Kursors izmēģina Hyundai Ioniq hibrīdu

Lai arī 2016. gada nogalē pilnībā vai daļēji (hibrīdi) elektroauto vairs nav ar uguni meklējams retums, tomēr apskatot Kursors.lv stūrē sadaļā publicēto secinu, ka Kursorā ar tādiem esam braukuši reti. Pirms diviem gadiem izmēģināju Mitsubishi Outlander PHEV, BMW i3 un Tesla Model S, taču ar to mani elektriskie sapņi arī beidzās un atgriezos pie “klasiskajiem” benzīna un dīzeļdegvielas spridzinātājiem. Kaut kādā mērā pie vainas bija arī stereotips, ka hibrīdi (un elektroauto) ir nejēdzīgi dārgi un nekāda dižā ekonomija tur nebūs.

Šis gads kaut kā iegrozījās Lexus zīmē un vasaras gaitā sanāca izbraukt ar praktiski visiem šī zīmola aktuālajiem modeļiem. Tā kā Lexus lielu uzsvaru velta saviem hibrīdiem, tad sanāca izmēģināt arī pāris elektrificētus šī zīmola auto. Neko sliktu nevaru pateikt – komfortabli, kvalitatīvi un dārgi auto. Bet vai tiešām mūsdienās hibrīdiem ir jāmaksā milzu naudu?

Hyundai ar savu jauno piecvietīgo Ioniq hečbeku vēlas skaļi pateikt, ka hibrīds var maksāt arī pavisam pieņemamus 24 tūkstošus eiro. Un Hyundai ir viens no tiem auto ražotājiem, kam šogad arī esmu pievērsis pastiprinātu uzmanību. Jāsaka, ka mani patiešām pārsteidz, cik saprātīgus auto beidzot laiž pārdošanā šis ražotājs. Ja iepriekš Hyundai asociējās ar lētiem un padraņķīgiem auto, tad svaigākie modeļi par pieņemamu cenu dod iekšās saviem konkurentiem. Tāpēc mani nebija īpaši jāpierunā izmēģināt jauno Ioniq. Galu galā, šis auto solās būt moderns, pietiekami lēts un pat tīri glīts. Kā tur ir patiesībā?

Ioniq = “unikālais jons”

Sāksim ar to, ka jaunais Hyundai izstrādātais “unikālais jons” (Ioniq nosaukums veidots no vārdiem “ion” un “unique”) ir pieejams trīs dažādās versijās: pilnībā elektriskajā Hyundai Ioniq Electric, hibrīda Hyundai Ioniq Hybrid un uzlādējamajā Hyundai Ioniq Plug-in. Man bija iespēja dūšīgi izbraukties ar “parasto” Hyundai Ioniq Hybrid un dīleris solīja, ka nākamgad Latvijā būs pieejamas arī abas pārējās Ioniq versijas.

Uzreiz piezīmēšu, ka ar aktuālo Toyota Prius braucis neesmu, tāpēc nevaru abus auto salīdzināt. Bet plānoju šo savu pieredzes robu tuvākajā laikā aizpildīt.

Ioniq ir Hyundai pirmais mēģinājums ielauzties hibrīdu tirgū, kur toni nosaka žanra klasika – Toyota Prius. Nevar nepamanīt, ka Ioniq vizuāli atgādina Prius formas, kaut korejietim ir glītāks purniņš. Šāda formas izvēle nav nejauša, jo hibrīdiem ir ļoti svarīgi nodrošināt pēc iespējas mazāku gaisa pretestības rādītāju un Ioniq gadījumā tas ir 0.24. Interesanti, ka auto priekšējā radiatora režģis ir aprīkots ar elektroniski vadāmām žalūzijām, kas automātiski aizveras, lai uzlabotu auto aerodinamiku.

