Viss, kas tev jāzina par Canon EOS R platformu

Pavasarī jau rakstīju par iemesliem, lai 2020. gadā pārietu uz bezspoguļa kameru un rādās, ka šis gads tiešām būtu tam piemērots. Līdz ar Canon EOS R platformas paplašināšanos ar nesen izlaistajiem R5 un R6 modeļiem, varētu teikt, ka aplis ir noslēdzies. Beidzot arī Canon, pēc ilgu gadu steberēšanas aiz Sony un Fujifilm, ir sevi pilnvērtīgi pieteikuši šajā produktu segmentā. Kādēļ pilnvērtīgi – mēģināšu paskaidrot šajā rakstā. Brīdinu, ka šis nav padziļināts tehnisks apskats, drīzāk tāds pirmais iespaids par kamerām.

Pateicoties Canon Somijas pārstāvniecībai, man šovasar un šoruden bija iespēja dzīvē aptaustīt un iztestēt visas četras EOS R sērijas kameras, salīdzināt tās ikdienas lietošanā un pavadīt ar katru aptuveni nedēļu. Jāsaka gan, ka es neesmu fotogrāfs pēc profesijas (drīzāk pēc aicinājuma), tādēļ šis raksts nav visas platformas tehnisks apskats vai parametru analīze. Tas drīzāk ir tāds kā iespaidu ieskats, lietojot kameras hobija līmenī, pafotografējot ikdienas lietas kādas foto pastaigas laikā. Arī video funkcijas man nebija laika pilnvērtīgi pārbaudīt reālos darbos, tā vietā varēju vien paspēlēties ar dažiem testa kadriem, taču tas šķiet pietiekami, lai gūtu priekšstatu, ņemot vērā, ka gadu laikā esmu izmantojis faktiski visas populārās video un foto kameras, kas tirgū eksistē, tādā vai citā kapacitātē.

Kā mēs šeit nokļuvām

2018. gadā, ilgi pēc tam, kad būtiska daļa “pro” segmenta lietotāju jau bija metuši plinti krūmos un migrējuši uz Sony Alpha platformu, Canon nāca klajā ar savu pirmo pilnā kadra produktu šajā līnijā, ko tā arī nosauca – EOS R. Tam bija 30 megapikseļu sensors, pieklājīgs 8 kadru sekundē slēdža “motors”, kā arī daļa no tā laika aktuālajām funkcijām – lokāms ekrāns, 4K video kapacitāte (kas gan stipri atpalika no daudz senākām A7 sērijas kamerām), bezvadu pieslēgumu iespējas un Canon jaunās paaudzes RF objekīvu bajonete. Neilgi pēc tam Canon izlaida arī pieejamāku un apgraizītāku modeli EOS RP ar mazliet mazāku sensora izšķirtspēju, materiālu kvalitāti un dažām “samazinātām” funkcijām, taču par būtiski lētāku cenu.

Pāris gadus vēlāk, turpinot mīt Sony uz papēžiem, Canon izlaida vēlreiz uzlabotas kameras R5 un atkal mazliet reducētu un pieejamāku versiju R6, taču šajā reizē Canon gāja, tā teikt, uz pilnu banku ar funkcijām, kas tik tiešām kameras padara konkurētspējīgas. Iepriekšējās R un RP kameras pat nebija aprīkotas ar sensora līmeņa stabilizāciju, kas sen jau bija pieejama konkurentu produktos.

Galveno funkciju salīdzinājums

Kā redzams, cenu diapazons starp visiem četriem modeļiem ir plašs, taču arī funkciju atšķirības ir ļoti dažādas. Flagmanis R5 piedāvā visu iespējamo, kā arī šādas klases un izmēra iekārtā industrijā vienīgo 8K video ieraksta iespēju, kas gan ir praktiski grūti izmantojama un nāk ar kaudzi ierobežojumiem, kamēr mazliet pieejamākais R6 tabulās izskatās pēc daudz optimālāka varianta tiem, kam vienlīdz būtiska ir gan foto, gan video funkcija un nav nepieciešama kosmiska 8K ieraksta iespēja. 

