Kursors izmēģina Hyundai i20 un i20 Active

Iesākumā maza atzīšanās no manas puses. Pēdējo pāris gadu laikā man ir bijusi iespēja izbraukt ar praktiski visiem aktuālajiem Hyundai automobiļiem: Santa Fe, Tucson, i30, i30 turbo, i40 wagon un tagad arī i20 un Latvijā pavisam jauno i20 Active, tomēr dažādu apstākļus sakritības dēļ Kursorā pēdējais Hyundai auto apskats ir datēts ar 2015. gada 11. februāri. Toreiz iepazinos ar Hyundai Santa Fe un raksta beigās atzinu, ka šāda auto iegādē ieguldītā nauda būtu labi iztērēta, taču tam nav “odziņas”, kas liktu degt vēlmē šādu auto iegādāties.

Tomēr jau toreiz es sapratu, ka Hyundai ir kļuvis par vērā ņemamu auto ražotāju (starp citu, Hyundai ir piektais lielākais autoražotājs pasaulē) un vairs nav vietas stereotipam par to, ka šī zīmola auto ir briesmīga paskata plastmasīgi krāmi. Pat ne tuvu tam!

Hyundai i20 tika izlaists 2008. gadā un nomainīja mūsu platuma grādos labi zināmo Getz. Es atceros, ka reiz pirms daudziem gadiem, kad man vēl nebija pašam sava auto, biju iznomājis Getz, lai aizbrauktu uz draugu kāzām otrā Latvijas galā. Aizgulējos un nācās uz galapunktu doties paātrinātā režīmā. Uz svinīgo ceremoniju paspēju un leģendas par trako skrējienu nav izdzisušas vēl šobaltdien. Pirmās paaudzes i20 bija mazs un ne pārāk glīts savas ne pārāk interesantās klases pārstāvis. Tomēr situācija mainījās 2014. gada novembrī, kad Eiropā tika prezentēts jaunais otrās paaudzes i20.

Hyundai uzsver, ka jaunā i20 dizains ir izstrādāts Hyundai Motor Tehniskajā centrā Riselsheimā, Vācijā un tādējādi auto vaibsti ir kļuvuši mums eiropiešiem krietni pieņemamāki. Šis auto arī tiek ražots Eiropā (Turcijā) un Hyundai jauno i20 dēvē par viseiropeiskāko no saviem auto. Un tam ir nozīme, jo nereti no austrumiem atceļojušo auto eksterjera un interjera dizains ir tik savāds, ka nespējam to pieņemt. Pagājušajā nedēļas nogalē iepazinos ar Honda Civic un pie sevis apstiprināju šo atziņu. Tiešām jancīgs instrumenti panelis.

Hyundai jaunajai pieejai panākumus nav bijis ilgi jāgaida, jo jaunais i20 īsā laika posmā ir ieguvis vairākas balvas, piemēram, respektablo balvu dizaina jomā “Red Dot”, prestižo “IF Design Award 2015”, kļuvis par uzvarētāju vācu autožurnāla “Auto Bild” rīkotajā mazauto testā un saņēmis vienu no prestižākajām balvām auto nozarē “Zelta stūre”, kas tiek piešķirta pēc Vācijas Auto Bild lasītāju balsojuma. Šim auto ir ievērojami panākumi arī Latvijā, jo tas ir ieguvis divas godalgas – “Latvijas gada auto 2016” un “Latvijas mazais auto 2016”. Ārprāts, kāpēc es tik ilgi kavējos ar pamatīgāku šī mazuļa izpēti?

Salīdzinot ar iepriekšējo modeli, jaunais i20 ir kļuvis mazliet garāks, platāks un augstāks (170 mm). Taču neskatoties uz izmēru pieaugumu, auto ir kļuvis ne tikai vieglāks, bet arī stingrāks. Tas viss pateicoties izturīgāka tērauda elementu izmantošanai virsbūvē. Auto arī kļuvis vizuāli pievilcīgāks un modernāks.

