, ka tagad arī cenu ziņā visnotaļ adekvāts piedāvājums.
Honda Civic Tourer un CR-V
Ar Hondām man ir sanācis kaut kā pavisam nejēdzīgi. Iepriekš īsti ar tām braucis nebiju un tad guvu iespēju izbraukt ar iepriekšējās (toreiz aktuālās) paaudzes Civic universāli un drīz pēc tam arī CR-V krosoveru. Iespaidus sasmēlos gūzmu, bet uzrakstīt tā arī diemžēl neuzspēju. Vainīgs!
Ja runājam par Hondām kā tādām, tad man tie visos laikos ir likušies kaut kādi kosmiski auto. Īpaši jau pēdējo gadu Civic ar savu savādo dizainu gan ārpusē, gan interjerā. Patiesībā forši, ka mani pirmie iespaidi par Hondām bija tieši ar “garo” Civic, jo tas ir patiešām praktisks auto. Īpaši man patika tas, ka otrās rindas krēslus var atlocīt uz aizmuguri un tādējādi salonā var iestīvināt gana lielus priekšmetus. Vēl ļoti laba man šķita mehāniskā pārnesumkārba. Pirms Civic demo brauciena biju braucis ar Hyundai i20, kam tā pārnesumkārba bija krietni nejēdzīgāka. Bet Civic viss tik pārdomāti un smuki slēdzas, ka pilnīgi prieks. Braukšanas ziņā man īsti nebija kur piesieties, viss ir okei. Bet nu līdz galam rožaini tomēr nav, jo, salonā ir baigais bardaks ar displejiem. To ir daudz, katrs rāda kaut ko savā dizainā un augšējais naktī nejēdzīgi atspīd priekšējā stiklā. Tiešām apgrūtinoši braukt. Īpaši daudz negatīvu emociju izraidīja borta dators, kas šim auto izpildīts draņķīga Android planšetdatora formā. Pilnīgi radās sajūta, ka Honda aizmirsusi izstrādāt šo moduli un nācies pēdējā brīdī pasūtīt konteineri ar pašiem draņķīgākajiem Android planšetdatoriem, lai vieta nepaliek tukša. Par laimi aiz loga jau ir 2017. gads un jauns Civic, kam interjers man liekas tāds krietni prātīgāks. Bet kopumā tiešām foršs auto praktiskiem cilvēkiem bez lielām prasībām uz modernām vēsmām.
Honda CR-V un Toyota RAV-4 manā skatījumā pārstāv “totāli garlaicīgo” krosoveru klasi. Tie ir tādi auto, kas ir pietiekami praktiski, taču pilnīgi bez jelkādas dzirksts. Nu, tādi sēdies un brauc uz veikalu pēc piena un tad pēc bērniem uz pulciņu. Bet tas ir normāli, jo šiem uzdevumiem nekādu dzirksti arī nevajag. Te vajag auto, kas ir praktisks un vienkārši braucams. Un Honda CR-V ir tieši šāds auto. No ārpuses pat tīri glīts, iekšpusē morāli novecojis (paskatoties uz mērinstrumentu paneli, vispār atmetamies kaut kādā 10 gadu senā pagātnē), praktisks un patiešām forši braucams auto. Nu jau ir izziņots jaunāks CR-V modelis un tur interjers ir mazliet modernāks. Ar šo eksemplāru paspēju izbraukties no Rīgas uz Tartu un atpakaļ, un vēl tepat pa Latviju. Pietiekami ērts garākos ceļos, smuki lido pāri ceļa bedrēm un naktī būsim patiesi izbrīnīti par ļoti labajām gaismām. Šajā auto var satilpt arī 10 cilvēki. Pārbaudīts!
Jaguar XE
Oi, šis gan bija sen izbraukts zvēriņš. Jaguāri vispār ir ļoti specifiski auto. It kā zīmols šķiet dižciltīgs un ļoti svarīgs, bet praksē tie auto ir tādi.. interesanti. Jaguar XE nav nekāds luksusa auto, bet drīzāk tāds “tautas” Jaguārs. To jūt arī salonā, viss ir vienkāršs, bet pietiekami kvalitatīvi nostrādāts. Ātrumu pārslēgšanas ripa ir kaut kāds nejēdzīgs un nepraktisks risinājums un šis bija viens no tiem auto, kuros es nekā nevarēju atrast kur pieķibināt savu telefonu. Proti, lādētājs ir zem elkoņa atbalsta, bet vads nesniedzas necik tālu un telefons vienkārši šļūkāja pa viduskonsoli. Tajā kastītē aiz ātrumpārslēdzēja ripas likt to nevar, jo tur neķer GPS signāls. Briesmīgi kaitinoši! Atceros, ka pēc normālas braukšanas mani pārsteidza diezgan zemais (dīzeļdzinēja) patēriņš. Vēl vairāk izbrīnīja tas, ka kolēģa brauciens pa grants ceļu pilnībā nodauzīja krāsu sliekšņu galos. Kaut kur tur nav pārdomāts līdz galam.
