Š.g. 8. aprīlī Vidzemes plānošanas reģions noslēdza līgumu ar SIA “Ernst & Young Baltic” par ūdeņraža uzpildes staciju telpiskās attīstības koncepcijas izstrādi Vidzemes plānošanas reģiona teritorijai un reģiona kaimiņteritorijām Latvijā un Igaunijā. Stratēģiskā dokumenta galvenais mērķis ir identificēt optimālākās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas un potenciālos klientus Vidzemes reģionā un Igaunijā starptautiskajā maršrutā E67 (Via Baltica) un valsts galveno autoceļu A2 un A3 maršrutos. Koncepcijas izstrādē tiks ņemta vērā ūdeņraža degvielas potenciālais pieprasījums un piedāvājums Rīgas aglomerācijā, kā arī uz galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska līdz Lietuvas robežai.
Koncepcija sniegs visaptverošu informāciju par telpiskajiem, vides un ekonomiskajiem aspektiem, kas ir būtiski plānojot un attīstot ūdeņraža uzpildes infrastruktūru. Plānots apzināt priekšnosacījumi un vērtēt regulējošos, telpiskos, tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus, kas ietekmē ūdeņraža uzpildes staciju attīstību.
Dokuments būs noderīgs valsts un pašvaldību institūcijām, kuras vēlas veicināt alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu kravu pārvadājumiem ar autotransportu un sekmēt ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību. Dokuments būs pieejams arī kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, lai pieņemtu izsvērtus un datos balstītus lēmumus uzņēmējdarbības attīstībai.
Koncepcijas dokumentu plānots pabeigt līdz š.g. novembrim.
Līdzīgas telpiskās attīstības koncepcijas tiek izstrādātas ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Polijā, Somijā un Vācijā. Visās piecu valstu koncepcijās būs identificētas vietas, kur izvietojamas ūdeņraža uzpildes stacijas, kas kalpos par pamatu visaptverošai ūdeņraža uzpildes staciju infrastruktūras izveidei Ziemeļjūras – Baltijas jūras TEN-T koridora austrumu daļā.
Telpiskās attīstības koncepcija tiks izstrādāta Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveide kravas automobiļiem (HyTruck)” ietvaros. Projekta mērķis ir ambiciozs visām tā īstenošanā iesaistītajām dalībvalstīm – atbalstīt valsts institūcijas starptautiska ūdeņraža uzpildes staciju tīkla izveidē kravas automobiļiem Ziemeļjūras-Baltijas jūras TEN-T koridora austrumu daļā ar saskaņotiem starptautiskiem tehnoloģiskiem standartiem. Projekta konsorcijā pārstāvēts gan biznesa sektors (ūdeņraža degvielas ražotāji, pārvadātāji, lietotāji), kā arī nacionālā un reģionālā līmeņa publiskās pārvaldes institūcijas un pētniecības sektors Latvijā, Vācijā, Somijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā un Igaunijā.
Kravu pārvadājumu un loģistikas uzņēmumi, kuriem ir liels kravas transportlīdzekļu parks, ir gatavi investēt videi draudzīgākos un vienlaikus efektīvi izmantojamos transportlīdzekļos, tai skaitā ar ūdeņradi darbināmos transportlīdzekļos, taču svarīgs priekšnoteikums ir uzlādes infrastruktūras pieejamība. Lai veicinātu ūdeņraža degvielas šūnu elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu, tai skaitā kravu pārvadājumos, Eiropas Padome un Parlaments mudina dalībvalstis rīkoties un sākt veidot ūdeņraža uzpildes stacijas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu dalībvalstīm jānodrošina līdz 2030. gada 31. decembrim publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas, kuru minimālā kumulatīvā jauda ir 1 tonna dienā un kuras ir aprīkotas ar vismaz 700 bāru uzpildes iekārtu, un kuras TEN-T pamattīklā ir izvietotas ne vairāk kā 200 km attālumā viena no otras. Tāpat regula nosaka, ka līdz 2030. gada 31. decembrim katrā pilsētas mezglā tiek izvietota vismaz viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija.
Plašāka informācija par “HyTruck” projektu: https://interreg-baltic.eu/project/hytruck/.
Vai paša ūdeņraža ieguve bez naftas utt. dedzināšanas arī iekļauta šajā koncepcijā?