Vēl viena labi pamanāma līdzība ir cena. Proti, labi aprīkots Ioniq hibrīds maksā par kripatiņu lētāk (27 900 eiro) nekā jaunais Toyota Prius standarta izpildījumā (28 460 eiro). Protams, var diskutēt par to vai 24 tūkstoši eiro ir liela vai maza naudas summa, tomēr uzskatu, ka par tādu naudu Ioniq var ieinteresēt arī cilvēkus, kam hibrīda auto iegāde līdz šim nav bijusi prioritāte numur viens. Ja vien dīleriem izdotos šos cilvēkus dabūt pie Ioniq stūres, noteikti daļa varētu nosliekties par labu hibrīdam nevis ierastajiem ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem aprīkotajiem auto. Kāpēc? Komforts, zaļa domāšana un kaut kādā mērā arī ekonomija. Par ekonomiju gan mazliet vēlāk.

Lai arī Ioniq ir aptuveni i30 izmēru auto, tas ir būvēts uz pavisam citas platformas, ko dala ar Kia Niro. Atšķirīgās virsbūves dēļ Ioniq no abiem ir vieglāks un arī ekonomiskāks auto. Izmēģinātais Ioniq ir aprīkots ar Atkinsona cikla 1.6 litru benzīna dzinēju, kas spēj attīstīt 105 Zs (148 Nm) jaudu un ir speciāli pielāgots izmantošanai kopā ar elektromotoru. Auto izmanto automātisku divsajūgu sešpakāpju pārnesumkārbu. Šis patiks visiem, kas vīpsnā par variatoriem, taču baidīs tos, kas ir dzirdējuši par Volkswagen DSG automātu nedienām. Nekas šajā pasaulē nav vienkāršs! Bet praksē pārnesumi pārslēdzas kā nākas un šis mezgls nerada nepatīkamus pārsteigumus.

Par šī auto elektrisko pusi atbild 32 Zs (169 Nm) jaudu attīstīt spējīgs 24 kW elektromotors. To baro zem aizmugurējo pasažieru sēdekļa novietota 1.56 kWh litija jonu polimēru baterija. Izmantojot abus dzinējus šis auto spēj attīstīt līdz 139 Zs (264 Nm) jaudu.

Degvielas patēriņš kā dīzeļiem, bet tas nav viss

Hyundai sola, ka Ioniq hibrīds spēj nodrošināt aptuveni 3.4 – 3.6 litru uz simts kilometriem degvielas patēriņu un tādējādi šajā ziņā tieši cīkstēties ar jauno Toyota Prius. Tas izklausās pēc pasakaina patēriņa un dzīve nav pasaka.

Mierīgā režīmā pa šoseju nobraucu pāris simtus kilometru un patēriņš noslīdēja līdz 5 litriem uz 100 kilometriem. Tas ir labs rādītājs, tomēr arī atsevišķi dīzeļi spēj to pašu. Pilsētā, savukārt, viss atkarīgs no tā, cik smaga būs kāja un nevajadzētu brīnīties, ja patēriņš sasniegs “parasta” auto līmeni. Auto ir aprīkots ar 45 litru degvielas bāku, kas neizklausās diez ko iespaidīgi, tomēr ar pilnu bāku varēsim aizbraukt savus 800 kilometrus. Tātad, gluži kā normālā “parastā” auto.

Paga, tad kāpēc mums vispār būtu jāpērk hibrīds? Komforts. Ārpus pilsētas tas varbūt nebūs tik izteikti jūtami, taču pilsētā pa sastrēgumiem mīcoties, pieradīsim, ka auto kustību uzsāks liegi, klusiņām un bez dūmu smirdināšanas. Tā ir patiešām lieliska un viegla sajūta! Paātrinājums. Pat mazs elektromotors auto paātrinās labāk nekā vairums iekšdedzes dzinēju. OK, Ioniq varbūt nav tas gadījums, jo tas nerada elpu aizraujoša paātrinājuma sajūtu, tomēr paātrināsimies patīkami naski. Un tad atliek zaļās domāšanas jautājums. Jā, protams, hibrīda auto un tā bateriju ražošana nav nekas videi draudzīgs, tomēr kopumā šādi auto rada mazāk kaitīgo izmešu un ilgtermiņā raugoties būsim lielāki dabas draugi. Valstīs, kur izmešu daudzums nosaka nodokļu likmi, ieguvēji būsim arī tīri finansiālā ziņā. Hyundai Ioniq hibrīds nobraucot kilometru atmosfērā izmet tikai 79 gramus CO2 izmešu.