Jeep Renegade
Par Jeep man ir tādas divējādas sajūtas. No vienas puses, man joprojām ļoti patīk lielais Grand Cherokee, bet principā visi apkārt runā, ka Jeep nav īsti uzticami auto. Ar Renegade gan situācija ir vienkāršāka, jo tas tomēr nav pārāk dārgs auto un var pieciest to, ka tas ir diezgan plastmasīgs un tāds vienkāršs auto. Uz šosejas ar laiku tracinās svilpojoša vēja skaņa, bet ar kluča formu neko īpaši labāku neiesāksi. Atceros, ka šajā auto man visu laiku bija vēlme braukt nost no ceļa. Speciāli aizbraucu uz manu slepeno smilšu poligonu un jāsaka, ka biju patīkami pārsteigts, jo nevienā brīdī nešķita, ka tas ir pagalam nevarīgs auto. Riepām un savai būtībai atbilstošos nosacītos bezceļos ar šo mazuli var izpausties diezgan droši. Beigu beigās paliku pie atziņas, ka Renegade ir tāds riktīgi foršs, mazs krosovers stilīgiem cilvēkiem. Pirkt kaut kādā dullā krāsā!
Mitsubishi Outlander (2016)
Par šo auto būšu īss un lakonisks – nepatika! Es saprotu, ka šis auto skaitās lēts un praktisks krosovers, bet praksē sanācis kaut kāds nepārliecinošs sniegums. Jā, auto ir ietilpīgs, bet pie tā arī viss labais beidzas. Demo mašīna bija aprīkota ar dzinēju, kas auto uz priekšu kustina ļoooti kusli. Salonā viss ir ne tikai plastmasīgs, bet kaut kāds riebīgs uz pieskārieniem, neglīts pēc skata un nelabi ož. Pat daudzu peltais Hyundai ar plastmasām prot apieties labāk. Laikā, kad izbraucos ar šo Outlander pa radio skanēja šī auto reklāma, kurā pacilātā balsī runāja, ka auto ir labs, jo to veidojuši precīzie japāņu inženieri. Āha, tad kāpēc viņi bija aizmirsuši normāli pieskrūvēt demo mašīnas vadītāja sēdekli. Paātrinoties un bremzējot sajūtas kā šūpolēs. Tā nu ir sanācis, ka es pats šobrīd ikdienā braucu ar Mitsubishi, tomēr joprojām par Outlander neesmu labās domās. Kaut kā mani satraumēja šis sarkanais demo auto. Brr.
Opel Astra (K), Astra (K) turbo, Astra (K) ST BiTurbo, Mokka
Par Opel kvalitāti cilvēki joprojām smīkņā un es viņus saprotu. Mana pieredze ar jauniem Opel automobiļiem ir dažāda. Jāatzīst, ka jaunās Astra, Zafira un Insignia mašīnas ir patiešām glītas un visādi citādi iekārojamas, bet tās nebeidz pavadīt dažādi gļuki. Ar demo Zafiru man viss bija OK, bet kolēģim Mārim viņa Igaunijas testu dienā bija visādi gļuki. Ar vienu Astru man viss bija OK, bet ar citu bija gļuki. Piemēram, ik pa laikam iedegās ABS kļūdas indikators. Vai vienā jaukā sestdienas rītā sāka gaudot auto signalizācija. Pēc minūtēm 10 pārstāja un vairs gļuks neatkārtojās. No vienas puses man patiešām patīk jaunā Zafira, bet pirkt tādu būtu reāli bailes, jo visvairāk par visu es negribu neuzticamu auto. Es zinu ko runāju, mans pirmais auto bija Renault.
