Šī gada jūnijā elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ieviestais bezmaksas drošības risinājums automātiski bloķējis vairāk nekā 10 000 krāpniecisku zvanu. Uzņēmuma drošības eksperts Reinis Pudāns brīdina, ka šobrīd būtiska krāpnieku aktivitāte vērojama ne vien telefokrāpšanā, bet arī digitālajā vidē.
Maija beigās “Bite Latvija” informēja par jaunieviesto bezmaksas telefonkrāpšanas apkarošanas risinājumu, kas turpmāk klientiem bloķēs zvanus, kas maskēti par Latvijas numuriem: pirmkārt, izsaukumus no Latvijas mobilo un fiksēto tīklu numuriem, kas nav piešķirti lietošanai nevienam operatoram, otrkārt, izsaukumus no “Bite Latvija” mobilā tīkla numuriem, kas tiek veikti no ārvalstīm, bet kas pēc “Bite Latvija” sistēmas datiem neatrodas ārvalstīs, un, treškārt, izsaukumus no Latvijas fiksēto tīklu numuriem, kas tiek veikti no ārvalstīm.
“Mūsu jaunais bezmaksas telefonkrāpšanas apkarošanas risinājums, kas jau mēnesi testa režīmā ir integrēts visos Bites klientu tarifu plānos kā papildu funkcija, ir apliecinājis savu efektivitāti – jau pirmajā darbības mēnesī ir bloķēti vairāk nekā 10 000 krāpniecisku zvanu, kas 95 % gadījumu nākuši no ārvalstīm. Tas faktiski nozīmē, ka 10 000 reizes esam novērsuši krāpnieku iespēju radīt mūsu klientiem materiālus un cita veida zaudējumus,” stāsta Reinis Pudāns, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.
Tikmēr Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks, uzsver, ka katrs bloķētais krāpnieku zvans ir nozīmīgs, novēršot risku, ka iedzīvotāji zaudē finanšu līdzekļus, kas jau šobrīd pārsniedz iepriekšējā gada apmēru attiecīgajā laika periodā.
“Šogad no janvāra līdz maijam iedzīvotājiem ir izkrāpti jau vairāk nekā 5 miljoni eiro, kas ir ļoti satraucoša tendence, ņemot vērā, ka pērn visa gada laikā iedzīvotāji krāpnieku dēļ bija zaudējuši 5,8 miljonus eiro. Raugoties uz risinājumiem, kas palīdzētu cīnīties pret telefonkrāpšanu un mazināt izkrāpto finanšu līdzekļu apmēru, jānorāda, ka šī nevar būt tikai finanšu nozares un Valsts policijas problēma cīnīties pret krāpniekiem – uz to jāraugās un jārīkojas starpnozaru līmenī ņemot vērā, ka krāpšanas tiek īstenotas digitālajā vidē. Tai ir jābūt plašākai starpnozaru un valsts institūciju sadarbībai, kur līdztekus sabiedrības informēšanai tiek ieviesti reāli, arī tehnoloģiski, risinājumi un uzlabots tiesiskais regulējums – īpaši attiecībā uz telefona zvanu bloķēšanu. Tāpēc ir liels gandarījums redzēt proaktīvu rīcību no “Bite Latvija” puses, ieviešot risinājumu, kas uzrāda nozīmīgus rezultātus,” stāsta A. Onzuls.
Būtiski aug krāpnieku aktivitāte arī digitālajā vidē
Tikmēr R. Pudāns akcentē, ka šobrīd būtiska krāpnieku aktivitāte vērojama ne vien telefokrāpniecībā, bet arī digitālajā vidē. Veicinot drošu mobilo ierīču lietošanu un klientu aizsardzību pret kiberriskiem, pērn, sadarbojoties ar kiberdrošības uzņēmumu “Whalebone”, “Bite Latvija” ieviesa jaunu kiberdrošības pakalpojumu “Antivīruss Plus”. Šī drošības risinājuma šogad maijā fiksēto kiberriskuskaits, salīdzinot ar aprīli, ir audzis par miljonu. Ja netiktu novērsti mēģinājumi, kopsummā maijā kiberriski būtu skāruši vairāk nekā 70 000 mobilo ierīču, kas ir par 4 000 vairāk nekā aprīlī.
“Maija laikā kiberdrošības risinājums ir kopumā novērsis 19 miljonus dažādu kiberrisku. Iedzīvotājiem vienmēr jāatceras, ka noziedznieki meklē arvien jaunus, rafinētākus veidus, kā īstenot savus nolūkus, īpaši digitālajā vidē, izmantojot internetu un piekļūstot dažādām mobilajām ierīcēm.Proti, noziedznieki nesnauž, aktīvi meklējot neaizsargātas ierīces, lai iegūtu sensitīvus datus, izplatītu dažādus vīrusus, kas traucē ierīču darbību, vai pat izspiestu naudu. Tādēļ ne vien zināšanas par to, kā krāpnieki “strādā”, bet arī preventīvas rūpes par savu un savas ierīces drošību, izmantojot antivīrusa aizsardzību, ir vitāli svarīgas, jo šobrīd nekas neliecina, ka krāpnieku aktivitāte samazināsies,” saka R. Pudāns.
Viņš papildina, ka “Antivīruss Plus” visbiežāk identificētie kiberriski digitālajā vidē šī gada maijā bija ļaunatūras, piemēram, “Trojan” programmatūras, kas veidotas, lai uzlauztu ierīces, radot tām bojājumus. Tām seko dažādas pikšķerēšanas shēmas, aicinot cilvēkus e-pastos, īsziņās un saziņas lietotnēs atvērt saites, kas it kā informē par laimētām balvām vai izpārdošanām, taču patiesībā tādējādi cenšas iegūt sensitīvus datus. Tāpat izplatītāki kļūst uzbrukumi no tā dēvētajiem “Command-and-Control” centriem, kuru mērķis ir iekļaut iedzīvotāju ierīces “botu” tīklā, lai tās pēc tam izmantotu citiem krāpnieciskiem mērķiem.