Interjers plastmasīgs, bet gaumīgs un kvalitatīvs

Esam tikuši skaidrībā par to, ka no ārpuses i20 ir viens dikti smuks auto, bet kas darās tā salonā? Kāpjam iekšā un pie reizes izpildam “durvju testu”. Auto uzbūves pamatīgumu var pārbaudīt aizverot vadītāja durvis. Ja tās ir vieglas un pavelkot uz sevi neaizcērtas līdz galam, tad tas nerada pamatīgi uzbūvēta auto sajūtu. Var just, ka i20 par to ir domāts, tomēr atkārtoti eksperimentējot 2 reizes no 10 durvis ar vienu vēzienu man nesanāca aizvērt. OK, šis ir tāds subjektīvs kaktu paņēmiens – neuztvert pārlieku nopietni. Lai gan.. Vispār man azotē ir vēls viens “tautas tests”, ko saucu par atslēgu testu. Bieži vien auto var būt glauns un dārgs, bet tā atslēga atgādina kaut kādu plastmasas krāmu. Piemēram, Opel Insignia atslēga rokā jūtas sliktāk nekā izskatās un jūtas auto, kurā to var iespraust. Vakar bija iespēja izbraukt ar ārprātīgi dārgu Rolls-Royce un izbrīnu radīja, ka tā atslēga ir ne tikai nejēdzīgi milzīga, bet arī spīdīgi plastmasīga. Bet kā tad izskatās Hyundai i20 atslēga? Forša, prātīga izmēros, formā un materiālu izvēlē. Malači!

Salonā ir daudz plastmasas, tomēr jāsaka, ka tā izskatās un uz tausti ir kvalitatīva. Daudz tiek izmantota mīksta plastmasa un skrapstoši grabošu detaļu nav nemaz tik daudz. Visas podziņas un kloķīši uz tausti ir patīkami un pat neskatoties uz tiem var saprast kādā pozīcijā tie atrodas. Arī elementu izvietojums neliek lauzīt galvu. Instrumentu panelis izskatās atturīgs un priecē tas, ka tā apgaismojums ir balts. Tātad, Hyundai ir atlicis tikai aizvākt zilo apgaismojumu zem pogām un multimediju displejā un iegūsim gandrīz ideālu mazauto interjeru.

Hyundai i20 priekšējās durvīs var ievietot pa 1.5 litru pudelei un visādiem sīkumiem ir gana liela kastīte virs ātrumu pārslēga. Tajā iebūvēti divi 12V elektrības avoti, kā arī AUX ieeja un USB pieslēgvieta. Šajā nedēļas nogalē braucu ar Honda Civic Tourer un tam nav šādas mantu kastes. Kā vispār var atļauties no konveijera nolaist auto bez tās? i20 pietiekami liels ir arī elkoņa atbalsts (ērti) un ne pārāk liela mantu kaste zem tā. Rezultātā iegūstam ļoti praktisku viduskonsoli. Ak, jā, griestos ir iebūvēta arī vieta saulesbrillēm.

Auto ir pietiekami kluss un caur skaņas izolācijai līdz pasažieru ausīm nenonāk pārlieku daudz ārpuses skaņu.

Vispār kopumā i20 mani pārsteidza ar to, ka it kā tik mazam auto iekšpusē var būt tāds plašums. Pie tam, nav sajūta, ka auto virsbūve ir papīra plānumā. Ir braukts ar lielākas klases auto un ne visos no tiem ir tik jūtama plašuma sajūta. Hyundai dizaineriem un inženieriem, lūdzu, izsniedziet pamatīgu bonusu. Lieliski pastrādāts!

No tādiem maziem un vienkāršiem auto neko īpašu negaidu, tāpēc biju patīkami pārsteigts par visādām mazām detaļām par kurām ir padomājis Hyundai. Piemēram, ja iedarbināsim auto, kad tam ir izgriezti riteņi, tas laipni atgādinās, ka pirms braukšanas uzsākšanas tos derētu iztaisnot.