Bet par spīti neuzticamības negācijām man patiešām patīk kā izskatās jaunā Astra. Pie tam gan hečbeka, gan universāļa izpildījumā. Braukt ar šo auto ir patiešām patīkami. Ja auto pamatīgi nokomplektēsim, tad tas būs riktīgi patīkams. Tiesa, cena būs tādos mākoņos, ko par Opeli un Astru maksāt šķitīs neprāts. Piemēram, gudrās diožu gaismas, manuprāt, Astrai darbojas labāk nekā kārtu augsvērtīgākam VW Passat. Opel, lūdzu, tieciet galā ar auto uzticamību un tad viss būs ļoti, ļoti forši!
Kad izbraucos ar Opel Mokka, jaunā Mokka X vēl līdz Latvijai nebija atceļojusi un bija skaidrs, ka šis modelis jau ir diezgan novecojis. Pirms sēdos pie šī auto stūres, to biju iedomājies kā tādu vienkāršu, bet ne sliktu auto. Un jāsaka, ka arī pēc kādu 500 kilometru nobraukšanas īpaši vīlies nebiju, jo tas tiešām ir vienkāršs, bet ne slikts auto. Pēc skata diezgan paliels, bet ar ne pārāk lielu bagāžnieku un arī aizmugurē vietas nav pārlieku daudz. Priekšā gan viss labi un auto vadās viegli un saprotami. Šādu auto es labprāt pirktu sievai.
Lexus NX 200t
Jap, šis ir tas Lexus auto, kuram viduskonsolē ir iebūvēts izņemams spogulītis. Ja godīgi, es nezinu otru tādu auto, kam ir šāda “fīča”. Ļoti savdabīgs auto interjera ziņā. Brauc gan normāli. Ja šķiet, ka šis auto patīk, tad ir vērts izbraukt ar lielāko RX modeli. Manā pieredzē tas ir viens no komfortablākajiem auto ar ko vien esmu braucis. Uz RX fona šis mazais NX pamatīgi nobāl. Ja nav lieku dažu desmitu tūkstošu, tad nebrauciet ar RX, bet uzreiz pērciet šo NX.
Suzuki Vitara
Ah, Vitāriņa. Maksā lēti un arī izskatās un brauc lēti. Es parasti ar demo mašīnām cenšos braukt, braukt un vēlreiz braukt, lai uzkrājas iespaidi, bet Vitāriņa mani pieveica. Uz Latgali braukt ar šo moderno “bobiku” tā arī nespēju saņemties un pārsēdos savā auto. Šajā auto ir sajūta, ka nevis sēdi krēslā, bet gan sēdi uz kaut kāda ķeblīša. Te viss ir maksimāli vienkārši. Nu tā, ka vairs nav pat forši.
Volvo V90 Cross Country
Teikšu kā ir. Man pašam ir milzīga škrobe, ka par šo auto tā arī neesmu iespējis uzrakstīt plašāku rakstu. Es ilgus gadus braucu ar pavecu Volvo un vienlaicīgi gan ienīdu, gan mīlēju to. Paralēli vēroju ko Volvo dara ar savu attīstību. Un jāsaka, ka pēdējā šo auto paaudze ir patiešām iespaidīga. Volvo pārāk ilgi bija gulējuši uz slavas lauriem un pēdējos gados bija totāli novecojuši salīdzinot ar konkurentiem. Bet interesantā kārtā centās noplēst milzu naudu par saviem arhaiskajiem rumakiem. Tagad Volvo joprojām maksā ļoti dārgi, taču beidzot saņemam modernus auto.
Ja jaunais Volvo S90 man šķiet neglīts auto (īpaši no aizmugures), tad ar V90 viss ir krietni savādāk. Man tas liekas viens no glītākajiem šobrīd nopērkamajiem universāļiem. Braukt ar šo auto arī ir patiesa bauda! Tas notiek viegli, saprotami un droši. Ja modernā multimediju sistēma, kaut moderna, tomēr ne līdz galam pārdomāta, tad šajā auto atrasties un grozīt vadības elementus un spaidīt pogas ir patīkami. Jau pieskaroties tām var just, ka te ir padomāts par katru sīkumu. Jaunajos Volvo tu tiešām jūties kā premium klases auto pienākas, bet bez pārāk liela “show off” piesitiena. Tieši tā. Ja nopērc līdzīgas cenu kategorijas Audi, BMW vai Mercedes, tad jau pa gabalu visi domā, ka šim piparam naudas bez sava gala. Tā ir tāda nevēlama attieksme no apkārtējiem. Tad Volvo šķiet kaut kāds piezemētāks, zolīdāks un prātīgāks. Jā, tu joprojām brauc ar dārgu un lielisku auto, bet te iztrūkst tas izrādīšanās motīvs. Un šādus auto vajag, uzmanība var būt nogurdinoša.