R un RP galvenās atšķirības

Kā redzams, EOS R ir aprīkots ar TFT displeju tur, kur EOS RP atrodas klasiskais funkciju ripulis. Arī aizmugures LED ekrāns ir jūtami mazāks, kā arī uz RP iztrūkst skārienjūtīgā svira. Ja godīgi, bez šīm funkcijām var mierīgi iztikt, ja nav akurāt vajadzīgi vairāk megapikseļi sensoram.

Ja svarīgs ir video – labāk R5 vai R6

Ja jūs esat nobrieduši pārejai uz bezspoguļa sistēmu un esat paspējuši šo gadu laikā investēt EF objektīvos, kurus labprāt turpinātu izmantot, ir pilnīgi skaidrs, ka jebkura izvēle starp šiem aparātiem to nodrošinās (kopā ar nelielu EF-RF adapteri). Ja jūs veidojat sev darba rīku komplektu pilnībā no nulles, var apsvērt kādu no jaunās paaudzes Canon RF objektīviem, kas strādās bez adaptera un pilnvērtīgi izmantos bezspoguļa sistēmas priekšrocības. Izvēli starp piedāvātajiem aparātiem noteiks jūsu izmantošanas specifika un budžets, protams. Ja video funkcija jums ir būtiska ikdienas darbā, tad R un RP aparātus var izslēgt no apsvēršanas uzreiz – to video kapacitāte ir stipri ierobežota. Gan nespēja izmantot plašā diapazona C-Log režīmu, gan arī nodrošināt pilna sensora attēlu samazināto izšķirtspēju filmēšanas režīmā (Full HD, piemēram). Nav arī sensora līmeņa stabilizācijas. Attiecīgi, ja video filmēšana ir nepieciešama labā līmenī, izvēle paliek starp R5 un R6. 

EOS RP ir pieklājīgs variants, ja plānā ir tikai foto

Ja foto funkcija ir no lielāka svara, tad R vai RP joprojām ir jēgpilnas izvēles, pat ņemot vērā, ka aparāti ir 2 gadus veci. Brīdī, kad abas kameras (R un RP) man bija pieejamas testā vienlaicīgi, es novēroju, ka daudz labprātāk līdzi sev ņēmu tieši nedaudz mazāko un vieglāko RP modeli. Tiktāl, cik paredzēja manas ikdienas “prasības”, es nespēju novērot būtisku attēla kvalitātes samazinājumu starp RP un R, kaut gan skaidrs, ka RP samazinātā sensora izšķirtspēja spēlētu lomu, ja attēli tiktu drukāti lielākos formātos. Pavisam godīgi, es nezinu, cik būtiski ir sensora megapikseļi mūsdienās, kad liela daļa reklāmas “drukas” materiālu tiek aizvien biežāk nodoti tieši digitālā formātā, lai izmantotu tos digitālos ekrānos, banneros, socmediju attēlos vai lielformāta LED reklāmstendos, kur bieži vien vajadzīgā izšķirtspēja ir krimināli maza, pat mazāka par HD. Sensora megapikseļi jeb izšķirtspēja ir būtiska, ja attēli ir jāgraiza, jāpalielina, tātad tā ir vairāk pēcapstrādes elastīguma funkcija, ne strikta prasība.

Gan darbības ilgums no vienas uzlādes, gan autofokusa performance šķita ļoti līdzīga starp abiem R un RP, tāpēc rodas jautājums – cik tieši EOS R ir labāks par RP, lai pamatotu par 700 EUR augstāku cenu? Ja man būtu šodien jāizvēlas starp R un RP tieši ikdienas foto vajadzībām, es izvēlētos RP un ietaupītos 700 EUR novirzītu kaut kādiem papildus aksesuāriem vai objektīviem.

Jā, gan EVF gan LED ekrāni RP ir ar mazāku izšķirtspēju kā R modelim, bet vai tas ir tik būtiski? Es nevaru iedomāties fotografēšanas situāciju, kur nedaudz mazākā EVF izšķirtspēja man kaut kādā veidā traucētu darbam vai fotografēšanai. Kā jau ar visu, premium klase ir lietotājiem, kam premium ir svarīgs un parastā klase ir tiem, kuri vienkārši grib darīt. Lai darītu, EOS RP ir ļoti laba izvēle kādam, kas grib pāriet uz pilna kadra un/vai bezspoguļa kameru un nesalauzt visu savu krājkasīti, vēl jo vairāk, ja īpašumā jau ir kāds EF objektīvs. EOS RP ir funkcionāla, praktiska pilna kadra kamera par sakarīgu cenu.