Kāda ir braukšana ar Ioniq?

Jāsaka, ka viss ir vislabākajā kārtībā! Tā kā esmu izbraucies ar lērumu jaunākajiem Hyundai automobiļiem, tad mani vairs nenomāc stereotipi, ka tie ir briesmīgi auto. Nepārprotiet, Ioniq interjers joprojām ir ļoti plastmasīgs, tomēr kopumā salonā atrasties ir patīkami – pie stūres sēdēt ir ērti arī garākos gabalos, interjers neizskatās slikti un patiesībā šādā cenā sniegums ir labs. Man ļoti patika šī auto stūres forma, tā ir pareizā izmērā un arī visas pogas ir intuitīvi izvietotas, kā arī spiežas “pareizi”. Vienīgi stūri varēja apvilkt ar augstvērtīgāku materiālu, jo šī ir pārāk “skaļa” – dikti švirkst pavelkot ar roku. Centrālajā konsolē ir speciāls padziļinājums, kurā var ieslidināt arī lielāka izmēra planšetdatoru. Ļoti prātīgs risinājums, kādu vēl citos auto nebiju redzējis.

Arī aizmugurē kājām un dibenam vietas pietiek, tomēr garāki cilvēki būs nepatīkami pārsteigti par to, ka galva dursies slīpajos griestos. Gluži kā kaut kādā BMW X6. Bet kopumā mazāka ģimene šādā auto varēs satilpt un tīri ērti nokļūt no punkta A līdz punktam B. Ja brauc viens vai pusotrs cilvēks, tad vispār nav ne vainas.

Bagāžnieks ir pietiekami liels, jo akumulatori ir pabāzti zem aizmugurējā sēdekļa un to var padarīt vēl lielāku atmetot uz priekšu aizmugurējos krēslus. Ja vēl mirkli pakavējamies pie automobiļa aizmugures, divu atdalītu stiklu risinājums mazliet palīdz labāk saskatīt aiz auto notiekošo, bet principā šajā virzienā pārskatāmība nav tā labākā.

Interesanti, ka Hyundai dizaineri ir patiešām gaumīgu izveidojuši 7 collas lielo digitālo mērinstrumentu paneli un arī borta datora lietotāja saskarne ir tīri gaumīga. Tomēr ražotājs nekādīgi nav spējis tikt vaļā no zilā apgaismojuma zem podziņām. Es pieņemu, ka Hyundai savulaik ir iepircis miljons konteinerus ar zilām gaismas diodēm un situācija nemainīsies, kamēr tos visus nerealizēs savos automobiļos. Ioniq gadījumā to briesmīgi zilo apgaismojumu gan var pieciest un pat uzskatīt par dizaina “fīču”. Jo zila krāsa iet labi kopā ar elektrību. Galu galā panelī arī citur figurē zilas krāsas elementi.

Ak, jā, nevaru nepieminēt, ka pavisam svaigi Hyundai automobiļi briesmīgi smird pēc plastmasas, līmes un krāsas aromātu mudžekļa. Hyundai reklāmas materiālos vēsta, ka salona durvju paneļi ir izgatavoti no pārstrādātas plastmasas, koka skaidām un vulkāniska akmens. Man ir teorija, ka Hyundai katrā savā auto kaut kur noslēpj pa kādam beigtam kiborgam. Bet tā laikam ir vienkāršāku un lētāku auto sodība. Nopērkot šādu auto, tas ar vaļā durvīm būtu jāatstāj pavēdināties kādu nedēļas nogali. Pēc tam var kāpt iekšā un braukt.

