Autovadītāji parasti mēdz mainīt savus automobiļus ik pēc 3 līdz 5 gadiem. Tas nozīmē, ka auto pirkšanas process notiek divas reizes desmit gadu laikā, vai pat biežāk, un katru reizi atkārtojas risks tikt apkrāptam.
Automobiļu vēstures platforma carVertical centās noskaidrot, kā atšķiras krāpšanas ar nobraukumu līmenis dažādās valstīs. Uzņēmums veica pētījumu, kura pamatā bija gandrīz 900’000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā. Iegūtie secinājumi liecina par odometra rādījumu sagrozīšanas izplatību. Un tai pat laikā daži secinājumi var jūs pārsteigt.
Odometra sagrozīšana visizplatītākā ir Centrālajā un Austrumeiropā
Balstoties uz datiem, izskatās, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā. Vairāk nekā 24 procentiem auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis acīm redzamais skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki.
Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20 procentiem pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.
Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži – Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva – attiecīgi ceturtā. Arī Krievija un Ukraina ir starp valstīm, kurās ir augstāks procentuālais odometra rādītāju krāpšanās gadījumu īpatsvars.
No otras puses skatoties, dažās Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīs situācija izskatās daudz labāka, taču pat “tīrākajos” tirgos joprojām ir daudz sagrozītu automašīnu. Katrai desmitajai pārbaudītajai lietotajai automašīnai Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā, Horvātijā un Serbijā ir konstatēta nobraukuma krāpšana. Tai pat laikā Polijā un Ungārijā sagrozīto transportlīdzekļu īpatsvars sasniedza attiecīgi 12 un 14 procentus.
Netiešie zaudējumi Eiropas ekonomikai
carVertical komunikācijas daļas vadītājs Matas Buzelis norāda, ka caurskatāmības problēmas Eiropā katru gadu izmaksā miljardiem eiro. Pērkot lētu automašīnu, cilvēki domā, ka viņi ieguvuši izdevīgu darījumu, bet patiesībā, ja automašīnai ir apšaubāma vēsture, viss var beigties ar daudz lielākiem tēriņiem par remontu.
“Galvenie lietoto automašīnu avoti Austrumeiropas tirgiem ir Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Itālija. Pārrobežu auto darījumi ir visriskantākie, jo tur bieži tiek viltoti nobraukuma rādījumi. Automašīnu odometra sagrozīšana ir tā sauktais neredzamais noziegums. Saskaņā ar dažiem zinātniskiem pētījumiem tas tikai Eiropā vien ekonomikai rada zaudējumus vairāk nekā 9 miljardus eiro gadā,” skaidro Buzelis.
Problēma ir tā, ka varas iestādes nevar efektīvi izsekot noziedzniekus, kas ir sagrozījuši auto nobraukumu, un atklāts ir arī jautājums par tiesību aktiem, kuros aprakstīti sodi par šādu noziegumu. Lai gan dažas Rietumeiropas valstis ir pazīstamas ar to, ka odometru krāpniekiem piemēro lielus naudas sodus vai pat cietumsodus, parasti vājākos tirgos, kur autoparks vidēji ir vecāks, nepietiek resursu, lai risinātu šādas problēmas.
Automašīnas ar nepatiesiem nobraukuma rādījumiem ir daudz grūtāk pārdot.
2021. gads autonozarei bija sarežģīts gads, jo turpinājās pusvadītāju krīze. Neviens negribēja atbrīvoties no automašīnas, ko bija paņēmis līzingā, jo nebija transportlīdzekļa, ko paņemt vietā. Lietotu automobiļu pircēji turpina cīnīties ar grūtībām, jo lietotu automobiļu tirgū jūtams jēdzīgu automobiļu trūkums.
Saskaņā ar carVertical datiem 2022. gads turpinās mūs apgrūtināt ar tām pašām problēmām līdz pat gada beigām. Buzelis norāda, cik svarīgi ir izmantot auto vēstures pārbaudi, katrā lietota transportlīdzekļa pirkšanas reizē. “Tiesa, ņemot vērā visus piegādes ķēžu traucējumus pēdējo pāris gadu laikā, nevainojamu transportlīdzekļu ir maz. Tomēr tas nav pietiekošs iemesls, lai tā vienkārši ņemtu, kas ir. Vēstures pārbaudes veikšana var novērst daudzas tirgū sastopamas krāpšanas metodes, no kuriem visbiežāk sastopamās ir krāpšanās ar nobraukuma rādītājiem gadījumi.”
Transportlīdzekļi ar nepatiesu nobraukuma rādītāju ir ne tikai sarežģītāki un dārgāki uzturēšanā, bet tos var būt arī ļoti grūti pārdot par sākotnējo cenu vai pat lētāk. Pēc autoeksperta teiktā, pircēji bieži vien pārmaksā par automašīnām ar sagrozītiem odometra rādījumiem – līdz pat 25 procentiem. Un, pieaugot pārredzamībai tirgū, pārdot šādu automašīnu kļūs arvien grūtāk.
Beidzot es varu lepoties ar savu dzimteni ka mēs esam nepārspējami un esam pārāki ar kaut ko salīdzinot ar citām valstīm. Nekad nebiju domājis ka Latvija būtu spējīga pārpēt pat Rumāniju un Lietuvu šajā jomā. Bet mēs varam, kad gribam.
Ir tak “systēmas grāvēji” un “brīvie cilvēki”, kas pirms katras TA iet pagriezt rādījumu. Pirms pārdošanas nopērk jaunu stūri un tirgo kā konfekti.
Pārāk izlaidušies. Lai iestādes uzmanīgāk paklausās ko “tauta runā” un pēc tam apciemo zināmos griezējus. Pēc tam viņus un visu viņu klientūru pēc panta par krāpniecību lai iebrīvē aiz restēm uz dažiem gadiem.
Ir dažādas sistēmas un vajadzības. Daži uzņēmumi griež uz priekšu, lai var norakstīt vairāk degvielas. Auto nomas griež uz atpakaļu pirms katras skates, citādi pēc tam nereāli izpārdot veco auto parku. Bet es teiktu, jo nabadzīgāka valsts, jo vairāk kruķī! 🤗
Latvija pilna veciem Opel luzniem.