Flagmaņi

Tiem, kam foto ir darbs, dzīve, brīvais laiks, maize un ūdens, būtu jāapsver jaunākais EOS R6 modelis. Jo nu, autofokuss. Autofokusa ātruma, klusuma un precizitātes atšķirība starp R5/6 un R/RP ir radikāla. Ra-di-kāla. Kā jau jaunai paaudzei pienākās, R5 un R6 ir aprīkoti ar jaunāku un spējīgāku Dual Pixel AF sistēmu, kas ņem talkā tieši savām vajadzībām paredzētu papildus apstrādes procesoru, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību reālā laikā spēj nežēlīgi ātri atpazīt cilvēku un dzīvnieku sejas (un acis) un paturēt tās fokusā Servo režīmā pat pie straujām kustībām un pat ne ideālā apgaismojumā. Es pat ietu tik tālu un apgalvotu, ka tieši jaunās autofokusa sistēmas gan jaunajos Canon (gan Sony) aparātos ir tik graujoši tehniski inovatīvas, ka paver vaļā jaunus ceļus, īpaši video filmētājiem. Jā, megapikseļu ir vairāk. Jā, ekspozīcijas diapazons ir plašāks, bet šīs visas ir specifikācijas tabulu cīņas, kam ne vienmēr ir praktiski novērtējams vai izmērāms labums realitātē. Autofokusam turpretī tāds ir. Kopā ar testam līdzi iedoto RF 28-70/2 (milzu bundulis) objektīvu, gan R5, gan R6 izlikās vienkārši monstrozi jaudīga kombinācija. Līdzi testa komplektā bija arī svaigākie fiksīši RF 50/1.2 un RF 85/1.2, padarot visas līdzi stiepjamās somas satura vērtību uz neomulīgiem 15,000 EUR (uz auto sēdekļa tādu labāk neatstāt).

Kā redzams, augšas skats abām kamerām atgādina tās pašas atšķirības, kas ir R un RP modeļos. Atkal premium klases R5 ir ar digitālo mini ekrānu, kamēr R6 tāda nav. Arī izmēros abas kameras ir ļoti līdzīgas, R6 modelim esot maz-mazliet tievākam.

Aizmugures skatā kameras ir gandrīz neatšķiramas, atkal var ievērot nedaudz samazināta izmēra LED ekrānu R6 modelim. Būtiskākas atšķirības ir iekšpusē. Jau atkal – mazākas izšķirtspējas sensors un ierobežotas kapacitātes video režīms, kaut gan lietot vārdu “ierobežots” šajā kontekstā būtu pilnīgi neadekvāti. Abas kameras izmanto ļoti labo C-Log attēla profilu, kas ir atrodams arī augstā gala profesionālajās video kamerās. Vienīgā atšķirība, R5 to spēj darīt 8K izšķirtspējā, bet R6 tikai 4K. (Tikai, mhm.)

R5 vai R6?