Vēl viens patīkams sīkums ir aizmugurējā skata kamera. Un precīzāk, kameras iebūvēšanas veids. Tā ir iestrādāta atpakaļskata spogulī. Braucot uz priekšu tas ir parasts spogulis un nekas neliecina, ka tur slēpjas arī LCD displejs. Pārslēdzamies uz braukšanu atpakaļgaitā un spogulī iedegas displejs, kurā redzēsim kas notiek aiz auto un auto trajektoriju sapratīsim pēc dinamiskajām līnijām. Feini!

Tagad mazliet parunāsim par šāda mazauto praktisko pusi. Vienam vai diviem cilvēkiem bez milzīgas bagāžas šis auto ir ideāli piemērots. Aizmugurē pietiekami ērti ierūmēsies vēl divi cilvēki, taču nevajadzētu viņus vienā rāvienā mēģināt aizvest uz Krakovu. Bet tepat pa Latviju četriem cilvēkiem bez milzīgas bagāžas būs tīri pieņemama braukšana. Paskat, es šajā auto varēju ievietot savu milzīgo bērna beņķi un mazāks cilvēks varēja apsēsties tam priekšā.

Bagāžas nodalījuma tilpums ir 326 litri, taču tas noteikti neko daudz neizsaka. Praksē tas nozīmē, ka varam šķērsām ievietot bērnu sporta/lietussarga tipa ratus un kādu pārīti mugursomu. Vairāk vietas gan nekam īsti neatliks. Pozitīvi, ka bagāžnieka grīda ir arī iegremdējama dziļāk. 60:40 attiecībā ir nolokāmi auto aizmugurējie beņķi un principā šajā auto varēsim ielādēt pret auto izmēru iespaidīga apmēra objektus.

Jo mazāks ir auto, jo lielākas ir bažas par tā drošību. Jaunais i20 Euro NCAP drošības testos ir ieguvis četras no piecām zvaigznēm. Tam ir 6 drošības spilveni un vairākas drošības sistēmas (elektroniskā stabilitātes kontroles sistēma, riepu spiediena kontroles sistēma, kalnā braukšanas palīgsistēma un parkošanās sensori).

Tik daudz prieka no viena litra dzinēja

Visi šim auto pieejamie dzinēji atbilst Euro 6 normām un kalibrēti, lai atbilstu Eiropas autovadītāju prasībām. Ir pieejami četru cilindru benzīna dzinēji: 1.2 litru (75 Zs) un 1.4 litru (100 Zs). Dīzeļdzinējs pieejams ar 1.1 litru (75 Zs) tilpumu. 6 pakāpju mehāniskā transmisija ir standarts 1,4 litru benzīna dzinējam un 1,1 litru dīzeļdzinējam. 1,2 litru benzīna dzinējs tiek aprīkots ar 5 pakāpju mehānisko pārnesumkārbu. 4 pakāpju automātiskā transmisija ir pieejama 1,4 litru benzīna dzinējam.

Atsevišķs stāsts ir jaunais 1 litra trīscilindru turbo benzīna dzinējs, kas apvienojumā ar 5 pakāpju mehānisko pārnesumkārbu spēj attīstīt 100 Zs jaudu. Tieši ar šādu dzinēju bija aprīkots gan i20, gan i20 Active ar ko man bija iespēja iepazīties. Neslēpšu, biju skeptisks par šo dzinēju pirms to pirmo reizi iedarbināju. Arī tad, kad iedarbināju, novīpsnāju par jūtamajām vibrācijām. Redz, tātad vēl grūti no trīs cilindriem izveidot nevibrējošu dzinēju. Bet atlika man izbraukt cauri Rīgai, kad sapratu, ka tas ir viens mazs un patiešām dinamisks dzinējs. i20 Active gadījumā pie vibrācijām pieradu un vairs nemanīju pēc pāris dienām, bet “parastajam” i20 tās jutu visa testa garumā – laikam tam kaut kāda savādāka skaņas izolācija. Speciāli izbraucos arī ārpus pilsētas, taču arī tur pārliecinājos, ka dzinējs un 5 pārnesumu kārba ir adekvāta. Tiesa, šī auto mehāniskā pārnesumkārba man nešķita tik viegli apgūstama un arī pēc vairākām dienām pie šī auto stūres, slēdzelējos starp pārnesumiem kā pagalam svaigs autoskolas absolvents. Un es nedomāju, ka vaina ir tikai manās iemaņās, jo iepriekš pieminētajam Honda Civic pārnesumi slēdzami vienkāršāk par vienkāršu.

