Pērn publiskā sektora iepirkumos mobilo telekomunikāciju jomā pārtraukti seši iepirkumi, tikmēr šī gada pirmajā pusē jau četri, turklāt viens no pasūtītājiem šogad vienu iepirkumu izsludinājis jau ceturto reizi, liecina Latvijas Telekomunikāciju Asociācija (LTA) apkopotā informācija. Kā norāda Jānis Lelis, LTA izpilddirektors, šī tendence ir satraucoša, jo, visticamāk, liecina ne vien par pasūtītāju grūtībām kvalitatīvi definēt iepirkumu tehnisko specifikāciju un vērtēšanas kritērijus, bet arī par valsts administratīvā resursa izšķērdēšanu. LTA ieskatā situāciju varētu risināt mobilo sakaru pakalpojumu e-kataloga ieviešana, ļaujot valsts iestādēm iepirkt mobilo sakaru pamatpakalpojumus, kurus tirgus spēlētāji nodrošina identiskā kvalitātē un vienkāršotā procedūrā.
2023. gadā publiskos iepirkumus par mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem pārtrauca Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Smiltenes novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un Augšdaugavas novada pašvaldības centrālā administrācija. Biežākie pārtraukšanas iemesli bija nepieciešamība pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju un mainīt tehniskās specifikācijas.
Tikmēr šī gada pirmajos mēnešos pārtraukti jau pieci iepirkumi: Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas, Nodarbinātības valsts aģentūras un divi Rīgas Brīvostas pārvaldes iepirkumi, turklāt par Rīgas Brīvostas pārvaldes rīkoto apspriedi un par trešo iepirkumu rezultāti vēl nav publicēti. Arī šajos gadījumos biežākie pārtraukšanas iemesli ir nepieciešamība veikt labojumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā un iepirkumu nolikumā, proti, pretendentu piedāvājumu vērtēšanas kritērijos.
“Šī brīža situācija publiskajos iepirkumos rada nopietnus šķēršļus efektīvai telekomunikāciju nozares darbībai. Mēs redzam, ka pasūtītājiem ir grūtības izsludināt mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumus ar konstruktīvi, precīzi un izsvērti veidotām tehniskajām specifikācijām, kā rezultātā tos sludina atkārtoti, taču arī tad ne vienmēr tiek sasniegts rezultāts, atsevišķām iestādēm izsludinot iepirkumu par vienu un to pašu pakalpojumu pat četras reizes. Tas ne tikai kavē iepirkumu procesu, bet arī rada ievērojamu administratīvo slogu gan pasūtītājiem, gan pretendentiem. Jāpiebilst, ka šādas situācijas kopumā neveicina uzticību publisko iepirkumu procesam,” skaidro LTA izpilddirektors Jānis Lelis.
J. Lelis uzsver, ka pārtraukti iepirkumi arī būtiski kropļo konkurenci. Proti, nenoslēdzot jaunu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju pēc iepriekšējā līguma termiņa beigām, pasūtītājs bieži vien ir spiests iepirkt pakalpojumus bez iepirkuma procedūras, kamēr tiek sagatavots jauns iepirkums. “Šāda situācija ne tikai samazina tirgus caurspīdīgumu, bet rada nelabvēlīgus apstākļus citiem potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri tādējādi zaudē iespēju piedalīties godīgā konkurencē,” komentē J. Lelis.
Lai risinātu šo problēmu un uzlabotu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu procesa efektivitāti, LTA aicina uzlabot Elektroniskās Iepirkumu Sistēmas funkcionalitāti, nodrošinot iespēju valsts sektoram iegādāties standartizētus mobilo sakaru pakalpojumus. Tas ietvertu pakalpojumu e-kataloga izstrādi, kurā iekļauti tādi vienoti mobilo sakaru pakalpojumi kā balss (zvani), SMS un mobilie dati, atvieglojot iepirkumu procedūru pamatpakalpojumu iegādē.
“Atšķirībā no citām nozarēm, telekomunikāciju nozarē ir virkne standartizētu pakalpojumu, kurus telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt identiskā kvalitātē, piemēram, zvani, SMS saziņa un mobilais internets. Tāpēc arī Bite uzskata, ka mobilo sakaru e-katalogs iepirkumu sistēmā ļautu ievērojami vienkāršot iepirkumu procesus un novērst pārtrauktus iepirkumus, kuru iemesls bieži vien ir problēmas iepirkumu dokumentācijā un neprecīzi izstrādāta tehniskā specifikācija. Šāda pieeja būtu nozīmīgs solis, nodrošinot gan efektīvus iepirkumu procesus, gan vienuviet pieejamu kvalitatīvu mobilo sakaru pakalpojumu piedāvājumu no dažādiem tirgus spēlētājiem. Tas veicinātu konkurenci tirgū un sniegtu iespēju valsts sektoram iepirkt pakalpojumus par izdevīgākām cenām, vienlaikus nodrošinot Latvijas telekomunikāciju nozares ilgtspējīgu attīstību,” skaidro Māris Šmaukstelis, Bites Valsts un pašvaldību klientu nodaļas vadītājs.
