Kursors izmēģina atjaunoto Opel Zafira

Jā, neesmu minivenu fans un manā gadījumā pat trešā bērna rašanās nepiespiedīs pārsēsties uz šādu auto, bet tas nevienā momentā nepasaka, ka minivens kā tāds ir slikts auto, absolūti nē. Bet pirms rakstīšanas ir jātiek vaļā no aizspriedumiem. Opel Zafira un līdzīgie auto vienkārši ir paredzēti savādākiem cilvēkiem ar savādākām dzīves vērtībām un prasībām. Un, mazliet paskrienot rakstam pa priekšu, ja man būtu jāizvēlas šādas virsbūves ģimenes auto, tad es izvēlētos tieši Zafira, nevis Voyager vai Sharan, jo vismaz jaunā Zafira tevi nepadara par absolūti garlaicīgu indivīdu.

Eksperti lēš, ka minivenu nozare lēnām mirst, to aizstāj ļoti lielais pieprasījums pēc krosoveriem un arī lielais šādu auto piedāvājums no dažādiem auto ražotājiem to noteikti sekmē. Man gan ir grūti iedomāties un saprast, kā mazs džips var aizstāt septiņvietīgu ģimenes auto un it īpaši ņemot vērā, ka atļauties dārgos lielos džipus var tik retais.

Ja mēs runājam par Zafira, tad tas modelis jau būtu iekļaujams senioros, Zafira ir pieejama iegādei jau no tālā 1999. gada un aktuālais modelis jau ir ceturtais pēc kārtas. Opel ir vienīgais auto ražotājs, kas ļoti atvieglo žurnālistiem un citiem interesentiem modeļu atpazīšanu, vienkārši piestiprina modelim klāt alfabēta burtus. Pirmais bija Zafira A un aktuālais ir Zafira D – pat bērnam viegli uztverama informācija. Kopā kopš pirmās paaudzes iznākšanas ir pārdoti aptuveni 2.7 miljoni Zafira eksemplāru.

Lai izpētītu visas jaunās automašīnas iespējas, importētājs uzaicināja aizlidot tepat blakus uz Tallinu, lai foršā dienas braucienā uz attālo dzīves stila restorānu varētu pataustīt, paspaidīt un izmēģināt jauno Opel ģimenes locekli.

Viss ir pavisam jauns

Pēdējais Zafira D gan skaitās tikai uzlabotais C modelis, bet negribētu tam piekrist, jo D modelis izmanto pavisam citu platformu – jauno modulāro PSA EMP2, kamēr C izmanto jau ļoti novecojušo GM Delta II, zem kuras tiek stiprināti riteņi jau no 2008. gada dažādiem amerikāņu auto.

Tātad viss ir jauns un sprauns un nenoliedzami jaunā Zafira izskatās pavisam labi un ar košu krāsu pat izceļas uz garlaicīgo konkurentu fona. Man noteikti laiku pa laikam nebūtu kauns ar tādu kādu reizi pēc nepieciešamības izbraukt un stereotipi ļoti necietīs.

Zafira D ir ieguvusi ne tikai modulāro platformu, tā ir viscaur modulāra un tas ir pārsteidzoši ērti. Pagaidām īsti nav viedokļa par to, kā tas atsauksies uz nolietojumu un izturību nākotnē, bet vismaz šobrīd viss izskatās nostrādāts. Opel tieši tāpat kā modeļu nosaukumus iet vienkāršo ceļu – modulārajām lietām piestiprina vārdu Flex. Tātad auto var tikt komplektēts Flex 7 Plus sēdvietu sistēmu, kas ļauj pārkārtot sēdvietas pēc nepieciešamības pasažieru vai kravas pārvadājumiem, tāpat arī FlexFix velosipēdu pārvadāšanas sistēmu, kas ļauj uzkrāmēt divus riteņus un tiek iebīdīts aizmugurējā buferī, kad nekas nav uzkrauts. Kā pēdējais Flex ir pasūtināms FlexRail  un tas dod iespēju izvēlēties konkrētajam momentam nepieciešamo viduskonsoli, proti starp šoferi un priekšējo pasažieri izbīdīt roku balstu, glāžu turētāju vai vienkārši atstāt atvērtu mantu glabātuvi. Šo es ļoti novērtēju. Kaut kas līdzīgs ir pēdējos Mini, kur vari bīdīt pa speciālajām sliedēm visādus vajadzīgos štruntus, Opel gadījumā viss ir mazliet vairāk integrēts. Vēl pie interesanta risinājuma būtu pieskaitāma iespēja aizmugurē sēdošo izbīdāmo elkoņabalstu pārvērst par tādu kā galdiņu, kur nolikt planšeti vai ko lielāku.

