CSDD pārstāvji norāda, ka tieši transportlīdzekļu importa vai eksporta laikā manipulācijas ar odometra datiem ir izplatītākā parādība, līdz ar to datu apmaiņa starp Eiropas Savienības valstīm ir ļoti būtiska, lai konstatētu neatļautu rīcību, pārdodot auto no vienas valsts uz citu. Informāciju par transportlīdzekļiem un to nobraukuma vēsturi CSDD pagaidām saņem no Igaunijas, Nīderlandes, Slovākijas, Beļģijas un Luksemburgas.
Reklāma
CSDD: Padziļināti jāvērtē jautājumi, kas saistīti ar odometru rādījumu attīšanu
Jaunākie raksti
AvotsDelfi
Reklāma
Reklāma
Vēl būtu svarīgi arī tehniskās apskates datus vēsturiskos visus redzēt. Pēc tam arī integrēties ar citām valstīm un šos datus apvienot.
Un kāda jēga no odometra rādījumiem, ja auto ar 80K uz ripas var būt mironis, bet vienīgā aizsardzība pret to būtu garantija (vēlams, garāka kā maximā pirktai ķīniešu tējkannai, bet realitātē tā būs īsāka).
Tieši tāpat ar cilvēku, kam ikgadējās apskates neko sliktu neuzrāda, bet tad parādās sāpīte vai reibonis un re, krabis 4. fāzē un pasteidzies atvadīties no tuviniekiem.
Nobraukums daudz nepasaka, bet ja tev vienam auto ir 80k un otram 250k (notīts) tad parasti nodilums dzinējā/kārbā ir ar lielāko nobraukumu.
Izraut viena ražotāja sliktu modeli/gadu un teikt, ka odometra rādijumi ir nevajadzīgi ir muļķīgi.
Odometru kruķītājus ir jāapkaro, lai sakārtotu otrreizējo auto tirgu. Protams, palisk auto nomas un operatīvā līzinga klienti, kas regulāri attīs odometrus, lai nepārsniegtu līzinga kompānijas noteikto nobraukuma limitu. Bet tā pa lielams, lietots auto pirms iegādes ir jādzen uz diagnostiku, lai vērtē kopējo tehnisko stāvokli. Bieži vien vācu gargabalnieks ir labākā stāvoklī, kā vietējais īsgabalnieks, kas ar aukstu motoru dzenāts īsos gabalos un izrūsējis no vienas vietas.
Un tad pasaki reālajā dzīvē cik daudzi auto īpašnieki tev ļaus dzīt auto uz servisu, lai ņemtu nost kartera vāku un skatītos šāļu izdilumu. Cik daudz pircēju varēs pirms pirkuma pārbaudīt 1-10 auto?
Ir jau gudri runāt – aizdzen uz servisu pārbaudīt. Pārbaudīt ko? Piekari un to vai eļļa netek no motora? Kā tu plāno dzinēja izdilumu pārbaudīt? Sprauslas arī ņemsi ārā un vedīsi uz stenda katram apskatītajam auto?
Tāpēc arī ir odometra rādījums kurš ” in general” tomēr kaut ko pasaka par auto.
….
Visus nopirktos lietotos auto līdz šim esmu dzinis uz pārbaudi un neesmu nožēlojis nevienu iztērēto centu par pārbaudi. Pieredzējis un profesionāls meistars spēs noteikt potenciālas problēmas nejaucot motoru. Sprauslas un DPF stāvokli man Wessā diezgan precīzi noteica, nodiagnosticēja nestrādājošas kvēlsveces, nomērīja ķēdes izstiepumu, piekari pārbaudīja, visas kļūdas nolasīja, un pie reizes iedeva apkopes vēsturi Vācijā. Un ja motors ir padilis, tad arī atgāzes nebūs labas.
ķēdi nomērīt var tikai konkrētiem dzinējiem. Lielai daļai ir jāņem nost kā minimums vārstu vāks, lai kaut ko nomērītu. Sprauslas NEVAR nomērīt bez stenda. Diagnostikas kompis rāda relatīvas vērtības. Kvēlsveces? nu cmon :D Tu par kapeikām runā. Paskaties cik maksā mainīt šāles + eļļas sūkni + piezo sprauslas + turbīnu. Gribu redzēt, kurš tev var to visu pārbaudīt bez dzinēja jaukšanas.
Vecākam BMW kārtīgs perekups pārliks salona nodilušās detaļas uz mazlietotām un tev izskatīsies, ka tas auto ir konfekte. Tu vari izstiepties vai sarauties, bet nopietna auto pārbaude prasīs vairāk nekā 1 dienu un maksās vairākus simtus pie specializēta konkrētās markas eksperta. Dīlerim tie vecie auto ir vienalga. Viņi tikai pieslēdz pie diagnostikas kompja un tas arī ir viss. Neviens tev nemērīs virzuļa nodilumus. Paveiksies, ja kāds kompresiu nomērīs.
Ja kāds pirktu lietotus apavus (nu, pieņemsim), tad tāpat atrastos cilvēki, kas pavilktos uz smuku virsu un jaunām auklām, bet neievērotu saplaisājušu zoli.
Vai pērkot ar atlaidi jaunus apavus ar mūsdienu elastīgo zoli, bet kas ir ilgi stāvējuši noliktavā, viegli varētu būt situācija ka zole saplaisātu ne uzreiz, bet gana ātri lai arī zemāka cena būtu pārāk augsta, ja nav normālas garantijas.
Man šķiet, ka auto pircējiem ir vai nu jāsaprot, ko pērk vai jāpaļaujas uz īstu garantiju, nevis jātēlo eksperti pētot sekundārus mērījumus.
Izskatās ka CSDD salīdzinoši atklāti (izceļot atsevišķus izņēmuma gadījumus) lobē “Rumbulas” tipa tirgoņus, kavējot odometru attīšanas izskaušanu. Lai nu ko, bet no CSDD to būtu vismazāk gaidījis. Cik % ir šādi gadījumi “ir novēroti arī gadījumi, kad transportlīdzekļa odometra rādījums ir mainījies bojāta mēraparāta paneļa nomaiņas gadījumā” un cik % gadījumos ir naturāli veikta krāpniecība ar odometra attīšanu. Domāju attiecība varētu būt 0.05 pret 99.95 – bet redz kā pēkšņi CSDD rūp kādu 3-5 izņēmumu gadījumu situācijas :) klasiska idejas “norakšanas” taktika
Nu šis laiks “izgaismo” daudz sfēru, (vai tie būtu odometri vai mangāna rūda) kur it kā viss visiem skaidrs, bet nē – “jāpēta, jāanalizē, jāstraucas par tiem, kuri maina instrumentu paneli katru otro dienu” utt..
Jūsuprāt būtu prātīgi norakstīt auto tikai tāpēc, ka tam izbeidzies mēraparāta panelis?
> Jūsuprāt būtu prātīgi norakstīt auto tikai tāpēc, ka tam izbeidzies mēraparāta panelis?
Tak nē, datubāzē pievieno ierakstu/atzīmi par to ka mērinstruments ir mainīts un viss.. ko tur prātuļot.
Aha. Un kas liegs katrā apskatē stāstīt, ka tas sūds atkal saplīsa un vajadzēja likt jaunu?
Nekas, bet tā ir informācija potenciālajam nākošajam īpašniekam ((ne)saprātīgai lēmuma pieņemšanai).