Ja runājam par degvielas patēriņu, tad šim litra dzinējam kombinētajā režīmā norādīts 4.5 litru uz 100 km patēriņš. Maz! Pirmajā dienā man pa pilsētu švīkājot sanāca aptuveni 9 litri. Daudz! Nākamajās dienās centos tēlot ekofašistu un patēriņu spēju samazināt līdz 7 litriem. Joprojām padaudz! Ticu, ka apdomīgi braucot tas spēs nošļukt līdz kādiem 5-6 litriem. Neiedomājos kā ir jābrauc, lai panāktu rūpnīcas piedāvāto patēriņa rādījumu. OK, iedomājos, bet, nē, paldies, šādi es netaisos braukt!

Man neradās lielas pretenzijas pret auto vadāmību, jo šajā ziņā viss ir kārtībā. Auto stūre ir drīzāk “viegla” nekā smaga, bet inženieri nav pārspīlējuši. Atceros, ka Santa Fe bija pilsētas režīma poga, kad stūre kļūst viegla kā pūciņa, taču tad arī vairs nevar saprast kur un kā tas auto brauc. i20 ir atrasts zelta vidusceļš starp ērtu braukšanu un pietiekami labu vadāmību. Lai arī šis auto nav mazākais savā klasē, tas apkārt notiekošais ir labi pārskatāms un ja piekomplektēsim parkošanās sensorus, pārvietošanās pilsētas burzmā būs vienkārša.

Tagad parunāsim par i20 Active versiju

Ar i20 Active korejieši ir mēģinājuši nosegt arī kompakto krosoveru segmentu, taču es īsti šim auto nevaru noticēt. Jā, tas ir par 20 mm augstāks nekā “parastais” i20, tam ir vairāk plastmasu, kas auto liek izskatīties pēc maza apvidnieka, tomēr bez pilnpiedziņas es ar šādu auto nedotos nekādos diži aktīvos izbraucienos pie dabas un tas ir tik mazs, ka līdzi nesanāks paņemt pietiekami daudz bagāžas. Vienīgais pluss mazliet augstākam klīrensam – vieglāk tiksim pāri lielākām bedrēm, sniega kalniem un apmalēm.

Manās acīs i20 Active ir nevajadzīgi pārspīlēts i20 un mēģina izlikties par auto, kas tas nemaz nav. Paldies, bet manas simpātijas paliek pie “parastā” i20.

Verdikts – lieliski, lieliski, lieliski!

Ja agrāk Hyundai pirka tikai tāpēc, ka tie bija lēti un vienkārši auto, tad tagad jau sāk parādīties arī citi iemesli. Mūsdienīgi Hyundai auto ir kļuvuši dārgāki, taču pie reizes arī vizuāli pievilcīgāki, modernāki un uzticamāki. Tādējādi jaunais i20 var braši stāties uz vienas kara takas ar to pašu Ford Fiesta, Škoda Fabia vai VW Polo.

Hyundai i20 maksā sākot no aptuveni 12 tūkstošiem eiro par 1.2 litru benzīna dzinēju un 5 robu mehāniku. Ja gribēsim litra benzīnu, tad šāds auto maksās jau 14 tūkstošus. Dīzelis ar 6 pakāpju mehāniku maksā 15 tūkstošus eiro. Baltais i20 demo auto maksā gandrīz 17 tūkstošus. Hyundai i20 Active maksā aptuveni 15 tūkstošus eiro.