Bet braukt ar Ioniq ir viegli un saprotami. Var just, ka akumulatora dēļ auto ir zems smaguma centrs un auto lieki nešūpojas. Interesanti, ka pie mazākiem ātrumiem (piemēram, pilsētā) un uz sliktas kvalitātes ceļa seguma var šķist, ka auto ir paciets, bet pie lielākiem ātrumiem (piemēram, dragājot pa izdangātu granteni) auto vairs nejūtas ciets. Šis auto nav nekāda raķete pat neskatoties uz to, ka izmanto elektromotoru. Tomēr braukšanai nav ne vainas, ja savas darbības plānojam vismaz pāris sekundes uz priekšu. Interesanti, ka ar Ioniq var braukt elektro režīmā līdz diezgan lielam ātrumam (šķiet, kādiem 50-60 km/h), līdz auto pieslēdz iekšdedzes dzinēju. No Lexus testiem atceros, ka tie pēc iekšdedzes dzinēja palīdzības ķērās jau pie ļoti maziem ātrumiem. Tāpat arī braucot pa šoseju lielākos ātrumos Ioniq mazākas slodzes apstākļos izslēgs laukā iekšdedzes dzinēju un klusiņām slīdēs uz priekšu ar elektromotra palīdzību. Atlaižot gāzes pedāli un bremzējot, auto automātiski sāks akumulatora uzlādi.

Vienīgi skaņas izolācija varētu būt labāka, jo salonā ieplūst pārāk daudz apkārtējās vides trokšņu (piemēram, riepu radītās skaņas). Bet arī tā laikam ir vienkāršo, plāno un vieglo hibrīdu sodība.

Viedās sistēmas darbojas godam!

Mūsdienīgi auto ir burtiski pārbāzti ar dažādām elektroniskām palīgsistēmām, taču ne visos gadījumos tās darbojas godam. Ar šādiem gļukiem jaunos auto esmu saskāries nepatīkami bieži un jo īpaši nejēdzīgi tas ir tādos auto, kas maksā krietni virs 50 tūkstošiem eiro. Ioniq šādā ziņā patīkami pārsteidz. Auto maksā relatīvi lēti un biju gatavs samierināties ar to, ka kaut kādas sistēmas varētu būt nostrādātas mazāk veiksmīgi. Tomēr, ziniet, man īsti nebija kur piesieties. Adaptīvā kruīzkontrole darbojas perfekti, ceļa līniju izsekošanas sistēma arī labi dara savu darbu (tā pati var arī piestūrēt auto), aklās zonas brīdinātājs pareizajos brīžos dod zināt par šķēršļiem, vienīgi pietrūka automātisko tālo gaismu. Interesanti, ka auto ir iebūvēts arī bezvadu uzlādes paliktnis, ko varēsim izmantot ar dažiem moderniem viedtālruņiem. Visdrīzāk neaktuāls sīkums, bet tik un tā patīkami.

Jau lētākās Ioniq hibrīda versijas standarta aprīkojumā ir iekļautas autonomās avārijas bremzēšanas sistēma, frontālās sadursmes brīdinājuma sistēma, palīdzības sistēma braukšanas uzsākšanai slīpumā, joslas ieturēšanas palīgsistēma, Bluetooth atbalsts, apsildāma stūre, automātiska divzonu klimata kontroles sistēma. Tāpat jaunais Hyundai IONIQ saņēmis Euro NCAP piecu zvaigžņu novērtējumu. Arī uz Ioniq attiecas Hyundai 5 gadu garantija bez nobraukuma ierobežojuma. Garantija augstsprieguma akumulatoram: 200 000 km vai 8 gadi.

Secinājumi

Jāsaka, ka man šis auto patika! Tas Hyundai ir sanācis tāds ļoti saprātīgs, viegli braucams un pietiekami ekonomisks. Šādu auto es labprāt iedalītu sievai un pārmaiņas pēc pabrauktu arī pats. Man patika, ka Hyundai ir izdevies auto interjeru izveidot patiešām gaumīgu un īpaši patīkami pārsteigts biju par labi nostrādāto instrumentu paneli. Braukšanas sajūtas es ar rakstīto vārdu līdz jums nevaru aizgādāt, tāpēc aicinu izbrīvēt pāris stundiņas un pašiem izbraukt ar šo auto. Var gadīties, ka būsiet patīkami pārsteigti!

Man patika:

• Ar šo auto ir patīkami braukt
• Gaumīgs un ērts instrumentu panelis un borta dators
• Elektroniskās sistēmas darbojas godam
• Klusuma radītais komforts ir nepārspējams

Man nepatika:

• Aizmugurē maz vietas garākiem cilvēkiem
• Plastmasīgs (un sākumā īpaši smirdīgs) salons