“Piedaloties publiskajos iepirkumos, bieži vien nepamet sajūta, ka pasūtītāji ne līdz galam izmanto iespējas iegūt izdevīgāko mobilo sakaru pakalpojumu būtību vai arī dzīvo desmit un vairāk gadu senā pagātnē. Piemēram, kāda pasūtītājam ir jēga vērtēt un piešķirt punktus par to, cik maksā viena zvana minūte vai 1 MB, ja pasūtītājs vēlas iegādāties bezlimita tarifu plānus, kas ietver bezmaksas zvanu un mobilo internetu. Vai arī tiek piešķirts nesamērīgi liels punktu skaits kādam tehniskajam parametram, kuram faktiski nav nozīmes sniegtā pakalpojuma kvalitātes novērtēšanā. Tas rada situāciju, kad iepirkumi tiek pārtraukti, tiek nelietderīgi tērēti resursi un sniegtas priekšrocības vienam konkrēta tirgus spēlētājam,” saka Tele2 biznesa klientu nodaļas vadītājs Raimonds Janševskis. “Pašreizējā iepirkumu punktu sistēma rada arī situāciju, ka lielākajā daļā iepirkumu pat pats iepirkuma organizētājs, saņemot piedāvājumus, nevar objektīvi salīdzināt operatoru finansiālos piedāvājumus, jo tiek salīdzinātas dažādas iepirkuma pozīcijas, bet ne visa iepirkuma kopējā summa.”
Kas ir biedrības “LTA” valdē – Valdes priekšsēdētājs – Pēteris Šmidre
Izpilddirektors – Jānis Lelis
Valdes biedrs:
– Jānis Avens, AS “Latvenergo”
– Jānis Bokta, LTA
-Dmitrijs Ņikitins SIA “Baltcom”
– Ģirts Ozols LVRTC
– Rolands Rolmanis VAS “LDZ”
– Jānis Strumpmanis, SIA “CSC Telecom”
– Viktors Topors, AS “Telekom Baltija”
– Valdis Vancovičs, SIA “Tele2”.
Kas ir autors rakstam? Tele2.
Kāpēc rakstā ir Bites viedoklis? Tele2 un Bites kopā spēks uzbrukt LMT.
Ja uzņēmumi nav mierā ar tirgū notiekošo, tad tie izmanto visus savā rīcībā pieejamos rīkus, lai mēģinātu novērst šo, viņuprāt, nejēdzību. Šī cīņa nav nekas jauns.
Interesanti, ka preses relīze nofomēta kā rūpes un satraukums par iepirkumu sektora sakārtošanu no divu konkrētu mobilo operatoru skatupunkta. Jo vairāk lasāma šo divu operatoru žēlošanās un vaimanas publiskajā telpā, jo šķebinošāk paliek.
Latvijas dzelzceļš un Airbaltic tiek iekšā grūsts iekšā piķis atklāti lai izglābtu neglābjamo.
Tieši tāpat LMT un Tet tiek grūsts piķis bet aizklātā veidā caur iepirkumiem ar vienu pretendentu, lai tos uzturētu pie dzīvības.
Nešķebina?
Šķebina faktu sagrozīšana un pieņēmumu un izdomājumu atskaņošana. Kurš, kādā apjomā un kādēļ “grūž piķi” minētajos telekomunikāciju uzņēmumos? Vispār jāsāk ar dalībnieku un to daļu apzināšanu šajos uzņēmumos. Finansu informācija arī publiski pieejama.
LMT ir raksta autors?
Tieši pretēji. Atsūtīja Tele2 un atkal tēma ir saistoša arī Bitei.
Būtu caurskatāmāk, ja preses relīžu gadījumā tiktu pieminēts autors. Izrādās, ka neesmu vienīgais, kurš pētīja šī raksta autoru. Tātad tas ir svarīgi.
Tehniski autors ir Latvijas Telekomunikāciju Asociācija (LTA).
Var jau visādi vaimanāt, darba darīšanās bieži esmu pa mežiem dažādos Latvijas nostūros, gandrīz vienmēr ir vāji pārklājumi, vienlaicīgi lietoju gan LMT gan TELE2 pieslēgumus, ar izņēmumiem, bet gandrīz vienmēr LMT ir labāka zona. Pēc parametriem uz papīra gan TELE2 neatpaliek, bet realitātē gan. Ja būtu labāki pārklājumi nevajadzētu izgudrot mākslīgus parametrus, lai vinnētu vēlamais operators.
Man pretēja pieredze! Arī izmantoju divus operatorus LMT un Tele2.
Konkrēti mežos (nav svarīgi Latgale, Kurzeme, Vidzeme, vai Zemgale) LMT ar zonu lielākoties ir švakāk, protams ir izņēmumi kad ir otrādāk. Uz galvenās nozīmes ceļiem problēmu parasti nav ne vienam ne otram, ik pa laikam var abiem var 5G noraustīties.
Ja man būtu jāizvēlas starp diviem – es izvēlētos lētāko.
LMT jau izsenis nav nekāds “zonas”, vai sakaru kvalitātes kings, savulaik bija, bet laiki mainās…
Purvainais jenot.
Pirmkārt, ja iepirkums tiek veikts lai vinnētu konkrētais operatòrs tas ir iepirkuma likuma pārkāpums/korupcija.
Otrkārt, Tele2 ir lielākais LV lietotāju skaits.
Treškārt, LMT izskatās, ka būs nākamais Airbaltic, ja visas valsts iestādes izvēlēsies Tele2 un Bite, jo pārējiem biznesa klientiem diezvai var iesmērēt cenas, kas tiek piedāvātas valsts iestādēm iepirkumos ar nolikumiem sarakstītam uz vienu uzņēmumu.
Ceturtkārt, ja T2 un Bitei viss tik slikti uztaisiet likumu, kur ar sakariem LMT apgādā visas iestādes un miers.
Ar miskastēm lauku pašvaldības jau tā dara, pašas izveido mistkašu uzņemumu un pašas sevi apkalpo. Tā kā precedents ir. Tikai tad lai LMT aizmirst par privātpersonām un biznesa klientiem (valsts iestādes nav nekādi biznesa klienti, vienkārši budžeta izdalītājas).
Tas ka Tet konkurē ar internetveikaliem par veļasmašīnu un gludekļu tirdzniecību veljoprojām liek ieplesties platam smaidam.
Pārtrauktie iepirkumi ir kaitīgi veselībai :)