Kādēļ es iepriekš minēju tieši R6 kā izvēli ikdienas darba zirga vajadzībām? Jo R5 ir vienkārši nevajadzīgs pārspīlējums. Overkill. Koncepta pierādījums. Muskuļu kačāšana kačāšanas pēc. Gan cenas, gan funkciju ziņā. Pat dārgākajiem video operatoriem nav vajadzīga praktiska 8K video izšķirtspēja darbam. Protams, 8K izšķirtspēja ir lieliski, jo atļauj iespaidīgas pārkadrēšanas un palielināšanas iespējas pēcapstrādē (no kopskata iegūt tuvplānu), taču R5 gadījumā tā nāk ar pārāk lielu cenu –gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vienīgais dators, kas bija spējīgs kaut cik “pavilkt” 8K nekompresētos video failus bija 18-kodolu Xeon PC ar 128GB ECC atmiņu un uber ātriem NVMe diskiem. Un arī tad tikai Davinci Resolve vidē. Adobes aplikācijas vispār attiecās šo formātu pieņemt un tie daži Macbook Pro, uz kuriem mēs šo 8K materiālu mēģinājām apskatīt tika programmatūriski salauzti. To vienkārši nav iespējams normāli atskaņot, pietam 8K materiālam ir nepieciešamas ļoti ātras (un šobrīd vēl ļoti dārgas) CFExpress atmiņas kartes. Arī 8K video materiāls H.265 kompresijā ir smags un grūti lietojams, turklāt kamerai ir tendence ļoti ātri pārkarst un spontāni pārtraukt ierakstu šajos režīmos. Ir ļoti grūti pamatot tik premium cenu par tik premium produktu situācijā, kad tās mazākais brālis R6 visu to pašu dara tik pat labi, bet par divreiz zemāku cenu. R5 ir investīcija nākotnē vairāk kā kamera, kas piedāvātu kaut ko unikālu tieši šobrīd. Kad datori kļūs pietiekami optimizēti RAW un H.265 kodekiem un, kad CFExpress kartes kļūst lētākas – jā, R5 sevi kaut kādā ziņā attaisnos. Bet tas nebūs ne šodien, ne rīt. Šodienai EOS R6 ir labāka, prātīgāka izvēle.

Pat paši Canon pārstāvji nebija gatavi tādām mega izšķirtspējām un datu plūsmām – viņu atsūtītā CF-E 64GB karte bija pārāk lēna un spēja 8K video režīmā ierakstīt tieši 3 sekundes materiāla. Smieklīgi. Ja jums ir interese apskatīt vai lejupielādēt šo 3 sekunžu garo video failu no EOS R5, lai apskatītu tieši cik jūsu dators nav spējīgs to atskaņot vai montēt, dodiet ziņu komentāros.

Ko es izvēlētos?

Ja šobrīd man būtu plānā iegādāties sev universālu foto un video darba iekārtu nākamajiem 3-4 gadiem, tad, jā, EOS R6 būtu mana izvēle. Turklāt EOS R6 šobrīd ir par pusotru tūkstoti lētāks par tā tuvāko konkurentu Sony A7S-III un, manā skatījumā, piedāvā vienlīdz augstu kvalitāti un iespējas. Tieši jaunās paaudzes autofokusa sistēmas, kas ir līdzvērtīgas gan Sony A7S-III, gan EOS R5/6 kamerās ir tās, kas paver jaunas un iepriekš neiespējamas lietas tieši video filmētājiem. Autofokusa sejām vai acīm sekojošā darbība video režīmā ir iespaidīga un tā strādā gandrīz nevainojami. Ja iepriekš pietuvošanās subjektam kadrā nozīmētu dārgas un neērtas bezvadu fokusa vadība sistēmas iegādi un stiprināšanu pie objektīva (kam vajag gan vietu, gan barošanu, gan platformu), tad ar jaunās paaudzes AI-tipa AF sistēmu tas notiek pats no sevis, īpaši kombinācijā ar kādu no RF objektīviem (kaut gan standarta EF objektīvi ar autofokusa motoru strādā tik pat labi). Iepriekšējās sekojošās AF sistēmas vienkārši nespēja pietiekami raiti izsekot subjektam un regulāri notika tā saucamā “fokusa meklēšana”, kas foto situācijā nav liela kaite, bet video režīmā faktiski nav lietojama. Arī attēla stabilizācija sensora līmenī R5/6 kamerām ir izcila, īpaši savienojot to ar jaunās paaudzes IS tieši RF objektīvu sērijā – pussekundes ekspozīcijas ir iespējamas vispār bez stresa. Video režīmā stabilizācija strādā ļoti labi, faktiski atļaujot kameras izmantot pat bez speciāliem pleca atbalstiem, turot tās saudzīgi rokās.

