Web Analytics
More
    Reklāma

    Latvijas Banka varētu kļūt par kriptoaktīvu uzraudzības iestādi

    Jaunākie raksti

    Vakar, 30. aprīlī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, kas paredz to, ka Latvijas Banka kļūs par kriptoaktīvu uzraudzības iestādi. Valdība paudusi atbalstu šim likumprojektam, bet par tā stāšanos spēkā vēl jālemj Saeimai.

    FM informē, ka “Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma” mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām (gan fiziskām, gan juridiskām), kuras nodarbojas ar kriptoaktīvu emitēšanu, publisko piedāvāšanu un palaišanu tirdzniecībā vai kuras sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot nozares attīstību Latvijā. Par kriptoaktīvu uzraudzības iestādi izvēlēta Latvijas Banka, kas izsniegs darbības atļaujas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai šajā jomā.

    Reklāma

    Kriptoaktīvu dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie, gan jau esošie finanšu tirgus spēlētāji, kuri saņēmuši licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai. Kriptoaktīvu tirgus pakalpojumu sniedzējiem būs jāinformē LB par visām būtiskajām izmaiņām, kas ietekmē to darbību. Likums arī paredz, ka, ja kriptoaktīvu tirgus dalībnieki neievēros noteiktās prasības, Latvijas Banka ir tiesīga tiem piemērot sankcijas un sodus.

    Jāpiezīmē, ka pērnā gada jūnija beigās Eiropas Savienībā tika pieņemts Kriptoaktīvu tirgus likums, kas plašāk zināms kā MiCA (Markets in Crypto Assets regulation) un nosaka kriptovalūtu licencēšanas režīmu šajā reģionā.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    23 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    01.05.2024 13:04

    normaal ne ko

    ehh
    01.05.2024 13:15

    Nepietiek ka VIDs ar narkotiku kontrabandu nodarbojas, vajag visur ielīst kur ož pēc nelegāliem līdzekļiem.

    Biteme
    01.05.2024 15:23

    Pag, vai tad kriptonauda nav privāts pasākums? Ko LB taisās uzraudzīt?

    REALAIS
    01.05.2024 15:51
    Reply to  Biteme

    Privāts kā? Ja ir uzņēmumi, kas ar to nodarbojas rakstā minētajos veidos, tur vairāk nekas privāts nav.

    Biteme
    01.05.2024 17:21
    Reply to  REALAIS

    Nu, kāds izdomāja, ka var taisīt bitkoinus un izrādījās, ka tos var apmainīt pret pakalpojumu. Un nevajag nekādu LB vai citu finansu iestādi. Bitkoinu nav emitējusi nevienas valsts banka, tas ir privāts maksāšanas līdzeklis. Tas neatšķiras no tā, ka Janka man atnes malku, bet es viņu pabaroju ar pusdienām – mēs paši veidojam savu darījumu un neviens no malas to neregulē. Un tas darbojas arī bez pašvaldības, kura gribētu uzskaitīt malkas daudzumu un porciju izmēru/sastāvu.

    Profs
    01.05.2024 18:26
    Reply to  Biteme

    pieņemu, ka ar kontroli vairāk ir domāts starpnieki – “biržas” un kā nu vēl tās sauc, kas savāc naudu un it kā iegulda kripto valūtās, bet vēlāk izrādās, ka nauda notrallināta… Daudz piemēru, kā tā apkrāpj citus pasaulē. Bitkoins jau pats pēc savas būtības ir piramīdas produkts

    Biteme
    01.05.2024 19:32
    Reply to  Profs

    Kur tad tur piramīda? Piramīda ir tad, ka pirmie dalībnieki saņem naudu/labumus par nākamo dalībnieku iesaisti vai uz viņu rēķina. Kāds labums pirmajiem bitkoinu maineriem vai pircējiem no tā, ka kāds turpina rakt vai arī nopērk? Nekāds. Cenas svārstības notiek arī bez nākamajiem racējiem…..un ne vienmēr tā cena aug!

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    01.05.2024 20:00
    Reply to  Biteme

    Fakti

    Profs
    01.05.2024 21:17
    Reply to  Biteme

    bet tieši jau tā kripto “valūta” strādā – sākumā maksāja centus, bet jo vairāk iesaistīja, jo lielāka cena. Cik daudzas kripto valūtas jau sen nav aizgājušas mēslainē – neviens vairāk tās nepirka un beigās tās neko nemaksāja…

    Biteme
    01.05.2024 21:26
    Reply to  Profs

    Tu apzināti ieslēdzi muļķīti vai tiešām nezini, ka piramīdas gadījumā vēlāk iesaistīto nauda nonāk pie agrāk iesaistītajiem? Un tagad paskaidro, vai tā tas notiek arī kriptovalūtu gadījumā?