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.04.2024-liepaja-plano-attistit-latvija-pirmo-udenraza-razotni.a549767/
Ja uzpildes stacijā ūdeņradis 1kg maksās vairāk nekā 3-5€, tad var nebūvēt tur neko. Neviens tur nepildīsies tā pat kā Rīgas satiksmes uzpildes stacijā.
Ja cena ir 3-5€ tad tà ir alternatīva elektro auto un izdevīgāk nekā benzīns vai dīzelis.
Nesapratu.
Pirmajā teikumā 3-5 EUR slikti. Pēdējā 3-5 EUR labi.
tad iemācies uzmanīgi lasīt. pirmajā teikumā ir ‘VAIRĀK NEKĀ 3-5€’. speciāli priekš tevis kapslokā, citādi atkal pa diagonāli lasīsi.
Rīgas satiksmes H2 stacijai jau bija krimināllieta, te ja būs EU naudas arī būs??
Es ar apbrīnu/aizdomām vēroju uzņēmējus, kas joprojām ar mieru slīcināt naudu ūdeņraža projektos.
Tādi uzņēmumi kā Toyota, Hyundai, BMW…
Visi tie Mirai uz ielām!..
Nu redz kā ir kad pārkalausās Elonu Masku, kur uzliek saules paneļus uz jumta un it kā var braukt ar saules enerģiju un ziemā apkurināt vel māju, bet realitāte ir cita. Saule uz majas jumta esošajiem saules paneļiem spīd, kad esi esi darbā, kā tad lai uzlādē savu elektroauto ? Atļautie 11kw saules paneļi var saražot pa dienu ap 100kw. Kaut kur enerģija jāuzkrāj. Mājas Baterijā? Tur vajadzēs megavatlielu bateriju, kas maksās kosmosu. Tīklā vairs uzkrāt nevar, un tāda tendence ir ne tikai LV bet visā pasaulē. Tas pats attiecas uz mājas apsildi, apsilde nenotiek pa tiešo jo saule ir vasarā bet apkuri vajag ziemā. Arī ar vēja parkiem ir līdzīga problēma, ka bieži stiprāks vējš ir pa naktīm, kad elektrības patēriņš ir mazāks un nākas slegt ārā turbīnas, par to turbīnu īpašniekiem maksā, lai nenoslogo tīklu:) Ko tad darīt? Kur tad likt elektrību? Uzglabāt ūdeņradī, lai ilglaicīgi to var uzglabāt, kaut vai līdz ziemai lai to var izmantot, elektrības un siltuma ražošanai. Un ja reiz ūdeņradis ir uzražots, tad atpakaļ ražot elektrību degvielas šūnā var ar 50-60% elektrisko efektivitāti, bet TEC elektriskā efektivitāte ir ap 30%. Tātad efektīvāk ir nevis ražot elektribu lielā elekterostacijā lai uzlādētu elektroauto, bet pildīt… Read more »
Interesantas fantāzijas. Saražot ūdeņradi no saviem saules paneļiem mājas apstākļos, lai to iepildītu automašīnā nav reāli!
Elektrolīze pat industriālos mērogos ir dārgs process, bet tur vismaz ir kaut kāda mēroga efektivitāte – aptuveni 50-60kWh elektrības lai iegūtu 1kg H2 zaļa ūdeņraža. Mājas apstākļos efektivitāte būs krietni zemāka. Un tad vēl jāsaspiež to H2 balonā līdz 800atm, kas prasa lielu daudzumu elektrības un industriālas jaudas kompresoru, savādāk mašīnā neiepildīt. Pa ceļam daļa ūdeņraža aizmūk, jo nav tādu blīvju kurām tas neiet cauri. Un beigās tas nonāk degvielas šūnā, kuras efektivitāte knapi 40%. 🤦🏻♂️
Cik maksā ūdeņraža ģenerators ar visu kompresoru un 800 atmoferas izturēt spējīgu balonu?
Kurš muļķis no 100kWh būs ar mieru ūdeņradī iegūt aptuveni 1.5kg? Cik izmaksā 100km brauciens?
Apskatamies uz visām tām ūdeņraža degvielas šūnu mašīnām uz ielas. Nav nevienas? Dīvaini.
> Saražot ūdeņradi no saviem saules paneļiem mājas apstākļos,
Viņš tak neraksta par to, ka kāds mājās ražos, bet kur un kā stabilizēt visu tīklu ..
Vajag tak izlasīt komentāru, pirms ar pilnu spēku bliezt pa klaviatūru.