Nedaudz par Canon RF sērijas objektīviem

Līdzās ar R platformu Canon pakāpeniski attīsta arī savu RF objektīvu klāstu. Kad Canon jautāja, kuru objektīvu gribētu līdzi aparātiem uz testu, vienmēr izvēlējos mazliet gigantisko, bet visādi citādi izcilo RF 28-70mm F2. Šis objektīvs nav gluži parocīgs un ceļojumā to, visdrīzāk, neņemtu, taču kā ikdienas “darba zirgs” foto un video vajadzībām RF 28-70/2 ir vairāk kā ideāls. 28mm platajā galā ir gana plats uz pilna kadra sensoru, kamēr 70mm gals ir komfortabls pat tad, ja filmēšana notiek turot kameru rokās vai uz pleca. Papildus jau ierastajiem un ļoti “premium” L klases fiksētajiem objektīviem RF bajonetei, kurus diez vai daudzi varēs atļauties, Canon ir izlaiduši arī mazliet pieejamāku līniju ar fiksīšiem tieši RF platformā. Tie ir mazliet tumšāki, bet daudz kompaktāki (un daudz lētāki) 35, 50 un 85mm objektīvi ar F1.8 (jo nu, beidz, nav tik būtiska atšķirība starp F1.2 un F1.8, īpaši par to cenu). Gan 35/1.8, gan 85/2 ir ar makro iespēju. Šeit neliela tabula ar pieejamajiem RF objektīviem un to cenām.

Dažādiem nolūkiem ar dažādiem budžetiem

Kā redzams, Canon ir centušies būt draudzīgi arī pret dabas foto mīļiem (vai lūriķiem), piedāvājot EF 800/F11 gluži pieejamā cenu kategorijā. Nišas objektīvs, bet, hei, nav jāizmet puse no auto cenas un viena no nierēm par kādu no baltajiem L-sērijas telefoto objektīviem. Taču, ja prestižs ir vizītkarte, tad pilns fiksēto praimu L-sērijas komplekts RF bajonetei izmaksās ap 8 tūkstošiem. Jāņem gan vērā, ka kaut kāda iemesla dēļ Canon vēl nav izlaiduši 35/1.4 uz RF bāzes. 

Secinājumi

Tad, ko darīt? Ja es plānotu iegādāties sev bezspoguļa komplektu tikai brīvā laika foto vajadzībām rītdien, tad tas visdrīzāk būtu nedaudz pieejamākais EOS RP kopā ar nedārgās klases RF 35/1.8 un RF 50/1.8 objektīviem. Naudiskā skāde būtu nedaudz virs 2,000 EUR, ja ieskaitītu vēl atmiņas karti, droši vien. Tālāk nākotnē investētu EF-RF adapterī (ar 0,70x skata paplašinājumu), lai būtu iespēja izmantot vecos labos EF objektīvus, kuri otreizējā tirgū ir pieejami plaši un brīvi. 

Ja es meklētu sev universālu kameru darbam ar lielāku uzsvaru uz video darbiem, tad tas noteikti būtu R6 ar RF 28-70/F2, kas kopā būtu nedaudz sāpīgāki 6,000 EUR, bet nodrošinātu mani ar universālu darbarīku uz nākamajiem 3-4 gadiem. EOS R5 lai paliek psihopātiem, turpretī EOS R cena nav pamatojama dēļ fakta, ka nav ne sensora stabilizācijas, ne arī jēdzīga video režīma ar Log attēlu profiliem. Par EOS R cenu gandrīz jau sanāk R6.

Kopumā prieks, ka Canon beidzot ir panākuši savus konkurentus tiktāl, ka vismaz šobrīd piedāvā kaut cik līdzvērtīgas kameras. Kādēļ tas prasīja TIK ilgu laiku, nav saprotams. Gan R5, gan R6 ir pilnvērtīgas kameras, mierīgi sacenšas ar bezspogulijas līderi Sony A7S-III un pat dažās jomās to pārspēj. To sakot, joprojām ir jāņem vērā, ka parasti mirstīgie vienkārši nevarēs normāli strādāt ar 8K RAW video režīmu. Tāpat arī ir jāsagaida programmas atjauninājumi no Canon, lai mazinātu kameras pārkaršanas sindromu.

Varbūt tu esi jau EOS R, RP vai R5/6 lepns īpašnieks? Padalies komentāros ar saviem iespaidiem vai atklāsmēm!