Turpinot modularitāti, pieļauju, ka kādā auto šāds risinājums jau ir ieviests iepriekš, es gan personīgi saskaros pirmo reizi. Kā lai to pareizāk uzraksta – Zafira ir atbīdāms jumts. Ne jau pats jumts, protams. Panorāmas stikla jumts ir sadalīts divās daļās, nosacīti aizmugurē sēdošo daļa un priekšā sēdošo. Par aizmugurē sēdošajiem viss ir skaidrs, ierasta stikla lūka ar elektrisku aizbīdni, ja Saule traucē. Bet ir padomāts arī par priekšā sēdošiem – jumta apdares daļu, kur parasti atrodas saules sargi, var atbīdīt krietnu gabalu atpakaļ, atsedzot stiklu un tādā veidā sajūtoties kā īsts Džetsons. Panorāmas vējstikls ir ļoti skaisti uzbūvēts un paveras lielisks skats un pārredzamība. Es jau paredzu, ka šī ekstra lieliski darbosies Rīgas krustojumos, kur pareizi pie līnijas apstājoties nav iespējams saskatīt luksoforu un tādu krustojumu ir liels vairums. Bet tam ir savas negatīvās puses, Zafira gadījumā pat vairāk negatīvā kā pozitīvā. Iespēju atkailināt jumta  apdari var izmantot tikai nomākušās dienās, saule ļoti traucē izbaudīt skatu un ātri vien nākas aizvērt. Nākamā problēma ir ar pašu būves kvalitāti – braucot pa grants ceļu atbīdāmā daļa kaitinoši grabēja.

Ja mēs runājam par multimediju, tad viss ir ļoti līdzīgi kā jaunajā Astra, bet tomēr savādāk. Un savādāk ir domāts ar sliktu toni. Zafirai ir pieejamas divas ekranizētas multimedijas iekārtas, proti, Navi 950 IntelliLlink ar  7 collu skārienjūtīgu ekrānu, kas izmanto tikai savu navigāciju un visas standarta piedāvātās šādas sistēmas iespējas, ekrānam gar malām ir vadības pogas. Otrs variants ir arī ar 7 collu skārienjūtīgo ekrānu, saucas tas pasākums R 4.0 IntelliLink un ar šo sistēmu pieejams Apple CarPlay un Android Auto, kur var izmantot attiecīgi Apple vai Google kartes, ko varējām arī izdarīt ar mums piešķirto iPhone. Tomēr pēdējam nav iebūvētās navigācijas. Tā ir ļoti savdabīga izvēle no Zafira puses, jo Astra abās ekrānu versijās var lietot iebūvēto navigāciju. Mēs latvieši gan esam savādāka tauta un mums interesē tikai Waze un sapņojam par tā projekciju iebūvētajās auto sistēmas, bet neatkarīgas navigācijas neesamība citās valstīs noteikti radīs neizpratni.

Protams, jaunajā Zafira papildus ir pieejams Opel OnStar ar automātisko avārijas ziņošanu un citām papildiespējām un iespējamu 4G LTE Wi-Fi piekļuves punktu, bet par to es neminēšu ne vārda noteiktu iemeslu dēļ – pačukstot, ka oktobra beigās Opel žurnālistiem veltīs īpašas 2 dienas, kur viens fokuss būs tieši uz OnStar iespējām, tad es par to pastāstīšu vairāk.

Kabatas, kabatas, kabatiņas

Ģimenes klases auto ļoti svarīgs jautājums ir dažāda izmēra un novietojuma mantu glabātuves un tās te ir daudz gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem. Ļoti ērti izveidota USB pieslēgvieta – blakus piepīpētājam atveramā šūplādē – aizverot ciet ir vieta vadam, kur izlīst ārā un viss apslēpts un neaizsedz mantu novietni priekšpusē, pie tam tā ir aprīkota ar 2.1 A jaudīgu elektrības pieslēgumu. Visās mantu novietnēs ir izmantoti pretslīdoši materiāli, šķiet auto ir veidot tieši ar apziņu, ka normālai ģimenei parasti visi iespējamie caurumi ir aizkrāmēti un visdažādākajām vajadzīgām un nevajadzīgām mantām.