Nebija runa par majas uzpildes staciju, bet par industriju kopumā, jo visi saprot ka ar atjaunojamo enerģiju ir un vēl biežāk būs brīži – oversupply. Bet ziemā kur vajadzīga apkure tur nebus pietiekami atjaunojamās enerģijas un tad gadsimtiem ilgi vajadzes dedzinat dabasgāzi lai regulēt tīklu (bet ari dabasgāzi eiropā visu vasaru kačā pazemes krātuvēs lai ziemā lietotu :)). Līdz ar to ir vajadzīga pirmkārt atjaunojamās enerģijas īstermiņa, vidējā termiņa un sezonālā uzkrāšana, otrkārt ir industriālās valstis (piemēram Vācija un Japāna), kur arī ar to nepietiek un vajag piegādā no citurienes. Nu un kā lai uzkrāj teravatus (1000kw=1Mw; 1000Mw=1Gw; 1000Gw=1Tw) atjaunojamās elektrības? Vai kā lai piegādā milzīgas atjaunojamās elektribas jaudas no vietas kur tās ir daudz – no Austrālijas uz patērētājvalsti Japānu vai Vāciju? baterijās? Īsā atbilde varētu būt H2 :) to Tw apjomā var uzkrāt sezonāli un to var piegādāt sašķidrinātu vai amonija veidā overseas. Bildīte lai var saprast tos apmērus: Atkal maza info par saules enerģijas pārprodukciju – Saules paneļiem to sauc par Duck curve, kad paņeļus sadales oparatori slēdz nost, lai nenosvilonātu tīklu https://www.cnet.com/home/energy-and-utilities/the-duck-curve-what-is-it-and-is-it-a-problem/ Bet ja runā par mājas H2 ražošanu sezonas glabāšanai, tad tāds arī ir: https://www.homepowersolutions.de/en/product/ Šveicē kalnos ir daudzi projekti viesu namiem realizeti. Un stāsts… Read more »
Tās 42kWh ir tikai plika elektrolīze vai arī ieskaitot H2 saspiešanu līdz lietojamam tilpumam?
H2 kā uzglabāšanas projekti šobrīd neatmaksājas. Pārprodukcija nav norma, vasaras vidū gadās, bet gada griezumā tie ir nenozīmīgi daudzumi nu neinvestēs neviens saules parkā, ja paredzams ka elektrība būs jāglabā ūdeņradī. Ir maldinoši runāt par 95% efektivitāti ūdeņraža gadījumā, jo ūdeņradi bez pārveidošanas atpakaļ uz wlektrību izmantot nevar. Pat ja pati elektrolīze kļūst tik efektīva cik process var būt, tās efektivitāte jāvērtē pret darbu, ko iespējams padarīt ar to pašu enerģijas daudzumu, nepārveidojot uz ūdeņradi un atpakaļ. Un te redzam, ka ūdeņradis ir visai skumjš veids kā uzglabāt enerģiju. No 1kg H2 atpakaļ var dabūt aptuveni 16-18kWh. Tātad elektro -> H2 -> atpakaļ elektro atgūstam aptuveni 30% no sākotnējās enerģijas. 70% procesā pazaudēti. Ņemot vērā H2 ražošanas un uzglabāšanas iekārtu izmaksas, šiem projektiem būtu jāmeklē investori, kas neprot matemātiku. Un šie secinājumi attiecas gan uz rūpniecisku, gan uz privātu gadījumu.
> nu neinvestēs neviens saules parkā, ja paredzams ka elektrība būs jāglabā ūdeņradī
Protams, ērtāk tak, ka nauda uzreiz ieripo kontā par dīkstāvi :)
Tikai dabasgāzes uzglabāšana EU ir 100miljardi kubikmetri ( https://energy.ec.europa.eu/topics/energy-security/gas-storage_en
), ja ir auksta ziema tad ar to nepietiek. Mums paveicās bija siltas ziemas un visa pietika.
Tas ir neskaitot kopējo gāzes patēriņu vēl vismaz 300 miljardi kubikmetri gāzes, kas nonstopā iet pa caurulēm, pa LNG termināļiem
Tātad uzglabātie 100miljardi kubikmetri jāreizina ar ~11kw=1m3 gāzes.
Mums sanāk ka ir noglabāti krātuvēs 100
000000`000m3×11kw=1 100 000 000 000kw tiek noglabāti ziemai.