Subaru Forester XT Sport (2017)
Par “parasto” Forester jau biju rakstījis, bet šis nav parasts Forester. Vispār ar Subaru Forester viss ir maksimāli vienkārši. Tas ir sasodīti vienkāršs auto. Tik vienkāršs kā smiltis. Kā ūdens. Tā arī ir šī auto vislielākā vērtība. Tā nav pārāk žēl, tas ir diezgan spējīgs nobraucot no glauniem ceļiem. Bet tad nāk šī auto XT versija, kas iepriekš maksāja pāri par 35 tūkstošiem eiro. Un tas par šādu vienkāršu auto ir sasodīti daudz. Foresters vairāk asociējas ar cenu zem 25 tūkstošiem. Subaru laikam saprata, ka cilvēkiem gribas jaudīgo dzinēju, bet maksāt par šādu Subaru to lielo naudu var un grib tikai retais. Tāpēc no šī gada vasaras tiek piedāvāts Forester XT Sport modelis, kas, vienkāršoti runājot, ir lētāks XT. ar cenu zīmi 31 tūkstotis tas ir sasodīti labs pirkums, jo kur gan tu vēl šajā cenu kategorijā atradīsi praktisku, saprotamu krosoveru ar 240 Zs motoru? Un brauc šis auto patiešām ātri. Policisti gan sūdzas, ka varētu vēl vairāk jaudas, bet mums civilpersonām ar šo būtu jāpietiek atliektiem galiem. Kāda tad ir atšķirība no “pilnā” XT? Krēsli ir pusādas, paliekam bez labās skaņas, stikla jumta un bagāžnieks būs jāver manuāli. Viss, vairāk nekas būtisks nav nogriezts. Kas man šajā auto nepatika? Jauda ir, bet auto nekā neskan. Pirmā lieta, ko jāizdara, kad savāc savu jauno pirkumu ir izpūtēja nomaiņa. Pilna Jūtūbe ar stāstiem kā priecīgie XT modeļa īpašnieki no šī auto izvelk laukā to superīgo bokserdzinēja skaņu. Sasodīts, lielisks auto sava vienkāršuma un jaudas apvienojuma dēļ. Gribu, gribu, gribu!
Secinājumi
Huh, tomēr krietni daudz parādu biju iekrājis. Pret sevi tos esmu nonullējis un nu varu gulēt mierīgi. Kad sākām Kursorā rakstīt par auto, bija skaidrs, ka vismaz man pieredze ir ar ļoti daudz baltajiem plankumiem un lai varētu gudri spriest par noteiktām mašīnām, ir jāzina kādas ir attiecīgās klases alternatīvas. Tagad noteiktās klasēs skaidrības ir krietni vairāk nekā pirms dažiem gadiem un jau var veikt pamatotus salīdzinājumus un izdarīt jēgpilnus secinājumus. Ja šis godīgais raksts nebūs atbaidījis auto dīlerus, tad ceru turpināt iepazīt dažādus auto, lai par tiem censtos informēt arī jūs, dārgie lasītāji. Šis ir ļoti tāls ceļš un mēs esam tikai pašā tā sākumā. Bet brauksim, jo braukt mums patiešām patīk!
mīlīgi.
manuprāt, tādiem resursiem kā kursors tā arī būtu jāraksta, vienkārši iezīmējot virzienu, jo īstiem auto testiem jums tāpat nav resursu (kā to dara piem. avtorevju u.c. specializētie izdevumi).
Paldies par komentāru! Ja mums būtu izteikts fokuss uz šāda satura gatavošanu, tad atrastu arī finansējumu. Mūsdienās (arī video) satura radīšana vairs nemaksā tādu kosmosu kā pirms 5-10 gadiem. Bet kā pats saproti finansējuma meklējumi dažkārt var ietekmēt arī saturu, kas pēc tam nāks laukā. Tāpēc no vienas puses pat ir labi, ka varam maksimāli brīvi izteikt savas domas un neviens mums par to pa nagiem nesit.
Rakstīt mums patīk, tikai ne vienmēr sanāk visus rakstu darbus sagatavot. Īsie smuki der sociālajiem tīkliem, bet Kursorā gribas arī pamatīgus rakstus. Tā arī mēģināsim turpināt.
Kristap, ja nepieciešama palīdzība auto testēšanā un visā, kas saistīts ar raksta tapšanu, dod ziņu. Esmu liels auto un to tehnoloģiju entuziasts, un man, tā pat kā jums – patīk braukt!