    Profs
    01.05.2024 22:55
    Reply to  Biteme

    tieši tā – tie, kas vēlāk nopērk kripto, to naudiņa nonāk pie sākotnējiem “investoriem” – kamēr ir jauni “investori”, tikmēr cena kāpj, kā pārdevēji ir vairāk kā “investori” – krītas. 90% kripto valūtas jau sen beigušas eksistēt – dažām no tām pat kādu brīdi bija miljardiem liela kapitalizācija, bet šodien 0 USD…

    PS arī piramīdu gadījumā bija pietiekami daudzi, kas sākumā ieguldīja naudiņu, nopelnīja un nopoelnīto ieguldīja atkal iekšā un beigās palika ar neko…

    Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
    01.05.2024 23:17
    Reply to  Profs

    Uzdevums – cietais rieksts: viens investors nopirka bitcoin 2022. gada decembrī, bet otrs – 2020. gada decembrī. Kurš ir augstākā un kurš zemākā piramīdas līmenī?

    dsfd
    02.05.2024 10:17
    Reply to  Biteme

    šīs gan ir pilnīgas muļķības. Mantojums arī nav emitēts, bet par to ir jāmaksā nodokļi. Palasi likumus. Nekur nav atrunāts, ka nodokļi ir jāmaksā tikai par to, kur ir iesaistīti euro.

    Biteme
    02.05.2024 10:22
    Reply to  dsfd

    Par nodokļiem vispār neviens nerunāja. Kāpēc tu tos tagad gribi apspriest? Runājām par sfēras regulēšanu.

    Reinis Rozitis
    02.05.2024 12:29
    Reply to  Biteme

    > Janka man atnes malku, bet es viņu pabaroju ar pusdienām
    > un neviens no malas to neregulē.

    “Problēma” parādas tad, kad Janku (un Pēteri) nepabaro vai pusdienu pienesējs pa ceļam “nosvīst”. tad Jankas savācas un saka, “kā tad tā – neviens šo nekontrolē un neatbildēs, par ko es maksāju nodokļus?!”

    Protams, skaidrs arī, ka eksistē “pašvaldības, kura gribētu uzskaitīt malkas daudzumu” (un visos līmeņos, sākot no vietvaras un beidzot ar ES), kuri izmanto šo , bet no otras puses burtiski “malkas” kontekstā ar savdabīgus (“60 eur bez čeka”) procesus var pēdējos gadus novērot..

    Aiz okeāna ..

    https://www.reuters.com/legal/binances-ceo-zhao-faces-sentencing-over-money-laundering-violations-2024-04-30/

    Last edited 1 month ago by Reinis Rozitis
    raimis
    01.05.2024 17:44
    Reply to  Biteme

    Kriptonaudas emitēšana un kripto pakalpojumu sniegšana ES jau kādu laiku tiek regulēta ar likumiem, licenzēta.

    ES šobrīd pievelk skrūves kriptoaktīvu izmantošanai par iemeslu minot terorisma finansēšanu ar kriptoaktīvu starpniecību un to izmantošanu kriminālajās aprindās. Jāatzīmē, ka MiCA arī stājies spēkā, kā rakstā pieminēts.

    Par privātumu un mass adoption šķiet sapnis ir izsapņots.

    Biteme
    01.05.2024 18:00
    Reply to  raimis

    Mjā, zem terorisma var pabāzt jebko, bet tai pat laikā ES braši darbojas Telegram ko ir iecienījuši t.sk. tie paši teroristi u.c. plaša profila negatīvās izcilības, kuru darbības rezultātā cieš apkārtējie.

    raimis
    01.05.2024 18:12
    Reply to  Biteme

    Protams. Terorisms ir ļoti pateicīga tēma. Cik saprotu, tad Telegram darbību ir samērā sarežģīti bloķēt. Lai gan var apgrūtināt to lietošanu.

    Biteme
    01.05.2024 19:35
    Reply to  raimis

    Nu re – terorismu apkarot ir grūti, bet visādus kriptojūsmiņus – viegli. Nu, daudz vieglāk – sertificēt, pārbaudīt, likt reģistrēties utt.

    Rambo5
    01.05.2024 21:40

    Valsts līdīs visās jūsu kabatās un domās cik no tā var paņemt.

    Tas pats Jānis
    03.05.2024 04:04

    Būtu labāk ja tupā LB ar FuKTuK nelīstu kur tiem nav jālien. Uzraudzīs šie…

    Ksjd
    03.05.2024 06:18

    LB ir Latvijas balzams? Kas vispār tā par iestādi? Ja kontrolē, tad psc mums būs. Man skolā mācija daudz gudras lietas, vismaz man par to lika ciparus uz papīra, nesu mājās un rādīju vecākiem. Crypto ir covida paveids, eksistē tādā mērogā ar 150parakstiem, formāli jā reāli nē.

    Ksjd
    03.05.2024 06:36

    Īsumā par LB, dodoties teritorijā Jums jāpūš trubiņā, auto pārbauda.
    Dodoties projām no LB, jāpūš trubiņā un pārbauda auto.
    Latvijas banka(iestāde kura figurē iz papīra), papisa Parex, visi gali ūdenī, Krājbanka papisa, visi gali ūdenī. Ņemot vērā augšā minēto Latvijas Balzams drīkstam uzticēties, bet Latvijas bankai nē.

    Reklāma