Un tā ir tikai gāze, vēl jau ir poļu un vācu ogles, vēl jau benzīns un dīzelis, jo gribam braukt visi ar elektroauto.
Bet paliksim pie gāzes.
1 100 000 000 000kw tātad vismaz tik vajag elektrības uzglabāt lai kompensētu gāzes uzglabāšanu.
Nortwolt sola lētas nātrija baterijas, kur 1kw maksā it kā 40€.
Tad reizinām 40€ reiz 1 100 000 000 000kw = 44 000 000 000 000€. Tik daudz Euro vajadzēs, lai pārvietotu gāzes uzglabāšanu uz bateriju uzglabāšanu.
Un atceramies, ka tā ir tikai gāzes uzglabāšanas aizvietošana.
Nu tomēr ir “muļķi” kas grūž naudu ūdeņraža projektos:
https://www.rechargenews.com/energy-transition/global-green-hydrogen-pipeline-exceeds-250gw-heres-the-27-largest-gigawatt-scale-projects/2-1-933755
Es pilnībā piekrītu, ka jāmeklē veidi kā uzglabāt enerģiju ziemai lai mazinātu dabasgāzes patēriņu. Šis ir viens no lielākajiem mūsdienu tehnoloģiskajiem izaicinājumiem. Tomēr ūdeņradis šim mērķim nav piemērots. Tam ir virkne problēmu, kas padara to par vienu no sliktākajiem kandidātrisinājumiem. Zemā enerģijas konversijas efektivitāte atpakaļ elektrībā ir lielākais šķērslis. Ja no iztērētās enerģijas pēc tās uzglabāšanas ūdeņradī tiek atgūta mazāk kā trešdaļa, tad jāmeklē kas labāks. Izmest 70% enerģijas ir normāla prakse iekšdzes dzinējos, taču elektroenerģijas un apkures vajadzībām šis ir komiski slikts rādītājs. Ūdeņraža uzglabāšana ir vēl lielāka problēma – 1m3 ūdeņraža enerģijas blīvums pie 1atm ir 4x zemāks nekā dabasgāzei. Tātad H2 jāuzglabā daudz augstākā spiedienā, tuvu 800atm. Sistēmas ar tādu spiedienu ir nepraktiskas tajos mērogos, kas mums nepieciešami. Saspiesta līdz 800atm ūdeņraža molekulas sūcas cauri visam un tas ir ārkārtīgi sprādzienbīstams. Jums patīk salīdzināt ūdeņradi ar gāzi – tad salīdzināsim. Pirmkārt, H2 uzglabāšana tādās dabasgāzes krātuvēs kā Inčukalnā, tādos spiedienos kādiem krātuve paredzēta, nav ekonomiski pamatota, jo aizpildot krātuvi ar ūdeņradi, tiktu atgūti tikai ~10% no enerģijas daudzuma, kas tur glabājas dabasgāzes formā. Dabasgāzi mēs tomēr primāri izmantojam apkures vajadzībām sadedzinot, tikai sekundāri elektrības ražošanai TEC’ā. H2 katlos dedzināt var, bet tas būtu stulbi, jo ūdeņraža stehiometriskā… Read more »
Elektriskās mašīnas liekas kā liels scam, ar Masku, nepamatotām subsīdijām, izejvielu ieguvi akumulatoriem, izmantojot vergu darbu Āfrikā utt. :(
Varbūt ūdeņraža auto ir labāks variants
Vislabāk būtu auto, kas brauc, pārveidojot enerģijā bitkoinus kas savulaik tika saražoti patērējot enerģiju.
Apmēram tā tas darbojas. Par bitkoiniem var iegādaties enerģiju sev izdevīgā veidā
> Par bitkoiniem var iegādaties enerģiju sev izdevīgā veidā
Kāds no elektrības piegādātājiem pieņem?
Tāda līdzīga/savdabīga shēma ir, piemēram, Helium IOT tīklam https://www.helium.com/token
Zeltu vispār nekur nepieņem (tiešā veidā).
Bitcoin ar mums ir 15 gadus, zelts [checks notes] kopš sākuma…
Nu bet es tak par zeltu nejautāju (tas nebija retorisks jautājums).
Zelts, kā redzams, noteiktos apstākļos pat netiešā veidā reizēm nav realizējams ..
Ar bitcoin var apmaksāt rēķinus par elektrību, bet nu līgumā gan cenas būs norādītas fiat valūtā. Bet ar laiku tas varētu arī mainīties…