Sveiks, Reini! Paldies par ziņu! Nosūtīju Tev e-pastu.
Sveiks, Kristap! Atbilde uz e-pastu nosūtīta.
Man ir nācies pabraukt ar dažādiem Opel autiņiem. Viens, kas iespiedies atmiņā, bez visām folklorām par rūsēšanu, ir tas, cik viegli tie ir vadāmi. Reāli gan, sen sen atpakaļ Ascona, gan Astra, gan Meriva, gan Zafira, gan Insignia – sajūtu līmenī palika ļoti pozitīvs iespaids par auto vadāmību. Pie kam, dzinēji nekad nebija tie jaudīgākie. Ascona bija benzīnnieks, pārējie jau dīzelīši.
Mokka ir pabūts tikai pasažiera vietā, tāpēc man iespaidi palika tikai vairāk vizuāli. Piekristu Kristapam, ka tas ir laba izvēle dāmām, nu, vai tiem, kam patīk salīdzinoši mazi auto ar labu vadāmību un ceļa pārredzamību.
Kristap neesi žīds un uzraksti par Volvo v90cc👍🏻
Starp citu tagad es saprotu kadel par savu jauni auto izvelejies morāli un tehnologiski atpalikusu auto – uzticamība! Diez ar viedtalruniem ir tapat?🤔😀
Žīds vai ne žīds, bet esmu reāls – apskats šim auto vairs nesanāks. To ko atceros jau uzrakstīji un ja ir kādi konkrēti jautājumi, droši jautā.
Kas attiecas uz Pajero, tad jau savā privātajā blogā rakstīju, ka tas bija diezgan spontāns pirkums: https://kristaps.lv/k%C4%81-es-piedz%C4%ABvoju-savu-tre%C5%A1o-auto-928825d84048 Man bija vajadzība pēc lielāka auto, nekad manā īpašumā nebija bijis džips un Pajero gan patīk pēc skata, gan liekas pietiekami vienkāršs auto, lai nebūtu jāraud par dārgiem un regulāriem remontiem. Tātad, jā, uzticamība šeit nospēlēja diezgan lielu lomu, jo patiesībā tas bija viens no lielākajiem Volvo trumpjiem.
Ar tehniku es eksperimentēju vairāk. Jā, par uzticamākajiem un bezproblēmu gadžetiem es uzskatu iPhone un MacBook, bet šobrīd eju totāli šķērsām un lietoju Android telefonu un Windows 10 datoru. Ja ar telefonu par laimi viss pagaidām ir OK, tad dators gan diezgan regulāri izspēlē visādus pekstiņus. Bet ko tik nedarīsi, lai būtu lietas kursā par šajās platformās notiekošo.
Pag, pag Tu taču teici, ka nopirki kruzaku?🤔 Tomer Pajero?
Kads vispar ir shis paaudzes pajero? Nsv bsigais grabeklis? Ka ir pa soseju?
P.s ar tadu s60 nobraucu ap 200k tiesam labs auto, man bija benzina dzinejs – ja bija gluki, remonti, bet auto nekad nepalika puscela, vienmer nogadaja tur kur bija nepieciesam, plus piekritu par salona ertumu un kontroliericu izvietojumu, viens no minusiem bija apgriezsanas radiuss, tiesam drausmigi, bet citadi labs auto☺️
Nē, Pajero. Kruzaks būtu prātīgāka izvēle, bet tāds Kruzaks kādu es gribētu pirkt, maksā savus 10k eiro vairāk. Un šobrīd es negribu uz auto tērēt tādu naudu. Pajero man šķita tāda izteikti lētāka, bet ne krimināli sliktāka izvēle no kaut cik sakarīgajiem džipiem.
Ar savu melno kluci braucu jau kādus divus mēnešus un esmu nobraucis nepilnus 5000 km. Tas nav nekāds moderns un diži komfortabls auto, bet braukt var. Iepriekšējais saimnieks ir uzlabojis skaņas izolāciju, jo bez tās būtu diezgan bēdīgi. Grab visādas plastmasas pa salonu, īpaši bagāžnieka pusē. Būs kādreiz jāpieķeras un jāizmedī visi grabuļi. Nebiju gaidījis, ka Pajero ir tik stingra piekare (baigi līdzīgas sajūtas ar manu bijušo Volvo). Runā, ka Kruzaki ir krietni mīkstāki, kas gan uz šosejas nav pluss. Bet kā jau teicu, braukt var :)