Lai parādītu auto ietilpību, pārstāvis sarīkoja interesantu sacensību. Sadalot mūs divās komandās, uz laiku sacentāmies sakrāmēt lielu kastu kaudzi automašīnā. Bet tas nebūt nebija tik vienkārši, kā sākumā izklausās, jo jāizpilda nosacījumi, ka blakus “sēž” sieva un aizmugurē uz beņķa atrodas zīdainis speciālajā krēsliņā. Tātad izmantot var tikai pusi aizmugurējās sēdekļu daļas un, protams, bagāžas nodalījuma. Teikšu godīgi – sākumā nedomāju, ka to visu var salādēt, bet mana komanda pat uzvarēja.

Piecvietīgā Zafira piedāvā 1860 litrus bagāžas nodalījumu un līdz 34 uzglabāšanas nodalījumiem un iepriekšējā virsbūvē tas cipars ir identisks. Septiņvietīgajā versijā ar neizņemtiem sēdekļiem bagāžai būs līdz 152 litriem plaša vieta. Mēs izmēģinājām piecvietīgās versijas.

Pieminēšanas vērti noteikti ir ergonomiskie sēdekļi, kur gan pieejami tikai Innovation komplektācijā. Sēdekļiem ir īpašs sertifikāts, bet man vairāk interesēja tieši sēdēšanas ērtums un varu teikt tikai labus vārdus. Pavisam garajiem braucieniem prasītos mazliet mīkstāka dibena vieta, bet varbūt tās ir tikai manas sēžamvietas prasības. Mugura jutās ļoti labi un sānu atbalsti ir dziļi un saturoši.

Priekšējie lukturi tagad ir arī pilnu LED būvi līdzīgi kā aktuālajās Astrās un par kuriem slavas vārdi ir izskanējuši pēdējos mēnešos, to izmēģināt dienas apstākļos gan nevarējām. Vismaz mūsu pašu Kristaps par šiem lukturiem ļoti labi izteicās pēc ilgāka izbrauciena ar jauno Astru.

Dzinēji un ātrumkārbas – neizprotama ražotāja izvēle

Pagaidām būs pieejami trīs dzinēji, bet visdažādākajās versijās un degvielas tipos, attiecīgi divi dīzeļa, divi benzīna un divi agregāti ar gāzi jau no rūpnīcas. Dzinēji kaut tikai 3 tilpumu, kopā dod 12 dažādas izvēles iespējas. 1.4 benzīns pieejams 120 Zs versijā ar manuālo kārbu un 140 Zs ar automātu, 1.6 pieejams 150 Zs un 200 Zs versijā ar manuālo kārbu un 170 Zs ar automātu. 1.6 dīzelis pieejams 120 Zs un 134 Zs versijā ar manuālo kārbu un 170 ar automātisko, savukārt 2.0 ir pieejams tikai ar automātisko ātrumkārbu un dabūjams 130 Zs un 170 Zs versijās. Ir arī divi LPG dzinēji, 1.4 benzīna un 1.6 dīzeļa ar attiecīgi 140 Zs un 120 Zs un tikai ar manuālo kārbu.

Mana izpratne par ātrumkārbu izvēli ir mazliet savādāka. Es noteikti jaudīgāko benzīna dzinēju izvēlētos ar automātisko ātrumkārbu, jo tas dotu ne tikai labāku dinamiku, bet arī degvielas ekonomiju. Automātisko ātrumkārbu nīdēji var strīdu pat nesākt, jo mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju tās padarīt jūtami ātrākas par labo roku un kreiso kāju normālās Eiropas gadījumā.

Opel kvalitāte vēl pieklibo

Ķersimies pie paša brauciena. Auto skaits bija pienācīgs, bet tikai divās krāsās un divās versijās, abās jaudīgākajās benzīna un dīzeļa. Sarkanie benzīni bija maksimālajās komplektācijās un deva iespēju izmēģināt praktiski visu, ko Opel sniedz. Ar šo arī pavadīju 80% dienas. Dīzelītis bija mazliet švakāk komplektēts, bet noteikti mazliet asāks startā.

Brauciens veda no Tallinas lidostas apkārtnes aptuveni 100km ārpus pilsētas uz Karu muižu, kurai aktīvi notiek renovācijas process, kur arī izmēģinājām iekraušanas spēli. Ceļš veda par perfekti asfaltēto lielceļu un noveda uz līkumotiem vietējiem celiņiem. Tā kā es esmu kārs uz dažādu ekstru izmēģināšanu, tad devu sev vaļu un nācās vilties. Auto bija aprīkots arī ar adaptīvo kruīzkontroli, kurš ne velna negribēja klausīt. Panelī laiku pa laikam iemirgojās distances brīdinājums, kas nozīme, ka tuvumā ir auto un Zafira ir gatava iedarbināt avārijas bremzēšanu pēc nepieciešamības. Bet tur priekšā tak nekā nav! Pabraucot kādu gabalu arī panelis tika papildināts ar ziņojumu, ka kruīza radars ir nobloķēts un nestrādās, kamēr auto priekšgals netiks notīrīts. Eh, auto ir pavisam svaigs un tīrs, tātad gļuki jau no rūpnīcas. Līdzīgi uzvedās riepu spiediena kontrole, jau izbraucot liekot manīt, ka vajag pārbaudīt labās puses riepas, ko arī veikli izdarījām secinot, ka ar spiedieniem viss ir kārtībā, tātad riepu spiediena sensori arī nestrādāja kā nākas.

Pēc muižas apmeklējuma devāmies tālāk uz Kaiu pusi pa grants ceļu, lai ne tikai izmēģinātu auto uzvedību uz grants ceļa, bet arī baudītu vienu no labākā igauņu restorāna mielastu. Restorāna, kuram nav ēdienkartes un katru reizi tiek gatavots kaut kas cits – laimes spēle, kuru dievina ne tikai igauņi, bet arī ieceļotāji no dažādām pasaules malām.

Par grants ceļu uzreiz gribas iebilst, ka nav godīgi, jo Igaunijā tie ir labāki par lielāko daļu Latvijas asfaltēto versiju, tāpēc piekares uzvedību uz  slikta seguma nemaz nesanāca pārbaudīt. Es gan to nepiefiksēju, bet kolēģis no cita medija sūdzējās, ka trešajā ātrumā ir apgrūtinoši ielikt. Faktu, ka kulise nav pati precīzākā un ātrumi liekas stingri gan nākas apstiprināt.

Pa šoseju Zafira brauc ļoti patīkami un jaudīgais dzinējs dod arī plašas iespējas izpausties kā zemākos, tā augstākos ātrumos. Tomēr virs 140 km/h ļoti nepatīkami sāka svilpot pasažieru puses priekšējais logs, ka visu laiku neapzināti spaidīju aizvēršanas pogu domājot, ka nav kārtīgi aizvērts. Auto spēj ieskrieties līdz 220 km/h, bet man bija pārāk bail no cietuma, lai Igaunijā kaut ko tādu mēģinātu.

Piekares stingrums man patika, bet elektriskā stūres iekārta nepārliecināja ar savu precizitāti. Mazliet muļķojoties pa zemes ceļu ar domu auto izprovocēt uz noraušanos, bija grūti atrast to momentu, kad stūre ir par daudz vai par maz sagriezta, īsti labi nav jūtama stūres iekārtas riteņu sadarbība. Nav jau Zafira ne sporta auto, ne arī dinamiska kupeja, bet, manuprāt, to visu varēja uzbūvēt mazliet precīzāk.

Spēlējoties ar adaptīvo piekari, kura ieslēdzama trijos režīmos – Standard, Tour un Sport, atšķirību starp Standard un Tour nespēju sajust, bet Sport režīms amortizatorus padarīja cietākus un auto jūtami stabilāku. Tā arī Sport režīmu vairs neizslēdzu arī uz grants ceļa, kas nozīmē, ka auto varēja atļauties būt vēl cietāks.

Dīzeļa versijai kulise bija precīzāka, auto šķita arī asāks startā, bet pēc 100 km/h jau vairs nekādu dižo sniegumu nespēja parādīt. Noteikti neteikšu, ka tas palika gauss kā Jaba no zvaigžņu kariem, bet gribējās ierausties atpakaļ sarkanajā Zafira. Pārsteigts paliku arī par abu auto degvielas patēriņu, dinamiski braucot benzīns netika tērēts vairāk par 9 litriem un dīzelis 8.

Auto cena sākas no pavisam zemās 19180 EUR Edition versijā ar manuālo kārbu un 120 Zs dzinēju un pats dārgākais ir Innovation komplektācijā veidots 170 Zs dīzelis ar automātisko kārbu, kurš sasniedz 27530 EUR. Mūsu sarkanais brīnums maksāja 24830 EUR.